Tuvojas Jāņi - piecas garas dienas. Piecas (daudziem) alus pilnas dienas. Policija sola akcijas, likumdevēji - bargākus sodus. Bet tas jau daudz nepalīdzēs...
Problēma ir mūsos pašos. Mēs nedomājam ar savu galvu. Mēs neņemam vērā citu cilvēku (bēdīgo vai traģisko) pieredzi. Mēs nedomājam, ka varam palikt bez radiniekiem, bez draugiem. Mēs aizmirstam, ka spējam apdraudēt citus cilvēkus.
Kā tas viss sākas? Ar vienu aliņu. Tad vēl šķiet, ka var pabraukt pats. Tad vēl viens - arī vēl var pabraukt. Utt. Kaut arī tiešām šķiet, ka var pabraukt, īstenībā reakcijas vairs nav. Domāšana strādā savādāk... Bet ne jau par alkohola ietekmi būs jārunā - tas ir narkologu darbs.
Runa ir par ideālo principu - nesēsties pie auto stūres, ja [kaut nedaudz] lietots alkohols. Grūti izpildāms, bet domāju, ka tas ir iespējams. Nu var taču vienmēr izdomāt citus [nekaitīgākus] veidus kā nokļūt tur, kur nepieciešams! Vienmēr atradīsies kāds draugs, kurš vispār nebūs dzēris. Pastāv arī alternatīva, ko "īstie" autovadītāji nereti piemirst - taksometri.
Modē ir runāt, piesaucot piemērus. Nu tad es arī pastāstīšu par vienu no traģiskākajiem notikumiem manā dzīvē. Tas bija astoņdesmitajos. Vēl mācījos skolā... Un vienu vakaru es uzzināju, ka mans vectēvs atrodas reanimācijā. Izrādījās, ka viņam [stāvošam] virsū uzdrāzās pārdzēries žiguļa vadītājs, kurš neapstājās pie sarkanās gaismas. Pēc nedēļas vectēvs mira...
Padomājiet labi, pirms sēsties pie stūres reibumā! Un galvenais - jūs varat novērst nelaimi, ja neļausiet to darīt arī pārējiem!
TIKSIMIES PĒC JĀŅIEM! VISI!
E.Biele
iAuto
ljoti zheel.
un zheel - vajadzeeja tos jaunos sodus no 22.06. tad nebuutu kardinaajuma daudziem izbraukt veel pedejo reizi ar maziem sodiem :(