Jau ilgu laiku neliek mieru kāda doma. Kāpēc šajā valstī tiek pārkāpti ātruma ierobežojumi... Jo ilgāk par to domāju, jo vairāk ir pārliecības, ka valsts un pašvaldības pašas to veicina...
Spriežat paši:Braucam pa Krustpils ielu – šaura, līkumota – ātruma ierobežojums 70 km/h... Turpretim Maskavas iela aiz „Dārziņiem”, Lubānas iela gar kapiem, Ulbrokas iela no A. Deglava līdz Onninen noliktavai – platas, pārskatāmas ielas – ierobežojums 50 km/h. Vanšu tilts centra virzienā 50 km/h, ārā no centra – 70 km/h...
Manuprāt, kaut kas tomēr mūsu valstī kādam nav kārtībā... Man nav skaidrs šis brīnišķīgais maksimālā ātruma noteikšanas algoritms.
Pavērojam, kas darās uz šosejām:
Tiek remontēta šoseja Rīga-Bauska, posmā Ķekava-Iecava. Brīnišķīgi! Beidzot! Bet...
Kāpēc ir jāuzliek ātruma ierobežojums 50 km/h vietās, kur ceļa remonta darbi praktiski nenotiek??? Es saprotu – šim ātruma ierobežojumam ir praktiska nozīme un nepieciešamība, ja tajā ceļa posmā konkrētā laikā tiek veikts ceļa remonts, uz tā atrodas ceļu būves tehnika, strādnieki. Nav skaidrs, kāpēc šis ātruma ierobežojums ir spēkā ārpus darba laika un brīvdienās, kad ceļu NEVIENS neremontē??? Ir pietiekami daudz vietas ar ātruma ierobežojumiem, kur pat uz ceļa VISPĀR NEKAS NENOTIEK (neiet runa par posmiem, kuros divu virzienu kustība tiek iespiesta šaurā joslā, kamēr tiek remontēta viena no joslām).
Ir reizes, kad ātruma ierobežojuma zīmes tiek nepareizi izmantotas. Piemēri? Īsi pirms Ķekavas, kur ir pagrieziens uz p/f „Ķekava” stāv zīme 70 km/h. Kāpēc??? Vai tajā vietā nebūtu loģiski uzlikt zīmi /!. Kāpēc tieši 70 km/h, nevis 50 km/h? Kāpēc tieši ātruma ierobežojums, nevis brīdinājums par krustojumu ar mazākas nozīmes ceļu ar brīdinājuma zīmi? Interesanti, varbūt tad uz viesiem šāda tipa krustojumiem uzliekam to ātruma samazinājumu? Kāpēc iebraucot Ķekavā no Bauskas puses līdz pirmajam krustojumam ir jābrauc 50 km/h? Vai tiešām, šajā ceļa posmā, nevar uzlikt zīmei 70 km/h. Ja kādu pārkāpēju noķer – likuma priekšā viņš ir pārkāpējs, bet loģiska pamatojuma šai situācijai nav. Skumji.
Kā lielākais un sāpīgākais šedevrs bija Salu tilts šopavasar. Tā vietā, lai atstātu zīmi 70 km/h un pieliktu sekojošas zīmes: rekomendējamais ātrums 50 km/h (zils kvadrāts ar ciparu un zīmi nelīdzens ceļš (krūšturis trijstūrī), tiek uzlikts ātruma ierobežojums 50 km/h. KĀPĒC??? Lai CP varētu uz šādu neloģisku zīmju pamata papildināt valsts un savu kasi? Dienas laikā, kad redzamība ir laba zīme 50 km/h zaudē savu jēgu. Vienīgā alternatīva varētu būt 50 km/h ar papildus zīmi lietus (baltais kvadrāts ar mākoni un lietus pilēm), kad tās dziļākās bedres ir pilnas ar ūdeni un acij nemanāmas.
Ķeramies pie citās valstīs novērotā. Ceļa remonti Lietuvā. Interesanti izveidotas pagaidu zīmes ceļa remontu vietās. Stāv pagaidu zīme, kura līdzinās kaķenei. Kad reāli notiek remonta darbi tā tiek pavērsta pret braucējiem un tur ir redzamas divas zīmes 70 vai 90 km/h ātruma ierobežojums un ceļazīme „Notiek remonts” (trijstūrī vīrs ar šķipeli, rokas pa čupu). Kad darbi nenotiek (vakaros, naktī, agros rītos, brīvdienās un svētku dienās) zīme tiek sagriezta pa 90° un ir redzama tikai viena zīme „Notiek remonts” (trijstūrī vīrs ar šķipeli, rokas pa čupu). Kad darbi tiek uzsākti – atnāk kāds vīrelis no remontētājiem, sagriež zīmi, ka notiek remonts, darbu cēlienu beidzot (kad tehnika aizvākta) zīmi sagriež kā vienkāršu ceļa remontu. Ja nepieciešams vēl piekar zīmi /!, ja tas ir nepieciešams. Ja ir kas norobežots par to liecina vertikālās zīmes apbraukt pa labi vai pa kreisi, kas naktī tiek papildinātas ar mirgojošām oranžām bākugunīm. Vienkārši, loģiski un skaisti.
Krievu zeme
Maskava, tilti – daudziem tiltiem ir uzlikta zīme minimālā ātruma ierobežojums 70 km/h, lai kustību pār tiltu nodrošinātu ātrāku. Šeit gan jāsaka, ka mūsu tilti tam nederēs, jo, kā zināms abos galos tie beidzas ar neko. Nav jau kur likties. Toties 50 km/h centra virzienā uz vanšu tilta ārpus sastrēgumu laikiem un naktī gan ir absurds...
Ja mēs Vācu zemē uz mazākas šosejas redzam zīmi 40 km/h un ass līkums, tad tas PATIEŠĀM TO ARĪ NOZĪMĒ, jo uz 50 braucot, kauc visi riteņi. Vienkārša un loģiska zīme, kas patiesi norāda maksimālo drošo ātrumu.
Tagad par pašiem pašmāju braucējiem. Braucam no Gaujas Tilta pie Carnikavas Rīgas virzienā. Tiek remontēta šoseja, kas iet garām Ādažiem. Transporta plūsma tiek laista cauri Ādažiem. Izbraucam cauri Ādažiem ar 50 km/h. Viss kārtībā. Tad aiz zīmes apdzīvotas vietas beigas (baltā plāksne ar sarkanu svītru pārsvītrotu uzrakstu Ādaži) daudzi turpina braukt ar 50 km/h. Kad tiem tiek signalizēts, lai brauc ātrāk, proti, 90 km/h ir neizprotama reakcija un nepārprotami žesti. Kāpēc? Nesaprotu! Mašīna neizskatās bojāta, neviens no virziena rādītājiem neliecina par gatavošanos manevram, avārijas ugunis arī nemirgo. It kā viss ir kārtībā, bet tiek braukts gar pašu pretējos virzienus sadalošo pārtraukto neļaujot veikt apdzīšanas manevru ar minimālu risku (CSN stāv rakstīts – turēties pēc iespējas tuvu ceļa labajai malai. Manuprāt, tāpēc, lai tie, kas brauc atļautos 90 km/h var mierīgāk veikt apdzīšanas manevru, it īpaši, ja kāds „velkas”. Līdzīga situācija atkārtojas izbraucot cauri Baltezeram, tikai ātrums šajā gadījumā ir kādi 70 km/h nevis 90 km/h... Kāpēc šoreiz šāda ātruma izvēle, laikam īsti nav skaidrs pašiem šiem vadītājiem. Un atkal braukšana notiek tā, lai pēc iespējas apgrūtinātu apdzīšanas manevru. Jautājums CP – kad pēdējo reizi ir sodīts kāds autovadītājs par traucējošu (automašīnu plūsmu saraustošu) pārāk lēnu braukšanu? Atceramies TV raidījuma „Zebra” patiesi lielisko eksperimentu ar braukšanu 70 km/h un 90 km/h ceļa posmā Saulkrasti-Lilaste. Vai atceramies kāds bija apdzīšanu skaits vienā un otrā gadījumā? Vai patiešām ir jāapkaro šīs nevajadzīgās apdzīšanas (cīņa ar sekām, jo CP inspektors šo īslaicīgo ātruma pārsniegšanu ātrākai apdzīšanas manevra veikšanai, traktē kā rupju ātruma pārsniegšanu), nekā cīnīties ar lēnajiem braucējiem (ar cēloņiem, kuru dēļ notiek šādas nevajadzīgas apdzīšanas)?
Manuprāt, mudināt braukt normālā ātrumā arī būtu viens no CP pienākumiem, jo tas tieši iespaido ceļu satiksmes drošību, avāriju skaitu un upuru skaitu. Cik cilvēki ir guvuši ievainojumus, vai gājuši bojā, veicot nevajadzīgas apdzīšanas, kuru laikā apdzenamais transporta līdzeklis (aiz spīts, jā, jā, aiz auna cienīgas spīts, palielina braukšanas ātrumu, lai kādu nepalaistu vai kādam neiezāģētu...)!
Otra galējība apdzīšana ar minimālu ātruma starpību. Biķernieku mežs. Brauc trolejbuss. Ātrums kādi 55 km/h. Jo šoreiz tas nekur nesteidzas. Šo trolejbusu apdzen kāda automašīna. Uzminiet apdzenošās mašīnas ātrumu? 75 km/h, 80 km/h, nu labi 70 km/h? Muļķības! Apdzenošais transporta līdzeklis apdzīšanu veic ar 60, 62, reizēm 65 km/h. Aiz šī transportlīdzekļa ir vēl lērums ar mašīnām. Es domāju katram normālam autovadītājam ir skaidras pārējo vadītāju domas un iespējams arī reakcija uz notiekošo...
Labi – ir gana gari rakstīts. Palasiet, padomājiet, iesakiet risinājumus.
Gribētos arī dzirdēt oficiālo CSDD, RD SATDEP, CP, Satiksmes Ministrijas viedokļus. Iespējams, ka es kļūdos un mani spriedumi ir galīgi garām, bet joprojām uz ceļiem tiek dauzītas mašīnas un iet bojā cilvēki, manuprāt, nepareizas ceļa organizācijas un ceļa zīmju lietošanas dēļ, jo ātruma ierobežojumi tiek likti NEPAMATOTI, kas pieradina cilvēku regulāri pārkāpt ātrumu. Kāpēc? Katrs pats sev var godīgi atbildēt kad tas ir braucis 30 km/h ap ceļa remonta vietu, kas ir braucis tos godīgos ar zīmēm noteiktos 50 km/h uz šosejas, kur reāli remontdarbi nenotiek? Izdarām secinājumu – ātruma ierobežojumi ir muļķīgi un tāpēc tos var neievērot, līdz ar to ātruma ierobežojums tiek pārkāpts vietās, kur tas patiesi ir vitāli svarīgs...
Ar cieņu
palaidniex, iAuto lasītājs
Arii visu neizlasiiju! Zheel autora, vinjam taada saape! Nesaprotu, kaa vispaar vish to var iztureet!!