«Renault» prezentē ar E85 bioetanolu darbināmu «Megane» 3

Gluži kā pērn arī šogad „Renault” stendā īpaši uzsvērta kompānijas interese par biodegvielas izmantošanu tehnoloģiju attīstībā. Šogad tika demonstrēta automašīna Megane, kas darbināma ar E85 bioetanolu, kopā ar vienu no tās B30 biodīzeļa apvienojamo dzinēju.

Bez tam „Renault” stendā varēja saņemt informāciju, kas saistīta ar biodegvielu, piemēram, kāpēc nepieciešams attīstīt biodegvielu, kādā veidā tiek iegūts bioetanols un biodīzelis un kāda ir nozīme degvielas patēriņa efektivitātes analīzei.



Kompānija „Renault” biodegvielu uzskata par vienu no efektīvākajiem un ekonomiskākajiem risinājumiem CO2 emisijas ierobežošanai. Šo degvielu veidi reprezentē daudzveidotu atjaunojamo enerģijas avotu, kas ir spējīgs samazināt mūsu atkarību no fosilajām degvielām, jo tās ražo no augu vielām. Vēl viena biodegvielu priekšrocība - to ražošanā var izmantot vietējos resursus, tādējādi samazinot CO2 emisiju, kas rodas transportēšanas laikā pa sauszemi vai jūru.

Pavasarī „Renault” gatavojas laist tirgū automašīnu Megane, kas būs aprīkota ar E85 bioetanola degvielu darbināmu 1.6 16V 110Zs dzinēju. Tas būs šī zīmola pirmais bioetanola transportlīdzeklis Eiropā. Šādiem dzinējiem nepieciešama specifiska attīstība, lai atļautu tiem darboties arī ar citiem degvielas paveidiem (benzīnu vai E85 etanolu). Galvenās atšķirības attiecas uz visu degvielas sistēmu un iešļircināšanas sistēmu (iešļirces, aizdedzes sveces, ECU), kā arī virzuļiem, vārstiem un vārstu ligzdām. Balstoties uz pieredzi, kas kopš 2004. gada gūta Brazīlijā, pārdodot ar E100 bioetanolu darbināmas automašīnas, „Renault” paredz, ka „50 procenti no Eiropā pārdošanā esošajiem ar benzīnu darbināmajiem transporta līdzekļiem līdz 2009. gadam būs gatavi darboties ar maisījumu, kas sastāvēs no benzīna un līdz pat 85 procentiem etanola.”



Kopš 2006. gada izskaņas „Renault” ir pārdevis Trafic 2.0dCi un Master 2.5dCi B30 biodīzeļa savienojamās versijas. Šie auto galvenokārt paredzēti uzņēmumiem, kas strādā ar lielām flotēm, un aprīkoti ar speciālu sūkni, šie transporta līdzekļi izmaksā tikpat cik parastās, ar dīzeli darbināmās šo automašīnu versijas. Tie ir arī pirmie konkrētie piemēri „Renault” Commitment 2009” programmas ietvaros, kas paredz, ka „ līdz 2009. gadam visi dīzeļdzinēji būs spējīgi darboties ar 30 procentu biodīzeļa piejaukumu.” Dīzeļdzinējs 1.5dCi 85Zs, kas bija  izstādīts stendā, ilustrēja kā to var īstenot pasažieru automašīnās.

„Renault” pašreizējais piedāvājums izceļas kā viens no efektīvākajiem zemā degvielas patēriņa un CO2 emisijas dēļ. Vēl viens no „„Renault” Commitment 2009” programmas mērķiem ir pārdot vienu miljonu transporta līdzekļu līdz 2008. gadam, kas gaisā emitē mazāk par 140g CO2 uz kilometra, ieskaitot arī vienu trešdaļu automašīnu, kas emitē mazāk par 120g/km.

Izglītojošā pieeja ar globālo sasilšanu saistītajos jautājumos

Sabiedrības informēšana un tās apziņas vairošana par jautājumiem, kas saistīti ar globālo sasilšanu, „Renault” uzskata par iesākumu. Šī nepieciešamība ir saistīta ar priekšlikumu izskaidrot un komunicēt par biodegvielu priekšrocībām cīņā ar CO2 emisiju. „Renault” stenda apmeklētāji tika informēti par biodegvielu priekšrocībām un to, kā šī industrija funkcionē. Standarta biodegviela ar benzīnu darbināmajām automašīnām ir bioetanols, ko ražo no dažādiem resursiem, kas atkarīgs no pasaules reģiona – sākot no labības (ASV) un cukurniedrēm (Brazīlija) un līdz pat bietēm un kviešiem (Eiropa). Dīzeļa transporta līdzekļus darbina ar biodīzeli, ko ražo no eļļainiem augiem (rapsis, saulespuķes, soja, palmu eļļa u.c.).

Apmeklētājus informēja arī par biodegvielu vērtību caur tā dēvēto „well-to-wheel” analīzi, kas izvērtē CO2 uzvedību dažādos degvielas paveidos visā to dzīves ciklā. B30 biodīzeļa gadījumā CO2 emisija ir par 20 procentiem zemāka salīdzinājumā ar standarta dīzeļdegvielu, un emisija var būt gandrīz 70 procentus zemāka E85 bioetanolam (ko iegūst no cukurniedrēm), salīdzinot ar benzīnu. Šīs atšķirības ir rezultāts fotosintēzes procesam. Attīstoties augi absorbē noteiktu daudzumu jau atmosfērā esošā CO2. Tas daļēji kompensē emisiju, kas rodas degvielas ražošanas un sadegšanas procesā. Šis fenomens neīstenojas tradicionālo degvielu gadījumos.