Arī šogad Latvijā turpina saglabāties augsts satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.
Šogad no 1.janvāra līdz 30.aprīlim avārijās dzīvību zaudējuši 38 cilvēki, bet pērn identiskā laika posmā 35 satiksmes dalībnieki.
Pērn četros mēnešos satiksmes negadījumos ievainojumus guva 1233 cilvēki, bet šogad 1103.
Šogad arī nedaudz pieaudzis satiksmes negadījumu skaits. Šogad reģistrētas 6366 avārijas, kas ir par 139 negadījumiem vairāk nekā pērn.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 148 personas, kas ir par 12 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Visas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmusies līdz 2020.gadam salīdzinājumā ar 2010.gadu uz pusi samazināt avārijās bojāgājušo skaitu. 2010.gadā Latvijā avārijās bija 218 bojāgājušie.
VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis jau pagājušā gada nogalē paziņoja, ka lai sasniegtu minēto mērķi par 2020.gadu, tad 2019.gadā satiksmes dalībnieku apziņas un attieksmes maiņai ir jābūt ļoti kardinālai. Viņš jau toreiz izteica šaubas, vai spēsim šo mērķi sasniegt, ņemot vērā, ka policijas rindas diez vai tiks ātri aizpildītas, ceļu infrastruktūras projekti nebūs pietiekamā daudzumā un tehniskie kontroles līdzekļi vēl nebūs sagādāti pietiekamā daudzumā.
Ja kāds gribētu cīnīties, tad uzliktu ātruma ierobežojumus. Piemēram, pa apdzīvotām vietām - uz 30 km/h, ārpus apdzīvotam - 70.
samazinātos bojā gajušo skaits.
Bet ja skatās manas domas, tad tā ir dabiskā atlase. Tikai, taisnības labad, avārijas izraisītājam, kurā dzīvību zaudē kāds cilvēks, - nāvessods par slepkavību bez nodoma.
kļūdījos - AR NODOMU. Tāpēc, kad kāds vada aparātu, kurš sver vairāk par tonnu, viņam tas ir jāapzinās. Bet ja skrien pa apdzīvotām vietām virs 100, tad viņš ar galvu nedraudzējas vai grib kādu nosist.
Par 30km/h šurtur Eiropā tā ir bojāgājušo (velosipēdu un gājēju) un ievainoto skaits būtiski mazinājies. Uz 50km/h noskaties ar mūsdienu autiņu ir jāmāk.