"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Pateicoties ekonomijai iepirkumos objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti tiktu arī uzsākti. Otrkārt mēs sekosim līdzi tam lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," uzsver Lange.
Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.
2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Posmu un objektu skaits var palielināties pateicoties ekonomijai, kas rodas veicot būvdarbu iepirkumus.
Patlaban LVC objektos nav jūtama ārkārtas stāvokļa ietekme, taču ierobežojumi, kas ir ieviesti Latvijā un Eiropā var ietekmēt atsevišķu materiālu piegādes termiņus, tā norāda lielākie ceļu būves uzņēmumi Latvijā, kurus ir aptaujājusi Autoceļu avīze. Būvnieki atzīst, ka izveidojusies situācija ir ietekmējusi uzņēmumu darbību, tomēr, cik lielā mērā par to vēl ir pāragri spriest. Zināmas bažas rada ārpus Latvijas ražotu materiālu, piemēram, bitumena un atsevišķu minerāl materiālu piegādes.
Ierobežojumi ietekmē arī starptautisko projektu realizāciju, uzņēmēji norāda, ka attālinātais darbs ir gan izaicinājums, gan vienlaicīgi stimulē inovatīvus risinājumus. Strādājot attālināti var arī izjust to, ka internets citās valstīs, piemēra, Spānijā darbojas vājāk nekā Latvijā, stāsta uzņēmēji.
Pirms,pēc un pašā Velēnā tādas bedres izsistas,ka futbolbumbas lien iekšā,visiem viss pie dirsas!It sevišķi Linkaitim-kurš it kā būtu satiksmes ministrs!Maitas,lai izbeidz slaukt naudu nodokļos!Lai dod igauņiem,tie ātrāk,lētāk un kvalitatīvāk sataisīs,nekā mūsējie liekēži!
Ja samazināsies budžeta ieņēmumi(kas jau reāli notiek), tad no kurienes dabūs cēlu remontam paredzētos līdzekļus?
Aizņēmums jau paņemts. Investīcijām jāturpinās, kas silda ekonomiku, tas ir vispareizākais aizņēmuma ieguldījums. Tā pat kā RailBaltic nav atcelts, tas būs galvenais atveseļošanas pamats turpmākajiem gadiem - liels projekts ar daudziem simtiem vai pat tūkstošiem iesaistītu personu.
Jap. Hitlers pēc Versaļas līguma naudu ekonomikā dabūja iekšā būvējot slavenos autobāņus.
Tagad gan tehnoloģija būtiski uzlabojusies un attiecīgi investīcijas vairāk aizies iekārtu amortizācijā kā cilvēku naudas makos