Izskanot pretējiem viedokļiem, Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija rudenī plāno atgriezties pie jautājuma par iespējamām atbildības izmaiņām dzērājšoferiem.
Latvijā kopš pērnā gada 1.jūlija vairs neeksistējot administratīvajam arestam, dzērājšoferiem tiek piemēroti palielināti naudas sodi un ir palielināts tiesību atņemšanas termiņš. Iepriekš vairākus gadus par sēšanos pie stūres alkohola reibumā varēja piemērot administratīvo arestu.
Patlaban Krimināllikums par transportlīdzekļa bez tiesībām un dzērumā paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Februārī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paziņoja, ka Latvijā situācija ar dzērājšoferiem ir katastrofāla, un valstij vajadzētu atgriezties pie administratīvā aresta atjaunošanas.
Ģirģena vadītā Iekšlietu ministrija (IeM) arī bija sagatavojusi grozījumus Krimināllikuma normās. Grozījumi paredz arī kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
Šodien Saeimas apakškomisijā IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole norādīja, ka minētais ierosinājums politisko atbalstu koalīcijā nav guvis, lai gan dzērājšoferu problēma ir aktuāla un IeM vēlēšanās novērst šo sērgu ir liela.
Apakškomisija uzklausīja dažādu nozaru speciālistus par iespējamām izmaiņām dzērājšoferu atbildības sistēmā, taču arī starp viņiem domas dalījās. Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka dzērājšoferu jomā ir iestājusies stagnācija un pēdējos gados to skaits būtiski nav samazinājies.
Krapša prezentētā informācija komisijas sēdē liecina, ka pērn aizturēti 3527 dzērājšoferi, 2019.gadā - 3539, 2018.gadā - 3485, 2017.gadā - 3686, bet 2016.gadā - 3863. Minētie rādītāji ir daudz mazāki salīdzinot ar 2000.gadu sākumu, jo, piemēram, 2004.gadā par braukšanu pie stūres alkohola reibumā pieķēra 14 321 braucējus, 2005.gadā - 13 025, bet 2009.gadā to skaits samazinājās līdz 8903 autovadītājiem.
Pērn reģistrēti 733 satiksmes negadījumi, kuros vadītājs atradies alkohola reibumā, 2019.gadā - 663 šādi negadījumi, 2018.gadā - 684 , 2017.gadā - 722, bet 2016.gadā - 690. Tāpat pagājušā gadā reģistrēti 57satiksmes negadījumi ar smagi ievainotajiem un bojāgājušiem, kuros autovadītāji kā negadījuma dalībnieki bija alkohola reibumā. 2019.gadā reģistrēti 40 šādi negadījumi, 2018.gadā - 53, 2017.gadā - 46, bet 2016.gadā - 44.
Krapsis analizējot pieejamo statistiku, norādīja, ka 2005.gadā stājās spēkā izmaiņas likumā, kas paredzēja dzērājšoferiem piemērot administratīvo arestu, bet pēc aresta ieviešanas dzērājšoferu skaits būtiski samazinājās. Tad atkal iestājās neliela stagnācija un sekoja gadījumu pieaugums, kad tika pieķerti autovadītāji, kas pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā. 2010.gadā atbildību vēl vairāk pastiprināja, jo palielināja naudas sodus un tiesību atņemšanas termiņu.
"Pozitīvu izmaiņu vai uzlabojumu nav. Arī nesen pandēmijas laikā pastiprināti kontrolējot komandantstundas ievērošanu, atklājām pietiekami daudz dzērājšoferus," norādīja Krapsis.
Krapsis norādīja, ka atgriešanās pie administratīvā aresta, visticamāk, nav iespējama, tāpēc risinājums varētu būt kriminālatbildības noteikšana tām personām, kuras pie spēkrata stūres bija sēdušās ar alkohola koncentrāciju asinīs, kas pārsniedz 1,5 promiles. Piemēram tika minēta ārvalstu pieredze, jo, mainot likumus un padarot sodus bargākus, tas atstāj iespaidu uz sabiedrības apziņu. "Ja kriminalizējam braukšanu virs 1,5 promiles, tad varētu samazināties avāriju skaits un kopējais šādā pārkāpumā pieķerto vadītāju skaits," piebilda Krapsis.
Tomēr Valsts policijas priekšnieka vietnieks atzina, ka šajā jautājumā nav speciāli pētīts, vai dzērājšoferu skaits saglabājies pietiekami augstā līmenī, ja netiek piemērots administratīvais sods. Tam būtu nepieciešama plašāka analīze, jo ir pagājuši tikai astoņi mēneši kopš brīža, kad par sēšanos pie stūres alkohola reibumā autovadītājiem netiek piemērots arests.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes Metodikas un analītikas nodaļas vecākā speciāliste Anželika Minčenoka skaidroja, ka patlaban administratīvo naudas sodu izpilde ir motivējoša, jo neviens nevēlas nokļūt "tiesu izpildītāju sistēmas nagos". Dzērājšoferu gadījumā motivācija laboties ir tiesību atņemšana un tālāk sekojošā eksāmenu kārtošana tiesību atgūšanai.
Taču uz apakškomisijas sēdi uzaicinātās Tieslietu ministrijas (TM) pārstāves pauda skeptisku viedokli par priekšlikumu kriminalizēt braukšanu virs 1,5 promilēm.
TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska skaidroja, ka šī gada sākumā stājās spēkā grozījumiSatiksmes likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt un atgūt tā persona, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas un atkarības.
Tāpat šī likuma norma paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par braukšanu reibumā un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola kaitējošu lietošanu vai atkarību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā.
Uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, taču patlaban šāda kārtība valstī tā arī nav ieviesta. Par šādas kārtības izstrādi atbildīgā ir Satiksmes ministrija un pēc Gratkovskas rīcībā esošās informācijas ministrijas sagatavotais noteikumu projekts varētu tikt iesniegts valdībā tuvākajā laikā.
Skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest kriminālatbildību par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, Gratkovska norādīja, ka tādā gadījumā gada laikā pieaugtu kriminālprocesu skaits, soda piemērošanas process kļūtu sarežģītāks, dārgāks un laikietilpīgāks, jo tiks noslogota prokuratūra un tiesa. Tāpat ne visi ceļu policisti ir pilnvaroti veikt kriminālprocesu.
Pieaugot darba apjomam prokuratūrā un tiesā, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) un Valsts probācijas dienestā (VPD), valstij būs vairāk līdzekļi jātērē papildu darba vietu radīšanai. Tāpat valstī palielināsies krimināli notiesāto personu skaits ar visām no tām izrietošajām sekām.
TM Valststiesību departamenta direktore Sanita Armagana norādīja, ka minētā korekcijas programmas organizēšana ir daudz efektīvāka cīņai ar dzērājšoferiem. "Ja personai atņemtas tiesības, tad jāiziet korekcijas programma un tikai tad, var atgūt tiesības. Tas ir pietiekami efektīvs līdzeklis. To vajadzētu iedarbināt pēc iespējas ātrāk un tad paskatīties kas notiek tālāk," norādīja Armagana.
TM amatpersonas arī argumentēja, ka valsts patlaban ir likusi uzsvaru uz smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu, lai atslogotu iestādes no mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas.
Uz sēdi uzaicinātais ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda atbalstu IeM un Valsts policijai. Viņš skaidroja, ka ir nepieciešams rast risinājumu dzērājšoferu problēmai, lai gan ir skaidrs, ka administratīvo arestu atjaunot vairs nav iespējams. Tagad esot izšķiršanās jautājums, no kāda promiļu apmēra kriminālatbildību noteikt.
LETA jau rakstīja, ka iepriekš Saeimā Stukāns pauda atbalstu viedokli par to, ka Latvijā varētu noteikt kriminālatbildību par braukšanu dzērumā, ja alkohola koncentrācija organismā sasniedz 1,5 promiles.
Stukāns nepiekrita TM amatpersonu paustajam viedoklim, ka ieviešot kriminālatbildību dzērājšoferiem sarežģītāks kļūtu prokuratūras darbs. Prokuratūra pēc pārkapēja dzēruma izgulēšanas 48 stundu laikā bez plašas dokumentu aizpildīšanas var mierīgi piemērot priekšrakstu par sodu un "viss beidzies."
"Varbūt jābūt lieliem naudas sodiem, varbūt piespiedu darbam. Ja pārkāpējs nesamaksā 30 dienās naudas sodu, tad pārkāpējs jānogādā cietumā. Es domāju, ka jādomā par kaut kāda apjoma (promiļu) kriminalizāciju, jo cita varianta nav," uzsvēra Stukāns.
Vēl starp iespējamiem risinājumiem Stukāns minēja pārkāpēju automašīnu konfiscēšanu un dzērājšoferu ārstēšanu.
Viņš arī pievienojās deputāta Jura Rancāna (JKP) paustajam, ka dzērājšoferu problēma ir jāskata daudz plašāk, proti, Latvijā kopumā jāvērtē dzeršanas kultūra un alkoholisma problēma.
Ņemot vērā visu minēto, apakškomisija lūgs informāciju Satiksmes ministrijai par to, kad Latvijā sāks darboties korekcijas programma. Tāpat apakškomisija aicināja IeM sagatavot plašāku analīzi par dzērājšoferiem. Apakškomisija pie šī jautājuma plāno atgriezties rudenī.
