Valsts līdz aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem, paredz šodien valdībā atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likumā "Par piesārņojumu".
Grozījumi paredz no šā gada 1.decembra līdz 2022.gada 30.aprīlim kompensēt elektroenerģijas galalietotājiem 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām. Īstermiņa kompensācija, kas mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, tiek paredzēta no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka tā būs palīdzība iedzīvotājiem un uzņēmumiem brīdī, kad straujais elektroenerģiju izmaksu kāpums rada finansiālu slogu un ietekmē ikvienu.
"Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, lai iespējami izvairītos no šādām situācijām nākotnē. Ir jāpaātrina Eiropas Zaļā kursa risinājumu ieviešana un klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, lai ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas," norāda Plešs.
Kā piemēru viņš min šogad realizēto ievērojamo atbalsta programmu pašvaldībām, kurā piedāvāts arī finansējums pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumiem. Politiķis aicina pašvaldības izmantot VARAM sniegtās iespējas, jo atbalsts paredzēts arī nākamgad. Tāpat mērķtiecīgi jāiegulda atjaunojamo energoresursu infrastruktūras, piemēram, vēja parku attīstībā, lai veicinātu valsts enerģētisko neatkarību.
Elektroenerģijas izmaksu kompensācijai tiek paredzēti 77 894 000 eiro no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem. Atbilstoši grozījumiem likumā visiem sistēmas operatoriem minētajā periodā ik mēnesi visiem saviem klientiem jāpiemēro kompensācija sistēmas pakalpojuma izmaksām, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko tālāk rēķinos piemēro arī elektroenerģijas tirgotāji saviem klientiem - elektroenerģijas galapatērētājiem. Savukārt sistēmas operatoriem līdz kārtējā mēneša 15. datumam būs jāsagatavo rēķins par iepriekšējā norēķinu periodā piemēroto sistēmas pakalpojuma izmaksu kompensāciju, ieskaitot PVN, ko valsts apmaksās līdz mēneša beigām.
Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no atjaunojamiem energoresursiem Eiropas Savienībā veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo energoresursu elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu. Tādējādi cenu kāpums ietekmēja visus elektroenerģijas ražošanas veidus, tam atspoguļojoties elektroenerģijas cenās.
Viens no Eiropas Komisijas piedāvātajiem īstermiņa atbalsta pasākumiem ir vispārējs valsts atbalsts, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem, uzsverot, ka šāds pasākums ar tūlītēju ietekmi var tikt daļēji finansēts no ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas.
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) ir Latvijas valsts budžeta programma, kuras mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" vēl būs jāpieņem Saeimā.
Jā, nu cerības, ka vienmēr saule spoži spīdēs un pūtīs spirgts vējš īsti neattaisnojas. Man gadījās redzēt viena Indijas štata vēja parku sezonalitātes līknes. Uzstādītā jauda pieklājīga, 1.2 GW. Bet rezultātā 1.0 GW bija tikai kādas 3.ned. gadā pārējā laikā 25-30% no max. un novembrī praktiski 0, jo vējš nepūta.
Cerības uz mazgabarīta kodolreaktoriem, urāna un torija. Torija ir daudz drošāki, 4 valstis izstrādā projektus, Ķīna sola komerciālu varianti ap 2030.gadu. ( Ķīnai un ASV ir kopīgs projekts, bet skaidrs, ka katra valsts izstrādā atsevišķi savu arī ) Torija reaktori zināmi no 20.gs. 60.ajiem gadiem, bet netika attīstīti, jo tos nevar izmantot kodolieroču ražošanai.