EK ziņojums: Enerģijas cenu straujais pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi izraisa augstu inflāciju Latvijā 10

Enerģijas cenu straujais pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi izraisa augstu inflāciju Latvijā, norādīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.

EK nākusi klajā ar 2022.gada Eiropas semestra jeb pusgada pavasara paketi dalībvalstīm, tai skaitā ar ziņojumu par Latviju un Latvijai adresētiem ieteikumiem. Nākamajās nedēļās konkrētām valstīm adresētie ieteikumi tiks apspriesti ES Padomes komitejās, un plānots, ka šī gada jūlijā tie tiks pieņemti Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).

Pēc ziņojumā paustā, paredzams, ka straujā enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē patēriņa cenu inflācija 2022.gadā sasniegs 9,4%.

Lai gan paredzams, ka energoproduktu cenu pieaugums pasaulē 2023.gada pavasarī pierims, straujajam cenu pieaugumam rūpniecībā un celtniecībā ir sagaidāms domino efekts, kas prognozes periodā veicinās patēriņa cenu inflāciju.

Tāpat, lai gan gaidāms, ka Latvijas nodoms pārtraukt Krievijas gāzes importu no 2023.gada saglabās enerģijascenas augstā līmenī ilgāk, paredzams, ka 2023.gada otrajā pusē tās mazināsies.

Tomēr līdz ar cenu pieaugumu citos segmentos paredzams, ka 2023.gadā inflācija būs vidēji 3,5%, teikts ziņojumā.

Ziņojumā arīdzan akcentēts, ka Latvijai ir ciešas tirdzniecības saites ar Krieviju, un valsts ir atkarīga no tās enerģijas. Paredzams, ka salīdzinoši plašā Latvijas tirdzniecība ar Krieviju izraisīs eksporta ieņēmumu zudumu un būtiski paaugstinās izejvielu cenas koksnei un metālam, ko galvenokārt piegādāja Krievija.

Paredzams, ka Krievijai un Baltkrievijai piemērotās ekonomiskās un finansiālās sankcijas apturēs tirdzniecību ar abām valstīm attiecībā uz visām preču grupām, izņemot energoproduktus. Turklāt, ņemot vērā Latvijas paziņoto nodomu izbeigt Krievijas gāzes importu no 2023.gada, visa tirdzniecība ar Krieviju no nākamā gada tiktu pārtraukta. Latvijas kopējais eksports uz Krieviju un Baltkrieviju 2021.gadā pārsniedza 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt imports, ieskaitot energoproduktus, bija vairāk nekā 6% no IKP.

Ziņojumā akcentēts, ka valdība ir veikusi pasākumus, lai novērstu Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskās un sociālās sekas. Lai kompensētu enerģijas cenu pieaugumu, valdība ir apstiprinājusi atbalstu mājsaimniecībām, tai skaitā visneaizsargātākajām, kā arī sadales tīkla pakalpojuma tarifa atlaides mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Reaģējot uz humanitāro krīzi, ir ieviesta atbalsta pakete bēgļiem no Ukrainas, kura ietver piekļuvi sociālajai aizsardzībai, veselības aprūpei, izglītībai un mājokļu pakalpojumiem. Turklāt viņiem ir atvieglota piekļuve darba tirgum. Valdība ir vienojusies līdz 2025.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka, neraugoties uz valsts parāda ievērojamo pieaugumu pēc Covid-19 pandēmijas, Latvijas makroekonomikas pamatrādītāji ir stabili. Reaģējot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi, Latvija izvērsa apjomīgu fiskālā atbalsta paketi.

Pasākumu mērķis bija saglabāt darbavietas un materiāli atbalstīt mājsaimniecības, kuras krīze skārusi vissmagāk, palīdzēt uzņēmumiem segt pastāvīgās izmaksas, kamēr tie bija slēgti, un veicinātu ātrāku ekonomikas atveseļošanos, palielinot investīcijas.

Rezultātā valdības budžeta deficīts ievērojami palielinājās no 0,6% no IKP 2019.gadā līdz 4,5% no IKP 2020.gadā un 7,3% no IKP 2021.gadā. Paredzams, ka 2022.gadā atbalsts ekonomikai ar fiskālās politikas palīdzību turpināsies: sagaidāms, ka valdības budžeta deficīts, par spīti Covid-19 atbalsta pasākumu būtiskam samazinājumam, saglabāsies augsts - 7,2% no IKP.

2022.gada budžets ietver algu palielinājumu veselības aprūpes, izglītības un citiem publiskā sektora darbiniekiem. Tas ietver arī vairākus pagaidu pasākumus, piemēram, atbalstu enerģijas cenu kāpuma mazināšanai, energoapgādes drošības rezervju iegādi, kā arī lielākus izdevumus aizsardzībai un atbalstu cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas.

Tiek prognozēts, ka 2023.gadā deficīts samazināsies līdz 3% no IKP, jo paredzams, ka lielākā daļa 2022.gada izdevumu pasākumu beigsies līdz gada nogalei, ļaujot valsts parādam stabilizēties 46,5% apmērā no IKP. Tomēr pietiekama finansējuma nodrošināšana dažiem sabiedriskajiem pakalpojumiem - sevišķi veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai - ir ievērojams izaicinājums, jo Latvijas nodokļu sistēmas ieņēmumi ir salīdzinoši zemi.

Valdības ieņēmumus samazina arī neoficiālās ekonomikas lielā daļa. Plašāki makroekonomiskie rādītāji liecina par ierobežotiem stabilitātes riskiem, jo tekošais konts nedaudz svārstās ap līdzsvara punktu, privātā sektora parādsaistības ir zemas un mājokļu cenu pieaugums, lai arī straujš, vidējā termiņā nav pārsniedzis ienākumu pieaugumu.

Tomēr neliels privātā sektora parāds daļēji atspoguļo pieticīgo kreditēšanas pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā. Grūtības piekļūt kredītiem, ar kurām sevišķi saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, rada bažas par investīciju ierobežošanu un līdz ar to par turpmāko produktivitātes pieaugumu.