Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” veiktās aptaujas datiem*, braucot automašīnai pie stūres, 77% autovadītāju mēdz traucēt blakussēdētāja uzvedība. Visvairāk jeb 44% respondentu blakussēdētāja uzvedībā traucē komentāri par braukšanu, manevriem un maršruta izvēli.
Savukārt 19% aptaujāto – strauja uzmanības novēršana, liekot novirzīt skatienu no ceļa.
Aptaujas dati rāda, ka vēl daļai jeb 6% autovadītāju blakussēdētāja uzvedībā traucē nepārtraukta runāšana, kas neļauj koncentrēties. Savukārt 5% aptaujāto traucē, ja blakussēdētājs pārslēdz mūziku, regulē skaņu un kondicionieri. Turpretim 2% atbildēja, ka viņiem traucē vadīt auto, ja blakussēdētājs ēd. 23% aptaujāto autovadītāju blakussēdētāja uzvedībā nekas netraucē, lai vadītu auto.
Neliela daļa respondentu jeb 2% norādījuši dažādus citus variantus, kas viņiem, vadot automašīnu, traucē, piemēram, skaļa bērnu uzvedība, blakussēdētāja gulēšana vai dziedāšana, kā arī brīži, kad blakussēdētājs aizsedz labās puses spoguļa redzamību.
Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā: “Lai automašīnu vadīšana būtu droša, to ietekmē vairāki faktori, ko arī apstiprina aptaujas rezultāti. Proti, līdzās tehniskajam aprīkojumam un stāvoklim, savu lomu var spēlēt arī līdzbraucēju uzvedība, tāpēc ir ieteicams ne tikai respektēt autovadītāja lūgumus, bet arī pašiem pārliecināties, vai ir kas tāds, kas autovadītājam traucē drošai braukšanai. Vienlaikus brīžos, kad autovadītāja uzmanību novērš pasažieri, būtisku lomu spēlē automašīnas drošības sistēmas, kas var strauji reaģēt un paglābt no satiksmes negadījuma. To pierāda arī fakts, ka auto ražotāji nemainīgi par vienu no savām augstākajām prioritātēm izvirza ar drošību saistīto aprīkojumu. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas iegādāties automašīnas ar pilnvērtīgu papildkomplektāciju, priekšplānā izvirzot dažādus risinājumus, kas padara pārvietošanos ar automašīnu ērtāku un drošāku, arī brīžos, kad dažādi apkārtējie faktori apgrūtina koncentrēšanos.”
I.Gerkena papildina, ka šo iemeslu dēļ pieprasīti ir tādi risinājumi kā adaptīvā kruīza kontrole, “aklās zonas” uzraudzības sistēma, parkošanās sensori, 360 grādu atpakaļ skata kameras, kā arī sistēmas, kas palīdz automašīnai automātiski noturēties braukšanas joslā u.tml., tā autovadītājam sniedzot papildu atbalstu.
Līdzīgi arī lietoto auto segmentā pircēji pievērš uzmanību komplektācijai, dažkārt labāk izvēloties vecāku automašīnas modeli ar labāku aprīkojumu, nekā jaunāka gada auto, ar mazāku papildkomplektācijas risinājumu kopumu.
“Līdzās drošības risinājumiem, auto industrijā ražotāji šobrīd fokusējas uz dažādām autonomās braukšanas sistēmām, kam nākotnē būs būtiska nozīme, pilnībā mainot autovadītāju paradumus. Paredzams, ka nākamajos gados šie risinājumi varēs samazināt autovadītāju radītās kļūdas uz ceļa, palīdzēs ievērot atļauto braukšanas ātrumu u.tml.,” secina I. Gerkena.
*”Moller Auto” aptauja tika īstenota 2023. gada februārī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, kopumā piedaloties vairāk nekā 1000 aktīviem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Atceros dažus gadus atpakaļ situāciju - vedu savu māti un vecmāti, un vajadzēja uz šosejas bik asāk nogriezties, tb asāka bremzēšana lai tur kaut kam nemaisītos - abas sāka tur kaut ko kladzināt; zīmīgi ka skaļākā bija tā, kura nemaz nemāk braukt ar mašīnu. Ja tagad gadītos tāda situācija, apstātos malā un piedāvātu izvēli starp braukšanu ar aizvērtām mutēm vai iešanu ar vaļējām.