Čehijas uzņēmumam "Škoda Vagonka" atlikušo jauno elektrovilcienu piegāde jāveic līdz šī gada 2024.gada 31.jūlijam, aģentūrai LETA apstiprināja AS "Pasažieru vilciens" pārstāvji, komentējot paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojā par izmaiņām noslēgtajā līgumā.
Iepriekš PV ziņoja, ka starp uzņēmumiem ir parakstīta savstarpēja vienošanās par jauno elektrovilcienu piegāžu termiņu pagarināšanu līdz vasaras beigām, tādējādi patlaban ir noteikts konkrēts datums.
PV piebilda, ka vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme joprojām nav zudusi.
Jau ziņots, ka "Škoda Vagonka" patlaban ir nodevis kopumā 19 jaunos elektrovilcienus PV no paredzētajiem 32 vilcieniem. Līdz ar to "Škoda Vagonka" līdz jūlija beigām jāpiegādā vēl 13 jaunie elektrovilcieni.
Abu uzņēmumu pārstāvji iepriekš skaidroja, ka vienošanās par piegāžu termiņu pagarināšanu noslēgta, pamatojoties uz neatkarīgu ekspertu sniegto analīzi par Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto ietekmi uz līguma saistību izpildi.
Lai noteiktu kara radīto ietekmi uz līguma izpildi, "Škoda Vagonka" iesniedza eksperta "Deloitte Advisory" sagatavotu atzinumu, savukārt atzinuma izvērtēšanai PV nolīga juridisko konsultantu "PricewaterhouseCoopers Legal", kas vērtēja norādītos līguma izpildes ietekmējošos apstākļus.
Juridiskais konsultants secināja, ka apstākļi, kas norādīti atzinumā, ir uzskatāmi par objektīviem un ir pamatoti līgumā noteikto elektrovilcienu piegādes termiņu pagarināšanai, jo šos apstākļus neviena no pusēm līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt.
LETA jau rakstīja, ka 2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
Novērojums dabā. Ozolnieku pieturas peroni. Abu virzienu peroni, abos galos savienoti ar gājēju pāreju. Tuvojas vilciens Rīga - Jelgava. Brīvdiena 1.aprīlis tā ap 18.00 Bet tas piestāj pie kreisās puses. Nezinu tur to kārtību, jo neesmu vivi lietotājs. Mēs vēl iesmejam 1. aprīļa joks, pa nepareizo pusi brauc...Bet ir cilvēki kas tā kā gaidīja uz labā perona. Tad nu kāda sieviete attopas un skrien uz to otro, pāri pa pāreju gar vivi priekšu. Jāpiezīmē, ka tas apstājies vien pāris metru pirms tā celiņa. Domās novēlu tai skrējējai paspēt uz vilcienu jo tuvu un jau tur priekšā šķērso sliedes. Tad pēkšņi vivi uzsāk kustību...Nu teiktu, ka maz vajadzēja lai notriektu to braukt gribētāju. Pārdomas, no paša jaunības pieredzes, kad bieži izmantoju električkas. Šādus, tūlīt paspēšu esmu pie durvīm 3m, parasti mašīnists pagaidīja. Šoreiz gandrīz uzbrauca, un tad tik padeva skaņas signālu. Nezinu kāda ir kārtība, bet liekas tam vadītājam tur samisējās, jo signālu vajadzētu dot pirms kustības uzsākšanas. Tā logiskāk būtu...
50 gadus taures signāls bija pie kreisās rokas, tagad tur ir 'pilnu gāzi uz priekšu', bet taure - pie labās....Dodiet pāris gadus cilvēkam pierast pie jaunās zistēmas!
Nu pag, mēs tak mācējām arī braucošā iekāpt/izkāpt un zem preču vagoniem izlīst.Pat ja sāka kustēties, galvenaiss laikus sadzirdēt un uztraukumā pauri neapdauzīt.Tas vivi kopā ar to škodu varēja vismaz kādus kursus noorgānizēt.