Gandrīz puse Latvijas autovadītāju (44%) cenšas braukt ekonomiski un ikdienā izmanto ieteikumus ekonomiskai braukšanai. 21% aptaujāto pauž, ka drīzāk neizmanto ieteikumus, kas veicinātu ekonomiskāku braukšanu.
18% norāda, ka neko nezina par ieteikumiem ekonomiskākai braukšanai, bet 12% atzīmē, ka nemēdz braukt ekonomiski un neizmanto nekādus ieteikumus, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Salīdzinot situāciju Latvijā un Igaunijā, nākas secināt, ka kaimiņvalstī krietni vairāk autovadītāju (par 26% vairāk) piedomā pie tā, lai braukšana būtu ekonomiskāka. Kopumā Igaunijā 70% autovadītāju norāda, ka cenšas braukt ekonomiski, no tiem 51% izvēlas braukt bez pēkšņas ātruma palielināšanas vai bremzēšanas, 10% ir apmeklējuši apmācības par ekonomisku braukšanu un labprāt iegūtās zināšanas pielieto ikdienā un 9% norāda, ka iepriekš par to ir lasījuši internetā un ikdienā cenšas sekot ieteikumiem. 30% atzīst, ka neievēro ekonomiskas braukšanas paradumus.
Palielinoties degvielas cenām, aizvien biežāk mēdzam aizdomāties, kā braukt ekonomiskāk un taupīt degvielu. Jāpiezīmē, ka ekonomiska braukšana lielā mērā nozīmē arī drošu braukšanu. Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks norāda, ka “salīdzinot ar pašmāju autovadītājiem, satiksmes dalībnieki Igaunijā ir vairāk pielāgojušies ekonomiskai braukšanai. Tas skaidrojams ar to, ka Igaunijā jau pirms vairākiem gadiem satiksmes drošības uzraudzība tika veidota citādāk, nekā tas ir pie mums. Satiksme kaimiņvalstī ir daudz mierīgāka - autovadītāji retāk cenšas sevi mānīt ar to, ka braucot ātrāk, ieekonomēs laiku un gala mērķī ieradīsies laicīgāk.”
Eksperts norāda, ka “viens no veidiem, kā sekmēt ekonomisku braukšanu, ir pārbaudīt spiedienu riepās. Ir svarīgi noteikt pareizo spiediena līmeni, lai izvairītos no pastiprinātas riepu dilšanas un tās nebūtu jāmaina tik bieži. Liela daļa sabiedrības joprojām izvēlas visu gadu braukt ar ziemas riepām, cerībā, ka tā ieekonomēs, taču ir jāņem vērā tas, ka ziemas riepām ir cits gumijas sastāvs un karstām vasaras dienām tās nederēs. Izvēloties vasarā braukt ar ziemas riepām, palielināsies arī degvielas patēriņš, tāpēc katrā gadalaikā tomēr ieteicams braukt ar attiecīgajiem laikapstākļiem paredzētām riepām.”
Vēl viens no veidiem, kā ieekonomēt degvielu, ir veikt auto riteņu savirzi. Ir svarīgi pārliecināties, lai automobiļa riteņi atrastos ģeometriski pareizi pret pašu auto, arī tas sekmēs degvielas ekonomēšanu.
Būtiska nozīme ir arī papildus funkcijām, ko lietojam, braucot ar auto, piemēram, braucot ar nelielu ātrumu, gaisa kondicionēšana patērē lielāku jaudu, tādējādi arī degvielu, bet, braucot ar lielāku ātrumu, gaisa kondicioniera ietekme uz degvielas patēriņu ir mazāka.
Analizējot datus respondentu sieviešu un vīriešu vidū, gan Igaunijā, gan Latvijā varam novērot, ka vīrieši autovadītāji cenšas braukt ekonomiskāk. Latvijā 52% vīriešu pauž, ka ikdienā izvēlas braukt ekonomiskāk, bet sievietes - 35%. Igaunijā šis skaits ir ievērojami lielāks - ekonomiski brauc 75% vīriešu un 66% sievietes.
Kas nu ir baigais mīts, tad tas ka braukt lēni ir ekonomiski, pilsētā - jā kur bieži jābremzē, tur kur tā nav, ātrāka ieksriešanās un vienmēŗigāka braukšana vinnē, un teiksim jau Vidzemes kalnienē (tur kur reāli ceļš iet augšā, lejā) vinnē apgriezieni kas ir tuvi lielākai jaudai. Man teiksim apmēram 110 līdz 120 km/h tur uz Hondām ir viens no ekonomiskākajiem cikliem ar 6 ātrumu. 80 km/h tur tikai tuvojas tam patēriņam un ar baigo piepūli ...
Nu ikurāt - visekokanomiskāki ir braukt vienmērīgi, nevis braukt uz 110 un spiest grīdā ik pēc 5km lai apdzītu tos kas brauc uz 90.
Ne jau cauru diennakti tie kas brauc lēnām braukā, pārsvarā visi uzmanīgie un ļoti uzmanīgie cenšas braukt pa gaismu ...
Tu laikam ikdienā brauc ar velosipēdu! Nesen izbraukāju Spāniju ar nomas auto, kas bija aprīkots ar franču 1,5 litru dīzeli. Pa šoseju ar atļautajiem 130km/h tas traktors tērē 3,5 litri uz 100km. Nu kāda mārrutka pēc jābrauc ar 90km/h, ja uz šosejas visi brauc uz 130 un tavs auto tērē tikai 3,5 litri uz simta!?