Interesi par ZM elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izmantošanu izrādījušas desmit valsts pārvaldes iestādes 6

Interesi par Zemkopības ministrijas (ZM) elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izmantošanu dienesta transportlīdzekļu vajadzībām izrādījušas desmit valsts iestādes, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvji.

ZM pārstāvji norādīja, ka, par iespējām izmantot zemkopības nozares elektromobiļu uzlādes staciju tīklu dienesta transportlīdzekļu vajadzībām, citas ministrijas un to padotības iestādes informētas pēc projekta pabeigšanas, piebilstot, ka iestādes patlaban aktīvi deleģē pārstāvjus sadarbības sākšanai Rīgā un citos Latvijas reģionos.

Ministrijas pārstāvji minēja, ka patlaban interesi sadarboties un izmantot ZM uzlādes stacijas izrādījusi Veselības ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts zemes dienests, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Valsts probācijas dienests, Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" un Iekšējās drošības birojs.

ZM pēc projekta nodošanas ekspluatācijā aktīvi apzina citu resoru vajadzības un pilnveido tālāko sadarbības modeli, lai nodrošinātu visus pieprasījumus.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem ZM elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē uzdevis izveidot dienesta pārbaudes komisiju un izvērtēt ministrijas amatpersonu atbildību.

Komisija izvērtēs VK norādītās neatbilstības un pārkāpumus elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē, kā arī pārbaudīs, vai elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē ir ievērotas normatīvā regulējuma prasības. Dienesta pārbaudes termiņš būs viens mēnesis, tās laikā komisija sagatavos un ministram iesniegs slēdzienu par pārkāpumu cēloņiem un kuras amatpersonas saucamas pie atbildības.

Krauze atzīmē, ka 2021.gadā projektu sācis iepriekšējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Daļu no amatpersonām izmeklēs atbildīgās iestādes, bet dienesta pārbaudē mērķis ir noskaidrot, kādi lēmumi pieņemti un kā ZM nonāca pie šāda projekta rezultāta un izmaksām, kā arī to, vai kāds no ministrijas darbiniekiem ir saucams pie disciplināratbildības.

Viņš skaidro, ka ZM piedāvājusi citām valsts iestādēm izmantot uzlādes tīklu. Tāpat Krauze piebilda, ka ir iepazinies ar VK ieteikumiem tālākajām darbībām uzlādes staciju tīkla izmantošanai un pieprasīs atbildīgajiem darbiniekiem sagatavot priekšlikumus, ko ministrija vēl var darīt, lai projekts būtu attaisnojams un sniegtu pēc iespējas lielāku atdevi.

Projekta izpildes laikā ZM valsts sekretāra amatā strādāja tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš darbu ZM valsts sekretāra amatā sāka 2021.gada nogalē.

Tāpat ziņots, ka VK revīzijā noskaidrots, ka ZM, veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši attīstības plāniem.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, kā arī tajā izvietotās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka iepriekš neplānotais un par 2022.gadā no valsts budžeta piešķirtā 3,1 miljona eiro izveidotais ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkls neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām, proti, tas ir par lielu.

Tāpat tas izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām. Vilka akcentē, ka VK izprot ZM vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.

ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos, izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu.

Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums - uzstādīt tikai lieljaudas jeb vairāk nekā 22 kilovatu (kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas - neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei.

Revīzijā arī konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence.

Tāpat šā gada augusta vidū joprojām vairāk nekā puse izbūvēto uzlādes staciju stāvējušas neizmantotas, uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās. Vienlaikus tikai dažos uzlādes punktos elektrotīkla jauda ir tāda, ka novietotās iekārtas varētu darboties ar pilnu jaudu, un tikai vienā uzlādes punktā uzlādes iekārtas nokonfigurētas uz maksimālo jaudu.

Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kuru ieviešanas rezultātā tiks palielināta ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izmantošana, ieviests iespējami izdevīgākais un tirgu nekropļojošs modelis uzlādes tīkla pārvaldībai, kā arī tiks nodrošināta saprotama un ērta norēķinu un uzskaites sistēma par tīkla izmantošanu un uzlādei izlietoto elektroenerģiju.

LETA arī ziņoja, ka 2022.gadā elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu būvēšanu 2,291 miljona eiro vērtībā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ZM uzticēja energobūvniecības uzņēmumam SIA "Reck".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Reck" apgrozījums 2023.gadā bija 23,702 miljoni eiro, bet peļņa - 236 918 eiro.

Kompānija "Reck" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7100 eiro. Uzņēmums pieder SIA "Tropos L" (40%), kuras vienīgā īpašniece ir Elizabete Kola, AS "A.C.B." (35%) un SIA "GK2v In" (25%), kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis.