Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme ir atkāpies no amata, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).
SM ir pieņēmusi Dzelmes iesniegumu par atkāpšanos no amata, un piektdien dalībnieku sapulcē ievēlējusi kompānijas līdzšinējo pagaidu valdes locekli Jāni Nagli par uzņēmuma vienīgo valdes locekli uz pieciem gadiem.
Naglis amata pienākumus sāk pildīt piektdien.
Vienlaikus apstiprināti grozījumi EDzL statūtos, samazinot uzņēmuma valdes locekļu skaitu no diviem līdz vienam, tādējādi turpmāk valde darbosies viena valdes locekļa sastāvā.
Dzelme paziņojumā medijiem norāda, ka, pieņemot valdes priekšsēdētāja amatu, EDzL atradās uzņēmuma vadības krīzes apstākļos, kuros bija nepieciešams stabilizēt uzņēmuma pārvaldību, sakārtot procesus un nodrošināt profesionālu un nepārtrauktu "Rail Baltica" projekta ieviešanu. "Šis krīzes vadības posms ir noslēdzies, un uzņēmumam šobrīd nepieciešama pastāvīga, ilgtermiņā pilnvarota valde," viņš norāda.
Izvērtējot uzņēmuma turpmākās darbības un attīstības vajadzības un profesionālo virzību, Dzelme uzskata, ka patlaban ir piemērots brīdis nodot vadību tālāk, lai nodrošinātu EDzL darba nepārtrauktību un stabilu pāreju uz nākamo attīstības posmu.
Savukārt Naglis min, ka Dzelmes vadībā uzņēmumam ir dots skaidrs virziens un stabils darba ritms laikā, kad "Rail Baltica" projektā īpaši svarīga ir mērķtiecība un sadarbība.
Dzelme par EDzL pagaidu valdes priekšsēdētāju dalībnieku sapulcē tika ievēlēts 2025. gada 27. maijā.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) platformā "X" vēsta, ka "Rail Baltica" projekts Latvijā ir iegājis aktīvā būvniecības posmā, un tas prasa izlēmīgu un uz rezultātu vērstu projekta vadību.
Viņš norāda, ka Dzelme ir atstājis amatu, un turpmāk uzņēmuma vadību uzņemsies līdzšinējais pagaidu valdes loceklis Naglis.
"Šobrīd galvenais uzdevums ir skaidrs - "Rail Baltica" ir jābūvē. 2025. gadā Latvijā ir sākts aktīvais pamattrases būvniecības posms, un 2026. gadā sabiedrībai un mūsu partneriem Eiropā ir jāredz reāls progress būvlaukumos," uzsver Švinka.
Ministrs norāda, ka līgumbūvniekiem jārealizē tiem uzticētie darbi pilnā apmērā, jāmobilizē darbaspēku un jāstrādā būvlaukumos atbilstoši piešķirtajam finansējumam. Viņš no projekta vadības sagaida aktīvu darbu ar būvniekiem un skaidru virzību uz rezultātu. Tāpat, viņaprāt, ne mazāk svarīga ir skaidra un atklāta komunikācija par "Rail Baltica" būvniecības gaitu.
Ministrijā informē, ka Naglim ir ilggadēja pieredze finanšu vadības jomā. No 2025. gada maija viņš pildīja EDzL pagaidu valdes locekļa pienākumus, savukārt līdz tam ieņēma uzņēmuma finanšu direktora amatu. Iepriekš viņš ieņēmis finanšu direktora amatu AS "Longo Group", kā arī guvis starptautisku pieredzi uzņēmumā "Nokia Networks", strādājot par projekta finanšu kontrolieri.
Ministrijā atgādina, ka EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, kas dibināta 2014. gadā. No 2016. gada atbilstoši projekta ieviešanas struktūrai un deleģēšanas līgumam EDzL ir "Rail Baltica" projekta nacionālais ieviesējs Latvijā.
Savukārt no 2026. gada EDzL atbildībā ir "Rail Baltica" pamattrases Latvijā projektēšana un būvniecība, punktveida objektu projektēšana un būvniecība, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšana "Rail Baltica" vajadzībām, infrastruktūras pārvaldības sistēmas izveide Latvijā un sadarbība ar Baltijas valstīm, veidojot vienotu infrastruktūras pārvaldību visā "Rail Baltica" līnijā.
Jau vēstīts, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
