Lai arī Latvijā ir vērojams par braukšanu reibumā noķerto autovadītāju skaita samazinājums, kopumā situācija ir vērtējama kā stagnācija, šāds viedoklis ceturtdien izskanēja Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.
Valsts policijas informācija liecina, ka par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā pērn kopumā noformēti un sākti 2990 administratīvā pārkāpuma procesi un kriminālprocesi, kas ir par 298 mazāk nekā gadu iepriekš. Gadu iepriekš reģistrēti 3413 šādi gadījumi.
Ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis sprieda, ka samazinājums ir gana liels, tomēr liels joprojām ir arī pieķerto dzērājšoferu skaits.
Jančevskis sprieda, ka ietekmi uz sabiedrības uzvedību ir devuši 2022. gada grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par braukšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles.
Policijas pārstāvis piekrita - ja policija būtu skaitliski labāk nokomplektēta, tad aizturēto autovadītāju skaits pieaugtu. "Mums būtu vairāk iespēju reaģēt, veikt pārbaudes un konstatēt gadījumus," teica Jančevskis.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, vērtējot pēdējo gadu datus par braukšanu reibumā, sprieda, ka "valda stagnācija" un Latvijā kopumā nepaliek labāk. "Jā, kritums ir bijis, bet tai seko horizontāli plakana tendence un mums nekas nemainās. Labi, ka varbūt nepaliek sliktāk, bet nepaliek arī būtiski labāk," uzsvēra Vectirāns.
Vectirāns norādīja, ka rādītāji ceļu satiksmes negadījumos pamatā uzlabojas salīdzinājumā ar 2020. gadu, tomēr sliktākais rādītājs ir attiecībā uz cietušo bērnu skaita samazinājumu ceļu satiksmes negadījumos, kur ir jāstrādā daudz vairāk. "Šeit esam stagnējoši gan attiecībā uz cietušo, gan bojāgājušo bērnu samazinājumu. Pēdējos gados ir novērots labāks rezultāts, tomēr šī ir vieta, kur būtu daudz vairāk jāstrādā, jo tā ir mūsu nākotne," uzsvēra Vectirāns.
SM pārstāvis arī informēja, ka attiecībā uz drošības jostu lietošanu statistika pasliktinās, jo 2021. gadā drošības jostas nelietoja 8,2% pasažieru, bet 2025. gadā - 9,8%. Vienlaikus viņš norādīja, ka ir uzlabojusies statistika attiecībā uz aizsargķiveru lietošanu, īpaši veloķiveru lietošanu bērniem, kas liecina, ka veiktās izmaiņas regulējumā nav bijušas veltīgas.
Vectirāns arī norādīja, ka būtu jāuzlabo un jāsamazina palīdzības sniegšanas ātrums pēc negadījuma, jo 2025. gadā 95% glābēju ierašanās laiks apdzīvotā vietā bija aptuveni 18 minūtes un 46 sekundes, bet ārpus apdzīvotām vietām - 31 minūte un 46 sekundes.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve uzsvēra, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) ciešā sadarbībā ar CSDD ir jāanalizē šie dati, tomēr nevajadzētu tos salīdzināt ar Covid-19 laiku, jo tie nebija "normāli apstākļi" un bija izmainīti palīdzības sniegšanas algoritmi.
Savukārt CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis informēja, ka CSDD smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projektā 2025. gadā ir izpētīti 184 ceļu satiksmes negadījumi. Viņš norādīja, ka 27 izpētītajos negadījumos ar bojāgājušajiem notikusi mijiedarbība starp gājēju un vieglo automobili, savukārt 17 negadījumos notika vieglo automobiļu "solo" negadījumi.
Viņš skaidroja, ka smago ceļu satiksmes negadījumu ietekmējošie faktori galvenokārt ir neatbilstoša kustības ātruma izvēle, kontroles zudums pār transportlīdzekļa vadību, kā arī apreibinošu vielu ietekme.
Jau ziņots, ka pērn kopumā satiksmes negadījumos gājuši bojā 118 cilvēki, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Smagi cietuši 326 cilvēki, kas ir par 13 vairāk nekā 2024. gadā, bet viegli cietuši 3528 satiksmes dalībnieki.
Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 17 818 negadījumi, kas ir par 203 negadījumiem vairāk nekā 2024. gadā.
Šorīt Irbītis sniedza 10 min.garu interviju Latvijas Radio par esošo satiksmes drošības situāciju uz Latvijas ceļiem. Mani pārsteidza tas, ka viņaprāt smagos ceļu satiksmes negadījumos pie vainas neesot ceļu infrastruktūra. Ka vienīgais ceļa posms, kur būtu nepieciešama četrjoslu šoseja ir Rīgas apvedceļš. Un te nu es viņam nepiekrītu. Neviens šeit neprasa pārbūvēt nelielus vietējās nozīmes ceļus par četrjoslu šosejām. Bet mēs taču zinām, ka rekonstrukcija (pārbūve par četrjoslu šoseju) ir nepieciešama Rīgas-Ventspils, Rīgas-Liepājas un ViaBaltica šosejām. Pats Irbītis citās intervijās ir atzinis, ka visbīstamākās ir tieši frontālās sadursmes. Interesanti, kā no tām var izvairīties, ja ne vien braucot pa normālu četrjoslu ceļu. Būtībā tad nepastāv draudi, ka kāds pretimbraucošais varētu iestūrēt pretējā braukšanas joslā. Kā zināms, tad iemesli tam var būt dažādi: neveiksmīgs un nepārdomāts apdzīšanas manevrs, autovadītāja pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās, autovadīšana alkohola reibumā, auto saslīdēšana uz apledojuša ceļa seguma, pēkšņš auto defekts utt.