Pēdējo gadu laikā Eiropā auto alternatīvās enerģijas izmantošanā pārsvaru gūst tieši elektroenerģija, intervijā medijiem norādījis Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
Pēdējo gadu laikā Eiropā novērojams intereses pieaugums par elektromobiļiem. Kā ar interesi par "zaļo" jeb videi draudzīgu domāšanu Latvijā?
Sabiedrība Latvijā ir ar ļoti ierobežotu pirktspēju, un elektromobiļa iegāde noteikti nav pirmā prioritāte, lai arī cik videi draudzīgs tas būtu. Jautājumā par elektromobili kā pārvietošanās līdzekli, kas ir videi draudzīgāks par auto, kas darbojas ar benzīnu vai dīzeli, sabiedrības izpratne atbilst tās labklājības situācijai. Jāatzīmē, ka tāds jēdziens kā "zaļā domāšana" ir tuvāks turīgai sabiedrībai. Līdz ar to nevaram sagaidīt "zaļo domāšanu" sabiedrībā, kurai lielākoties jākoncentrējas uz primāro vajadzību apmierināšanu.
Tādi mērķtiecīgi elektromobiļu pirkumi gada laikā Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Tā kā no valsts puses elektromobiļu iegādei atbalsta nav, nav arī tādas izteiktas intereses, kuras rezultāts būtu pirkums. Pastāvīgs un ilgtermiņa valsts atbalsts ir ļoti būtisks jautājums, lai mēs mazinātu sava autoparka atkarību no fosilās degvielas.
Kādam vajadzētu būt valsts atbalstam?
Elektromobilis ir no pusotras līdz divām reizēm dārgāks par salīdzināma iekšdedzes motora auto. Elektromobiļa gadījumā jāņem vērā arī izmaksas par elektroenerģiju. Pat ja patlaban ir pieejami kādi atsevišķi bezmaksas uzlādes punkti, ir jautājums par šo punktu nākotni - vai, sarodoties vairāk elektromobiļiem, valsts, piemēram, nenoteiks kādu maksu par uzlādi. Līdz ar to nevar teikt, ka šāda auto izmantošana ir par velti.
Piemēram, salīdzinot dzīves cikla izdevumus piecu gadu periodā fosilās degvielas automašīnai un elektromobilim, bez valsts atbalsta elektromobiļa lietotājam nav nekāda ieguvuma.
Lai elektromobiļa lietotājam būtu ieguvums, no valsts puses būtu nepieciešams atbalsts 20 līdz 50% vai vismaz PVN apmērā no šāda auto cenas.
Vairākus gadus tiek runāts par to, ka jāsamazina automašīnu radīto kaitīgo izmešu apjomi.
Eiropas Savienībā ir noteikti mērķi attiecībā uz vidi 2020. un 2030.gadam. Uz 2020.gadu noteiktais lielais mērķis ir 10% atjaunojamās degvielas izmantošana - biodegviela, dabasgāze un elektrība. Līdz 2030.gadam par 6% jāsamazina ogļskābās gāzes izmešu līmenis, salīdzinot ar 2005.gada līmeni.
Jāatzīmē, ka no 2005.gada līdz 2016.gadam Latvijā šis līmenis ir gājis uz augšu. Lai izdotos to samazināt, ir jāņem vērā autoparka vecums - jo tas vecāks, jo tehnoloģiski mazāk tas ir attīstīts, jo lielāki kaitīgie izmeši. Vērā ņemams faktors ir arī autoparka struktūra, proti, cik liels ir lielo un apvidus auto īpatsvars - jo auto ir smagāks, jo augstāk tas atrodas virs zemes, jo lielāka gaisa pretestība, līdz ar to ir lielāka slodze un lielāks degvielas patēriņš. Protams, ārkārtīgi svarīga arī jauno tehnoloģiju ienākšana autoparkā - elektromobiļi, ūdeņraža šūnu auto, dažādi hibrīdi.
Kādas tendences attiecībā uz alternatīvo enerģiju ir Eiropā?
Pēdējo gadu laikā Eiropā novērojama tendence, ka alternatīvās enerģijas izmantošana sāk palēnām izspiest fosilās degvielas izmantošanu. Kopumā alternatīvās enerģijas izmantošanā pārsvaru Eiropā gūst tieši elektroenerģija.
Lai arī dabasgāze vai biodegviela tiek uzskatīti par alternatīvu, Eiropā kopumā šie enerģijas izmantošanas veidi nav populārākā izvēle jaunu automobiļu tirgū.
Par dabasgāzi runājot, Eiropā tā ir populāra, bet Latvijā Latvijas Gāze mērķtiecīgi aizklapēja ciet stacijas un tika uzlikta tik liela akcīze ka nevar vairs pa 20 centiem litrā braukt ar orģinālu dabasgāzes auto. Tāpat dabasgāze nepatīk lielajiem kantoriem, kur izmanto dīzeli, jo redz dabasgāzi nevar nopizģīt.