Lietuvas Lazdiju rajonā piektdien svinīgi atzīmēta Lietuvas un Polijas gāzesvadu savienošana, kas šonedēļ pabeigta, sametinot maģistrālā cauruļvada pēdējos posmus ar tā dēvēto zelta šuvi.
Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" norāda, ka Lietuvas pusē jau paveikti 95% gāzesvada būvdarbu un paredzams, ka gāze pa cauruļvadu sāks plūst nākamā gada vidū.
Kā uzsvēris Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, abu valstu gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) projekts ir jauns solis ceļā uz Lietuvas enerģētisko neatkarību gāzes apgādes jomā.
"Šis ir otrais un pēdējais solis ceļā uz gāzes nozares neatkarības garantēšanu. Pirmais bija [sašķidrinātās dabasgāzes] terminālis, kas garantē apgādes drošību un arī labākas cenas," viņš norādījis, piebilzdams, ka cauruļvads arī palielinās arī konkurenci gāzes tirgū.
"Gāze plūdīs abos virzienos, Polijā ienāks Lietuvas uzņēmumi un Lietuvā - Polijas, tātad pieaugs konkurence," spriedis ministrs.
Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētikas infrastruktūras jautājumos Pjotrs Naimskis atzīmējis, ka dziļāka abu valstu un visa reģiona integrācija ir ceļš uz lielāku energoapgādes drošību.
"Esam liecinieki vēl ciešākai abu valstu sadarbībai. (...) Enerģijai ir ļoti liela nozīme, šobrīd vērojam, kas notiek Eiropas enerģijas tirgos, tāpēc ir simboliski, ka šodien savienojam abu valstu gāzes pārvades sistēmas," viņš uzsvēris.
Lietuvas enerģētikas uzņēmumu koncerna "Epso-G" ģenerāldirektors Rolands Zuks ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka GIPL varētu apmierināt aptuveni pusi no kopējā Baltijas valstu pieprasījuma pēc gāzes, bet ar papildu tehniskajiem risinājumiem šos apjomus varētu vēl palielināt.
"Līdztekus drošības aspektam gāzesvads vajadzīgs arī mūsu tirgu integrēšanai, proti - jo vairāk infrastruktūras, jo mazāk ierobežojumu tā rada, jo tirgus dalībniekiem ir lielākas izvēles iespējas," viņš norādījis.
Lēsts, ka GIPL kopumā izmaksās 500 miljonus eiro, tai skaitā Lietuvas teritorijā - 117 miljonus eiro. Vairāk nekā 60% no kopējā finansējuma šim projektam piešķīrusi Eiropas Savienība (ES). Projekta finansēšanā piedalās arī Latvijas un Igaunijas gāzes pārvades sistēmu operatori.
Tērauda caurules GIPL projektam par 26,4 miljoniem eiro, nerēķinot PVN, piegādā Polijas kompānija "Izostal", bet būvdarbus aptuveni 80 miljonu eiro vērtībā veic Lietuvas kompānija "Alvora" sadarbībā ar uzņēmumu "Šiauliu dujotiekio statyba".
Es tā arī nesapratu, kur būs gāzes ieguve Polijā vai Lietuvā, un no kurienes uz kurieni tā gāze plūdīs, un kāda no tā un kam būs ekonomiskā izdevība? Vai raksta autors nevarētu precizēt?
Nu dumjš tu esi!!! Laikam mucā audzis.
Līdz šim Baltija varēja gāzi iepumpēt tikai no Krievijas! Lietuva izveidoja termināli, un varēja saņemt sašķidrināto gāzi no dajebkurienes (kaut ASV). Polijai JAU IR gāzesvads, caur Dāniju no Norvēģijas + Polijā ir atklātas lielas slānekļa gāzes iegulas.
=== Baltija varēs saņemt gāzi ne tikai no Krievijas, bet no Polijas un caur Polijas un Lietuvas termināļiem no jebkurienes!
Kas tur nav vēl skaidrs??
Polija no 2022.gada grib atteikties no slāvu gāzes, un to vares izdarīt tikai pie apstākļa, ka pirks no visam iespejamajam vietam izņemot no slāviem.
www.reuters.com/article/polan...-idUSL1N2JW1I5
Pirms atsaucies uz kaut kādu rakstu, izlasi to pats!!!!!!!!!!!!
Pilnīgi nekur tai rakstā nav pieminēta NEKĀDA pazemes gāzes krātuve!!! Vēl jo vairāk Slovākijas!
Nav skaidrs tas, ja krievi ar baltkrieviem, pievērs suvalku koridoru. Kas būs tad?