Līdz 2040.gadam plānots elektrificēt visu dzelzceļu tīklu Latvijā 13

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 28.janvāris 2022 10:43

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) līdz 2040.gadam plāno elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu tīklu, ceturtdien preses konferencē sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka patlaban tiek strādāts pie šī projekta finansējuma shēmu un mehānismu izstrādes, kā arī tiek veiktas projekta izmaksu aplēses. Sākotnējās aplēses liecina, ka nepieciešamais finansējums būs četri līdz 4,5 miljardi eiro, preses konferencē teica Kleinbergs.

Pēc preses konferences LDz pārstāvji precizēja, ka ar 4-4,5 miljardiem eiro domātas visu LDz infrastruktūras modernizācijas projektu kopējās izmaksas līdz 2035.gadam - elektrifikācija, vilcienu ātruma palielināšana, pasažieru peronu pārbūve un citi projekti.

Tāpat Kleinbergs skaidroja, ka 2020.gada pavasarī pārtrauktais dzelzceļa līniju elektrifikācijas projekts bija balstīts uz kravu pārvadājumu nodrošināšanu, taču kļuva skaidrs, ka sākotnēji prognozētie kravu apmēri nesasniegs prognozētos apmērus, tāpēc šo projektu ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu nebija iespējams realizēts.

Savukārt jaunais elektrifikācijas projekts ir balstīts uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Kleinbergs skaidroja, ka pagaidām vēl tiek veikti izmaksu-ieņēmumu aprēķini, plānots finansējums. Kleinbergs teica, ka aptuveni pusgada laikā šiem finanšu aprēķiniem būtu jābūt gataviem.

Patlaban tiek īstenots elektrificēto sliežu ceļu pārbūves projekts no 3,3 kilovoltu (kV) strāvas uz 25 kV strāvu 81 kilometra garumā Rīgas mezglā. Šim projektam ir paredzēti 72,2 miljoni eiro no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma un to plānots īstenots līdz 2026.gadam.

Kleinbergs informēja, ka sākotnēji līdz 2026.gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļa līnijas līdz Jelgavai, Skultei un Tukumam II. Savukārt līdz 2028.gadam iecerēts elektrificēt dzelzceļu līdz Krustpilij.

Pēc tam līdz 2035.gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas līdz Rēzeknei, Daugavpilij un Valkai, savukārt līdz 2040.gadam - dzelzceļu līdz Liepājai un Ventspilij.

Kleinbergs uzsvēra, ka šī projekta galvenais mērķis ir padarīt vilcienu satiksmi videi draudzīgāku. Visa dzelzceļa tīklā ir izvirzīts mērķis sākotnēji veikt esošā tehniski novecojušā, visbiežāk vairāk nekā pirms 50-60 gadiem uzstādītā 3,3 kV kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25 kV sistēmu.

Kleinbergs skaidroja, ka šī modernizācija sniegs arī citus ieguvumus, tai skaitā, samazinās energoapgādes iekārtu izmaksas, dos iespēju iekļauties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, stabilizēs strāvas padeves efektivitāti līnijās, nodrošinās iespēju attīstīt pasažieru pārvadājumus un motivēs arī kravu pārvadātājus pāriet uz elektrovilci.

Savukārt dzelzceļa posmu Rēzekne-Zilupe un Daugavpils-Indra elektrifikācija ir atkarīga no partnerattiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju. Ja šīs valstis nolems elektrificēt dzelzceļu līdz robežai, tad arī LDz elektrificēs šos posmus. Pretējā gadījumā posmos Rēzekne-Zilupe un Daugavpils-Indra tiks saglabāta dīzeļvilcienu satiksme.

Šobrīd notiek priekšizpētes darbi, lai līdz 2026.gada 1.jūnijam paplašinātu elektrificēto zonu Zasulauks-Bolderāja, kā arī veiktu kontakttīkla modernizāciju Rīgas mezglā un Tukuma līnijā līdz Priedainei.

Jau ziņots, ka 2020.gada marta beigās, krasi samazinoties kravu pārvadājumu apjomiem, LDz nolēma neturpināt 441 miljona eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Uzņēmumā norādīja, ka, turpinoties kravu pārvadājumu kritumam, kura lejupslīde sākās 2019.gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā LDz nespēju 2020.gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildu finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un sākto ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".
 

 
Visi komentāri
 
anoagask 28.janvāris 2022 12:00
7 0 Atbildēt

Ziņo LDz slapjo sapņu departamenta direktors.

Tikpat ticami kā 130kmh automaģistrāļu tīkla plāns teritorijā, kas pēc ES skalas ir neapdzīvota.

WALA 28.janvāris 2022 12:00
5 0 Atbildēt

Īsti nav skaidrs ieguvums, jo kravu pārvadajumiem mums nav nevienas pašas elektro lokomotīves, un pasažieru pārvadajumiem kā tādiem atsevišķos maršrutos man gruti izprast jēgu.

Tapēc būtu lūgums pierakstit klāt plānotās pasažieru biļešu cenas ...

anoagask 28.janvāris 2022 13:21
1 0 Atbildēt

helikopters pēc pieprasījuma būs lētāk

eidis 28.janvāris 2022 14:26
1 1 Atbildēt

Ja skaties no Staķa pozīcijām, var mēģināt atrast jēgu. Pieņemot, ka vilciens aizstāj aizRīgas autotransportu un ir sasaiste ar Rīgas satiksmi, varētu arī pieaugt pasažieru plūsma. Tam gan vairāk HUBus jābūvē vispirms. Citādi aizbrauc tu ar vilcienu līdz Torņkalnam..... un ko tālāk?

Resp. pirmais darbs būtu vilciena pieturas pārvietot pie sab trans vai sab trans pie vilciena, sabūvēt kopējo telti.... un tad kko sākt būvēt uz vairumu

felix65 28.janvāris 2022 20:13
1 0 Atbildēt

Mums arī 25 kV lokomotīvju nav. Tās būs jāiepērk no ES ražotāja, ar visu atbilstošo... Kārtējais projekts, kur pasildīt kārās roķeles. Viņi netiek pie bezjēdzīgā RB, tāpēc izdomā jaunu huiņu.

Plintkaitis 29.janvāris 2022 16:58
0 0 Atbildēt

Tuliņ noņems visām autobusu līnijām valsts atbalstu par to ka tie vizina tukšus autobusus un naudu novirzīs dzelzceļam.

Tā kā viss bus ok.

Lietotājs 28.janvāris 2022 13:58
2 0 Atbildēt

"25kV strāva" - ģeniāli! Autoram nav gadījies nokļūt skolā, kurā māca fiziku.

nebrīnies 28.janvāris 2022 19:46
1 0 Atbildēt

krieviski tā runā kukuļņēmēju valodā

neaizmirstiet 28.janvāris 2022 19:43
1 0 Atbildēt

satiksmes ministru vārdā nosaukto Bolderājas pasažieru līniju.Es par to lasīju vēl "Padomju Jaunatnē".

otkats 28.janvāris 2022 19:45
0 0 Atbildēt

A viņiem ir nauda?Vai atkal būs jāzog no budžeta?

Pļurkt 29.janvāris 2022 14:33
0 0 Atbildēt

Šitādas basņas es jau esmu dzirdējis savā bērnībā!! Kur tūlīt pēc Rīga - Aizkraukle elekrtifikācijas būs Rīga - Daugavpils un Rīga - Maskavas virziens līdz pat robežai!!!

Aldis 29.janvāris 2022 17:27
1 1 Atbildēt

Visa eiropa neelektrificētos posmus pārved no dīzeļa lokomotīvēm uz ūdeņradi.

Izbūvēt elektrifikāciju vajadzēs miljardus,

bēt ūdeņraža vilcieniem padsmit reizes mazāk.

www.globalrailwayreview.com/news/125535/a...-train-poland/

Krotow 29.janvāris 2022 19:12
0 0 Atbildēt

Visa? Eiropa? Tiešām? Nu ned....

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Kāpēc ir tik svarīgi noteikt atbilstošu ātrumu satiksmes organizēšanai? Ceļa zīmes 110 km/h piemērs (+ VIDEO) 4

iAutolv skaidro, kādēļ arī tik nelielā satiksmes nogrieznī kāds ir Rīgas-Jūrmalas šosejas posms, nepieciešams savlaicīgi mainīt noteikto maksimālo ātrumu un kādēļ dažkārt lielāks ātrums nozīmē mazāku agresiju uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Ko dara šī tehnika? (+ VIDEO) 5

Kravas auto ar piekabi kaut ko vienmērīgi izkaisa uz ceļa. Vai varētu būt, ka šādi ātrā un vienkāršā veidā tiek atjaunots ceļa segums? Lasīt vairāk

 

Tikai tagad Latvijas Valsts ceļi atjauno 110 km/h uz Rīgas - Jūrmalas šosejas 30.04.2024 (+ VIDEO) 18

iAutolv konstatē, ka aprīļa pēdējā dienā situācija uz Rīgas-Jūrmalas šosejas izmainījusies un tagad maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h. Lasīt vairāk

 

Tiesai būs vēlreiz jāskata lieta par bēgšanu no policijas pirms 5 gadiem (+ VIDEO) 3

Tiesai atkārtoti būs jāizskata krimināllieta, kurā pirms aptuveni pieciem gadiem kāds autovadītājs narkotisko vielu reibumā bēga no policijas. Pakaļdzīšanās laikā – no Rīgas līdz Ogrei – cieta vairāki likumsargi. Bēgošo autovadītāju izdevās apturēt, tikai lietojot šaujamieroci. Un tieši ar vīrieša ievainošanu galvā saistīts Augstākās tiesas Senāta lēmums, kas paredz daļēji atcelt zemākās instances tiesas lemto, ka vīrietim par izdarīto jāizcieš piecarpus gadu cietumsods. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti