Līdz ar siltā laika iestāšanos, uz ielām redzam daudzus cilvēkus pārvietojamies ar elektriskajiem skrejriteņiem un velosipēdiem.
Tomēr statistika nav iepriecinoša – 68% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ķiveres brauciena laikā nelieto, tādējādi apdraudot savu drošību. “Gjensidige Latvija” apkopojusi datus par velosipēdistu un elektrisko skūteru vadītāju braukšanas paradumiem Baltijas valstīs.
Jaunākie pētījuma dati liecina, ka katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs brauc ar velosipēdu vai skrejriteni. Pārvietojoties ar šiem transportlīdzekļiem, samazinām gaisa piesārņojumu un savu oglekļa pēdas nospiedumu. Turklāt, braucot ar velosipēdu, uzlabojam arī savu veselību. Braukšanai ar velosipēdu vai skrejriteni ir daudz pozitīvu aspektu, taču reizēm gadās iekļūt arī kādā neveiksmīgā situācijā un gūt traumu. Turklāt skrejriteņu maksimālais braukšanas ātrums ir 25 km/h un braucot ar šādu ātrumu bez aizsargiem ir iespējams iegūt nopietnas traumas.
“Vasarai tuvojoties, cilvēki arvien biežāk izmanto velosipēdus, vai pēdējos gados popularitāti guvušos elektriskos skrejriteņus. Latvijas iedzīvotāji tos izmanto ne tikai kā aizraujošu brīvā laika pavadīšanas veidu, bet arī kā pārvietošanās līdzekli ikdienā. Lai gan šiem transportlīdzekļiem reglamentēšanas kārtība vēl tikai tiek izstrādāta, svarīgi atcerēties ievērot ceļu satiksmes noteikumus,” uzsver Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards.
Bez ķiveres ne no vietas!
Lai gan ar šo transportlīdzekļu saistīto traumu skaits aizvien pieaug, pētījumu dati rāda, ka tikai 5 % Latvijas iedzīvotāju, vadot velosipēdu un elektrisko skrejriteni, vienmēr uzliek ķiveri. Savukārt tikai 11% aptaujāto skrejriteņu un velosipēdu vadītāju atzīst, ka reizēm valkā ķiveri. Kaut arī šobrīd noteikumi nenosaka vajadzību šo transportlīdzekļu vadītājiem izmantot šo galvassegu, braucējiem pašiem jāuzņemas atbildība un jābūt piesardzīgiem uz ceļa.
Svarīgi atcerēties, ka ķiveres izmantošana krasi samazina iespējamo kritisko traumu risku. Lai gan tirgū nav pieejamas ķiveres, kas izstrādātas tieši elektriskajiem skrejriteņiem, talkā nāks velosipēdiem vai motocikliem piemērotas ķiveres. Drošam braucienam nederēs jebkurš galvas aizsargs — ķiverei ir jābūt pareiza izmēra un cieši jāturas uz galvas.
“Ir aplami domāt, ka, ja nepārvietojamies ar šosejas divriteni vai šķietami lēni braucam pa pilsētas centru, nevaram iegūt traumas. Cerams, ka drīzumā ķiveru valkāšanas nepieciešamība, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem, mūsu valstī tiks nostiprināta juridiski. Tikmēr visiem svarīgi atcerēties, ka ķivere nav aksesuārs, tas ir nepieciešams drošības līdzeklis, kas uz ceļa aizsargā cilvēku dzīvības, tāpat kā to dara drošības siksna automašīnā,” saka K.Eberhards.
Visbiežāk – galvas traumas
Braucot ar skrejriteni, atrodamies īpaši bīstamā pozīcijā. Apdraudējumu rada citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mehāniskie transportlīdzekļi un to šoferi. Statistikas dati liecina, ka visbiežāk nelaimes gadījumos ar skrejriteni tiek gūtas tieši galvas traumas, tomēr neizpaliek arī kāju un roku lūzumi.
Svarīgi atcerēties, ka satiksmes negadījuma risku un tā radītā sekas var samazināt ne tikai ķivere, bet arī citi drošības līdzekļi. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka, braucot pa ceļa braucamo daļu, šo transportlīdzekļu vadītājiem ir jāvalkā košas krāsas veste ar gaismu atstarojošiem elementiem vai skrejriteņa priekšpusē jādeg baltas krāsas, bet aizmugurē sarkanas krāsas lukturim. Tāpat arī ceļgalu un elkoņu aizsargu valkāšana pasargās tevi no nevēlamām traumām.
“NielsenIQ” iedzīvotāju aptauja pēc “Gjensidige” pasūtījuma tika veikta, aptaujājot 4800 Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus.
Ko dod ķivere, ja sitiena brīdī kaklu salauž?
Ta teikt krītot, jāmāk arī ir pareizi sagrupēties attiecīgi no situācijas... Tas, ka uzvelc ķiveri, pilnīgi neko nedos ja būsi dulburs uz ceļa.