2 Pirmais.

jaa, es zinu, ka Riigaa muņiki uz to labi pilda Plānu. mana Ķõšča arii tupus/rāpus (seetniece) bet tos karogus stelleeja.

a manaa fufaikciemā pie manis nezinot pat laaga iebraukt nevar, da i muņi nav iipaši maniiti.

netaisos karogu karinaat nonstopaa visu laiku, man tas liekas drusku pa traku.

stap citu

reāla opcija ir tikai tad, ja jams pats pagriežas klusāk

veel krutaak ir ja šamo iemaaca pagriezties skaļāk stundu pirms saimnieku ierašanās mājās))

vata jaunie nav programmeejani? nekas sarežģīts jau tur nav nepieciešams.

Muļķības... Drīkst jau gan.

Jā... Tikai faktiski šāds režīms nekādu reālu ietaupījumu nedod no apkures viedokļa, bet diezgan neveselīgi ietekmē ēku. Mārketinga triks, lai pārdotu dārgākas apkures iekārtas - kā 90% no visas "zaļās" domāšanas.

Kautkur 90-os gados kursabiedrs īrēja privātmāju kurai bij gāzes apkure . Tad vienreiz viņi sadomāja ekonomēt ...nogriež gāzi un piektdienā aizbrauc ar visu mazuli uz savu dzimto pilsētu pie vecākiem . Svētdien vakarā atgriežas savā nu jau reāli atdzisušā mājā , pirmo nakti pamatīgi nosala un lai māju daudzmaz uzsilditu nokurināja pa to vienu nakti vairāk kā būtu pa visām brīvdienām .

es gan lietoju programmejamos termostatus un katra radiatora. vannas istabaa, koridoraa, un attalaas istabaas pa nakti nokriit T liidz 18 gradiem (no 22 pa dienu) cik nu lasiju, ietaupijums vareetu buut jutams. slegaat visu sistemu iekshaa araa neredzu jeegu. un kada tad skanja naak no katla? mans junkers ir gana kluss. un protams ka nestaav guljamistabaa, bet kurtuvee.

karogu jau sen ir doma uzstuteet uz karogmasta ar elektro piedzinju. piedzinju var vadiit no datora, saprogrammejot visas labaas un sliktaas dienas, nu lai tas braukaa lejaa augshaa pats, peec kalendara :lol:

bet ietvi gar manu seetu gan pashvaldiiba tiira, ar 80 latniekiem. nav vairs jarok, tas priecee. bet laikam tapeec ka taa ir pilsetas magistralaa iela. mazaas ielaas taa nav. Jurmala

Tev vajadzēs 2 mastus - vienu parastam, otru ar sēru noformējumu..

seru noformejums ir kad karogs ir nedaudz nolaists mastaa. nekadas lentas nevajag

Tad jau pa pirmo! Bet par to automātiku ir jau kautkas konkrēti zināms - kas/kur/pacik?

Amīši jau nopatentējuši - www.patentstorm.us/...

To mastu varētu uzlikt pie jumta ielas pusē un uztaisīt, ka tas ir arī zibensnovedējs!

Ir, ir ietaupījums ar to programmējamo kasti pie apkures katla. Vienīgi vajag ar galvu rīkoties! Nevar katlu ziemas vidū atslēgt uz pāris dienām nu tad pa stundu censties uzsildīt telpas.

Pats ar to esmu pietiekami daudz noņēmies un papētījis. Pie kam ja ar galvu regulē laikus, tad arī ēkai nekāds kaitējums netiek nodarīts. Tiem kas grib ieekonomēt uzreiz reizēs, parasti sanāk čiks un jau 2. gadā ar sēnēm noaugusi vismaz ziemeļu siena.

Ir noteikts koka diametrs virs kura ir jāņem atļauja cērtot pat savā mežā... zem šī diametra nevienam nekas nav jāprasa - tā ir meža tīrīšana (citā valodā ... ravēšana).

tad redz kādas sēnes tu lieto , pirms dodies ravēt mežu

Kur lasīji? Programmējamo termostatu reklāmas bukletā?

Siltuma zudumus nosaka tikai un vienīgi tas, cik siltuma attiecīgais objekts atdod apkārtējai videi. Būtiska nozīme ir ārējai virsmai, termoizolācijai un temperatūras starpībai. Ja pieņem, ka ārā ir -10, tad tavi regulatori nodrošina starpību 28-32 grādu robežās - t.i. proporcionāli mazu, salīdzinājumā ar absolūto vērtību. Bet visu telpā atrodošos priekšmetu siltumietilpība to tuvina nullei... Kas pa nakti atdziest, to no rīta jāuzsilda ar papildus apkures jaudu.

Nu tas veseliem kokiem... Bet bojāto un kritalu tīrīšana ir meža īpašnieka PIENĀKUMS, nevis tiesības Un ar tiem malkai pietiek un pāri paliek arī nelielās meža platībās.

Siltuma zudumu apjoms ir tieši proporcionāls temperatūras starpībai.. drusku ietaupīt var, man tas katls automātiski vakarā nogriež klusāk, un no rīta atpakaļ - vēsākā gaisā arī vieglāk guļas.

Vidējā apkures sezonas āra gaisa temperatūra vidēji Latvijā ir - 1,6gra'di. UN ar šo skaitli arī operējiet, nevis izdomāto -10 vai kāduz -32!!

Ravēt mežu ir termins!! Un ietver sevī tīrīt mežu.

Kamēr visi darbā un skolā, utt - nav neviena mājās arī nogriez. Var Junkersiem piemontēt devēju uz kuru var pazvanīt un šis pārslēdz katlu normālā režīmā. It sevišķi laba manta tālbraucējiem vieniniekiem, kas nezina kad būs mājās.

Ar taupīšanu atcerieties vienu lietu - pat teorētiski vairāk kā 50% nav iespējams ietaupīt tikai uz laika vai temperatūras režīmu nesabojājot ēku vai tās komunikācijas, lai cik aizsargātas tās nebūtu.

Un kā tad šo vidējo aprēķināji? Nebūs jau nu gluži pareizi. Ja parēķina vidējos grādus attiecībā pret pulksteņlaiku, tad iespējams tā arī sanāk. Bet joka pēc parēķini svērto vidējo - t.i. attiecībā pret nepieciešamo apkures jaudu pie konkrētajiem grādiem. Viena diennakts pie -30 "noēdīs" tev kurināmo kādai nedēļai pie +5.

Starpība starp šo -1.6 un istabas 22 ir 23.6 - attiecībā uz to tad arī jārēķina ietaupījums no temperatūras pazemināšanas. Ja līdz 18 grādiem, tad tas ir 5.6 grādi, kas sanāk 25% pazeminātajā periodā. Bet tā kā man pa dienu praktiski vienmēr kāds ir mājā, tad vēsāk tiek nogriezts pa nakts laiku uz ~12 stundām. Nakts vidējā āra temperatūra no 21:00 līdz 9:00, domājams, ir zemāka, varbūt kādi -5...-10, attiecīgi ietaupījums šajā laikā ir mazāks - 17-20%, un tā kā tas ir tikai pusi dienas, tad vidējais ietaupījums būs 2x mazāks- 8.5 - 10%.

Vispār kaut kur lasīju, ka pie mums aprēķināts, ka palielinot istabas temperatūru par 1 grādu, apkures izmaksas pieaug par 6%, kas arī aptuveni sakrīt ar mana šī komentāra pirmo aprēķinu.

Pardon, kļūdījos- starpība starp 22 un 18 ir 4, un tad attiecībā uz 23.6 tas ir tikai 17%, bet ja ņemam nakts periodu ar -5..-10, tad sanāk vairs tikai 12-14%, attiecīgi vidēji 6-7% pa dienu.