Nortel rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Nortel rakstīja:
Seene rakstīja:
Nortel rakstīja:
Seene rakstīja:
sarashkins rakstīja:
Nu tad būs vienreiz jāiegādājas personīgai lietošanai kāds no temp/mitruma sensoriem, ko parasti liek DC, jāuzliek mājās zabbix un pa snmp jāuzkrāj cauru gadu rādījumi, kaut reizi minūtē. Tad skatīsimies.
Tikai kārtīgi izdomā, kā sasaistīt temperatūras rādījumu ar kurināmā patēriņu Nebūs viegli, jo objekta siltuma inerce radīs nobīdes...
Elementāri - regulēšana pēc ārgaisa temperatūras caur PID regulatoru.
Nu jau tu kaut ko jauc. Regulēšana šajā uzdevumā tiek veikta pēc telpas temperatūras un diennakts laika. Un saistība ar āra temperatūru ir tā, ko vajag uzzināt
Šajā gadījumā saistības ar āra temperatūru nebūs. Parasti izmanto regulēšanu vai nu pēc ārgaisa temperatūras vai pēc siltumnesēja atgaitas temperatūras. Viss ir atkarīgs no konkrētās tehnoloģijas - kurināmā, katla u.t.t.
vot elektroniskās vadības shēmas parasti tieši izmanto grafika "atpakaļgaitas temperatūru atkarībā no āra temperatūras" uzstādījumus apkures cilpas vadībai
tobiš lietotājs vai "sistēmas administrātors" ieprogrammē līkni (parasti uzdodot dažus punktus, piemēram pie -10, 0 un +10)
un tur nav nekādas atkarības no katla tipa
katla tips parādās katla cilpā un no katla cilpas silto ūdeni apkures cilpā padod tikai tad, kad ir sasniegts konkrētā katla ieejas temperatūras minimums (vai arī pretaizsalšanas režīmā, kad pokui katls un tā darva, galvenais, ka nesaplīst aplkure.... tobiš, ja sistēmai nav pateikts, ka tur iekšā ir neaiszalstošs škidrums un vazvratka no mājas ir zem kritiskās temperatūras, kas normālā gadījumā tiek uzstādīta uz 5-10 grādiem, ja sistēmā ir ūdens)
Par cilpām pilnīgas muļķības. Katla "cilpa" jeb kontūrs ir atdalīts no apkures tikai tad, ja starp viņiem ir siltummainis. Ja nav siltummaiņa, tad ir viens kontūrs, kurā var būt piejaukšana u.t.t.
Un pamēgini tvaika katlam atpakaļgaitā iedot 5-10 grādus, redzēsim vai tas katls izturēs vienu sezonu.
pamēģini vēlreiz izlasīt manis rakstīto 
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!