Ozz rakstīja: Tagad interesanti-
cuguna cietaa kurinaamaa katls reaali 20 gadus kalpo ka nosviikst vien...
Blekja katliem kaut kur no 10 gadiem bija...
Gaazes katls arii kaadi 10 gadi vajadzeetu kalpot...
A cik ilgs muuzhs peec razotaaja ir paredzeets siltumsuuknim
Tik ilgs cik ilgi velk kompresors .... 

Kurš arī nemaksā leti un ir galvena siltumsūkņa sastāvdaļa .... 


Siltumsūknis - dārgs prieks, bet ja nav dabas gāze pieejama un ļoti negribās krāsni kurināt - vienīgā reālā alternatīva. Tikai nevajag uzķerties uz tirgotāju stāstiem par ekonomismu. Kojeficients (elektrības patērinš pret izdalītos siltumu) reālās situācijās reti kad būs liekāks par 3. Nu ja ļoti paveicās 3.5 Bet lielāki kojeficient - tas no zinātniskās fantastikas tēmas.....
Priekš relatīvi čakliem cilvēkiem (kuriem pāris reizes nedēlā nav slinkums krāsni kurināt) labu labais variants ir malkas apkure + akumulators - liela, siltināta tvertne ar ūdeni (1 - 2 m3). Kurinot krāsni tiek sildīts ūdens, kurš pēc tam lēnām silda māju. Siltajam ūdenim pietiek kurināt 1 -2x nedēļā, apkurei - ik pa pāris dienām (atkarībā no mājas siltināšnas, lielumu utt)
Lēnie malkas katli (kur regulē gaisa padevi un malka gruzd visu dienu) gan nav labi. Pirmkārt lēni degot - netiek iegūts maksimāli iespējamais siltums no malkas, otrkārt - prblēmas ar skurstni, kurā pastiprināti krājas darva.... Un tāpat par 12h ilgāk tas pasākums negruzd, tā ka 2x dienā jķaurina lai būtu silts visu laiku.
Vai kāds zinošs specialists var pastāstīt par "Latvijas propāna gāzes" pakalpojumu - iespēju privātmājas apkurei uzstādīt junkera krāsni un propāna balonu skapi. Cik maksā uzstādīšana, cik ekspluatacija ?
_PN_ rakstīja: Vēl jau ir variants ar to kruto kondicionieri/sildītāju. Vasarā būs vēsi, ziemā silti. Tikai katrai istabai vajag savu.
Šis variants garām - gaisa siltumsūkinis reāli. Aukstais gals - gaisā - ja ārā - 20 (kad visvairāk vajag siltumu) tad kojeficeints ir ļoti ļoti zems.... reāli - apkure ar elektrību, tad jau labāk elektrisko sildītāju nopirkt - krietni lētāk! Un kodicionieris NEVAR pēc savas būtības efektīvi strādāt plašā temperatūru diapzonā.... Un kondiška trokšno un diezgan trokšņo...
IkdienasViesis rakstīja: Vai kāds zinošs specialists var pastāstīt par "Latvijas propāna gāzes" pakalpojumu - iespēju privātmājas apkurei uzstādīt junkera krāsni un propāna balonu skapi. Cik maksā uzstādīšana, cik ekspluatacija ?
Uzstādīšana nebija īpaši dārga. BET!!! Eksploatācijas izmaksas vienkāši zvērā.... 200 - 400 ls mēnesī ziemā..... Šo variantu var izmantot kā pagaidu risinājumu, līdz dabas gāzes ievilkšanai. Jo pārtasīt katlu no propāna butāna un dabas gāzi ir lēti un vienkārši. Kā pastāvīgs variants - nu nez nez... tad jau labāk siltumsūkni.
_PN_ rakstīja: Īpaši slinkiem kadrie ir paredzēti granulu/skaidu katli, kuri ar vienu uzlādi kurina veselu nedēļu.
Teorētiski - jā - praktiski - tomēr prasa tie katli uzmanību. Granulas mēdz salipt utt.. Par tadu autonomiju kā slitunsūknis vai gāze var pat nesapņot. Un granulas diezgan dārgas, vajag telpas kur viņas glabāt.
Ronalds_ rakstīja:
_PN_ rakstīja: Vēl jau ir variants ar to kruto kondicionieri/sildītāju. Vasarā būs vēsi, ziemā silti. Tikai katrai istabai vajag savu.
Šis variants garām - gaisa siltumsūkinis reāli. Aukstais gals - gaisā - ja ārā - 20 (kad visvairāk vajag siltumu) tad kojeficeints ir ļoti ļoti zems.... reāli - apkure ar elektrību, tad jau labāk elektrisko sildītāju nopirkt - krietni lētāk! Un kodicionieris NEVAR pēc savas būtības efektīvi strādāt plašā temperatūru diapzonā.... Un kondiška trokšno un diezgan trokšņo...
Piekrītu par neefektivitāti. "Ziemeļu vārtos" (Brīvības/Cēsu stūris) šitie ir uzstādīti. Lai sildītu vēl so so, bet, lai dzesētu elektrības patēriņš ir aptuveni 3x lielāks nekā sildīšanai.
granulaam vaig sausumaa glabaaties, kaa arii granulas nevar bezgaliigi glabaat, kaa, piemeeram, malku
viens pazinja jau 2 maajas silda ar jonu katliem, uzstaadiishana - leeta, reekjins ar par apkuri normaals ... azj leetaak par kvadraatmetru nekaa riigas siltums dziivoklii 
tureets tiek vislaik ~22 graadi
Kamikadze rakstīja:
viens pazinja jau 2 maajas silda ar jonu katliem, uzstaadiishana - leeta, reekjins ar par apkuri normaals ... azj leetaak par kvadraatmetru nekaa riigas siltums dziivoklii
Kas tas par brīnumu - jaunais raimondsm izgurojums ???
Kamikadze rakstīja: granulaam vaig sausumaa glabaaties, kaa arii granulas nevar bezgaliigi glabaat, kaa, piemeeram, malku
viens pazinja jau 2 maajas silda ar jonu katliem, uzstaadiishana - leeta, reekjins ar par apkuri normaals ... azj leetaak par kvadraatmetru nekaa riigas siltums dziivoklii
Pastāsti sīkāk kas tie par jonu katliem? 
da nee, jonu katls krieviem uz zemuudeneem jau sen apakalj esot bijis

vairaak infa te:
alovs.lv/...
www.stafor.lv/...
ar domaaju, ka zinaatniskaa fantastika
bet nu laikam tomeer tas ir ok pasaaciens, lai nebuutu mugura jaaloca 
pashrociigas pieredzes nema, vienkaarshi pasiiva interese par teemu
Ā
Kruti nosaukts elektriskais sildītājs. Šādus lietojām koju laikos - tikai tasīti no 2 žiletēm un dažiem sērkociņiem - vārījām tējai ūdeni. Līdzīgas konstrukcijas esot cietumos un armijā izplatītas.
Salīdzinot ar parasto spirāles sildītāju - mazāki izmēri, nav spirāles kam pārdegt. Bet neticu tajos reklāmas materiālos minētiem apgalvojumiem, ka ir ekonomiskāki par parastiem spirāles sildītājiem. Vēl mīnuss ka ir iespēja dabūt "pa nagiem" no siltumnesēja.
Ja jau apkure ar elektrību - tad prātīgāk ir likt lielu mucu, iekšā spirāle un sildīt viņu izmantojot nakts elektrības tarifu.
Nu ne gluzhi spiraalnieks, bet uz to pusi ir....
taa kaa manaas beerniibs dienaas dariijaam-bija kaut kaads konstruktors, kuraa ietilpa elektrodi, plakanaa baterija utt...un tad saalsuudenii parasts galvaniskais process, viens elektrods izskjiist, otrs apaug ar drazu, un + tam visam pa vidu siltums


vēl jāņem vērā tā pavisam nelielā iespēja,ka eiropā sāks ne tikai runāt par enerģijas taupīšanu, bet arī reāli kaut ko darīt, tad varētu pieņemt visādas atlaides un atvieglojumus tiem pašiem siltumsūkņiem kaut vai, kas kombinācijā ar koģenerāciju ļauj taupīt enerģiju uz pusi
Piemēram, nokurinot gāzi siltumam pa tiešo var dabūt nu kādus 90% no tās potenciālās enerģijas.
Vienai tādai 10MW turbīnai, kurai elektroenerģijas iznākums ir kādi 40% - tos visus izmantojot siltuumsūkņiem, sanāk ekonomija labu labā
siltumsūknī un koģenerācijā kopā ir ekonomija
40%x5=200%
plus 50% siltuma
skaidrs??
Dažās valstīs tiem , kas lieto siltumsūkni ir īpašas atlaides.
Ja eiropa grib reāli to patēriņu smaazināt, tad visiem siltumizolācijas, logu darbiem, siltumsūknīem, koģemnerācijai, siltumsūkņiem, saules sildītājiem siltajam ūdenim būtu piemērojamas reālas atlaides, kas spiež uz veco tehno neizmantošanu. Kaut kur Ogrē viens kantoris taisa krāsnis, piemēram, rapša sēklām un rapša raušiem. Ja no hektāra 3 tonnas dabū pa Ls100 pašizmaksu katru, tad var padomāt.
Siltumsūkņiem atlaides Eiropā ir, sevišķi Zviedrijā, mazliet arī Somijā, bet tās nāk no elektrības ražotāju puses (tipa subsīdijas) nevis no valsts vai ES.
Uggga rakstīja: Siltumsūkņiem atlaides Eiropā ir, sevišķi Zviedrijā, mazliet arī Somijā, bet tās nāk no elektrības ražotāju puses (tipa subsīdijas) nevis no valsts vai ES.
Aha....
bet tikai taapeec, ka reaalais siltums tiek panjemts no zemes ...taa kaa norveegjijaa, islandee, kur karstums pats spraucas no zemes laukaa, speej tik panjemt,...
pie mums nav taa siltuma pieejamaa dzilumaa...
tas pats, kas Latvijaa ieviest cukuru no cukurniedreem, nevis razhot no pasu bieteem
ap malkas katlu regulaari jaakraameejaas, jaastaipa baisie pagalju kalni

Ozz rakstīja:
Uggga rakstīja: Siltumsūkņiem atlaides Eiropā ir, sevišķi Zviedrijā, mazliet arī Somijā, bet tās nāk no elektrības ražotāju puses (tipa subsīdijas) nevis no valsts vai ES.
Aha....
bet tikai taapeec, ka reaalais siltums tiek panjemts no zemes ...taa kaa norveegjijaa, islandee, kur karstums pats spraucas no zemes laukaa, speej tik panjemt,...
pie mums nav taa siltuma pieejamaa dzilumaa...
tas pats, kas Latvijaa ieviest cukuru no cukurniedreem, nevis razhot no pasu bieteem
Nesaprati fišku. Tas siltums no zemes vēl ir jāuzsilda ar elektrību. Kāpēc gan elektrības ražotājs nevarētu piemest patērētājam naudiņu par to sūkni, ja pēc tam viņš lietos viņa ražoto elektrībuelektrību? Tāpat kā subsidētie telefoni.
pat 4grādu ūdens ir izmantojams, nezini principus
ne jau tikai karstie ūdeņi ir izmantojami, no tonnas atņem 3 grādus un uzsildi 200 litrus par 20
ja(kas ir maz iepsējams) tā taupības politika reāli tiks palaista, tad pirmais, kas saņems subsīdijas, noteikti būs situmsūkņi un koģenerācija, jo 200% no kurināmā enerģijas neizmantot pie tāda politiska uzstādījuma būtu grēks
lai kas to būtu izdomājis 
a nafig pirkt par paaris shtukaam tos hlamus, ja var siltumsuukni?

un nekas nekur nav jaaved
Kamikadze rakstīja: ap malkas katlu regulaari jaakraameejaas, jaastaipa baisie pagalju kalni
Manaa skatiijumaa tas nav nekas traks....
mazliet fizkultuuras un rosiibas pa svaigu gaisu ir okej....
Nee nu ja gribaas personiigaa maajaa dziivoklja ertiibas, tad arii par taam (siltums, karstais uudens) ir jaamaksaa attieciigi...tikai jaareekjinaas, ka pasam tomeer buus par visaam taam megasisteemaam jaatbild...
Sava maaja jau ir laba ar to, ka ietaupa liidzekljus, nevis tos teeree...Protams, ir lietas,kad macins jaapaver plasaak, bet tie briizi ir prognozeejami.
Mans mamuta viedoklis ir ka tomeer apkures un paareejaas lietas privaatmaajaa (pats jau vinjaa vien dziivosi) ir jaasataisa maksimaali vienkaarsi un autonomi...nevis jaaraustaas kaa punkjim uz draats, ka pie pirmaa stipraakaa puutiena elektriiba pazudiis, liidz ar to visi siltumsuuknji utt aiziet pa kaaju...Vai ka sieri atkal dubultos dabasgaazes cenu, un vienaa briidii vairs to visu nespeesi pavilkt...kur nu veel paarbuuveet uz savaadaaku...