Ar Junkersu nekas nenotiks 8 - 10 gadu laikā pie noteikuma ka katru rudeni veic profilaktisko apskati un tīrīšanu. Esmu redzējis 2 Junkers sienas katlus kuri jau 20 gadu nošancējuši un nekas nav mainīts, bet katru gadu profilakse.
Soļķis ir padārgs prieks... vienīgi ja autiņš ir dīzelis var uz tā rēķina bezakcīzi dīzeli ieliet bākā (kamēr ek poliči nenoķers).
Pirmais rakstīja:
viser rakstīja:
anonimikis rakstīja: TermoMax siltumsūkņiem ir koeficients 8-9
nav vis !!!!!!!!
Tads koeficents ir pie noteikuma ka tiek izmantotas siltās grīdas apsilde ar zemu izejas temperatūru!
Ja ir vienkārši radiātoru apsilde, tad koeficents vismaz jādala uz pusi, jo topašu telpu ir jāsilda ar daudz augstāku temperetūru. Tā lūk.
siltumsūknis nedod vairāk par ~55 grādiem
lai dabūtu augstāku temperatūru starpība tiek piesildīta vienkārši ar prastu elektrību
jo zem'aka temperatu'ra, jo liel'akam jābut tam atdeves laukumam - siltas grīdas, lielie radiatori
i_edgars rakstīja: Ar Junkersu nekas nenotiks 8 - 10 gadu laikā pie noteikuma ka katru rudeni veic profilaktisko apskati un tīrīšanu. Esmu redzējis 2 Junkers sienas katlus kuri jau 20 gadu nošancējuši un nekas nav mainīts, bet katru gadu profilakse.
Soļķis ir padārgs prieks... vienīgi ja autiņš ir dīzelis var uz tā rēķina bezakcīzi dīzeli ieliet bākā (kamēr ek poliči nenoķers).
Man Junkers jau 7 gadus normaali rukaa, 2x tik kaut kaads temp datchiks noklajaas! Pirms katras sezonas gan obligaati apkope jataisa!
Mans JUNKERS katls strādāja teicami trīs gadus. Vienlaikus izvēlējos pievienot temperatūras regulējamo automātiku. Tipa dienas laikā +19, naktī +17 pēc C. Tad (divi gadi vēlāk) sākās brīnumi - pl.15.00 izslēdzas un sāk strādāt ap pl.22.00. Tā tas turpinājās līdz brīdim kamēr nomainīja katlam vadības bloku (LVL136,- ar piegādi un uzstādīšanu). Secinājums nāca pats. Izmērījām pienākošo strāvu. Katlam nepieciešams 230 W, bet pēcpusdienā, kad visi savācas mājās, man ienākošā knapi 203W. Un lūk, cietās tas katls, apnika un novēlēja mums izciest viņa sāpi. Tagad, kad uzstādīts jaunais vadības bloks, paraleli pieslēdzu strāvas stabilizatoru, to pašu ko piejūdz PC, tā saucamo UPS. Problēmas vairs mani nav piemeklējušas.
Yonas, nezinu, varbūt agrāku laiku degļiem bij tāda problēma; man uzstādīts pagājušoruden. Kad tikko uzstādīja, pārbaudīju, cik ilgi deg ar pilnu tvertni. Precīzi nedēļu un nekas nekur "ņe pa ģelu" nedega.
Einstein rakstīja: Yonas, nezinu, varbūt agrāku laiku degļiem bij tāda problēma; man uzstādīts pagājušoruden. Kad tikko uzstādīja, pārbaudīju, cik ilgi deg ar pilnu tvertni. Precīzi nedēļu un nekas nekur "ņe pa ģelu" nedega.
un cik maksaa granulas 'nedeeljai' ??
Takš palasi iepriekš- tas pac sanāk, kas ar gāzi. Vienīgi pelni jāiztīra un granulas jāieber.
ar granulaam vispaar ir probleemas- nespeej sarazhot jamie tik cik vajag. normaalaakaas ir Inchukalna, bet shie jaunus liigumus nesleedz, piegaadaa tipa tikai vecajiem.
dzirdeeju, ka eiropaa jau cilveeki aplauzushies ar taam granulaam- daargi sanaak.
pashi lietojam Grandeg katlu- it kaa jau nav ne vainas, tikai jaabuut telpai, kur jamaas glabaat.
Einstein rakstīja: Man bij punktieris kādreiz moš iegādāties vēja ģeneratoru, ķipa elektrisitijs na haļavu un apkure uz elektrību, bet ir vairāki BET. Ā, vispirms tie, kas domā, ka vēja ģenerators ir tikai tas milzīgais Grobiņā redzētais, nezin, ka ir tādi, kas paredzēti privātmāju vajadzībām, pie tam nemaksā viņi tāādu naudu. Tātad mīnuss ir tāds, ka vajadzīgs viņam vismaz 3-5 m/sek vējš (atkarībā no modeļa), bet kā novērots ziemas spargonī, kad t° nokrīt zem 20° vēja nav vispār. Otrkārt, saražoto elektrību nevar uzglabāt, ķipa, akumulatorā, lai izmantotu, kad ir bezvēja periods. Tātad pats ģenerators tik ātri neatpelnīsies, ja būs zināma atkarība no Latvenergo vai soļķa dīzeļģeneratoram. Bet principā esot mājas, kas iztiek tikai ar vēja saražoto elektribu.
Vistrakākais vēja ģeneratoram esot ēnas kas krīt no propollera,tas esot vienkārši nepanesami !!
Pag pag, kas par līgumiem? Es vispār telefoniski pieteicu, cik daudz gribu, kur jāved un kad jāved. Bez problēmām! Mjā, tas, ka izdevīgāk jamiem eksportēt uz Sviedriju, ir fakc, bet arī pašiem pietiek un nedomāju, ka pietrūks arī turpmāk.
kvatra rakstīja:
Man Junkers jau 7 gadus normaali rukaa, 2x tik kaut kaads temp datchiks noklajaas! Pirms katras sezonas gan obligaati apkope jataisa!
Teorētiski (rūpnīca iesaka) šo temperatūras datčiku un aizdedzes elektrodus katru gadu mainīt! Kaut manā pārziņā esošajos 2 katlos pa 7 un 4 gadi nekas nav mainīts!
Vajadzetu taa kaa jau taisiit kaadu kopsavilkumu ar videejiem cipariem.
Par standartu pienjemot normaali nosiltinaatu maaju, ierakstiit kaadas izmaksas ir ziemas meeneshos uz 1m2 lai uzturetu +20 gradus ...
1. Cik tas cipars siltumsuknim ?
2. Cik tas cipars ir granulaam ?
3. Cik dabasgaazei ?
4. Cik soljarkai ?
Un papildus cik lielas telpas kvadruatuuraa vai kubatuuraa nepiecieshamas shiem risinajumiem ...
Var kaads kaut ko taadu uzrazhot vai iedot linku kur jau tas ir uztaisiits ??? 
Mjaa, laikam sheit ir japiemin cik ir izmaksas viena gada laikaa uz Ls/1m2. Un laikam vel ljoti svariigs lielums ir saakotneejaa ieriikoshanas izmaksas - cik maksaa tie katli turbas ut.t.
Precīzu ciparu tāpat nedabūsi. Ko tev dos, ja patekšu, ka uz m2 aiziet 0.8 ls mēnesī? Tā ir mana konkrēta māja. Tas par granulām. Ja gāze, tad cipars 2x lielāks, tāpē, ka maksā 12 mēn. gadā.
Un par ierīkošanas izmaksām skat. iepriekš.
Piekrītu, ka konkrētus absolūtos ciparus neviens neiedos, varbūt tikai kāds grib kādu bakalaura darbu uzrakstīt?
Dabasgāze laikam vēl joprojām ir lētākais un ērtākais variants, tikai ar nosacījumu, ja tā ir pieejama saprātīgā attālumā.
Nākošais izdevīgākais variants esot siltumsūknis, tā vismaz man stāsta radinieks, kurš tirgo un uzstāda sūkņus.
Malka īsti neskaitās, jo automatizācija tuvu nullei.
Granulas - ja var dabūt labas granulas, tad maybe...
Šķidrais kurināmais un LPG - dārgi.
Vēl viens otrs varbūt kurina ar akmeņoglēm, bet tas manā skatījumā ir pagājušais gadsimts.
Pie tam nav identisku māju!!! NAV. Lai gan pēc kvadratūras būs vienādas siltumefektivitāte būs atšķirīga, jo viens būs mūrējis no keramzītblokiem un siltinājis, savukārt otrs no Aerock'a, trešajam būs koka stāvbūve ar vati pa vidu.
Ja vispārināti-1. gāze ideālākais,
2. granulas
3. šķelda
4. skaidas
3. soļķis
4. propāns
5. elektrība
malka ārpus konkurences, jo automatizācijas pakāpe=0
Malka,
Ā par siltumsūkni un akmeņoglēm- attiecīgu starp gāzi un granulām un zem malkas.
Blad, attiecīgu= attiecīgi pirksti kluinu

.....
_PN_ rakstīja:
Siltumsūknis - gavno. Dārgs un piņķerīgs. J
Kas tur piņķerīgs?
Uggga rakstīja:
_PN_ rakstīja:
Siltumsūknis - gavno. Dārgs un piņķerīgs. J
Kas tur piņķerīgs?
Bez elektriibas naiit....

Tad jau tiesaam kombineetais katls....
Ir jau pieejami normaali, ar gaisa padeves regulaaciju,kuraas bez pieskatiisanas manuaalaa rezhiimaa vismaz 12h...
+ ja ir maaja ar kaut elementaaru zemes plekjiiti un daziem kokiem uz taa, tad cietaa kurinaamaa katlaa var sadedzinaat arii visaadas lupatas, zarus, papiirus utt...
Nav ar savu šmuci jaapiesaarnjo apkaartne...
Tas mans mamuta viedoklis...
_PN_ rakstīja:
Uggga rakstīja:
_PN_ rakstīja:
Siltumsūknis - gavno. Dārgs un piņķerīgs. J
Kas tur piņķerīgs?
Čoms uzlika, izgrūda ap 5 kLs, tagad staigā nelaimīgs. Būtu labāk malkas katlu licis. Izmaksas tam sūknim ir pamatīgas.
Vajag zināt, kur likt
Bet ja nopietni, tad čoms, par kura sūkni jau rakstīju, dzīvo bez bēdu un nekādu problēmu ar sūkni nav. Vienīgā problēma bija, kad, izlīdzinot zemi, traktors pagalmā noslīka un pārspieda trubu. Bet tas nav no sūkņa bija atkarīgs
Lika mans radinieks.
Tam pašām čomam sievastēvs gribēja mazliet ietaupīt un paņēma sūkni no citiem, tagad gan elektrības rēķins lielāks (lai arī māja mazāka), gan laiku pa laikam nesilda kā vajag un vēl šādas tādas šizītes.
Tagad interesanti-
cuguna cietaa kurinaamaa katls reaali 20 gadus kalpo ka nosviikst vien...
Blekja katliem kaut kur no 10 gadiem bija...
Gaazes katls arii kaadi 10 gadi vajadzeetu kalpot...
A cik ilgs muuzhs peec razotaaja ir paredzeets siltumsuuknim