eksperimenta tīrībai paņem vēl lielāku konusu
teiksim 10000km augstu un 100km resnu
eksperimenta tīrībai paņem vēl lielāku konusu
teiksim 10000km augstu un 100km resnu
Kaksis rakstīja: Ierosinu vienu pavisam vienkāršu eksperimentu.
Visi ir lieli celtnieki un zin kas ir pašizlīdzinošā grīda. Kā zināms, tad ūdens šajā gadījumā ir izlīdzinošā komponente.
Nopērkam maisu pašizlīdzinošās grīdas maisījuma (pašu lētāko), sajaucam ar ūdeni noteiktajās proporcijās un ielejam kaut hermētiskā koka kastē (kastē var ieklāt plēvi) noteiktajā biezumā (piemēram, 3 cm). Atstājam līdz rītam lai nožūst. Nākošā dienā izkratam ārā un uz virsmas uzliekam līmeņrādi.
Ja spraugas nav, značit esam kakši, ja kādam ir izliekta virsma, tas lec uz vienas kājas un sauc sevi par gaili.
kāpēc kastē???? kāpēc jāklāj plēve???? kāpēc līmeņrādi????
ja jau vēlies eksperimentu, tad šitādu -
pieņemsim, ka mēs ieliesim tavu pašīzlīdzinošo grīdu 2 spaiņos un tak kad sakaltīs izpurināsim vienu ārā un ar "kājām gaisā" noliksim uz otra tā lai centri saskarās....
gar malām būs šķirba....
viņa tur vienkārši būs.... protams, ja nebūs deformācijas tavai pašizlīdzinošai grīdai.... šķirbas izmērs gan ir atkarīgs no spaiņa diametra.....
ja spaiņa diametrs būs 10kilometri, tad izkratot un uzliekot vienu uz otra šķirba būs gandrīz 2 metri (1.96)
principā pietiks jau ar 1km lieliem spaiņiem, tad gan šķirba būs tikai nepilni 2 cm
vispār eksperimentu var izveikt daudz vienkāršāk - paņem vienkārši 100km garu līmeņrādi un pamēģini nolikt, piemēram, sarkanajā jūrā no viena krasta līdz otram.....
vispār mēs dzīvojam noslēgtas lodes iekšpusē
neviens nevar pie mums atlidot.... un tāpat mēs nekur nevaram aizlidot
Kaksis rakstīja: Ierosinu vienu pavisam vienkāršu eksperimentu.
Visi ir lieli celtnieki un zin kas ir pašizlīdzinošā grīda. Kā zināms, tad ūdens šajā gadījumā ir izlīdzinošā komponente.
Nopērkam maisu pašizlīdzinošās grīdas maisījuma (pašu lētāko), sajaucam ar ūdeni noteiktajās proporcijās un ielejam kaut hermētiskā koka kastē (kastē var ieklāt plēvi) noteiktajā biezumā (piemēram, 3 cm). Atstājam līdz rītam lai nožūst. Nākošā dienā izkratam ārā un uz virsmas uzliekam līmeņrādi.
Ja spraugas nav, značit esam kakši, ja kādam ir izliekta virsma, tas lec uz vienas kājas un sauc sevi par gaili.
Izlejam pašu megasmalkāko pašizlīdzinošāko betonu 10 metrus garās vannās ar armējumu, kas pilnībā novērš formas maiņu un izliekšanos 2 betona plāksnes pusmetra platumā.
Kad izšūšt uzliekam vienu uz otras ar gludajām virsmām kopā un vienā sānā uzliekam atsvaru
tad ņēmam elektronu mikroskopu un salīdzinam - kāds ir attālums starp plāksnēm atsvarotajā un nesaspiestajā galā...
Pirmais rakstīja: gar malām būs šķirba....
viņa tur vienkārši būs....
+99
Sen nebiju šitā rēcis
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu, pirmais un ūpis ir
nez no kurienes viņi ir nākuši
Un tagad visas pasaules kakši no brīnumiem apsēžas, jo top apskaidroti, ka Zemes gravitācijas lauka anomāliju photojournal.jpl.nasa.gov/... dēļ okeānā ir vairākas ieplakas un kalni... tiesa gan attiecībā uz šo objektu lielumu (plašumā) okeāna virsmas attālumu variācija līdz Zemes centram ir visai neliela, bet tomēr pārsimts metru sanāk.
bļāviens, redz, ko dažu cilvēku prātiem spēj nodarīt tik vienkāršs topiks - bremžu šķidruma maiņa.
uupis rakstīja:
Pirmais rakstīja: gar malām būs šķirba....
viņa tur vienkārši būs....
+99
Sen nebiju šitā rēcis
tur bija pierakstīts, par deformāciju - ņekuj nepilnīgi citēt
Palaidniex rakstīja:
Kaksis rakstīja: Ierosinu vienu pavisam vienkāršu eksperimentu.
Visi ir lieli celtnieki un zin kas ir pašizlīdzinošā grīda. Kā zināms, tad ūdens šajā gadījumā ir izlīdzinošā komponente.
Nopērkam maisu pašizlīdzinošās grīdas maisījuma (pašu lētāko), sajaucam ar ūdeni noteiktajās proporcijās un ielejam kaut hermētiskā koka kastē (kastē var ieklāt plēvi) noteiktajā biezumā (piemēram, 3 cm). Atstājam līdz rītam lai nožūst. Nākošā dienā izkratam ārā un uz virsmas uzliekam līmeņrādi.
Ja spraugas nav, značit esam kakši, ja kādam ir izliekta virsma, tas lec uz vienas kājas un sauc sevi par gaili.
Izlejam pašu megasmalkāko pašizlīdzinošāko betonu 10 metrus garās vannās ar armējumu, kas pilnībā novērš formas maiņu un izliekšanos 2 betona plāksnes pusmetra platumā.
Kad izšūšt uzliekam vienu uz otras ar gludajām virsmām kopā un vienā sānā uzliekam atsvaru
tad ņēmam elektronu mikroskopu un salīdzinam - kāds ir attālums starp plāksnēm atsvarotajā un nesaspiestajā galā...
kādās 10 metru garās vannās??????
ko knapināties? ņemsim 10 kilometru vannas lai normāli varētu varētu pa pacanski visu pārbaudīt
Maija_Eskuella rakstīja:
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu, pirmais un ūpis ir
nez no kurienes viņi ir nākuši
Un tagad visas pasaules kakši no brīnumiem apsēžas, jo top apskaidroti, ka Zemes gravitācijas lauka anomāliju photojournal.jpl.nasa.gov/... dēļ okeānā ir vairākas ieplakas un kalni... tiesa gan attiecībā uz šo objektu lielumu (plašumā) okeāna virsmas attālumu variācija līdz Zemes centram ir visai neliela, bet tomēr pārsimts metru sanāk.
vai tas ir tas, kas saistīts ar to, ka ne visa zemeslode ir vienmērīga blīvuma....
pārsimts metru gan tur nesanāca, cik atceros indijas okeānā bija nepilnus 100 metrus dziļa bedre
un ja pareizi atceros, tad panamas kanāla abi gali bija pardesmit centimetru augstuma starpībā, man tas savulaik, kas skolā mācīja par savienotajiem traukiem, likās dīvaini, tur attālums starp tiem okeāniem ir kādi 50km
tādus sīkumus mēs pagaidām neskatamies, jo pats zemes rādiuss mums šūpojas par KILOMETRIEM, atkarībā no platuma grādiem
Pirmais rakstīja:
Maija_Eskuella rakstīja:
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu, pirmais un ūpis ir
nez no kurienes viņi ir nākuši
Un tagad visas pasaules kakši no brīnumiem apsēžas, jo top apskaidroti, ka Zemes gravitācijas lauka anomāliju photojournal.jpl.nasa.gov/... dēļ okeānā ir vairākas ieplakas un kalni... tiesa gan attiecībā uz šo objektu lielumu (plašumā) okeāna virsmas attālumu variācija līdz Zemes centram ir visai neliela, bet tomēr pārsimts metru sanāk.
vai tas ir tas, kas saistīts ar to, ka ne visa zemeslode ir vienmērīga blīvuma....
pārsimts metru gan tur nesanāca, cik atceros indijas okeānā bija nepilnus 100 metrus dziļa bedre
Tas pats būs. Kur bedre, kur "uzkalniņš" - līdz ar to max starpība nedaudz lielāka.
Re kur vari vērsties pēc palīdzības bremžu un citu šķidrumu sakarā - www.iauto.lv/...
Pirmais rakstīja: tur bija pierakstīts, par deformāciju - ņekuj nepilnīgi citēt
Sorre – domāts bija vispābā topiks.
Pirmais rakstīja: ja spaiņa diametrs būs 10kilometri, tad izkratot un uzliekot vienu uz otra šķirba būs gandrīz 2 metri (1.96)
principā pietiks jau ar 1km lieliem spaiņiem, tad gan šķirba būs tikai nepilni 2 cm
vispār eksperimentu var izveikt daudz vienkāršāk - paņem vienkārši 100km garu līmeņrādi un pamēģini nolikt, piemēram, sarkanajā jūrā no viena krasta līdz otram.....
Nu ne ko sev spaiņi _ 10 km
Kaksis tak nespees pievest pashizliidzinosho betonu
Un līmeņrādis arī tāds nu nemazais – es domāju ka viņu nevar vienkārši paņemt un uzlikt
Maija_Eskuella rakstīja: Un tagad visas pasaules kakši no brīnumiem apsēžas, jo top apskaidroti, ka Zemes gravitācijas lauka anomāliju photojournal.jpl.nasa.gov/... dēļ okeānā ir vairākas ieplakas un kalni... tiesa gan attiecībā uz šo objektu lielumu (plašumā) okeāna virsmas attālumu variācija līdz Zemes centram ir visai neliela, bet tomēr pārsimts metru sanāk.
Nu redz – zināma taisnība tomēr ir Kaksim.
Kautkur dabā tomēr pastāv plakana okeāna daļa
uupis rakstīja:
Maija_Eskuella rakstīja: Un tagad visas pasaules kakši no brīnumiem apsēžas, jo top apskaidroti, ka Zemes gravitācijas lauka anomāliju photojournal.jpl.nasa.gov/... dēļ okeānā ir vairākas ieplakas un kalni... tiesa gan attiecībā uz šo objektu lielumu (plašumā) okeāna virsmas attālumu variācija līdz Zemes centram ir visai neliela, bet tomēr pārsimts metru sanāk.
Nu redz – zināma taisnība tomēr ir Kaksim.
Kautkur dabā tomēr pastāv plakana okeāna daļa
jā....uz monitora
Pirmais rakstīja: jā....uz monitora
… uz plakanā monitora…
trīslitrenes neder – tur būs sfērisks
Tikko nomeeriju – man sanaak 8° lauziens okeanam!
Interesanti – ja taisnā stiepienā peld pāri okeānam vai tas nav ātrāk un īsāk.
uz mana okeāna šiltes ir rakstīts 40°
Gachs rakstīja:
Sretsked rakstīja: Volvo īpašniekiem uz plaukstām aug spalvas ?
Nē neaug
epilaacija?
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu, pirmais un ūpis ir
nez no kurienes viņi ir nākuši
tak aizbrauc vienreiz līdz tam klusajam okeānam un paskaties
kad tā rūpīgāk ieskatās var redzēt brīdi, kad tie kakaši tur tālumā dzēš nost brīvības statujas lāpu
sevišķi ja pakāpjas jūrmalas priedē
Nu labi es saprotu ka uz Klusā okeāna krastu var aizvest jūrmalas priedi, jeb izmantot aizstājēju – palmu. Bet kā var dabūt gatavu izskatīt cauri amērikas kontinetu lai ieraudzītu Brīvības statuju???
uupis rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu, pirmais un ūpis ir
nez no kurienes viņi ir nākuši
tak aizbrauc vienreiz līdz tam klusajam okeānam un paskaties
kad tā rūpīgāk ieskatās var redzēt brīdi, kad tie kakaši tur tālumā dzēš nost brīvības statujas lāpu
sevišķi ja pakāpjas jūrmalas priedē
Nu labi es saprotu ka uz Klusā okeāna krastu var aizvest jūrmalas priedi, jeb izmantot aizstājēju – palmu. Bet kā var dabūt gatavu izskatīt cauri amērikas kontinetu lai ieraudzītu Brīvības statuju???
Bremžu šķidruma maiņa, kā to darīt soli pa solim
Čau!
Vai kāds var pastāstīt, kā soli pa solim nomainīt bremžu šķidrumu? Ar visu atgaisošanu... nekad nav nācies to darīt, un ja rīt būs labs laiks, esmu sev izgudrojis šādu izklaidi.
Un kādu šķidrumu labāk izvēlēties?
Auto iraid ar ABS.