Ienācu, lai kaut ko jaunu par bremžu eļļu uzzinātu.....

a kas tur jauns var buut

tobiš, ja tev ir metru garš līneāls, kur iedaļas ir ik pa 5cm, tad par 3 precīzāks pī ir nevietā....

Nu lai nu tā būtu. Tikai tie tavi 5 % reālajā dabā ir uhh kāds attālums...

С каждого зрителя по рублю… по рублю…

Это же сумасшедшие деньги…

Raikins

tu aprēķinu rezultātas vispārīgā gadījumā var būt precīzāks par izmērītajiem lielumiem..... atkarīgs no tā, ko tu gribi rēķināt

piemēram - vai tu spēj novērtēt cik precīzs būs X šajās izteiksmēs, ja Y ir +-5%

Y = ln(X)

Y = X!

Runā, ka starp Kopeni un Malmi ir tiltiņš, kura balsti dēļ zemes plakanuma to virsotnēs ir par 6 cm tālāk viens no otra, nekā pamatos. Tīri precīži samērīts esot.

Tātad pēc KAKŠA Plakanā Okeāna teorijas attālumam no tilta brauktuves līdz ūdens virsmai tilta vidū ir kudī lielāks attālums nekā malās, jeb tilts ir tikpat plakans kā jūrja?

Tikai kur lai liek tos 6 cm.

Kautkāda lieka rezerves daļa palika pāri…

ja rēķina absolūtos lielumos tad 3 mati uz galvas nav visai daudz, bet tie paši 3 mati zupā nemaz nav tik maz

tad zeme ir plakana, vai okeāns?

Un kas ir plakanāks, un pa cik %%?

labs jautājums.....

nebiju iedomājies....

jo augstāk paceļ vannu (glāzi vai okeānu) ar ūdeni, jo plakanāks tas paliek

zeme ir augstāk par okeānu - tātad sanāk, ka zeme ir plakanāka

Вļin, vot lasu šitos Kaksismus ar lielu interesi, bet līdz šitam es vēl nekad nebiju aizdomajies...

P.S. Interesanti kā ūdens ļoti augstu paceltā glazē (vai paceltā okeānā) uzvedas uz tās robežas, kur pamazām beidzas Zemes pievilkšanas spēka iedarbība uz to, un ūdens atkal tiecas palikt apaļš? Kurš ir tas moments, kad no "gandrīz plakana stāvokļa" glāzē tas virsmas spraigums viņu savelk bumbā...

Kaksis ir Indigo bērns!

ja masa ir pietiekami liela, tad virsmas spraiguma spēks jau nu nebūs tas, kas noturēs okeānu bumbā..... tad jau tur tas pasākums turēsies kopā tāpat kā zemeslode

bet atbildei uz tavu jautājumu ir tak precedents - visi sakaru satelīti karājās virs ekvatora gaisā nekustīgi attiecībā pret zemi - tas arī ir tas augstums, virs kurā paceļot to okeānu (tā lai jamais stāv uz vietas attiecībā pret zemi) jamais izrādīs tieksmi lidot no zemes projām

vispārīgā gadījumā ir jāpanāk ātrums, ko sauc par 1 kosmisko ātrumu tad okeāns karāsies gaisā un nekritīs atpakaļ uz zemes

tās satelītu orbītas rādiuss bija kautkur pie 42000 km, precīzi vari izrēķināt pats.... pieņemot, ka pirmais kosmiskais ātrums ir apmēram 8km sekundē

paceļot virs zemes pietiekami lielu glāzi (okeānu) var sanākt tā, ka projām aizlido zeme bet mēness turpina riņķot ap okeānu

nu nu

ciktad ir tā okeāna masa salīdzinot ar zemes masu?

pļā, tu vispirms glāzi pacel.... ja TAS tev sanāks, tad pietiekaimi lielu okeānu spēsi pacelt bez īpaša iespringuma

uzsvars uz vārdiem "pietiekami lielu"

un tagad drīksti rakstīt savu "nu nu"

Tu lietū ārā esi bijis? Uz stiklu esi skatījies? Ja esi, tad Tu tikko kā samelojies - jebkura pile uz tā stikla ir "ūdens kalns".

Jeb Tu gribi iestāstīt, ka viņa ir tāda plakana kā tablete?

P.S. Tas, ka te darbojas citi spēki, tas nekas - galvenais, ka apaļš ūdens pierādīts...

nav iespējams uzsvars uz vārdiem pietiekami lielu ja tekstā tādu vārdu naff

PS kas ir 'pietiekaimi'? kautkāda jauna okeanogrāfija?

PPS a es esmu redzējis dzīvu okeanogrāfu ja kas

PPPS un okeānu arī. Izskatās nepaceļams. ļoti vējš pūš, traucē celt. Bet vari mēģināt.

vispār ace pateica interesantu lietu

iedomājies, ka mums ir stikla (lai varētu redzēt) cilindrs pa pusei pilns ar ūdeni

nu lai vieglāk būtu iedomāties un izdarīt novērojumus, tad cilindra augstumu paņemsim kādus 1000km (lai varētu labāk novērot parādību, ko aprakstīšu zemāk) diametru paņemsim kādus 10 km lai pētītu virsmas liekuma izmaiņas, cilindra vidū tur kur ūdens pieskaras cilindra sienām (kautkā jānodrošina lai visu laiku būtu tur, kur ūdens pieskaras cilindra sienām, jo ceļot augšā līmenis kāps - kautkur taču ūdenim no cilindra centra būs jāpaliek) nostiepsim diegu un centrā noliksim lineālu līdz ūdens virsmai (šajā gadījumā uz zemes tajā cilndrā esošā ūdens virsmas liekuma dēļ cemtra līneāls rādīs nepilnus divus metrus)

tagad ceļam to cilindru virs zemes.... sagadīšanās dēļ mēs to darām dienā un tāpēc sanāk celt pretī saulei

paceļam cilindru par 33 kilometriem un izdaram novērojumu uz centra lineāla - esam patīkami pārsteigti, mūsu 10 km diametra cilindram centra lineāls rāda, ka liekums ir par 1 centimetru samazinājies...

ceļam tālāk ģeostacionārajā orbītā mūsu centra lineāls

rādīs vairs tikai nepilnus 30 centimetrus

ceļam tālāk - kā jau teicu pret sauli..... un panākam situāciju, kurā zemes un saules pievilkšanas spēki ir vienādi....

vot tagad interesanti ko darīs ūdens????

ceļot vēl tuvāk saulei tas ūdens pārlīs cilindram otrā (saules) pusē , tas nu ir skaidrs....

tikai interesanti kā notiks pārlīšana

tu arī māki tikai rakstīt????? nemāki lasīt?????

tur, kur mazāka berze - pa vidu cilindram, jo gar malām berze gar cilindra sieniņām. Izskatīsies kā smilšu pulksteņa konuss

vot manuprāt berze tur vispār neko nespēs padarīt....

manuprāt nebūs kā smilšu pulksteņa konuss.... pirmā pile ko saule pievilks spēcīgāk kā zeme kritīs 50kilometrus saules virzienā līdz konusa saules puses galam....

piekrītu, ka virsmas spraiguma un pašas tās ūdens masas gravitācijas rezultātā TĀS piles izmērs nebūs kā uz zemes, bet kāds tas būs?????

tas, ka viss ūdens pārmetīsies uz otru galu vienā brīdī arī man neliekas ticams.... kautkādām porcijām būtu jābūt.....

kad viss ūdens būs saules pusē, tad atkal varētu laist atpakaļ uz zemes to konusu un skatīties kā ūdens pārtek atpakaļ uz konusa zemes galu....