Braucām uz nedēļu Karpatos, tad nedēļu uz Krimu, bet nojuka gultnis un Odesā nācās pavadīt 4 dienas, līdz ar to Krimai laiks palika mazāk.
Karpati man patika labāk par Krimu - autentiskāki, nekāda masu tūrisma, skaisti kalni, milzums sēņu, ogu, vienkārši klīdām pa maziem miestiem, uz ko var aizbraukt tik ar traktoru, gaziku, vai kārtīgu džipu.
Odesā apmesties iespējas, šķiet, ir tādas - lepnie hoteļi pa pilno, bet ūberdārgi, privāto istabeles lielākoties aizsistas, atradām drausmīgu istabu Sanatorijā Krasnije Zori, pluss, ka ļoti netālu no drausmīgi pārbļīvētās un piemēslotās pludmales. Pludmalē atrakcions - nošļūciens pa trubu - maksā tik pat cik viens alus. Sīkais ļoti ilgi negribēja saprast, kāpēc mēs neļaujam šim visu laiku šļūkāt.
Pilsēta liela, centrs sakopts, nomales štruntīgas. Pagājšgad likās arī dārga, paēst, padzert ēstūžos tādas pašas cenas kā pie mums. Vietējie vairāk dzer, nekā ēd, līdz ar to ēdiens arī nekāds izcilais. Vismaz neko labu uziet neizdevās.
Pēc divām dienām devāmies prom, bet nojuka gultnis, un, tā kā bija sestdiena, bija skaidrs, ka līdz pirmdienai nekas nenotiks... Izdevās tomēr ar vecā gultņa paliekām aizļurkāties līdz mazam vasarnīcu miestam ārā no Odesas, pašā jūras krastā. Pludmale nu bija vēl vairāk pied***ta un taka uz to veda caur nežēlīgi izbombītu pionieru nometni.
Pirmdien iepazīstot Odesas sabiedrisko transpotru (15 minūtes baiļu, un tu esi kur tev vajag...) līdz pusdienlaikam gultnis bija rokā (60 Ls no dīlera, Rīgā varētu dabūt par 10, no Anglijas pa 5), un fiksi nomainīts, un nākošajā dienā jau bijām Krimā.
Baudījām dabu. Krimas lielais kanjons - dabas taka. Nakšņojām mežā netālu no tās, un jau ap 7 no rīta bridām pa taku. Ap 10, kad nācām atpakaļ, mums pretī nāca vismaz 10 grupas ar 'gidiem'.
Ūdenskritums Džurdžur. Vispār vājprāts. Pūļi, putekļi, autobusi. Pūļus saved ar autobusiem, tad pārsēdina gazikos un bobikos un pa 2 km ceļu, ko nekad neremontē, lai varētu vest ar gazikiem un bobikiem, ved paskatīties uz maziņu ūdeskritumiņu.
Nezinu, ko ieteikt. Ja nu tiešām visus tos 'dostoprimečaķeļnosķi' gribas redzēt, tad uz priekšu, bet man liekas, labākais ko Krimā var darīt ir nolīst kādā klusā nostūrī pie jūras, plunčāties, dzert vīnu, un kad tas apnīk, iet tieši pretējā virzienā nekā iet visi pārējie.