Drīz vai vēlu, bet pagaidām lēmums ir spēkā - Eiropā nedrīkstēs pārdot jaunus vieglos pasažieru automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem pēc 2035.gada! Paliks šis spēkā vai nāksies šo termiņu pagarināt, atcelt!
Ja runa par stacionāru ģeneratoru, kurš stāv mājās, tad iespējams gāzģenerators, kurš izmanto koka granulas. Kanādieši kopā ar somiem kaut ko dara šajā virzienā. Gāzģenerators darbojas pēc tā paša principa kā 2.Pasaules kara laika risinājumi, kad izmantoja malkas gāzģeneratorus iekšdedzes dzinējiem naftas deficīta dēļ. volter.fi/en/products/volter-40-indoor/
Cerams, ka drīzumā iespējami gaidāmais Kaŗš nebūs īpaši gaŗš un tā pamat darbība norisināsies gaišajā diennakts un siltajā (apsildāmajā) gada laikā. Diez cik tāļu varēs aizbraukt un kas pirmais valstī izbeigsies- elektrība, benzīns vai ddegviela.Ar kādiem diez transport līdzekļiem iebrauks tā dēvētie oku panti.Vai un kādos laikos strādās fotoradari,TA un pmlp. Phm.
Bradypus rakstīja: Ak jā - šo lielisko "pastāsti ko es iedomājos" murgu, ko tu sauc par "diskusiju", tagad atceros. Diskusijas būtība - uzminēt, ko Raimonds ir iedomājies. Ja pilsonis ir "nupat izlasījis portālā", tad norausies pa nagiem ar simtiem voltu vai arī izkausēs vadiņus ar pāris "liekiem" ampēriem. Tu tā arī nepatieci ne kā un pie kā īsti tos 3kW tavuprāt būtu jāslēdz, kas būtu spējīgs gan šobrīd tos "apgūt", gan neuzsprāgt pavasarī, kad tie pārvērtīsies par 30kW.
Nu, te jau arī ir tā diskusijas būtība. Bija konkrēta tēma. Bija jautājumi, bija nepareizas atbildes. Un tad bija pareiza atbilde. Nekas no tā no dažīem diskusijas dalībniekiem vispār neko nenozīmē, tiek rakstīta jauna vēsture. ------------------ Un, tātad, tirgū parādījušies ļoti lēti Saules paneļi. Kā tos pārbaudīt, kā vienkārši uzsildīt ūdeni?
Nekādi nesaprotu, kāpēc tu tik ļoti gribi sildīt ūdeni pa taisno ar paneļiem? Bet ja nu tik ļoti vajag, ka nevar nociesties, - pilns jūtūbs un attiecīgās tēmas forumi ar DIY risinājumiem. Pats vienu brīdi apsvēru tādu variantu fazendā, bet beigās tomēr nospriedu, ka pārāk jau caur pakaļu šāds pasākums.
Tas ir tehnisks jautājums. Vispār jau tāds cenu kritums gan patērētājiem, gan valstij varētu daudz ko nozīmēt.
Diskusijas būtībā ir ļoti vienkārša - tu izmisīgi gribi panelim pa tiešo pielikt tējkannas spirāli. Darīt tā var. Tieši tāpat, ka var naglas rozetēs bāzt. Ieguvums nekāds, bīstams eksperiments un kādam noteikti beigsies bēdīgi. Pārbaudīt tā neko nevar, Iznemot to, ka panelis puslīdz bināri strādā - cik liels būs brāķa procents, nepatieksi, tāpat kā par to, kāds būs tā paneļa mūžs.
Nepareizi. Ko patērētājiem un valstij nozīmē tādas cenas. Kādi parametri jāskatās? ----------------Kas tur bija ar to piemēru ar hibrīdu un elektroauto, galvenās tēzes?
Pareizi. Tev nepareizi. Vēl lielāku haosu un dārgākas ilgtermiņa izmaksas, muļķīgi priecājoties par negatīvu cenu pīķos. Galvenā tēze - uzzini, ko es iedomājos
topinamburs rakstīja: Negribu ieslīgt neauglīgā diskusijā ar pašpārliecinātiem jaunā noliedzējiem
Atbildiet tikai uz šādu jautājumiņu:
Naftu iegūst, pārvadā, pārstrādā, atkal pārvadā, uzglabā, vēlreiz pārvadā, pumpē, un pārpumpē bez zudumiem un enerģijas patēriņiem?
Lai iegūtu bendzīnu, dīzeli, utt, vajag naftu karsēt līdz 400 grādiem. Pasaulē vienā dienā tā tiek pārstrādāti 100 miljoni barelu DIENĀ. ( pat vairāk) Nu, parēķiniet, cik enerģijas patērējas. Tāpēc jau lielākie naftas eksportētāji ir lielākie co2 ražotāji (AAE, Kuveita, Saūda Arābija, utt) Vai ASV pirmajā vietā pēc visas elektroenerģijas patērētājiem ir naftas pārstrādes rūpnīcas. p.s. neesmu ekofašists.
"Tāpēc jau lielākie naftas eksportētāji ir lielākie co2 ražotāji (AAE, Kuveita, Saūda Arābija, utt)" Pēc statistikas tā nav. Saudieši tikai 11 vietā ar 1.45% no cilvēces saražotā CO2, AAE 28. vietā, Kuveita 39.vietā. "Vai ASV pirmajā vietā pēc visas elektroenerģijas patērētājiem ir naftas pārstrādes rūpnīcas." Ja tas domāts kā jautājums, nē, protams, ka ne. Viss industriālais sektors ASV patērē tikai 27% no elektriskās enerģijas, komerciālais un iedzīvotāji pārējo. www.epa.gov/energy/electricity-customers
imzz rakstīja: "Tāpēc jau lielākie naftas eksportētāji ir lielākie co2 ražotāji (AAE, Kuveita, Saūda Arābija, utt)" Pēc statistikas tā nav. Saudieši tikai 11 vietā ar 1.45% no cilvēces saražotā CO2, AAE 28. vietā, Kuveita 39.vietā. "Vai ASV pirmajā vietā pēc visas elektroenerģijas patērētājiem ir naftas pārstrādes rūpnīcas." Ja tas domāts kā jautājums, nē, protams, ka ne. Viss industriālais sektors ASV patērē tikai 27% no elektriskās enerģijas, komerciālais un iedzīvotāji pārējo. www.epa.gov/energy/electricity-customers
pēc CO2 UZ VIENU iedzīvotāju. Saudieši ir 11.vietā, bet Saūda Arābijā tikai 35 miljoni cilvēku, AAE - 9 miljoni, Kuveitā - 4 ( !!!) Bet elektroenerģijas patērēšanas patēriņu es domāju salīdzinot ar citām nozarēm. Arī, nevis kopējo apjomu. Nekorekti salīdzināt, PIEMĒRAM - 1 naftas pārstrādes firmu ar 10 auto rūpnīcām un tad teikt, ka auto rūpnīcas tērē vairāk.
"pēc CO2 UZ VIENU iedzīvotāju. Saudieši ir 11.vietā, bet Saūda Arābijā tikai 35 miljoni cilvēku, AAE - 9 miljoni, Kuveitā - 4 ( !!!) Bet elektroenerģijas patērēšanas patēriņu es domāju salīdzinot ar citām nozarēm. Arī, nevis kopējo apjomu. Nekorekti salīdzināt, PIEMĒRAM - 1 naftas pārstrādes firmu ar 10 auto rūpnīcām un tad teikt, ka auto rūpnīcas tērē vairāk." Uz vienu iedzīvotāju, per capita, tas ir tas, ko es neciešu, jo tie dati ir zaļo propagandas sastāvdaļa. Ar to per capita pastāvīgi baksta attīstīto valstu virzienā, un mūsu arī , starp citu. Klimatu u.c. ietekmē kopīgais cipars, nevis cik katram uz purna. Ja āfrikāņi plus aziāti uztaisīs vēl kādus 500 miljonus savējo klāt, tad pēc per capita viņi būs tie svētie, bet tu sliktais. Saprotams, visvairāk CO2 uz purna būs naftas produktu ražotāju ( naftas pārtvaice ) valstī ar attiecīgi mazāko iedzīvotāju skaitu. Attiecībā uz elektroenerģiju pa nozarēm ASV, arī tad naftas nozare nebūs pirmajā vietā, jo lielākais enerģijas izlietojums ir karsēšanai krekingam vai pārtvaicei, ko veic ar pašiem naftas produktiem, nevis elektrību. Elektrība vajadzīga tikai sūkņiem, kompresoriem, ventilatoriem. Metalurģija, cementa, kā arī cita ķīmiskā rūpniecība, ne naftas, patērēs vairāk.
Dažreiz, pat tādi gudri kā es, kļūdās. Jā. Rakstā bija minēts vārds "enerģija" nevis elektroenerģija. ☺️ Bet tas per capital, vai total... Ķīnā ir 1 miljards un Indijā ir 1 miljards. Bet Ķīna saražo 12.6 xxx co2 gadā, bet Indija saražo 2.6 xxx co2 gadā. Liekas, ka Ķīnā daudz, Indijā maz.... BET: Ķīna saražo 28% no VISAS PASAULES rūpniecības, bet Indija 3.3%. It kā var salīdzināt pēc rūpniecības apjoma. Bet arī nebūs godīgi. Jo ir valstis, kuras daudz co2 ražo lai kurinātos ( Kanāda, ASV, Krievija, Ķīna utt) Indijā praktiski nekurinās, bet Ķīnas ziemeļu provincēs ir tāda lieta, kā ziema. Pēc kā tad iesaki salīdzināt co2? Kā pareizi izveidot kvotas?
e, piemēram, uzskatu, ka tas vispār ir nafig vajadzīgs. Ražo CO2 cik gribi. Tāpat, drīz iesāksies mazais ledus laikmets un civilizācija dabūs lielas problēmas ( lielākas, kā globālā sasilšana)
Jāmaina princips. Tā kā preces, pakalpojumi, transports, ražošana attiecas uz cilvēku, tad ar dabas nodokli ( atkritumi + klimats ) jāapliek pats cilvēks, nevis pakārtotas lietas. Šo nodokli maksātu valsts pati savā speciālā fondā, par ko uzlabotu vidi. Ar dažādiem papildmehānismiem varētu nokārtot gan pārmērīgu iedzīvotāju pieaugumu, gan apkarot nelegālo migrāciju. Piem, ja etiopietis kā nelegālais migrants iekļūst Lielbritānijā, tad dabas nodokli par šo cilvēku Etiopijai būtu jāpārskaita Lielbritānijai, kas nebūtu jādara legālas migrācijas gadījumā. Un Etopijai atliktu izvēle, savākt savu pilsoni atpakaļ, vai turpināt maksāt. Pašreizējo principu sarežģī globālā tirdzniecība un ražošana, un oglekļa "pēdu visā izstrādājuma ķēdē nemaz nav iespējams noteikt. Bet attiecībā uz EV un to baterijām Brisele mēģinās to darīt, pieprasot ražotājiem "kontrolēt visu ķēdi" un "piestādīt ciparus, sākot jau ar tuvāko nākotni.
darklight rakstīja: Nekādi nesaprotu, kāpēc tu tik ļoti gribi sildīt ūdeni pa taisno ar paneļiem? Bet ja nu tik ļoti vajag, ka nevar nociesties, - pilns jūtūbs un attiecīgās tēmas forumi ar DIY risinājumiem. Pats vienu brīdi apsvēru tādu variantu fazendā, bet beigās tomēr nospriedu, ka pārāk jau caur pakaļu šāds pasākums.
es domāju, ka cilvēks domāja pieslēgt nevis tējkannu, bet ko tādu:
:max_bytes(150000):strip_icc():format(webp)/water-boiler-with-solar-panels-on-roof-of-house-588255272-676fafb3bbe44108b6588b0dc2785a2c.jpg)
Te dažiem liekas, ka Saules paneļi vienā projektā kā ir salikti ar to invertoru, tā tam arī ir jāpaliek. No janvāra līdz decembrim.
Meli. Es tev jau piedāvāju risinājumu bez invertora (kas to automātiski padara par off-grid DIY hobijprojektu), kā arī mazliet savādākiem vārdiem tieši šo variantu, bet tāpat tas tev nebija pietiekami labi.
Vispirms vajadzētu beidzot sākt rēķināt un apspriest reālus, pierādāmus konceptus, nevis ļaut klaķieriem nožļurbināt jebkuru jēdzīgu pamatotu domu.
Mierīgi. Žēl tikai, ka nav nevienas jedzigi pamatotas domas.
Zaļā mobilitāte – Mercedes atkāpjas no plāna iauto.lv/zinas/pasaule/46730-za-mobilitte-mercedes-atkpjas-no-plna
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
