- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Ziemā dīzelis nelec? Nav taisnība - jaunu dīzeļmotoru viegli piestartēt arī - 20, kā ar elektroauto? (+ VIDEO)
69
Kāpēc rīdzinieki neuzticas uzkopšanas brigāžu darba kvalitātei un pieprasa atpakaļ sētniekus? (+ VIDEO)
21
iAuto testē logu šķidrumus -14,5 grādos, vieglā putrā tikai viens -10 šķidrums. Kādi secinājumi? (+ VIDEO)
27
Autovadītājs apjūk no šaurās brauktuves, kas palikusi, kad abās malās novietoti transportlīdzekļi (+ VIDEO)
2
ES un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības līgumu; tarifi importētiem automobiļiem saruks no 110 uz 10%
Bez filtra: mans motocikls BMW R1100R apskats
Tēma kur dalamies emocijās ar saviem esošajiem vai bijušajiem mocīšiem. Uztaisīšu ik pa laikam vairākus aprakstus par saviem bijušajiem un esošajiem motocikliem.
Sākšu pirmais un pirmais stāsts būs par BMW R1100R.
Savu motokarjeru sāku relatīvi vēlu – 30 gadu vecumā. Pirms tam gan pa pipeli biju braucis ar IŽiem un Voskhodiem, bet to es īsti neieskaitu.
Tātad – nejauši sanāca nopirkt Yamaha DT125R, kuru varēja vadīt ar B kategorijas vākiem. Sapratu, ka āķis ir lūpā, un noliku A burtiņu.
Sapratu arī, ka patīk braukt pa mežu, bet, tā kā papīrs ir kabatā, gribas jau arī pa ceļu pabraukt. Nodomāju – jāpērk dualsports. Tā nu es tiku pie sava pirmā īstā motocikla – Yamaha XT660 ar pagaņalu Tenere.
Pabraucu… un sapratu, ka “dual” nozīmē to, ka tas mocis neder ne asfaltam, ne mežam. Labi, nedaudz izplūdu, jo rakstīt gribu par BMW R1100R.
Pa šo laiku pabijuši vairāki dažādi mocīši, un esmu nonācis pie secinājuma, ka vajag trīs močus.
KTM – mežam.
Pitbaiks – asfaltam.
Un šī stāsta varonis – BMW dvēselei.
Braukājot ar dažādiem močiem, sapratu, ka gribu tādu, ar kuru var iebraukt benzīntankā un, ejot pēc kafijas, neatstāt aiz sevis dubļu un sviedru sliedi. Lai arī nekad iepriekš nebiju braucis, kaut kā intuitīvi zināju – gribu tieši BMW R1100R, melnā vai sarkanā krāsā.
Piedāvājums tajā brīdī – nekāds. Ne Baltijā, ne fāterlandē.
Biju jau sarunājis pist uz Ventspili pēc pelēka R850R, samierināties ar mazāku motoru un vēlāk pārkrāsot. Un tad – ne no kā – SS sludinājums par sarkanu R1100R ar mazu nobraukumu tepat Jūrmalā. Zvanu uz Ventspili, saku, ka esmu pimpis, bet moci neņemšu.
Un tā nu es vēlā pavasara vakarā tiku pie sava BMW.
Nerakstīšu te neko par tehniskajiem rādītājiem. Tie nav ievērības cienīgi. Tas ir salīdzinoši lēns, smags motocikls, kuru krustojumā izliks jebkurš mūsdienīgs, nedaudz jaudīgāks ģimenes auto.
Bet sajūta…
Kādu sajūtu sniedz šis motocikls.
Ar savdabīgo raksturu apveltītais bokseris tevi šūpo, lēni ripinoties pret rietošās vakara saules pusi. Un ar to arī viss ir pateikts.
Tas ir viss, kas jāzina par šo motociklu.
Tas vienkārši sniedz sajūtas.
Īsta motocikla sajūtas.
Bet ir arī viens mīnuss. Braucot ar šo skaistuli varētu likties, ka būsi dāmu magnēts. Bet realitātē nāk vīrieši ar Tevi iepazīties un stāsta, ka viņa brālēnam ir tāds pats. Tad parāda telefonā bildi ar to moci, un tas ņihuja nav tāds pats.
Dažas manas bildes.
Par kuru taisīt nākamo aprakstu ar bildēm?