100 000 dīzeļauto aprīkošana ar kombinēto dīzeļa LPG sistēmu izmaksā 100 miljonus. Ja tas būs uz 10 gadiem, tad 10 miljonus gadā.

2000 ar gāzi aprīkoti busi, pieņemsim, maksā 30 000 reiz 2000 = 60 miljonus. Tik tur vēl vajag šoferim algu, degvielu, amortizācijas izdevumus, ko apmaksā braucēji. Pie tam busiem starp rīta un vakara reisu ir iespējams veikt dažus parastos standarta maršrutu reisus.

Šis variants izskatās labāks.

Lai kaut kas strādātu, tas vispirms ir jāizrēķina. Pie tam brīdi pa brīdim mainās tehnoloģijas. Un ekonomikas arī, tāpat attieksmes.

Samazināt braukšanu par 20% pilsētā - mikroautobusi, kas ved 10 cilvēkus, kuri nebrauc ar auto - 20 000 vešana ar 2000 busiem.

Tie busiem svarīgi patiesībā ir 2 reisi - viens no rīta uz darbu un otrs vakarā pēc darba. Protams, ar visam sabtransa joslām un varbūt vēl kādām priekšrocibām. Pārējā laikā tie apkalpo kaut kādus standarta maršrutus, bet no rīta ved bariņu darbinieku no Carnikavas vai Salaspils uz visām viņu darba vietām.

Viens ir ja tie busi visi ir jāpērk, cits, ja tos nomā no kaut kādiem kantoriem, to visu var rēķināt.

lvceli.lv/uncategorized/cela-pamatu-stabilizesanai-pie-madlienas-tiek-izbuvetas-952-palu-un-kombinetas-kolonnas-buvdarbus-veic-specialisti-no-polijas/

re, kur poļu speciālisti palīdz būvēt ceļus Latvijā

Latvijā pašlaik 22. AUG 2018 atrodas Polijas uzņēmums Menard Polska ar saviem speciālistiem un nepieciešamo aprīkojumu. Viņi specializējas ceļu izbūvē cauri purvainiem apvidiem. Konkrētam asfalta divjoslu ceļam viņi būvē izmanto kombinēto kolonnu un pāļu kolonnu izbūves metodi. Tiks izbūvētas 30 cm platas un līdz 6 m garas betona kolonnas, virs tām – 60 cm platas līdz 2 m garas grants/šķembu kolonnas. Kopumā plānots izbūvēt 952 kolonnas, kuras tiks izkārtotas 2,5 x 2,0 m režģī.Tas aizstāj 10 metru biezu grunts norakšanu ar jau uzbērto akmens šķembu, kūdras un dūņu slāni.

---------------------------

Vai tik tā ceļa pamatnes sagatavošana daudziem ceļiem nav tā pamatproblēma.

Tā, mēģinasim vēl kādus rēķinus.

tātad - 20% NOX samazinājums.

Kā varētu samazināt braukšanu par 20% pilsētā vispār vai tieši NOX ražotājiem..

Ja būtu speciāli mikroautobusi, kas ved 10 cilvēkus, kuri nebrauc ar auto pa visiem viņu līkajiem maršrutiem.

Kas tur mums bija - 100 000 rēķināju NOX samazinājumu par 20%, tagad būs 20 000 vešana ar 2000 busiem.

kaut kā tā.

CO2 nepieminam, citādi, paši saprotiet!

Pie tam, ja to transporta līdzekļu būs mazāk, būs mazāki sastrēgumi un mazāk motori strādās tajos uzsākšanas, bremzēšanas, atkal uzsākšanas režīmos.

Variants - cilvēki sarunā un nebrauc vieni savā auto, bet paņem 2 līdzbraucējus un par to i kaut kādi labumi. Gan busus, gan auto sarunā paši cilvēki, izveido maršrutus sarunā, kas par ko maksā, pierāda savu ekoloģisko braukšanu un par to saņem labumus utt.

Tie busi vai auto ideālā gadījumā ir hibrīdi vai elektroauto, citādi - gan jau CNG vai LPG.

Oskars Irbītis "Turklāt atgādināšu, ka viena elektromobiļa saražošanas ekoloģiskā pēda ir aptuveni 10 reizes lielāka nekā tāda paša benzīnauto saražošanas pēda."

No kurienes dati?

Pilnīgas pasakas. Es interesējos par tehnoloģijām. Tāpēc tēma auto portālā - vai varam taupīt enerģiju, nepiesārņot gaisu un, kas ir pats neiedomājamākais - vai varbūt reizi pa reizei varam nebraukt vispār un izmantot sabtransu, par ko foruma biedrs apšauba, ka es avatarā vispār esmu pelnījis Audi simbolu. Pēc neveiklā izteikuma par dīzeļkvatru vēl viens biedrs izsakās nicīgi par maniem tekstiem un domu gājienu.

Lai vai kā, iecerētā sākotnējā doma, ka vaŗēs uzreiz pievērsties piesārņojuma mazināšanai, taupīšanai, satiksmes organizēšanai un citiem pasākumiem, lai globālās sasilšanas un CO2 un NOX būtu mazāk, sākas pirmā problēma - nekādi neizdodas vienoties, ka CO2 vispār ir problēma.

Tomēr NOX problēma pilsētā tiek atzīta.

Tad nu uz šī kopējā atzinuma pamata tomēr sākas kaut kas, kas vismaz atgādina jēdzīgu diskusiju un domu apmaiņu. Nesaprašanās ir par to, kāpēc vispār dīzeļi ir pilsētā, un ir viedoklis, ka tas ir tāpēc, ka ekoloģiskajiem aktivistiem ievajadzējās lielākas un arī mazjaudas, mazlitrāžas, turbinētos dīzeļus, nevis tiek lietoti vecie labie 2-3-4 litru atmosfēriskie benzīna dzinēji, kuriem vispār nekādu NOX praktiski nav.

Tad nu sākas iespēju apzināšana un sākts tiek ar dīzeļa iespējām. Tās ir 3. Kombinētais dizeļa dzinējs ar LPG vai CNG, kas samazina NOX pēc pieņēmuma par 20%. Pilnīga dīzeļa pārbūve par LPG vai CNG auto. Dīzeļa motora maiņa pret prastu atmosfērisku benzīna dzinēju un LPG iekārtu, lai būtu ekonomija un nebūtu NOX. Pie tam ir izdevies izvairīties no CO2 apspriešanas kā tādas, NOX un sastrēgumi pilsētā ir slikti un viss.

Paralēli tiek mēģināts attīstīt sižeta līniju par organizatoriskiem pasākumiem, kas autobraucējam atvieglotu braukšanu un varbūt daļu braucēju vismaz pāris reizes nedēlā pārsēdinātu un uzlabotu sabieidiriskoi transportu. Pāris komentāros parādās dažas idejas par galvenajiem virzieniem un principiem.

Lai vai kā, tiek iegūti daži skaitļi, pie tam to izejas dati ir visiem redzami un jebkurš var pamator, ka tie ir nepareizi un pārrēķinat iegūtos rezultātus.

Problēma tik tā, ka pie benzīna, jau no rūpnīcas nākušām bifuel, LPG un CNG un elektroauto, kā arī satiksmes organizācijas diskusija tā arī nav nonākusi, sākts ir ar dīzeļa rēķiniem un skaitļi ir diezgan neiepriecinoši. 100 000 dīzeļauto aprīkošana ar kombinēto dīzeļa LPG sistēmu izmaksā 100 miljonus. Ja tas būs uz 10 gadiem, tad 10 miljonus gadā. Cenu starpība degvielas izmaksām īsti nesedz iekārtas cenu pie tam NOX samazinājums nav absolūts. Bez kaut kādas valstikas vai citādas sponsorēšanas iespējams atgūt varbūt 30 varbūt 50%. Dīzeļa izplūdes sistēmas uzturēšana arī kaut ko maksā.

Lai vai kā, visi cipari ir skaidri, jebkurā bridī var pateikt, ka nevajag 100 000 auto, pietiek ar 40 000 un iekārta pie tāda pieprasijuma maksās nevis 1000 bet gan 700 un valsts vai pilsēta 200 piesponsorēs klāt un visu var pārrēķināt.

Un tad, ja ir kaut kādi izejas skaitļi, var rēķināt citas tehnoloģijas, satiksmes organizācijas pasākumi utt.

Tie dīzeļi taču JAU ir sapirkti un brauc pa pilsētu. Viņus taču atpakaļ neviens neņems un atmosfērisko benzīnnieku, aprīkotu ar gāzi pretī neizsniegs. Tāpēc vajag apsvērt, cik maksā kombinētais dīzelis-LPG, cik pilnais CNG vai LPG pārbūves variants un cik - vispār nomainit motoru uz atmosfērisko benzīnnieku ar gāzi ekonomijai.

www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0926337310000081

research.utwente.nl/en/publications/nox-photocatalytic-degradation-employing-concrete-pavement-contai

www.sciencedirect.com/science/article/pii/S030438940700564X

link.springer.com/article/10.1007/s10661-007-9722-2

pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/jp500116n

fotokatalītiska NOX sašķelšana

Jāzina, cik tas maksātu. Varbūt 10 miljonus uz 10 gadiem.

Īsi un vienkārši - te ir skaitļi. Ja nepareizi, saki, kuri, pārrēķināsim. Un principi un visādas idejas un domas.

www.esteco.com/modefrontier/computer-aided-conversion-engine-diesel-methane

www.go-lpg.co.uk/diesel.html

www.doityourself.com/stry/6-signs-you-need-an-engine-rebuild

www.co2offsetresearch.org/aviation/IndirectEmissions.html dubulta NOX ietekme gan pozitīva uz CH4, gan negatīva

palasīšanai

Pie tam, kādā brīdi var izrādities, ka par tādu ciparu var nopirkt 50 kvadrātkilometru fotokatalītiskās virsmas krāsu, kas to visu uzreiz arī atrisina un nekādi uzlabojumi nav jāveic, ja stāsts ir par NOX piesārņojumu.

iauto.lv/forums/topic/27597-vieta-situacija-un-apraksts

ezis 71 Esi atvēris ielas attēlu,augšējā kreisajā stūrī trīs punktiņi,uzspied uz viņiem un izvēlies"Kopīgot vai iegūt attēlu",kopēt saiti,tas arī viss.

--------------------

Jā, ar organizāciju daudz ko var izdarīt. Vēl jau var paņemt entos maršrutus braucējiem no tā sauktajiem guļamrajoniem, cik tie būtu ērti 10-20-40 cilvēku grupai, kuru varētu pārsēdināt speciālā NOX reduction busā ar visādam atlaidem, tiesībam braukt pa sabtransa joslām, izmantot speciālas stāvvietas utt.

Jātiek jēgā par dīzeļiem, vai artiem kaut ko var darīt - viens no variantiem tagad ir dīzeļu pārbūve par LPG vai CNG auto ar aizdedzi. Ja to izmaksu pieņem kā 2000 - 3000 EUR, tad parādās interesanta dilemma.

Vispirms, jau par tādu naudu vai vēl piemetot pāris tūkstošu, var nopirkt un kapitāli atremontēt gana labu atmosfērisko 2-3 litru benzīnieku un uzlikt tam gāzi. Abos variantos nekāda NOX. Atmaksāšanās termins dizeļa pārbūves variantā gana liels.

Vispār jau, ja tā retrospektīvi paskatās, par kādiem projektiem mūsu mīļajā dzimetenē ir izgāzti miljoni, tad šie te 10-100 miljonu pasākaumi uz 10 gadiem, no kuriem tomēr trešdaļa vai puse atmaksātos un pārējais būtu vispārējs ieguvums, tad nemaz tik lielas tās summas nav.

Tikpa labi tās summas var izmantot salīdzināšanai, cik maksā pilsētā ierikot kaut kādus milzīgus filtrus, kas to gaisu filtrē un izķer to NOX un C daļiņas, vismaz ir ar ko salidzināt. Tāpa ir visādas fotokatalitiskas SiO2 virsmas, kaut kadi ķērpji, kas attīra gaisu, membrānas un sazin kas vēl. Sākuma summas salīdzināšanai ir.

www.lpgshop.co.uk/diesel-to-lpg-conversion-kits/

www.omnitekcorp.com/altfuel.htm

www.esteco.com/modefrontier/computer-aided-conversion-engine-diesel-methane

Ne tā. Es mēģināju apmēram parādīt variantu, ja risina tikai NOX piesārņojuma problēmu pilsētā uzlabojot jau iegādātus, braucošus auto ar dīzeļdzinēju, kam ir paredzams vēl 10 gadus braukt. Ja gribam aizstāt 100 000, tad maksāsim 100 miljonus un ja nav nekāda valstiska nodokļu atbalsta, tad atgūsim tik, cik nu varam sarēķināt - 25-30-50%.

Tā tāda bāzes platforma, kur visi cipari skaidri saprotami un koriģējami.

Tur var ielikt klāt visādus atbalstus, atlaides, kopējās nobrauktas degvielas daudzumu un tās ietaupījumu, tirdzniecibas bilanci, jo ražo to degvielu ne jau Latvijā. Tāpat pie tāda apjoma tā iekārtu cena jau nu arī nepaliks tāda, kāda ir.

Un, protams, CO2 arī saražos mazāk, bet par to mēs nerunājam, jo tas piegāna topiku. Tikai par NOX.

------------

To var salīdzināt ar citām idejām, piemēram, preču piegādes pilsētā vispār noteikt tikai ar elektrotransportu vai ar gāzi aprīkotiem auto un jau piminētajiem atmosfēriskajiem neforsētajiem dzinējiem ar vai bez gāzes. Vai visādām organizatoriskām sabtransa pārmaiņām, ko jau pieminēju.

2/3 komentu ne par tēmu.

Labi, aprēķināsim, cik efektīva būtu un cik izmaksātu šī viena iecere dīzeļa sniegumu uzlabot, to aprīkojot ar gāzi. Pieņemsim dažus skaitļus, vēlāk, ja nebūs precīzi varēs pārrēķināt.

NOX samazinājums - 20%

Degvielas izmaksu ietaupījums - 20%

1000 EUR starpības atmaksāšanās

laikā vidējais nobrauktais attālums - 500 000 km

Izmaksas uz 1 auto - 1000 EUR

Visa pārējā salabošana - 1000 EUR

Auto daudzums 1.variantam - 10 000

Auto daudzums 2.variantam - 100 000

Pārbūvei izvēlas auto ar paredzamu 10 gadu darbības laiku

------------------------

1. variants - 10 miljoni tikai uz gāzes uzlikšanu, 20 miljoni, ja saved kārtībā daļiņu filtru un ko tur vēl.

2. variants - 100 un 200 miljoni.

Iespēja īpašniekam atgūt iztērētos līdzekļus BEZ visādiem materiāliem atbalsta mehānismiem no valsts diezgan minimāla. Tik, cik ar aprīkotu auto drīkst barukt pilsētā. Tomēr tīrāku pilsētu dabū gan un daļu līdzekļu jau tomēr arī dabū atpakaļ. Ja tie atbalsti ir, tad citi aprēķini.

Nu, apmēram tā.

------------------

Cik maksātu tāds sabtranss, kas jebkuru draiveri ar vislīkāko iespējamo maršrutu aizvestu no mājām līdz darbam un atpakal. Cik procenti būtu jāazived, lai situācija būtiski uzlabotos. Vai arī, kādam būtu jābūt nomas elektro automašīnu tīklam, kuras var atstāt pie visneiedomājamākajām sabtransa pieturām vai stacijām, lai izdarītu to pašu un nevajadzētu katru dienu braukt ar savu auto.

CO2 pat nepieminēju.

Jebkurās idejas apspriežot ir risks, ka tā tiks nonivelēta līdz primitīvam stulbam kašķim.

Tā ir tikai viena no idejām, kuru var apspriest un rēķināt. Ne pārāk jaunu dīzeļu ir daudz un šis ir tikai viens no variantiem. Jebkurā gadījumā lētāks, kā pirkt jaunu auto.

Alternatīvais ierosinājums, ja pareizi sapratu, ir atmosfēriskie benzīna dzinēji. Kaut gan, kāpēc ne, aprīko ar gāzi un sanāk pat kaut kāda ekonomija.

Ei, sataisiet to funkciju, ja labo un papildini savu tekstu, lai parādās asgādinājums, ka kāds jau iekomentējis un tavs labojums pazudīs!

Linki uz vieglo tehniku būs tad, kad organizācijas, kas deklarē ekoloģiskos mērķus, tādus pētījumus tepat Latvijā veiks un tos pētijumus internetā saliks.

Gan jau, ja labi pameklē, kādu vieglo auto ar tādu kombināciju arī var atrast. Ar visiem mērījumiem.

Es Rīgā esmu apmēram divreiz mēnesī. Pāris reizes vasarā ir bijis tā, ka no laukiem iebraucot, tiešām reāli jūt to piesārņojumu. Citādi - tā mani ikdienā neskar.

Kādu laiku protestēju pret vietējiem kuriķiem, kuriem likās, ka var dedzināt plastmasu un vecas fuiiakas, jo tas viss jau sadeg un pazūd, laikam tomēr kaut kādā augstākā līmenī ir saprasts, ka tā vis envarēs un tie kuriķi vairs to manu lauku gaisu nepiesārņo. Jūs tur Rīgā - kā ir, tā ir, kas man. Es pāris idejas izteicu.

Es domāju, ka Tev vienkārši nepatika, ka es nepavilkos uz Tavam CO2 apstrīdēšanas provokācjām, pret šīm idejām, kur CO2 vispār nav pieminēta, īsti neko daudz iebilst nevar, tāpēc mēģini veco labo ad hominem paņēmienu.

Heiteris arī klāt, lai pie... topiku. Lai būtu prasts dīzelis bez kvatras. Vai tomēr Allroad.

www.fleetowner.com/ideaxchange/knock-out-nox-propane-autogas Te raksta, a smagajiem auto 20% NOX mazāk.

www.energy.gov/eere/vehicles/downloads/propane-diesel-dual-fuel-co2-and-nox-reduction te 42%

No sākuma - pats braucējs maksās un valsts atvieglos kaut kādu nodokli pašā uzstādīšanas procesā. Tas vienā exceļa tabulā.

Pēc tam - lietotājs atgūs savas izmaksas, jo ir cenu starpība starp gāzi un dīzeli. Pie tam ātrāk nekā tad, ja viens pats bez atlaidēm to visu apmaksātu. Tas otrā exceļa tabulā.

Tad - sabiedrība iegūs mazāku piesārņojumu, mazāk būs bronhītu un plaušu vēžu un mazāk vajadzēs ārstēt un mazāki izdevumi un pilsonis ilgāk maksās nodokļus - tas trešajā exceļa tabulā.

Ja pavisam optimistiski - varbūt kāds pārvāksies no Pierīgas un pašu lielpilsētu, jo nemaz tik piesārņota un sastrēgumiem nomocīta tā pilsēta vairs nav. Un atkal - mazāk jābrauc, mazāki sastrēgumi. Tās ietekmes kumulējas un papildina viena otru.

Nevajag visu rēķināt vienā tabulā.

Nu, pieņemam, ka vecā parauga 2.5 litru Audi dīzeļkvatra ar to labo rindas dzinēju labi atremontēta un ar uzliktu papildus gāzi iekļaujas kaut kādos normatīvos. Eiropas Savienība, kas taču ir deklarējusi ekoloģiskos mērķus, atvieglo kādus maksājumus, kas vajadzīgi, lai kārtīgi saremontētu un uzstādītu to iekārtu. Dīzeļa un gāzes čeki ar datumiem un pareizā apjoma proporcijā, protams, jāuzrāda un tad var saņemt kaut kādus atvieglojumus, kas stimulē braukt ar šo kombināciju.

iciks rakstīja - "Dīzelis + gāze - vai Tu vispār esi painteresējies, cik tādu pie mums ir? CSDD statistika saka, ka 0,001% no visiem... ak nē, kravas auto ir 0,027%."

Nu, bet ja ir LABĀ GRIBA samazināt to piesārņojumu, tad taču var kādiem auto uzlikt un pamērīt, vai ne? Varbūt var mierīgi turpināt braukt ar to dīzeli pa pilsētu, ja tur viss ir labi saregulēts. Varbūt vajag sponsorēt to visu, ja tas tiešām ir efektīvi?

Labs apraksts. Nedadz traucē mērvienību lietošana.

yearbook.enerdata.net/electricity/electricity-domestic-consumption-data.html

paskati to tabulu - Ķīnai vien 5683 TWh

Nu un labi ir, ka piekrīti.

Tātad - 2 attīstības virzieni - satiksmes organizācija - kā pārsēdināt pilsoni uz sabtransu. vai var organizēt īpašu transportu, kurā tiek tikai tie ar auto tiesībām un pierādāmu maršrutu līdz darbam Cik procenti pārsēdīsies uz trolejbusu, ja tajā nebrauks pensionāri no rīta uz tirgu-1-2-5? Kā labāk organizēt atlaides pensionāriem sabtransā?

Otrais - visādu tehnoloģiju pārbaude. Sākt varētu ar dīzeļa/gāzes kombinācijas aprīkotiem auto. 10 vai 20 dažāda vecuma dažādi auto. Kārtīgi saremontēti vecā un jaunā paruaga motori. Reāla ekspluatācija pilsētas režīmā. Vai var dabūt to NOX un daļiņas reāli līdz zemam līmenism. Citas tehnoloģijas.

Tas, ka ja ir mazāk braucēju ir ērtāk tiem, kas brauc un tas, ka NOX un cietās daļiņas ir kaitīgas nav MANAS patiesības.

Lielai daļai publikas mūsu strīds jau ir apnicis, daļa neiebrauc, par ko stāsts.

Piedāvāju to visu reducēt uz manis pieminētajām divām patiesībām.

Tajā diskusijas līmenī, cik bieži jābrauc sabtransam, kā tam jāmaina maršruti, cik tīram tam jābūt un ka priviliģēt auto īpašniekus ar reālu maršrutu aizstāšanu, tur taču nekādu īpašu domstarpību nebūs. ja labi ies, varam pavisam uzmanīgi pieskarties apgalvojumam, ka dīzeļi, kuri papildus aprīkoti ar gāzi, izdala mazāk NOX un esot pat palielināta jauda un protams, ekonomija, jo gāze ir lētāka.

Problēma ir tā, ka varētu iztērēt kādu miljonu vai divus, lai kaut kādā norobežotā zemes apgabalā noteiktā augstumā sapūstu CO2, noteiktu koncentrāciju un reāli novērotu , ka tajā vietā uz Zemes tā temperatūra paugstinātos, tiem, kas tic, ka CO2 neko neizraisa, tas neko nenozīmētu. Tāpat, ka nenozīmē tas, ka divatomu gāzēm N2 un O2 to molekulu izmēru un konstrukcijas dēļ, par spīti milzīgajai koncentrācijai,salīdzinot ar pārējām gāzēm, kas atrodas atmosfērā, nav tādas ietekmes. Noteiktā uzskatu sistēmā tas nenozīmē neko. Kādi tur viļņu garumi, kāda tur ietekme, jūs ko!

Tāpēc es piedāvāju apspriest pasākumus transporta sistēmas efektivitātes un ērtības uzlabošanai balstoties uz 2 neapstrīdamām tēzēm. katram vienam auto lietotājam būtu ērtāk, ja auto braucēju būtu mazāk. Un otrs, ekoloģiskais aspekts - piesāņojums ar NOXiem un cietajām daļiņām ir ar pierādītu ietekmi uz veselību un būtu labi, ja tas piesārņojums būtu daudz mazāks.

Pareiza atbilde uz abām tēzēm ir - jā, tā ir un jā, arī tas ir taisnība. Jebkura cita atbilde ir nepareiza.

Ar uzstādījumu, ka pierādāms ir tikai tas, ko var redzēt un aptaustīt un dažādu vielu molekulu, atomu, viļņu īpašibas un to interpretācijas un pierādījumi neder, CO2 un cilvēka ietekme šādā argumentu šķirošanas vidē, protams, nav pierādāma principā.

Varam vairāk pievērsties ērtību aspektam - katram vienam auto lietotājam būtu ērtāk, ja auto braucēju būtu mazāk. Un otrs, ekoloģiskais aspekts - piesāņojums ar NOXiem un cietajām daļiņām ir ar pierādītu ietekmi uz veselību un būtu labi, ja tas piesārņojums būtu daudz mazāks.

Pareiza atbilde uz abām tēzēm ir - jā, tā ir un jā, arī tas ir taisnība. Jebkura cita atbilde ir nepareiza.

Tālāk jau, par pamatu ņemot šīs divas neapstrīdamās tēzes, varam mierigi diskutēt, kā samazināt to braukšanu.