Lai kaut kas strādātu, tas vispirms ir jāizrēķina. Pie tam brīdi pa brīdim mainās tehnoloģijas. Un ekonomikas arī, tāpat attieksmes.
Samazināt braukšanu par 20% pilsētā - mikroautobusi, kas ved 10 cilvēkus, kuri nebrauc ar auto - 20 000 vešana ar 2000 busiem.
Tie busiem svarīgi patiesībā ir 2 reisi - viens no rīta uz darbu un otrs vakarā pēc darba. Protams, ar visam sabtransa joslām un varbūt vēl kādām priekšrocibām. Pārējā laikā tie apkalpo kaut kādus standarta maršrutus, bet no rīta ved bariņu darbinieku no Carnikavas vai Salaspils uz visām viņu darba vietām.
Viens ir ja tie busi visi ir jāpērk, cits, ja tos nomā no kaut kādiem kantoriem, to visu var rēķināt.

















100 000 dīzeļauto aprīkošana ar kombinēto dīzeļa LPG sistēmu izmaksā 100 miljonus. Ja tas būs uz 10 gadiem, tad 10 miljonus gadā.
2000 ar gāzi aprīkoti busi, pieņemsim, maksā 30 000 reiz 2000 = 60 miljonus. Tik tur vēl vajag šoferim algu, degvielu, amortizācijas izdevumus, ko apmaksā braucēji. Pie tam busiem starp rīta un vakara reisu ir iespējams veikt dažus parastos standarta maršrutu reisus.
Šis variants izskatās labāks.