Sūds par to ka latvija ir pirmspēdējā - kāpēc polija ir tik zemu?
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Ja slinkums tajā pat lapā paskatīties kaut vai kur Polija bija 2013-2014, tad tāds jautājums var rasties. Vēl jo vairāk - ja neesi tajā Polijā nemaz bijis un tikai saklausījies, cik tur tagad ir skaisti bāņi.
Esmu bijis - sēžot tūristu autobusā caurbraucot uz vāciju, divus gadus atpakaļ. Kas tur bez normālajām šosejām un graujošajām autostrādēm ir - mazie celiņi latvijas un lietuvas līmenī?
Mazie celiņi tur ir līmeni, ko acīmredzot neesi redzējis. Latvijā un Rīgā, salīdzinot, šobrīd ceļi ir ļoti labā stāvokli. Poļi nekopj mazos ceļos - tie ir tikai tāpat pielāpīti kopš jau 90-ajos bija sliktā stāvokli. Viņu stratēģija ir sabūvēt bāņus un kaut kad pēc tam renovēt mazos, kad no tiem būs noņemta satiksmes plūsma.
Par latviju un rīgu nezinu, izklausās pēc asfaltētā ceļa kas ved uz manu darbavietu, ar to starpību ka puse no tā posma arī sevišķi lāpīta netiek; vienā vietā smuks slaloms ar asiem pagriezieniem jātaisa lai izvairītos no bedrēm.
Paldies šis ir interesanti!
re, kur poļu speciālisti palīdz būvēt ceļus Latvijā
Latvijā pašlaik 22. AUG 2018 atrodas Polijas uzņēmums Menard Polska ar saviem speciālistiem un nepieciešamo aprīkojumu. Viņi specializējas ceļu izbūvē cauri purvainiem apvidiem. Konkrētam asfalta divjoslu ceļam viņi būvē izmanto kombinēto kolonnu un pāļu kolonnu izbūves metodi. Tiks izbūvētas 30 cm platas un līdz 6 m garas betona kolonnas, virs tām – 60 cm platas līdz 2 m garas grants/šķembu kolonnas. Kopumā plānots izbūvēt 952 kolonnas, kuras tiks izkārtotas 2,5 x 2,0 m režģī.Tas aizstāj 10 metru biezu grunts norakšanu ar jau uzbērto akmens šķembu, kūdras un dūņu slāni.
---------------------------
Vai tik tā ceļa pamatnes sagatavošana daudziem ceļiem nav tā pamatproblēma.
Bij kaut kur video par to kā Krievijā jaundibināta firma nejauši vinnēja konkursu kuru tai nebija jāvinnē un uzbūvēja vienu ceļa posmu nemaksājot otkatus un kukuļus. Loģiski nākošajos posmos vairs klāt nelaida. Tagad pēc 10 gadiem lieliski var salīdzināt tas posms ir kā jauns, bet pārējie jau brūk kopā. Jāpameklē links.
Būs ļoti interesanti šādu pašu grafiku apskatīt kādā 2022.gadā. Tad būs īstenojies mūsu iepriekšējās valdības veiktais (lasi - NEveiktais) ceļu būves finansēšanas plāns laika posmam divu gadu garumā, kad nebūs pieejama EU struktūrfondu nauda. Patreiz EU mums finansē 85% ceļu būvi, tātad apjomi nokritīsies līdz aptuveni 15% no patreiz būvētā. Saprotot, ka arī patreizējais finansējums ir krietni par mazu, pēdējos gados neremontētie ceļu posmi kļūs ļoti pat nebraucami.
Polija, piemēram, ir stratēģiski izlēmusi "maukt" bāņus par ES naudu, kamēr tā ir pieejama un pēc tam domāt, ko darīt ar absolūti novārtā pamestajiem mazajiem celiņiem. Mēs, savukārt, ES naudu notērējam sava mežonīgi garā (attiecībā uz iedzīvotāju skaitu) ceļu tīkla visnotaļ vienmērīgā lāpīšanā - attiecīgi redzama rezultāta nav, jo tas izplūst uz visu kopumu.
Un poļiem tas dod ļoti lielu grūdienu attīstībai - visi tie bāņu miljoni paliek Polijā (būvmateriālu ražošanā, algās un nodokļos) plus vēl loģistikas attīstība (līdz ar to citu nozaru), jo visi pārvadājumi notiek daudz ātrāk.
Pirms pāris gadiem bija, ka vairākas Austrumeiropas valstis (ar LV priekšgalā) nebija apguvušas prāvu naudas summu no EU fondiem, visus tos eiro kā papildus finansējumu novirzīja poļiem. Mēs no pieejamajiem EU fondiem izņemam labi ja pusi, kamēr poļi izgrābj visu sev pieejamo un tad vēl gaida rindā uz to, ko mēs neņemam.
Par reģionālajiem ceļiem PL - nav tik traki, tos viņi arī remontē, katrā ziņā tie, lielākoties , ir labākā stāvoklī kā LV. Ir pavisam mazie ceļi, kas ir ielāpu ielāpiem, bet LV tādas nozīmes ceļiem vispār nav seguma.
Reģionālie - kā kurš. Traģiskos remontē. Bet par mazajiem nepiekritīšu - LV tādiem ir labāks segums - pat tad, ja grunts (tas arī IR segums, kas prasa līdzekļus uzturēšanai). Ir braukts pa tādiem, kur, izkāpjot izlocīt kājas, saproti, ka šķietamā "gruntene" faktiski ir līdz pilnīgi neatšķiramai kondīcijai samalts asfalta segums.
Lūk normāla poļu iela (vasarā, nevis atkusnī!) goo.gl/maps/tzxUgpKzsLT2
Un Varšava vasarā! goo.gl/maps/yrAVgg1nPRQ2
Nemaz tā ES nauda neaiziet poļu bāņu būvniecībā. Par savu naudu pārsvarā būvē.
Jap. Pamatā PPP projekti. Pēc tam kapeiciņas jāmet
Būsi kaut kādā citā Polijā bijis. Jā, ir daži (patiešām daži) PPP projektu ceļi, kur kapeiciņas jāmet (t.sk. slavenais Berlīnes A2, kas iespējams ir tevi samulsinājis), bet es jau sen nelietoju A2, jo maksa ir diezgan liela, bet ir citi bezmaksas mazie (120km/h) bāņi. Viss 120km/h tīkls (tai skaitā savienojums ar ViaBaltica) tiek būvēts par Eiropas finansējumu un arī ne visi 140km/h ir PPP.
opelis
nebija apguvušas prāvu naudas summu no EU fondiem
.
Nepārzinu ES fondu tēmu . Bet dzirdēts viedoklis no vienas pašvaldības , fondu apguves pirmrindnieces . Jā fondi apgūti , bet lai piedalītos ar savu līdzmaksājumu jāņem kredīts . Un cik varēja noprast tas aizņēmums ar plēsonīgiem noteikumiem
ES fondi standartā sedz 85%. Nepieciešams savs līdzfinansējums 15%.
Nu nē. 85% ir tikai RailBaltic. Pārējiem atkarībā no tēmas (pilsēta, pilsētas pieslēgumi, šose) ir 40-60% laikam.
Rail Baltic tāpēc ir medusmaize, ka 85%. Tik problēma ar to 85% kontroli, kas IMO austrumeiropiešiem netiks. Un tad būs grūti mūsējiem.
Da labi, rumāņus apdzinām..bravo. Vajadzētu paskatītes kāpēc EE un LT ir tik tālu - kaut gan skaidrs aptuveni, LT ir normāli bāņi (kas turklāt ir salīdzinoši tukši iepretīm pierīgas reto 2 joslu ceļu murgiem), bet EE praktiski nav granteņu, ja arī ir, tad tiešām tādas, kas uz pāris viensētām vai mežu ved.
Redzēs, kas nu būs ar leišiem tagad. Viņiem šogad esot nomainījusies uzturēšanas sistēma. Precīzi nezinu, bet it kā agrāko n-to uzņēmēju vietā būšot viens. Analogi kā mums ar LAU.
Nu un pagaidām ir dzirdētas atsauksmes, ka pat nopietno ceļu tīrīšana ziemā esot zem katras kritikas. Nez, varbūt ar laiku pielāgosies, bet varbūt arī kāda finansiāla optimizācija. Ja tā, tas kas zina, kas būs vasarā. Uzturētāja darbi neaprobežojas ar sniga tīrīšanu vien.
Es neteikšu, ka tie bāņi ir kā galds vienmēr, bet tomēr ir patīkami vienus 100+ km nobraukt pa divjoslu ceļu ar vidējo 110-120, bez jebkādas vajadzības pēc apgoniem, bez vilcieniem priekšā, utt. Arī pašā Viļņā, pareizāk sakot ap to ir patīkami pārvietoties, jo manā skatījumā tur ir efektīvs lokveida apvedceļš, iepretīm Rīgas pudeļu kakliem, turklāt ar sakarīgiem sarkano intervāliem galvenajos virzienos.
Pie mums ceļu kopšana ļoti variē....Rīgā tīra slinki un vēlu, Salaspilī momentāli, savukārt mazāk nozīmīgus, piem Ķegums- Sigulda, vai arī Tīnūži - Ikšķile notīra pilnībā līdz 2 dienām pēc snigšanas...
Lietuviešiem ir autostrādes savādākas valsts attīstības dēļ - viņiem ir TRĪS lielās pilsētas, kuras bija jāsavieno - mums tikmēr ir ūdensgalva un mazpilsētas, līdz ar to plūsma, loģiski ir mazāka, kādas vēl divas joslas...
Un mums ir "pāķi", kas nepārtraukti kliedz, ka ūdensgalvā vissirslikti, sākot ar Ušakovu, bet ir laimīgi un apmierināti, ka valdība nedara NEKO, lai mainītu šo ūdensgalvas situāciju.
Un ko tu sagaidi - sūdu vezumus un dakšas? Bet ar visādām demonstrācijām, no kurām tāpat jēgas nav - ir viena nopietna problēma - tās prasa neiet uz darbu un vēl braukāt apkārt.
Ko sagaidu? Vismaz sākt lamāt īsto vainīgo. ZB jau tas, ka pie visa vaino tikai vienu Ušakovu, bet visus valdības līmenī sastrādātos, nesalīdzināmi lielākos, mēslus ignorē. Un vistrakākais, ka to dara tie, kas dzīvo un maksā savus nodokļus citās pašvaldībās - bet par valsts izsaimniekoto neliekas ne zinis, lai gan to kungu ievēlēšanā paši ir piedalījušies.
Vispār jau ūdensgalva ir labi - paskaties kāds attīstības ātrums ir Maskavā un Ņujorkā un kāds Pleskavā. Bezjēdzīga diversifikācija izsauc tikai miegainību.
Un šis ir arī galvenais pārmetums Ušakovam - kāpēc Rīgai (gandrīz 1 mio) ir mazāks attīstības ātrums kā piemēram Kopenhāgenai (2X mazāka pilsēta).
Liela pilsēta ir labi. Nedaudz nervoza, bet nācijai ļoti veselīga
Nācijai liela pilsēta ir tikpat veselīga kā tavai hondai frontāls kontakts ar stabu @ 30 kmph - tava honda tādā situācijā arī piedzīvo ātru un dinamisku attīstību.
Tavs piemērs par maskavu un pleskavu ir uzskatāms SLIKTAIS piemērs - maskavas attīstība ir nozagta pleskavas un visu citu krievijas pilsētu attīstība. Tas pats ir latvijā, kur dižā pilsēta un pierīga attīstās uz pārējās latvijas rēķina. Šīs tavas lieliskās attīstības dēļ es pelnu 400 eiras mēnesī [un es pelnu diezgan labi - man ir arī kolēģi kas pelna 200] - jo darbavietas mums te ir tādas, kādas tās ir, un nekā jauna te arī īpaši nebūs, jo pateicoties dižās pilsētas megaatīstībai, cilvēku mums sevišķi daudz nav palicis.
Ak jā, vēl par to "veslīgumu nācijai" - kā rāda vēsturiski piemēri, lauki ir tā vieta, kur tauta rodas, un kur tauta izmirst. Tātad, kādā veidā lauku iznīcināšana ir veselīga nācijai? Jeb vai tomēr ar "nācija" tu domāji "valsts"?
Tas viss ir vecs, ļoti vecs: tehnoloģiskā attīstība 10 pēcpadomju gadu laikā samazināja darbaspēka nepieciešamību laukos 3X!!!! Tavai līdzīga filozofija notur laukos nevajadzīgu daudzumu darbaspēka (tikai nesāc ķidāt atsevišķas profesijas - tām parasti ir problēmas ar vēlmi maksāt) un nenormāla darbaspēka pārprodukcija nosita tavu algu līdz 400 EUR.
Viss ir mainījie - agrāras nācijas tagad izmirst. Tas viss pateicoties darba ražīgumam. Tā ir un būs. Vienīgās izmaiņas būs atomkara gadījumā.
Savukārt rēķini ir gluži otrādi - mūsu ceļi ir tik slikti un elektrība tik dārga, izglītība konkurētnespējīga tāpēc, ka tādi kā tu ietiepīgi tup savā viensēt, kas ir 20km no jebkuras pieklājīgas apdzīvotas vietas un neražīgi deldē ceļu uzturētāju, elektrības piegādātāju un skolas resursus.
EJ DIRST, šitā sen nebiju smējies... 
Es tagad saprotu tavus savādos uzskatus par mašīnām - tu dzīvo kaut kādā ilūziju pasaulē. "tehnoloģiskā attīstība 10 pēcpadomju gadu laikā samazināja darbaspēka nepieciešamību laukos 3X!!!! " - kāda tad bija šī tehnoloģiskā attīstība - astoņdesmitajos visa lauku apstrāde notika ar zirgiem, bet pēc PSRS sabrukuma beidzot atslēdza aizslēgtos angārus, kuros glabājās jauni belarusi, un belarusu dēļ notika šī attīstība un samazinājās nepieciešamība pēc darbaspēka? Jeb vai tā "tehnoloģiskā attīstība" tev nozīmē smago mašīnu tehnoloģisko attīstību, ļaujot pārtiku ievest [uz parāda] no citām valstīm?
Vienīgā tehnoloģiskā attīstība, kas tevis nosauktajā periodā notika, bija mežizstrādē - parādījās mežizstrādes tehnika, kas ir ļoti labi, sevišķi forwarderi - esmu dzirdējis no saviem kolēģiem stāstus par to, kā viņi deviņdesmitajos strādāja mežos, ar rokām resnus baļķus krāmējot bričkās, kas, protams, uz veselību labi neatsaucās. Viss pārējais, ko tu sauc par "tehnoloģisko attīstību", bija krievijas tirgus pazušana un kolhozu iznīcināšana - ja tu kādreiz, izbraucis no rīgas, pabrauksi pa mazākiem ceļiem, joprojām ieraudzīsi daudzu fermu drupas - kā tev šķiet, to vietā tika uzrautas jaunas un tāpēc vecās pameta sabrukšanai? Vai tomēr - nolikvidēja esošās, līdz ar to nolikvidējot darba vietas?
Par to "nevajadzīgo darbaspēka daudzumu" un "nenormālo darbaspēka pārprodukciju" ļoti sasmējos Manā darbavietā "nenormālās darbaspēka pārprodukcijas" dēļ pēdējo 10 gadu laikā darbinieku skaits ir samazinājies gandrīz divas reizes, un lai noturētu esošos, ir ieviestas šādas tādas ekstriņas - teiksim, tos, kas dzīvo 5-10-15 kilometru attālumā, ved uz darbu; pirms 10 gadiem pašiem bija jābrauc kā kurš varēja. Līdzīgs stāsts ir arī otram lielākajam darba devējam, kūdras ceham - tur tagad "darbaspēka pārprodukcijas dēļ" mēdz strādāt cilvēki pat no liepājas [40-50 km], bet kadru mainība, cik dzirdēts, ir augsta. Un par tām "problēmām ar vēlmi maksāt" un "algu nosišanu" - redzi, firmai ir jābūt rentablai un tai ir jāmaksā algas atbilstošas ienākumiem. Mūsu firmas gadījumā mūsu priekšniecība nemaz nav spējīga algas pacelt - nu kā tu pacelsi ja ienākumi nemainās, bet pašizmaksas - degviela, elektrība - tikai aug - uz kā rēķina lai algas ceļ? Bet kāpēc ienākumi neaug? Tur noteikti, vismaz daļēji, atkal ir vainīga lieliskā dižās pilsētas attīstība. Teiksim, mūsu lielākais pasūtītājs ir viena dižās pilsētas firma. Kā jau dižās pilsētas firmai, tai ir "jāattīstās", tātad - jāmaksā lielas algas, kuras visu laiku jāceļ, un priekšnieks noteikti grib braukt ar jaunu džipu - un, cik dzirdēts, viņš to tik vien dara kā braukā apkārt pa visādām ēģiptēm un kanāriju salām. Bet kādam par to ir arī jāmaksā, un noteikti daļēji to darām mēs, ar savām 200-400 eiru aldziņām... Mūsu darba devēji tādas ekstras atļauties nespēj - nu, reizi pa 10 gadiem nopērk sev jaunas darba mašīnas, jā.
Tālāk - "agrārās nācijas izmirst" - tiešām? Paskaties uz āfriku - valstis ar augstākajiem dzimstības rādītājiem - kas tās ir, industriālas tautas?
Un par "dārgo elektrību", kur pie vainas esot tādi kā es - teiksi, vācijā arī noteikti elektrība ir dārga, jo tur pārāk daudzi dzīvo tālās viensētās, kur grūti nodrošināt elektrības piegādi?
Liela pilsēta ir ļoti veselīga globālajam liebiznesam un ļoti neveselīga nācijai. Nekad un nekādā veidā migranti neraujas uz laukiem parakt grāvjus - tikai uz pilsētām saņemt pabalstus.
Ja mēs saprotam normāli ko nozīmē normāla pilsēta un nemēģinam uzskatīt laukus kā kautkādu subsidētu rezervātu, tad veselīgi ir liela pilsēta un proporcionāli aizpildīti lauki, kur pilsēta ražo pievienoto vērtību, lauki - pārtiku. Tālāk - jo lielāka pilsēta, jo jaudīgāk tā ražo pievienoto vērtību. Saucas sinerģijas efekts.
Jebkura novirze, vai tie ir pārpildīti lauki, vai nesaimnieciska pilsēta, izsauc pārticības kritumu. Un nabadzība ir visneveselīgākā lieta pasaulē. To mierīgi var izlasīt statistikā. Savukārt rezervāta / subsidēta lauku atbalstišana samazina pārticību, ne palielina. Šī aksioma ir spēkā nu jau 100 gadus (arī Ulmaņlaikā, ja kas)
Absurds ir domā, ka pievienoto vērtību noteikti jāražo pilsētā. Kaut vai tā pati msh joma - uz pilsētu ir jāved tikai ķeblīti. Bet zāģētavai UN galdniecībai ir jābūt turpat, netālu no meža. Ir jādara viss iespējamais, lai izkliedētu pievienotās vērtības ražošanu, veicinot normālu zemes apdzīvotību. Daudz veslīgāk visiem būtu, ja galdnieks no savas lauku mājas brauktu uz netālo ražotni, nevis no pilsētas privātmājas Ādažos sēdētu korķos uz ražotni Rīgā.
Skan labi, bet nesanāk. Mazpisānos ir divi zāģētāji, bet nav lakotāji, Pampāļos ir divi lakotāji, no kuriem viens ir pļēgurs, bet nav zāģētāju. Ķeblis nekādi nesanāk. Rīgā (arī aglomerācijā, lai nav pārpratumu) resursi ir daudz un attiecīgi Olainē ir viegli organizēt ražošanu (un arī korķi nevairojas). Turklāt laukos tas ķebļu ražotnes iebraucamais ceļš un elektro līnija traucē konkurētspējīgā ātrumā apart apkārt esošo lauku.
Tieši tā - nav lakotāju. Un ūdensgalva aug... Jo neviens nedara neko, lai tie lakotāji tur būtu. Tikai brīnās, ka ne Rīga ne valsts netiek galā ar problēmām, ko rada ūdensgalvas blakusefekti.
Tā tak nav ūdensgalvas, bet pārvaldības problēma. Ņujorkai nekas nekait pārvaldīt 12X lielāku baru.
Un nekas nevar būt sliktāks par subsidētu lakotāju Mazpisānos. Pēc tam viņam pablsti jāmaksā, jāmokās ar viņa bērnu nodarbināšanu (jo tie negrib lakot, tie grib metināt).
Kur tu rauj kaut kādas "subsīdijas"? Laukus izlaupa, nevis subsidē. Lauki priekš dižās pilsētas ir lai būtu no kurienes vēl izlaupīt atlikušos cilvēkus, lai tur kaut ko iztirgotu un, kad ar kādām eiropas naudām tur kaut kas jābūvē - lai no tās naudas nosmeltu krējumu - ko, protams, atkal smeļ dižās pilsētas iemītnieki, ne jau "lauķi". Par to tās pašvaldības, kas no šīs izlaupīšanas guvušas visvairāk, atmet kaut kādus ubaga grašus tur tā izlīdzināšanas fonda veidā. Piemērs otrajai darbībai - dažus gadus atpakaļ uztaisīja kapitālo pārbūvi A11 starp nīcu un rucavu, 23 km garš posms. Kas bija būvnieks? Binders, dižās pilsētas firma. Kas būvēja? Es tajā vasarā te daudz braukāju ar velosipēdu - neredzēju nevienu tehnikas vienību, pat ne vieglo mašīnu, uz kā būtu rakstīts "binders" - būvēja CTB un Aizputes ceļinieks, binders bija tikai priekš tam, lai kādi dižās pilsētas resnie kakli varētu kādu naudiņu savās kabatās sastumt, un pēc tam par atlikumu vietējie varēja būvēt - gareniskās šuves jau pirms gada sāka plaisāt...
Nekas laukos nav jāsubsidē - izņemot lauksaimniecību, jo citas valstis dara to pašu - vienkārši tādās pārpildītās vietās kā dižā pilsēta ar nodokļiem un tamlīdzīgiem līdzekļiem vajag veicināt lai kāda trešā daļa darba vietu izceļotu ārpus dižās pilsētas - pēc tam pārējais viss sevi pats sakārtos - ja, teiksim, IT firmas savāktu w-pilī, programmisti sabrauks tur, tāpat kā viņi tagad sabrauc uz dižo pilsētu.
Par ceļu tīrīšanu - situācija kaut kad gada sākumā - es dzīvoju 10 km no robežas, un mans lietuvas brālēns dzīvo ~40 km no manis - šis atbrauc un stāsta "lietuvas pusē sniegs un ledus, slidens, braucu lēni, latvijas pusē pliks asfalts" 
Uzbūvēt ceļus par ES naudu ir viens, bet tos pēc tam uzturēt ar attiecīgajām ES prasībām + ik pa laikam mainīt asfalta segumu (ka pie mums, kur nograuza pilnīgi labu asfaltu), tas jau ir cits jautājums. Ja izdodas atrast, var apskatīt, cik vidēji izmaksā viens km Polijas bāņa, cik uzturēšana un tad ieskatīties kāds cipars paredzēts Latvijas valsts budžetā ceļu būvei. Varbūt piepūšot vaigus Latvijai sanāktu kādi 5km bāņa gadā izbūvēt, ja to ļautu tās pašas ES prasības, kurām Latvijas satiksmes intensitāte neatbilst.
Ko nozīmē "ja to ļautu tās pašas ES prasības" - latvija nedrīkst par savu kaut vai to pašu tīnūženi ņemties pārbūvēt par autostrādi bez ES piekrišanas?
Ja grib, tad visu var. Mums te tikai stāsta pasakas. Pirms gadiem astoņiem-desmit mums ar putām uz lūpām stāstīja, ka pa EU fondu naudu bāņus būvēt nedrīkst. Poļi tai laikā jau būvēja. Tad mums sāka borēt, ka EU naudu nedrīkst izmantot reģionālajiem ceļiem, pēc tam gan izrādījās, ka visas citas valstis to dara. Mūsu ierēdņiem vienkārši negribas strādāt, alga jau no tā nemainās. Un ja vēl tur ir kāda shēmiņa apakšā...
ā nē nē - poļi vienmēr bija lecīgi un sākotnēji pieeja ES fondiem viņiem nebija. Pateicoties tam (jo nauda neiegāzās) viņi faktiski izvairījās no dižķibeles
Vispār jau no dižķibeles viņi izvairījās, sākotnēji ar kredītiem attīstot ražošanu un tikai pēc tam pērkot lepnas mājas un mašīnas par jau pašu nopelnīto naudu.
Starp citu - leiši šogad plāno uzsākt bāņa būvi posmā no Panevežas līdz LV robežai. Pēc pāris gadiem cauri LT varēs pa bāni izbraukt. Pie mums pirmais jaunais bāņveidīgais laikam būs Ķekavas apvedceļa posms.
Msh
Cik Tu vari čīkstēt par tām zemajām provinces algām? Darbā uz kokvedējiem vīri visā Latvijā pelna virs 1000 eiro uz rokas, labākie pat 1500-2000, turklāt nu jau visu oficiāli.
Par zemajām provinces dzīves izmaksām jau nečīkst 
Normāls proletariāts.
Kas tieši provincē ir lētāks ? Varbūt 2 lietas - NĪ un pakalpojumi (ja ir kāds kas tos sniedz)
Pārējais viss, maksā tik cik maksā (nereti dēļ nekonkurences vēl dārgāk kā Rīgā). I-neta tirsēju mītus, ka dārzā viss no gaisa krīt, pilnas kūtis un šķūņus atstāstīt nevajag.
Un tavuprāt ar to nepietiek būtiskai starpībai? Jeb uzskati, ka dzīvesvietas izmaksas Rīgā sastāda nebūtisku daļu no ienākumiem vai arī ir nebūtiski lielākas?
Taisnība. Patiesībā province mēģina Rīgā iepirkties, jo provincē dārgāk (pieskaitīts transports un 2as pārkraušanas)
Mana province bez mēģināšanas iepērkas lietuvā - tā kā lietuvā nav ūdensgalva ar fantastisku attīstību, bet ir trīs lielās pilsētas, tad pakalpojumi par normālu cenu ir pieejami visā valsts teritorijā, nevis tikai vienā punktā. Plus vēl tā nianse ka tur lieliskās attīstības trūkuma dēļ nav jāuzskrūvē tik augstas cenas pakalpojumiem, dēļ kā cena ir labāka.
Reku bradypus jau visu izskaidroja. Mana sieva te ir bik pāris iemeslu dēļ sagribējusi lai es pārvācos uz dižo pilsētu - es, protams, esmu ar visām četrām pret, jo man nav ne mazāko ilūziju par to ka tur pelnot, teiksim, štuku, mans dzīves līmenis būtu zemāks nekā te.
Un vēl jau ir visādas naudā neizvērtējamās lietas, tādas kā normāli kaimiņi, zems noziedzības līmenis, normāla satiksme utt. Jā, un sagadīšanās pēc - arī normāli ceļi - nu nopietni, manos parastajos autobraukšanas maršrutos ir uz pirkstiem saskaitāms bedru skaits...
Msh
Vai Tev nav ienākusi prātā doma izmācīties par kokvedēja vadītāju? Tu tāds jauns, tehnisks puisis - Tev izdotos! Mežu nozarē tad Tev darba netrūktu ilgus gadus.
Vēl jau var par mežtehnikas vadītāju - tie arī deficīts un labi apmaksāti. Man vienmēr ir gribējies kādreiz tikt pie kloķiem kārtīgam forwarderim
Sāksim ar to mazo sīkumiņu ka tam vajag naudu... Ja nevajadzētu, es labprāt ķeksīša pēc dabūtu sev visas kategorijas, tāpat, lai ir, jo C1 dēļ man jau tagad vadītāja apliecība un šoferu komisija ir derīga 5 gadus. Tātad, lūk, pirmais - lai dabūtu tos CE burtus, noteikti vajag pāris štukas [no pirksta izzīsts cipars]. Otrais - es baidos ka šāds darbs nozīmētu to, no kā es šobrīd esmu atteicies - no iespējas katru dienu nobraukt 100 kilometrus braukājot uz darbu liepājā. Bet par meža tehniku - tur būtu tas pats + tur čaļi piedevām dzīvo kaut kādā nolaistā dzīvojamajā piekabē uz vietas cirsmā... Es tomēr gribu darbu, uz kuru var aizbraukt ar velosipēdu, kas sākas astoņos un beidzas piecos.
Bradypus
ES fondi standartā sedz 85%. Nepieciešams savs līdzfinansējums 15%.
.
Es neveikli paprasīju . Par tiem procentiem plus mīnus zinu . Bija mums mājas renovācija . Kā jau eidis teica tie procenti ir dažādi .Un mums nesedza 85%
Biju domājis drusku no sazvērestības teorijas , dzirdētām baumām . Nu piemēram . Līdzmaksājums 15 % , bet ņemam kredītu šiem 15 un rezulātā 30 % . Par eiropas naudu iepērkam eiropas būvmatreālus , būvtehniku . Liela daļa naudas aiziet atpakal uz veco eiropu . Uzceļ objektu kuru īst nemaz nevajadzēja . Nu tad viņš jāuztur ... Kā jau minēju šie piemēri ar pārspīlējumiem .
Tālāk ES pasaka . Tagad jūsu kārta reku 10 000 100 000 āfrikas inženieri , ārsti .
Cik veselīgi priekš sabiedrības kopumā . ilgtermiņā ņemt tādu "bezmaksas naudu "
Labākie ceļi Niederlandē
Nedaudz salīdzināsim ar Latviju
apmēram 2 x mazāka teritorija
15 mlj iedzīvotāju , 7 x vairāk
katram iedzīvotājam 3 x vairāk naudas, tātad 3 x lielāki nodokļi
Varam izrēķināt cik uz 1 km2 vairāk naudas ceļiem, skolām u.t.t.
Un tad kritizēsim mūsu ceļus !
PAtiesībā, var brīnīties, ka viņi vispār ir !
varam arī salīdzināt ar citām EU valstīm
iedzīvotāju blīvums IKP uz vienu iedzīvotāju
LAtvija 30 - 13 000 nauda uz km2 390 000
Vācija 229 - 35 000 8 mlj
Beļģija 363 - 38 000 13 mlj
Holande 414 -42 000 17 mlj
KO te var salīdzināt un par ko diskutēt ???
Kamēr LAtvijas iedzīvotāji nesāks vairoties un pelnīt, nekādu ceļu nebūs !
Jaunākais forumā
- 021 jfghuiu fdty (0)
- Transports un īsta ekoloģija. (6657)
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7278)
- Kur var mēģināt ievietot cilvēku pēc insulta? (9)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (19096)
- Kā izbraukt cauri Polijai? (425)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5164)
- Avensis pagrieziena slēdzis (9)
- Hamas - Izraēlas - Gazas - Palestīnas karš 2023 (227)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (933)
- Šofera dienasgrāmata. (4614)
- Parunāsimies par LIETOTIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (3629)
- Audi A8 D2 3.3 TDI mistikas problēmas (6)
- Kartera ventilācija? Pastiprināta eļļas degšana! (12)
- Kravas auto 7,5t atļautais maksimālais ātrums Latvijā ir 80 km/h, vai tas uzlabo drošību? (40)
- Atsauksmes par Inchcape Motors autoservisu Land Rover, Range Rover, Jaguar (10)
- Nevar atvērt degvielas tvertnes vāku (8)
- Elektroinstrumentu remonts Rīgā - ieteikumi? (8)
- BMW pa grāvjiem vien (868)
- Atsauksmes par auto tirdzniecības vietām jeb t.s. plačiem (7)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Investīcijas ceļu infrastruktūrā un ceļu kvalitāte ES
Ieraudzīju interesantu grafiku, kas bāzēts uz Pasaules Ekonomikas Foruma datiem, Latvija nav pēdējā vietā.
ec.europa.eu/transport/facts-fundings/scoreboard/compare/investments-infrastructure/quality-roads_en