Kādā veidā industrijas vēstures fakti atspēko pierādītu piesārņojuma ietekmi uz cilvēku?
en.wikipedia.org/wiki/Coalworker%27s_pneumoconiosis
www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4556416/
www.ucsusa.org/clean-vehicles/vehicles-air-pollution-and-human-health/diesel-engines#.XFGFnt9fhmM
Tēma ir par to, kā mazāk braukt, ekoloģiskāk braukt, mazāk tērēt, mazāk piesārņot. Mazāk auto pilsētā - labi, vairāk auto, sevišķi ar iekšdzedzes dzinēju un dīzeli - slikti.
Pie tam, ja reiz par ietekmēm, tad samazināt patēriņu ir daudz grūtak, nekā palielināt. Ja nu paliks auksti, vienmēr var atļaut vecās, daudz co2 ražojošas tehno, galu galā dabasgāze ir 20 niknāka SEG gāze.. Pretējs pasākums ir daudz grūtāks.
Vēl jau ir tāda lieta, ka, ja elektroenerģiju saražo vai arī transports brauc ar siltuma dzinēju (iekšdedzes parasto vai turbīnu), tad būtībā jau tiek saražots arī siltums. Pieņemsim, tā pati dabasgāzes koģenerācijas stacija ražo elektrību kādus 50% un siltumu kādus 40% no kurināmā potenciāla un to siltumu stacionārai iekārtai tomēr ir kur likt.
Taču braucošam vilcienam, kuģim vai auto tas siltums nav vajadzīgs, ja nu ziemā kāda piektā daļa. Tā ka tas vēl ir jaaprēķina, kas tur sanāk, ja koģeneŗācija lādē akumualtorus un ar to brauc auto un siltumam ir patērētājs vai arī auto brauc ar degvielu, no kuras tikai 40% labākajā gadījumā izmanto pārvietošanai.
Būtība jau atomstacija arī izamanto kodolreakciju ūdens tvaika iegūšanai un tvaika turbīnas darbināšanai ar lietderību kādi 50%. Pārējais siltums faktiski silda atmosfēru.
Pilsētās ir siltāk, nekā laukos, jo tās visas mājas taču ziemā silda un tas siltums tomēr kaut kādi procenti parādās vidē. Tāpat tāds 100kw max jaudas auto, ja viņš ar kādu 10kw siltuma jaudu izbrauac cauri pilsētai 10 kilometrus piecpadsmit minūtēs, tur ari kaut kādas kilovatsundas siltuma vidē nonāk.Un ja nu tam vajag pusstundu vai vairāk?
Piemirsu ierēķināt atmostacijas celšanas, kodolmateriālu iegūšanas un transporta ietekmes, kas jāierēķina katrā kilovatstundā. Jā, vēl pārvades un sadales infrastruktūra un zudumi tīklā.
Pilsētai - jā, jo vispār neko nepiesārņo. ne C daļinas, ne NOXus ne CO2 globālai sasilšanai.
Globāli - ja tā atomstacija darbojas bez avārijām un kodolmateriāli tiek droši glabāti - ari sanāk ekoloģiski. Ja būs kodolsintēze, tad vispar bez nekādiem atkritumiem.
Vēl paliek akumulatoru izgatavošanas, izmantošanas un pārstrādes cikls - tur jāmeklē skaitļi, kas un kā. Pie tam tas jārēķina kontekstā ar iekšdedzes dzinēja daudzo detaļu izgatavošanu, eļļām, apkopēm, detaļu maiņām un nolietota auto pārstrādi. Cik tur piesārņojuma un cik tur enerģijas ražojot un pārstrādājot.
www.youtube.com/results?search_query=variable+compression+engine
www.youtube.com/watch?v=A6H66xfEZC4
www.youtube.com/watch?v=j0An3RbXcPg
re, kur ekoloģisks motors. Liekam mierā lauķa braucienu uz Rīgu un Venecuēlas smago naftu.
SAAB arī mēģināja
Nu mēs jau varam atrast steriem piemēru, ja mana problēmiņa neder. Visus ar domu - varētu jau nebraukt. Vai braukt ar mazāku patēriņu.
Tā printera kaste ir reāli liela un neērta, taksi vajadzēs universāli. Un Omnivas glabātuvi gan jau pašu lielāko, ja vien tāda ir.
Tas ir par ekoloģiju. Es negribu ziemā mīcīties pa Rīgu ar auto, lai aizvestu printeri un tad braukt tam pakaļ, kopā 400km, ap 40 litru benzīna plus auto nolietojums. Es labprāt nopirktu pakalpojumu par pusi no degvielas summas, ja tāds būtu.
Un lai to printeri ved kāds, kam ir vēl tādas masas vienības kādas divdesmit, piecdesmit vai simts, un kopējais patēriņš un piesārņojums ir daudz mazāks.
-----------------------
Nu, bet protams, ka lēts, labi remontējams auto, kuram motortelpā visam tiek klāt un nav jānojauc puse priekšas, lai nomainitu lampiņu, siksnu vai ģeneratoru - tādi auto jau jaunie vairs nav.
Even though Venezuela has the largest reserves it is not actually the best quality of crude oil. That crude oil is primarily heavy oil, which means that it is more costly to extract and also more difficult to process in a refinery. The middle eastern oil, primarily Saudi Arabian oil is light and sweet (it means with less impurities). Hence a refinery that can process middle eastern oil will not be able to process Venezuelan oil but the vice-versa case is possible. Therefore, the demand for this oil is less as compared to middle eastern oil. Given the high cost of extraction, the hydrocarbon policies of Venezuela have to be even more generous than elsewhere to make economic sense for international oil companies to operate in the country.
Mēs varam šo topiku pie... ar co2 un pilsētu gaisa piesārņojuma problēmu apšaubīšanu un varam apspriest, kā var reāli ietaupīt, mazāk piesarņot, mazāk braukt un labāk visu organizēt.
Man piemēram, kaut kad tuvākajā laikā vajadzētu vest diezgan smagu printeri uz Canon centru labot. Pilnais cikls ar auto ir 2x100km, variants ir vest ar sabtransu(busu) vai braukt 12km ar auto lidz dzelzceļam un tad Rīgā ar taksi.
Tātad, ko man kā lauķim modernā ekoloģiski orientētā ekonomika piedāvā, lai nevajadzētu dzīt divlitru Audi80 ar gāzi vai 1.6 litru Audi A4 ar benzīnu uz Rīgu un mīcīties pa Rīgas satiksmi? Kāda ir altrnatīva? Lai tie 20 litri benzīna vai gāzes paliktu tur, kur viņi ir. Un auto amortizācijas motora un piekares zudumi arī.
Un atpakaļ viņš arī būs jāved. Varbūt visu sarēķinot, pirkt jaunu?
Kaut kad vajadzētu braukt uz BT1 izstādēm. Ko vajadzētu darīt, lai lauķi brauc vairāk ar sabtransu?
Dīzeli var papildus aprīkot ar gāzi. Tad smird mazāk.
msh rakstīja: Pirmkārt, cik internetā var sagūglēt bildes kā izskatās tie CNG baloni, lai to vietā ieliktu normālu LPG balonu, nāksies kaut kur rietumos pasūtīt plakano balonu kurš arī diezgan maksā; pie mums tādi noteikti piedāvāti netiek.
Otrkārt, ar ko, tavuprāt, "motors kas domāts gāzei" atšķiras no parasta motora?
Šite jau bija specializējušies pārveidot CNG uz LPG
www.autogaze.lv/index.php/item/deglava-autocentrs.html
Ieguvums - vairāk vietas balonam un motors labāk piemērots gāzei.
"LPG balons ar 70l tilpumu lieliski ieguļas vecā balona vietā, un to pārklāj oriģinālais Volvo pārsegs, kurš pasargās viņu no netīrumiem un akmeņiem. Reduktors un degvielas maģistrāļu caurules arī neder. Pozitīvais ir tas, ka dabasgāzes automobiļi ir izgatavoti rūpnīcā un viņu dzinēji ( virzuļu grupa, dzinēja galva) ir piemēroti autogāzei. Noslēgumā pārbūvi jāreģistrē CSDD un jābrauc. Mums pārbūvē ir bijuši VW, Volvo, Fiat, Opel un Mercedes automobiļi."
Risinājums varētu būt bifuel auto, kas oriģinālā iet uz metānu. Tas, protams, jāpārliek uz propānu-butānu. Labums ir tur, ka tas motors jau sākotnēji domāts gāzei un tas, ka ir maza benzīnbāka un atstāta liela vieta gāzes balonam.
Kaut kur degvielas tēmās bija.
Tad nu tās cenas starpība to nodokļa maksājumu atdabū atpakaļ.
Vispār jau ir doma, ka tas būtu labi vispār neapdzīt krustojumā.
Izlasi to teikumu, kur tie 5% slāpekļa nav lieki jāsilda.
ar šo dzinēju www.youtube.com/watch?v=A6H66xfEZC4
raimondsm rakstīja: Te kaut kur bija veca tēma, kur pirms vairākiem gadiem prātoju par skābekļa membrānām. tad nu tādu sistēmu, kas gaisa spiedienu dabū ar bremzēšanas enerģijas rekuperāciju un tad dabū gaisa padevē nevis 20% skābekli(gaiss), bet, teiksim, 30 vai 40%. NOS ir 33%, jo N2O
Tagad membrānu tehnoloģijas ir attīstījušās, ir lētākas un efektīvākas, jau plāno apkures sistēmās izmantot news.mit.edu/2012/next-generation-carbon-0521
msh rakstīja - Bet vai tu zini kāpēc motorā padod smieklu gāzi, nevis tīru skābekli? Jo pie noteiktas skābekļa proporcijas motora alumīnija detaļas var sākt degt... Tā jau būtu forši, ar skābekļa balonu varētu motora jaudu ja ne pieckāršot, tad vismaz četrkāršot...
Nu, kāpēc tīru. Ripinamies krustojumam tuvāk, bremžu rekuparatora kompresors saspiež gaisu, tad tas gaiss iet caur membrānām un tiek uzkrāts, teiksim 80% skābeklis, to daļēji padod uz ieplūdi. Sākot braukt no krustojuma pie ieplūdes mums ir nevis 20% skābeklis (gaiss), bet, teiksim, 25%. Nekādas turbīnas, nekādas turbobedres, kamēr tā ieskrienas (tas gan kaut kādiem auto ir atrisināts ar elektrisko turbīnu). Un uzreiz sanāk ekonomija un dinamika, jo tie 5% slāpekļa, kas ir aizstāti ar skābekli, vairs nav jāsilda un jāgāž tāds uzsildīts atmosfērā. Kur tas topiks palicis - Vairāk skābekļa! bija nosaukums.
Te kaut kur bija veca tēma, kur pirms vairākiem gadiem prātoju par skābekļa membrānām. tad nu tādu sistēmu, kas gaisa spiedienu dabū ar bremzēšanas enerģijas rekuperāciju un tad dabū gaisa padevē nevis 20% skābekli(gaiss), bet, teiksim, 30 vai 40%. NOS ir 33%, jo N2O
Tagad membrānu tehnoloģijas ir attīstījušās, ir lētākas un efektīvākas, jau plāno apkures sistēmās izmantot news.mit.edu/2012/next-generation-carbon-0521
Sanāk pa 2000-2500 audi ar gāzi un 1500-2000 kārtīgam remontam. www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/a6/gfeox.html
Nu, pēc šitās situācijas jau var uztaisīt reklāmsižetu.
Es braucūū, pa savu joslūū pilsētāā
No manis pa labi krustā... kāds apstājies stāāāav
Ko viņš tur stāav kāāpēc... to neredzu es...
Ir zāāāļaisss tačūūū
Bet virziens mums viens
Ko nebrauuc viņšss
Vai man tas ko nozīmē...
Drošš paliek nedrošš
Stāšos arī es.
Tur ir līdz kaut kādai jēgai jāizdomā tas koncepts par visādiem busiņiem un bulkuvāģiem - skata piesedzējiem! Kad tādi ir salikti ielas malā un vēl tuvumā redzams kaut viens sīkais, tad vairums kaut kā to saliek kopā, ka te ir jābrauc lēni un jāskatās.
Kad tāds busiņš seko kā pielipis tādam kaisītājam ar visiem viņa uzdevumiem visu ko nokaisīt un apbraukt, tad kaut kā nu nav nekas teikts par jel kādu distanci.
Tāpat pilsētā ar šaurām ieliņām, sliktu pārredzamību arī tiek uzskatīts, ka ja reiz 50, tad 50km/h. Arī 1. septembra nedēļā!
"Nafigam ir (ātrumā!) uz dullo un uz aklo jāiebrauc Krustojumā, neredzot kas īsti tur notiek?" Pareizi! Varbūt sīkie tur spēlē spēli!
www.protesti.lv/bernu-vidu-izplatas-bistama-spele-skrien-vai-mirsti/
calis.delfi.lv/forums/tema/18365679-kurs-ir-patiesais-vainigais-un-ko-darit-2/25/
“Piedzīvoju diezgan nepatīkamu situāciju. Uz Saharova ielas (tur, kur t/c Tālava) divas meitenes kopā ar mani stāv pie luksofora un savā starpā sarunājas “kura pirmā”. Sākumā sarunā neieklausījos un neieklausījos, bet tad viena no meitenēm pēkšņi skrēja pāri ielai, METOTIES TIEŠI MAŠĪNAI RITEŅOS!!! Pēc tam iedegās zaļais un mēs pārgājām ielu. Es saku: “Meitenes, vajag iet pāri pie zaļā, mašīnas var nepaspēt nobremzēt, tā nedrīkst!” Meitenes man pasmaidīja, pateica, ka spēlē spēli un atkal pārskrēja pāri ceļam (mašīnu, paldies Dievam, nebija!) Aizskrēja uz Mego veikalu. Es biju šokā. Lūk, kādas bērniem spēlītes,” meitenēm esot bijis apmēram 10 gadi."
Nerodot sevī "atbildi uz Jautājumu" - bet diez Kāpēc viņš tur tā stāv (neuzsāk,kavējās,pēkšņi bremzē, minstinās, uttttt....).
Tieši tā! Šo kaut kā īpaši pedagoģiski ir jāizdomā, kā iemācīt.
Tāpat kā šo www.iauto.lv/forums/topic/40576-ieklausanas-atruma?pnr=4
TKTGLM 01.01.2019 14:35
CP inspektors Māris pamodās sliktā noskaņā. Vakarā jādodas kontrolēt tirliņus, kuri atgriežas no laukiem. Mašīnu saloni smirdēs pēc šmigas, bet pie stūrēm būs sasēdinātas sievietes, kuras stājoties pavisam viegli var uzstūrēt virsū. Un vēl vējš pagalma sētai sasķīebis posmu. Šajā mirklī dvorterjers Reksis izdomā dabūt kādu kumosu no brokastu galda, bet dabū belzienu un izlikšanu aiz durvīm. Pa taciņu aiz sētas slāj kaimiņu Muris, kas palaidis garām faktu par pabojāto sētu. Kad Reksis ir jau garām sētai, Muris izbīlī aizmirst par spēju kāpt kokos un cauri mežiņam metas uz šosejas pusi...
Pa šosejas pirmo joslu uz 50, atļauto 70 vietā brauc Ieva. Te pēkšņi auto priekšā 2 zvēri! D z ī v n i e c i ņ i jāglābji un rokas n e d o m ā j o t griež stūri pa kreisi un ... bum, tur pa blakus joslu ar 70 garām brauca Pēteris. Abi auto ielido sadalošajā betona joslā un paliek kā nepārvarāms šķērslis. Pēc mirkļa viņos iebrauc izmisīgi bremzējošs Kārlis .... Pēc pāris stundām Māra kolēģi viņam protokolā ierakstīs, neievēroja drošu distanci...
P.S. Visi personāži un notikumi izdomāti.
----------------------------------------------
Te būtu jāmāca ar kaut kādām mulāžām vai instruktora tekstiem - aiz muguras nekā nav, taisna līnija, priekšā alnis, bremzējam taisnā līnijā, cik nervi tur, atlaižam bremzi un tad nobraucam uz apmales vai arī - priekšā mopsis, vidēji vai mēreni piebremzējam, ja aizmugurē nekā nav.
Tur tajā video, kas tika vēlāk atsūtīts, bija redzams lūk kas. Sniega tīrītājs pa priekšu pa labo joslu, aiz viņa balts busiņš, tuvu klāt un pa kreiso joslu kārtīgā 50km/h atļautajā ātrumā vai pat vairāk brauc vieglais. Tad nu sniega tīrītājs veic kreiso pagriezienu sava profesionālajā kaisītāja manierē, lai visi stūri tiktu apkaisīti. Un busiņš tos viņa manevrus smuki piesedz un viss un vieglā auto braucēja gribēdama nevar neko paredzēt, ka kāds šitā pagriezīsies no kreisās joslas. Risinājums - aiz sniega tīrītāja ievērot kārtīgu 10-20 metru distanci, viņam sava dienaskārtība, savi gabarīti, visi stūri jāapkaisa. Ja buss tev piesedz skatu, nevālē ar atļautajiem 50 vai cik tur, brauc lēnāk.
Tipa, es varbūt neparādīju, bet iegriezu tajā vidusjoslā, lai grieztu pa kreisi un maldināju labticīgo dinamiski braucošo pretībraucēju un traucēju viņam izmantot manam pagriezienam domāto joslu? Nu, parādīju es to pagriezienu.
---------------
Cik ilgi pirms nogriešanās šosejas apstākļos tu rādi virzienradītāju? Pusminūti vai vairāk, neesmu tā rēķinājis, būs jāpaskatās. Ja aizmugurē daudz braucēju un mazas distances, painformēju ar īsu pagrieziena ieslēgšanu 2-3 km iepriekš, ka nav ko taisīt īsās distances.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Neskaitot visas jaunās un dārgas tehnoloģijas - tā pati gāzes likšana dīzeļdzinējam, kas tur kaut kādu ekonomiju taisot un sadegšanu uzabojot - tur jau arī kaut kādas iespējas to dīzeli mazāk kaitīgu padarīt parādās.
link.springer.com/article/10.1007/s12239-013-0059-2
The results show that dual-fuel combustion can reduce NOx and PM emissions in comparison to conventional diesel combustion.
pneimohidrauliskie akumulatori rekuperācijai
www.compositesworld.com/blog/post/hydraulic-hybrids-boosting-fuel-economy-without-batteries
A vehicle is a hybrid if it uses two or more power sources to achieve propulsion. Typically, the primary power comes from fossil fuel — gasoline or diesel — with supplemental power coming from batteries and/or energy recaptured during braking (regenerative braking) using a generator and electric motor. This reduces the power demand on the engine, which in turn lowers fuel consumption and emissions.
However, a hybrid vehicle does not necessarily have to involve batteries or electrification. According to the US Environmental Protection Agency (EPA, Washington, DC) and Lightning Hybrids (Loveland, CO, US), hydraulic hybrids are more efficient and easier to implement, especially for heavier vehicles.
Hydraulic hybrids use many of the same principles as electric hybrid vehicles, but instead of batteries, they use a lightweight hydraulic system to capture and reuse braking energy for powering the vehicle at slow speeds. The EPA has been experimenting with hydraulic hybrids since the late 1980s. Today, companies such as UPS, DHL, Kiessling Transit, Denali National Park, Hyatt Hotels, Miami Dade County, and many others are running hydraulic-hybrid systems from Lightning Hybrids and Parker Hannifin (Cleveland, OH, US).