Ja grib auto saglabāt mazbērbiem, tad ar rūsu jācīnās savādāk:
1. Rūsējošās vietas slīpē līdz metālam, kur metāla vairs nav griež ārā bez žēlastības. Metālu var apstrādāt ar rūsas pārveidotājiem buvanolu un līdzīgajiem(ortofsforskābe), bet pēc tam vienalga jāpasivizē. Nekādi brunox vai hammerit tieši uz rūsas nelīdzēs, jā rūsa tiks iekonservēta, bet sāks līst ārā uz otru pusi(pārbaudīts), ja nu vienīgi rūsa ir ļoti minimāli.
Stipri rūsējošās vietas gruntē ar fosfātgrunti. Cinkotās virsmas ar cinku saturošo grunti, bet necinkotās nekādā gadījumā - citādi veidosies galvaniskais elements.
2. Auto arkas, sliekšņus, apakšu apstrādā(pārklāj) ar poliuretāna grubuli, atšķirībā no bituma, nigrola un gumijas neplaisā ir elastīgs, vibrācijnoturīgs un noturīgs pret vides iedarbību. Tipa:www.youtube.com/...
3. Jau pieminēta šuvju mastika arī visticamāk ir poļi-uri
Ar to aizpilda spraugas.
4. Jāskatās vietas pa kurām sūcas ūdens un jānovērš. Jāiztīra noteces, ja tādas ir, no lapām un citas drazas. Durvju noteces caurumus sapūš speciālu eļļu vai arī jebkuru citu, kas atgrūž mitrumu. Loģiski, ka durvju apakšējās malās plaisās, kas nav aizpildītas ar eļļu, tā vietā salīdīs ūdens.
5. Auto mazgājot to regulāri vaskot, lai mikro plaisās salien vasks nevis ūdens. Ja regulāri vasko tad nevajadzēs arī durvīs ko pildīt.
6. Braukt un braukt, lai virsbūve vēdinās.