Manās acīs msh ir pelnījis cieņu, ko nevaru teikt par viņa apņirdzējiem. Msh ir parādījis, ka viņš var radīt. Uz ko ir spējīgi viņa apņirdzēji? Lēti pirkt, dārgi pārdot, ērti iekārtoties neskaitās. Ja skaitītos, tad pasaulē ir arī pietiekami daudz suņu, kaķu kas, vērtējot naudas izteiksmē ir sasnieguši krietni vairāk, kā iAuto foruma biedri.

Lielisks blogs. Bauda lasīt!

Programmētājs uzraksta programmā rindiņu, kas attiecīgajā programmēšanas valodā attiecīgā procesora reģistrā ar tādu un šitādu adresi pārslēgt piekto bitu no nulles uz vieninieku. Cits, kas to programmu skatās, un zina attiecīgo progammēšanas valodu nevar saprast - kas tas pa reģistru, priekš kam tur piektajā bitā tiek ierakstīts vieninieks? Bet ja klāt ir pierakstīts komentārs, ka tas ir reģistrs, kur katrs bits, kad tas ir 0 nozīmē ka uz attiecīgo sprauslu nav padots spriegums, bet kad tajā bitā ir 1, tad spriegums tiek padots, tad tam, kas to programmu skatās, par attiecīgo koda fragmentu viss ir skaidrs. Komentāri kompilēti un iešūti procesorā netiek, tos var rakstīt, var nerakstīt, programmas darbība no tā nemainās, bet ja tādas programmas autoru, kur nav komentāru, sabrauks tramvajs, tad tam, kas nāks viņa vietā, būs ļoti grūti darbu turpināt.

No jaunāka auto te it neviens nekā nesajēdz - ne Gunārs, ne Sergejs ne Dīleris. Ne vienam ne otram ne trešajam nav datorā faili ar vadības bloka shēmu, ne izejas faili, no kuriem tiek kompilēta vadības blokos iešūtā "firmware". Izejas faili ar visiem komentāriem. Bez tā gan Gunārs, gan Sergejs, gan Dīleris ir čukčas kosmosa kuģī, kuri drīkst pabarot sunīšus, bet nedrīkst aiztikt podziņas. Bet podziņas spaida sunīši Strelka, Belka un Laika. Un reizēm tomēr arī Gunārs un Sergejs. Un tādējādi reizēm ar dažādām reversās inženierijas metodēm iegūst informāciju, kuru tiem nepienākas zināt. Reizēm arī dīlera servisos kāds, kuram apnīk "barot sunīšus" sāk spiest podziņas. Ilgi tas, protams, neturpinās. Podziņu spiedējs kļūst par "Gunāru" vai "Sergeju", pie dīlera vairs neviens podziņas nespaida, bet smagākos gadījumus, ar kuriem paši netiek galā, pa kluso piespēlē "Gunāram" vai "Sergejam".

Vēl - pēc brauciena attaisi eļļas korķi. Paskaties vai korķa apakša nav noklāta ar baltiem "puņķiem" (eļļas un ūdens kondensāta maisījums). Tas komplektā ar zemu motora temperatūru un aukstu salonu norāda uz bojātu termostatu. Ar bojātu termostatu gan nevajag braukt.

Ja ikdienā sanāk īsi braucieni pa pilsētu, tad brīvdienās izbrauc kādu garāku gabalu pa šoseju. Pavēro motora temperatūras rādītāju (ja tāds ir, ja nav, tad mēģini sajust vai apkure var stabili nodrošināt siltu salonu). Piefiksē degvielas patēriņu. Ja temperatūras rādītājs stabili turas normālajā zonā un nekrītas, salonā ir silti, pat neuzgriežot apsildi uz maksimumu, degvielas patēriņš normāls, tad varētu īpaši kašķi nemeklēt. Sirdsmieram vēl nebūtu par sliktu izvilkt eļļas taustu, paskatīties vai nav pieaudzis līmenis, vai eļļa nesmird pēc benzīna. Ja kāda no minētajām lietām nav kārtībā, tad gan uz servisu.

p.s. Viss minētais attiecas uz auto BEZ gāzes iekārtas. Ja ir gāze, tad nāk klāt virkne citu pārbaudāmu lietu.

Visdrošāk pārliecināties, ka sveces ir pārlietas, var izskrūvējot kādu sveci - izolators būs melns un slapjš. Netiešas pazīmes - tā pati nelekšana, benzīna smaka no izpūtēja, pēc pielekšanas negrib strādāt visi cilindri. Pārlietu auto ir lielākas cerības iedarbināt, ja startēšanas laikā ir līdz galam nospiests gāzes pedālis. Pārliešanas iemesli var būt visdažādākie. Nav obligāti jābūt kādam defektam, ziemā pietiek ar to, ka ikdienas maršruts sastāv no īsiem pārbraucieniem ar neuzsilušu motoru. No defektiem kas veicina vai izraisa pārliešanu var minēt bojātu termostatu, motora temperatūras devēju, bojātu (aizsalušu) bākas ventilācijas sistēmu. Arī bojāta lambda zonde, kā rezultātā tiek ilgstoši braukts ar pārāk treknu degmaisījumu, gala rezultātā var novest pie tā. Smagākos gadījumos ilgstoši braucot ar pārāk treknu degmaisījumu, var novērot eļļas līmeņa celšanos, liekajam benzīnam atšķaidot eļļu.Tad papildus pamata defekta novēršanai jāmaina arī eļļa.

Ko nozīmē - diagnostika neko neparāda? Pieslēgtais dators neuzrāda kļūdas? Datora pieslēgšana un kļūdu nolasīšana nav diagnostika. Ja apgriezieni staigā, dators kļūdas neuzrāda un diagnostiķis saka, ka neko nevar atrast, viņš vienkārši ir stulbs. Ja tajā brīdī, kad auto ir diagnostikā, apgriezieni nestaigā un viss ir it kā kārtībā, tad atstāj auto uz ilgāku laiku. Ja diagnostiķis nav stulbs, viņš to auto padarbinās dažādos temperatūras un slodzes režīmos, kamēr to defektu izprovocēs, it sevišķi ja Tu viņam pēc iespējas sīkāk izstāstīsi, kādās tieši situācijās tie apgriezieni staigā. Ja to nevar sarunāt, tad nav vērts tādā servisā kaut ko diagnosticēt. Meklē kādu, kas kaut ko arī sajēdz.

Visā šajā situācija, kad daudz kur benzīna auto tiek masveidā aprīkoti ar gāzes iekārtām, nesaprotu, kāpēc to nedara jau auto ražotāji. Gāzes iekārtas uzstādīšana tomēr ir samērā brutāla iejaukšanās auto dzinēja vadības sistēmā, kas tagad ir saistīta ar dažāda līmeņa elektronikas apčakarēšanu, ko katrs gāzes iekārtu ražotājs/uzstādītājs risina kā nu māk. Ja ražotājs jau savā auto būtu paredzējis standarta vietas un procedūras, kur un kā pieslēgt gāzes iekārtu gan elektriski, gan mehāniski, ieskaitot to ka dzinēja vadības dators zinātu, kad auto strādā uz gāzes un attiecīgi pats izmainītu aizdedzes apsteidzes raksturlīkni un citas lietas, pasaule kļūtu tikai labāka un skaistāka.

Katram savs. MSH viennozīmīgi izdevīgāks būs lietots auto. Izglītības sistēmas upurim, kam skolā fizika bija (ne)izvēles priekšmets, kam abas rokas kreisās un aug no dibena - tikai un vienīgi jauns auto.

Tā tiešam ir problēma. Piemēram, elektronikas vadības bloki mēdz būt visdažādākajās vietās. Un, lai tiem tiktu klāt, bieži vien nākas izkrāmēt bardačoku, izcelt sēdekļus, izkraut bagažnieku. Tas, ko negribot nākas redzēt, bieži vien klientu raksturo labāk par jebkuru CV. Tas nav patīkami, bet reizēm ir vienkārši pretīgi. Par dārgajiem instrumentiem ir cits stāsts. Tas vienmēr ir potenciāls iemesls kašķim, ja izrādīsies, ka kāds no smalkajiem instrumentiem pēc servisa apmeklējuma nestrādā. Ja meistars nav galīgā klientu badā, viņam tas nav vajadzīgs. Turklāt tā krāmēšana aizņem laiku, kaut vai tas būtu meistara "nevērtīgais" laiks. Vairumā gadījumu gan, ja kāds jau pašā sākumā definē, ka viņa laiks ir 1000 reizes vērtīgāks, kā servisa meistara laiks, tad der uzmest aci viņa auto riepu stāvoklim un degvielas daudzumam bākā. Parasti labākais ir šādā gadījumā pateikt: "Diemžēl nevarēsim palīdzēt".

Slikti. Pa vienkāršo atrast vainu nesanāks. Ja lampiņa auksta motora starta brīdī iedegas, tātad temperatūras devējs un vadības bloks savu funkciju pilda. Beigta starta sprausla - diez vai, nav gadījies. Bet var jau pamēģināt pārbaudīt. Vislabāk būtu sadabūt citu tādu pašu štekeri, kāds ir uz starta sprauslas, pievienot garākus vadus un paklikšķināt sprauslu, pieslēdzot pa tiešo pie akumulatora. Ja motors izslēgts, sprauslas atvēršanās klikšķi var labi dzirdēt. Ja labi ieklausās, var pat dzirdēt klusu šņākoņu, kā benzīns līst kolektorā. Protams, benzīns tecēs kolektorā tikai tad, ja sistēmā ir kaut neliels spiediens. Ja, piemēram, bojāta sūkņa pretvārsta dēļ pēc ilgstošas stāvēšanas sistēma ir iztecējusi tukša, tad, lai sistēmā parādītos spiediens, jāgriež ilgi un dikti. Visticamāk autoram nav ne manometra ne pārejas, caur kurām to pieslēgt, lai nomērītu spiedienu sistēmā. Bet to var novērtēt arī bez manometra. Vajag atskrūvēt savienojumu degvielas atpakaļgaitas caurulē (pa kuru degviela iet atpakaļ uz bāku), to galu, kas nāk no dozatora ielikt tukšā kolas pudelē, un pastartēt. To labāk darīt divatā. Benzīnam jānāk tūlīt un strūklai jābūt spēcīgai - 120 litri stundā, jeb 2 litri minūtē, tas būtu ideāli, bet auto leks un kaut kā brauks arī pie 0,5 litriem minūtē. Bet var jau būt, ka degvielas ir nevis par maz bet par daudz un motors ir pārliets. Varbūt stāvēšanas laikā motorā ir saplūdis benzīns un/vai gāze. Tā gadās. Par to liecina benzīna smaka no izpūtēja, kad auto nelec. Var izskrūvēt kādu sveci un apskatīties, vai tā nav slapja. Pārliets auto labāk leks, ja starta brīdī atvienos degvielas sūkni, piemēram izņemot sūkņa releju vai drošinātāju. Protams, ilgi bez sūkņa motors nerūks, izdarbosies motorā esošā degviela un tas noslāps. Toties ieliekot releju/drošinātāju atpakaļ turpmāk auto leks bez problēmām. Par iemesliem, kāpēc motors var būt pārliets, šoreiz nerakstīšu. Arī par aizdedzes sistēmu un citām lietām ne. Tāpat jau palags sanāca.

Visticamākais, ka nestrādā auksta motora starta treknināšana. Lai tā korekti strādātu, pareizi jādarbojas motora temperatūras devējam, vadības blokam, elektriskajam degvielas spiediena diferences regulatoram pie dozatora un starta sprauslai. Vienkāršākais ar ko varētu sākt pārbaudi - atvienot štekeri no starta sprauslas, pievienot pie šī štekera gabarītu lampiņu un startēt aukstu motoru. Lampiņai starta brīdī ir jāiedegas. Visticamākais, ka tas nenotiks. Iemesls var būt notrūcis vads starta sprauslas štekerī, temperatūras devēja štekerī, bojāts vai neatbilstošs temperatūras devējs un galu galā pat pilnīgi nefunkcionējošs iešprices vadības bloks. Silts motors mierīgi var strādāt, bez iešprices vadības bloka. Tāda ir šīs KE Jetronic sistēmas īpatnība. Ļoti bieži šiem auto ir vienkārši izdedzis iešprices sistēmas drošinātājs, vai tā vispār nav. Lieta tāda, ka šis drošinātājs drošinātāju kastē neatrodas kopējā rindā, bet malā, un auto saimnieks uzskata to par rezerves drošinātāju un, kad izdeg kāds cits, izmanto tā nomaiņai motora drošinātāju. Kamēr motors silts, viss darbojas, nākošajā rītā iedarbināt nevar.

Jānodrošina benzīna vadības blokam iespēja regulēt gāzes padevi, kā tas ir realizēts gāzes iešpricēs. Vecajām gāzes plītīm tādu iespēju neesmu redzējis. Labākajā gadījumā tās regulē maisījumu pēc lambda zondes, bet nesaistīti ar benzīna vadības bloku. Šāds variants no adaptāciju aizpeldēšanas neglābj.

Ja vien to varētu izdarīt. Kad nav pievienota zonde, tajā vadā vadības bloks pats caur iekšējo pretestību dalītāju ir noorganizējis 0.45V, kas it kā ir neitrālais līmenis, kad maisījums nav ne liess ne trekns. Būtu labi ja vadības blokam būtu tāds koridors 0,45V +/- teiksim 0.05 V, kurā tas neko nekoriģē. Diemžēl šim auto tāda koridora nav. Ir tikai robežšķirtne liess/trekns. Tāpēc, atvienojot zondi, vienalga maisījums tiks koriģēts, tikai pilnīgi neprognozējami, un adaptācijas vienalga aizpeldēs. Ar to mēģina cīnīties izmantojot tos pašus nelaimīgos lambda zonžu emulatorus, kas uz zondes ieeju padod taisnstūrveida signālu, kurš pusi laika rāda liesu maisījumu, otru pusi laika - treknu. Bet atkal - pietiek, ja vadības blokam liksies, ka treknajā pusē signāls uzkavējas par vienu diskretizācijas punktu ilgāk, ar laiku tas uzkrāsies un adaptācijas aizpeldēs šā vai tā, kas arī tiek novērots praksē.

Gan jau ka ir arī citas problēmas, bet ja neceļas gaisa klape, tad viennozīmīgi ir gaisa piesūkšana neparedzētās vietās. Šādiem auto ar gāzi tā ir klasika. Jāiet cauri visai ieplūdes sistēmai. Vajag noņemt un rūpīgi apskatīt to gofru. Noņemt gāzes degli. Aizbāzt ar korķiem tukšgaitas regulēšanas un sprauslu ventilācijas un bākas ventilācijas caurules. Pie droseļvārsta cieši aizlikt priekšā roku. noņemt cauruli, kas iet uz bremžu pastiprinātāju, uzlikt tur citu, garāku, un ar muti pūst iekšā gaisu. Tas nekur nedrīkst nākt ārā, kolektoram jābūt hermētiskam. Ja kaut kur nāk ārā, jāatrod šī vieta un defekts jānovērš. Var gadīties, ka lai to izdarītu, ja nehermētiskas ir sprauslu ligzdas, jāņem nost ieplūdes kolektora augšējā daļa. Kad tas ir sakārtots, jāuzliek, "gazes plīts deglis" un atkal jāpārbauda hermētiskums. Parasti gāzinieki to degli liek uz biezas hermētiķa kārtas, bet ar visu to savienojums ir neblīvs. Jāpārbauda kartera hermētiskums, pūšot kartera ventilācijas caurulē, kas nāk pievienota gofras apakšā. Jāpārbauda vai ir veselas tukšgaitas kanāla gumijas caurules un pati gofra. Pie viena, kamēr gofra ir noņemta, uzmanīgi jāapskata jau minētā gaisa mērītāja klape - vai gāzes sprādzienu rezultātā tā nav salocīta, vai staigā brīvi, bez ķeršanās. Ja tik tālu viss ir sakārtots, sākas pats grūtākais - uzstīvēt minēto gofru savā vietā. Tā - lai visur viss ir līdz galam virsū. Jau bez gāzes ar vecu cietu gofru tas ir grūti izdarāms, ar gāzi - lai jums veicas. Kad gofra uzlikta, tai vēl no apakšas jāpievieno kartera ventilācijas caurule. Vēlreiz - lai jums veicas. Kad tas viss būs izdarīts, izrādīsies, ka degmaisījuma regulēšanas skrūve ir jau aizgriezta kaut kur nenormāli tālu no vajadzīgā stāvokļa, visticamāk tagad motors tukšgaitā tiks smagi pārliets. Arī šī skrūve būs jāatgriež vietā. Pēc tam konstatēsiet, ka motors negrib uzturēt stabilu tukšgaitu, jo ir beigts gaisa mērītāja potenciometrs un nestrādā tukšgaitas slēdzis. Starp citu tukšgaitas slēdzi vajadzētu pārbaudīt, kad gofra ir noņemta. Pēc tam būs grūti tikt klāt. Beigās vēl izrādīsies, ka arī degvielas sūknim nav vajadzīgais spiediens un ražība. Bet lai jums veicas.

To klapīti ceļ gaisa plūsma. Ja klape neceļas, gaisa plūsma nav pa turieni, bet pa kādu citu vietu. A 80 b4 2.3 tā gumijas gofra jau bez gāzes ir īsa un grūti pareizi uzliekama. Ar vecumu tā paliek cieta, gāzinieki ar sev raksturīgo "rūpību" vēl pa vidu ietūca to savu plīts riņķi un normaļi uzlikt to gofru, nesaplēšot un tā lai viss būtu blīvs, vispār ir neiespējamā misija. Rezultātā gaiss plūst iekšā pa visām šķirbām, tikai ne tur, kur tam būtu jāplūst. Bez tam gofras apakšā vēl pienāk kartera ventilācijas caurule, kuru arī jau bez gāzes ir grūti tur pievienot. Karteris caur minēto cauruli ir pa tiešo saistīts ar gofru. Ja karteris nebūs blīvs, arī tad gaiss ieplūdīs caur to pa mazākās pretestības ceļu. Tas pats būs, ja būs neblīvas caurules uz tukšgaitas regulatoru. Tās atrodas zem ieplūdes kolektora. Izsaku līdzjūtību, visticamāk auto jau ir neglābjami sačakarēts.

Piekrītu Kanibāla teiktajam par vadības bloka pārstartēšanu. Auto īpašniekam varētu nebūt skaidrs, kā tas izdarāms. Ar vienkāršu aizdedzes izslēgšanu nepietiek. Vajag atvienot akumulatoru uz pāris minūtēm, lai vadības bloka atmiņā izdziest visas adaptātcijas, ko tas samācījies, braucot ar gāzi. Ja brauc ar gāzi vadības bloka spēja adaptēties no efekta kļūst par defektu. Ja tas palīdz, mazliet jāpamaina vadības bloka barošanas pieslēgums. Tas vads, kur vadības blokam pienāk pastāvīgais + no akumulatora (shēmā šo vadu mēdz apzīmēt ar skaitli 30), jāpārgriež un jāpievieno tur, kur spriegums tiek padots, ieslēdzot aizdedzi (apzīmēts ar 15). Tad nevajadzēs katru reizi no gāzes pārslēdzoties uz benzīnu atvienot akumulatoru. Visi tie lambdas emulatori adaptāciju aizpeldēšanu, braucot ar gāzi, nenovērš, bet tikai palēnina.

Starp citu - šī ideja jau ir realizēta, saucas vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Pagaidām vēl nav obligāta, tikai cik ilgi.

Diemžēl neesmu idejas autors. Manis rakstītais ir tikai neliela valdības ideju ekstrapolācija. Konkrēto jautājumu lūdzu uzdodiet idejas autoriem.

Izskatās, ka tas ir tikai laika jautājums, kad OCTA būs jāpērk arī pildspalvai, karotei, dakšiņai un zobu bakstāmajam, nerunājot nemaz par tik bīstamiem rīkiem, kā nazis, cirvis vai zāģis.

Tiešām viss ir kārtībā? Tev ir totāli paveicies! Vai zināji, ka Bosch pērk tādus auto, kur viss ir kārtībā, bet auto neiet. To kādreiz teica Bosch diagnostu apmācībā. Bez kaulēšanās tiek maksāta pārdevēja nosauktā cena. Cik zinu, piedāvājums joprojām ir spēkā. Tā ir lieliska iespēja Tev vienā rāvienā atrisināt ne tikai Tavas, bet arī visas Latvijas finansu problēmas.

Protams, ka var uzstādīt. Bet cilvēkiem, kas neko nejēdz no elektronikas un auto uzbūves jau var iestāstīt visu ko.

Atgādina šito:

"Reiz Hodža Nasredins ieradās pie sultāna un apsolīja par 100 zelta gabaliem 20 gadu laikā iemācīt runāt ēzeli. Sultāns piekrita, samaksāja, vien piebilda, ka neveiksmes gadījumā Nasredinam nocirtīs galvu. Gudri ļaudis pēcāk Hodžam vaicāja, vai nemaz nerūp dzīvība, jo ēzeli neesot iespējams iemācīt runāt. Uz to Nasredins atteica, ka pa 20 gadiem vai nu viņš pats, vai sultāns, vai ēzelis nosprāgs.."

Nu fano te viens par Amerikāņu autobūvi, un nepatīk viņam Vācu auto, nepatīk tik ļoti, ka nelaiž garām nevienu iespēju pateikt ko sliktu. Nu un tad? Neredzu nevienu iemeslu, lai viņa viedokli uzskatītu par vērā ņemamu, vai viņu pašu, pasarg dies' vēl uzskatītu par ekspertu, uz ko, spriežot pēc nika, laikam tak gribētu pretendēt. Kāpēc uz tādu apvainoties? Lai taču ņemās. Vismaz kaut kāda jautrība.