Ļoti nepatīk apdzīšana no tuvas distances, pats tā nekad nedaru. Kaitina tie, kas domā, ka es to distanci esmu atstājis priekš viņa. Vispirms viņš kā Vernons velkas metru aiz manis un man jāgarantē viņa drošība. To fūri, kas brauc pirms manis viņš tāpat nav spējīgs apdzīt, tad apdzen vismaz mani, ko ir krietni vieglāk izdarīt, un velkas metra attālumā aiz fūres. Kad parādās logs, un es ar pietiekamu ātruma starpību jau esmu uzsācis viņu abu apdzīšanas manevru, viņš izlien priekšā, paātrināties nespēj, un beigās fūrei garām netiekam neviens.

Ja tu man netraucē, iepriekš minētajā veidā - lien! Es runāju par tiem, kas pēc tam to fūri pavisam drošās situācijās desmit reižu mēģina, bet nevar apdzīt, tieši tāpēc, ka sāk apdzīšanu no pārāk mazas distances un novēloti, jo mazās distances dēļ nepārredz situāciju uz ceļa. Ja nav jāsteidzas, ir pat interesanti no aizmugures, pavērot, kas tad viņam tur beigās sanāks.

Tie 50m ir tajā brīdī, kad apdzīšana nav un tuvākajā laikā nebūs iespējama. Tajā brīdī, kad tuvojas pēdējais auto pretīm braucošajā kolonnā, tu jau spied gāzi, lai brīdī, kad viņš tev būs blakus, tu jau ar pietiekamu ātrumu starpību būtu tuvu aiz apdzenamā. Un tad apdzīšana ir ātra. Ja vien tajā brīdī priekšā neizlien tas, kurš visu laiku, sēdējis apdzenamajam astē.

Manuprāt, vajadzētu sākt ar to, ka to naudu, ko no autovadītājiem, it kā ceļu uzturēšanai, dažādu nodokļu veidā iekasē, nevis vienkārši izčurāt aiz stūra, kā tas patreiz tiek darīts, bet ceļu uzturēšanai arī izmantot.

Šis nu ir tas gadījums, kur man, atšķirībā no Kasiņa, garantija ir nevis pluss bet mīnuss. Man daudz ātrāk/ērtāk/vienkāršāk tādu EGR vārstu iztīrīt/saremontēt/nomainīt ir pašam, kā tērēt laiku/nervus, cīnoties ar garantiju. Savai mašīnai to problēmu visticamāk jau būtu novērsis, šeit jautājums joprojām karājas gaisā. Tad kāpēc, pērkot mašīnu, pārmaksāt par lietu, ko netaisos izmantot? Bet - katram savs. Lai varētu remontēt pats, jābūt kaut kādam pamatam. Ja tāda nav - jāpaļaujas uz garantiju. (un jācer, ka mašīnu pārbauda dīlera labākais diagnosts, nevis, vakar kursus pabeigušais, gurķis)

Arī ienāca prātā tāda doma. Pavaicāju Googlei. Atradu, piemēram šito:

www.youtube.com/watch?v=98P5QmYwQ3s

Viss būtu vairāk vai mazāk remontējams, kamēr video 9:45 minūtē nonākam pie jaudas IGBT tranzistoriem. Visticamāk ka tieši tie arī ir tie, kas nosvilst. Un šī pretīgā tehnoloģija, kuru es saucu par "mēle želejā" visu to pasākumu padara vai nu neremontējamu, vai tajos gadījumos ja kaut ko var darīt (VP44 sūkņi, ABS vadības bloki, Siemens vadības bloki Opeļiem), par kaut ko tik pretīgu, ka riebjas ķerties klāt.

Nu fano te viens par Amerikāņu autobūvi, un nepatīk viņam Vācu auto, nepatīk tik ļoti, ka nelaiž garām nevienu iespēju pateikt ko sliktu. Nu un tad? Neredzu nevienu iemeslu, lai viņa viedokli uzskatītu par vērā ņemamu, vai viņu pašu, pasarg dies' vēl uzskatītu par ekspertu, uz ko, spriežot pēc nika, laikam tak gribētu pretendēt. Kāpēc uz tādu apvainoties? Lai taču ņemās. Vismaz kaut kāda jautrība.

Atgādina šito:

"Reiz Hodža Nasredins ieradās pie sultāna un apsolīja par 100 zelta gabaliem 20 gadu laikā iemācīt runāt ēzeli. Sultāns piekrita, samaksāja, vien piebilda, ka neveiksmes gadījumā Nasredinam nocirtīs galvu. Gudri ļaudis pēcāk Hodžam vaicāja, vai nemaz nerūp dzīvība, jo ēzeli neesot iespējams iemācīt runāt. Uz to Nasredins atteica, ka pa 20 gadiem vai nu viņš pats, vai sultāns, vai ēzelis nosprāgs.."

Protams, ka var uzstādīt. Bet cilvēkiem, kas neko nejēdz no elektronikas un auto uzbūves jau var iestāstīt visu ko.

Tiešām viss ir kārtībā? Tev ir totāli paveicies! Vai zināji, ka Bosch pērk tādus auto, kur viss ir kārtībā, bet auto neiet. To kādreiz teica Bosch diagnostu apmācībā. Bez kaulēšanās tiek maksāta pārdevēja nosauktā cena. Cik zinu, piedāvājums joprojām ir spēkā. Tā ir lieliska iespēja Tev vienā rāvienā atrisināt ne tikai Tavas, bet arī visas Latvijas finansu problēmas.

Izskatās, ka tas ir tikai laika jautājums, kad OCTA būs jāpērk arī pildspalvai, karotei, dakšiņai un zobu bakstāmajam, nerunājot nemaz par tik bīstamiem rīkiem, kā nazis, cirvis vai zāģis.

Diemžēl neesmu idejas autors. Manis rakstītais ir tikai neliela valdības ideju ekstrapolācija. Konkrēto jautājumu lūdzu uzdodiet idejas autoriem.

Starp citu - šī ideja jau ir realizēta, saucas vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Pagaidām vēl nav obligāta, tikai cik ilgi.

Piekrītu Kanibāla teiktajam par vadības bloka pārstartēšanu. Auto īpašniekam varētu nebūt skaidrs, kā tas izdarāms. Ar vienkāršu aizdedzes izslēgšanu nepietiek. Vajag atvienot akumulatoru uz pāris minūtēm, lai vadības bloka atmiņā izdziest visas adaptātcijas, ko tas samācījies, braucot ar gāzi. Ja brauc ar gāzi vadības bloka spēja adaptēties no efekta kļūst par defektu. Ja tas palīdz, mazliet jāpamaina vadības bloka barošanas pieslēgums. Tas vads, kur vadības blokam pienāk pastāvīgais + no akumulatora (shēmā šo vadu mēdz apzīmēt ar skaitli 30), jāpārgriež un jāpievieno tur, kur spriegums tiek padots, ieslēdzot aizdedzi (apzīmēts ar 15). Tad nevajadzēs katru reizi no gāzes pārslēdzoties uz benzīnu atvienot akumulatoru. Visi tie lambdas emulatori adaptāciju aizpeldēšanu, braucot ar gāzi, nenovērš, bet tikai palēnina.

To klapīti ceļ gaisa plūsma. Ja klape neceļas, gaisa plūsma nav pa turieni, bet pa kādu citu vietu. A 80 b4 2.3 tā gumijas gofra jau bez gāzes ir īsa un grūti pareizi uzliekama. Ar vecumu tā paliek cieta, gāzinieki ar sev raksturīgo "rūpību" vēl pa vidu ietūca to savu plīts riņķi un normaļi uzlikt to gofru, nesaplēšot un tā lai viss būtu blīvs, vispār ir neiespējamā misija. Rezultātā gaiss plūst iekšā pa visām šķirbām, tikai ne tur, kur tam būtu jāplūst. Bez tam gofras apakšā vēl pienāk kartera ventilācijas caurule, kuru arī jau bez gāzes ir grūti tur pievienot. Karteris caur minēto cauruli ir pa tiešo saistīts ar gofru. Ja karteris nebūs blīvs, arī tad gaiss ieplūdīs caur to pa mazākās pretestības ceļu. Tas pats būs, ja būs neblīvas caurules uz tukšgaitas regulatoru. Tās atrodas zem ieplūdes kolektora. Izsaku līdzjūtību, visticamāk auto jau ir neglābjami sačakarēts.

Gan jau ka ir arī citas problēmas, bet ja neceļas gaisa klape, tad viennozīmīgi ir gaisa piesūkšana neparedzētās vietās. Šādiem auto ar gāzi tā ir klasika. Jāiet cauri visai ieplūdes sistēmai. Vajag noņemt un rūpīgi apskatīt to gofru. Noņemt gāzes degli. Aizbāzt ar korķiem tukšgaitas regulēšanas un sprauslu ventilācijas un bākas ventilācijas caurules. Pie droseļvārsta cieši aizlikt priekšā roku. noņemt cauruli, kas iet uz bremžu pastiprinātāju, uzlikt tur citu, garāku, un ar muti pūst iekšā gaisu. Tas nekur nedrīkst nākt ārā, kolektoram jābūt hermētiskam. Ja kaut kur nāk ārā, jāatrod šī vieta un defekts jānovērš. Var gadīties, ka lai to izdarītu, ja nehermētiskas ir sprauslu ligzdas, jāņem nost ieplūdes kolektora augšējā daļa. Kad tas ir sakārtots, jāuzliek, "gazes plīts deglis" un atkal jāpārbauda hermētiskums. Parasti gāzinieki to degli liek uz biezas hermētiķa kārtas, bet ar visu to savienojums ir neblīvs. Jāpārbauda kartera hermētiskums, pūšot kartera ventilācijas caurulē, kas nāk pievienota gofras apakšā. Jāpārbauda vai ir veselas tukšgaitas kanāla gumijas caurules un pati gofra. Pie viena, kamēr gofra ir noņemta, uzmanīgi jāapskata jau minētā gaisa mērītāja klape - vai gāzes sprādzienu rezultātā tā nav salocīta, vai staigā brīvi, bez ķeršanās. Ja tik tālu viss ir sakārtots, sākas pats grūtākais - uzstīvēt minēto gofru savā vietā. Tā - lai visur viss ir līdz galam virsū. Jau bez gāzes ar vecu cietu gofru tas ir grūti izdarāms, ar gāzi - lai jums veicas. Kad gofra uzlikta, tai vēl no apakšas jāpievieno kartera ventilācijas caurule. Vēlreiz - lai jums veicas. Kad tas viss būs izdarīts, izrādīsies, ka degmaisījuma regulēšanas skrūve ir jau aizgriezta kaut kur nenormāli tālu no vajadzīgā stāvokļa, visticamāk tagad motors tukšgaitā tiks smagi pārliets. Arī šī skrūve būs jāatgriež vietā. Pēc tam konstatēsiet, ka motors negrib uzturēt stabilu tukšgaitu, jo ir beigts gaisa mērītāja potenciometrs un nestrādā tukšgaitas slēdzis. Starp citu tukšgaitas slēdzi vajadzētu pārbaudīt, kad gofra ir noņemta. Pēc tam būs grūti tikt klāt. Beigās vēl izrādīsies, ka arī degvielas sūknim nav vajadzīgais spiediens un ražība. Bet lai jums veicas.

Ja vien to varētu izdarīt. Kad nav pievienota zonde, tajā vadā vadības bloks pats caur iekšējo pretestību dalītāju ir noorganizējis 0.45V, kas it kā ir neitrālais līmenis, kad maisījums nav ne liess ne trekns. Būtu labi ja vadības blokam būtu tāds koridors 0,45V +/- teiksim 0.05 V, kurā tas neko nekoriģē. Diemžēl šim auto tāda koridora nav. Ir tikai robežšķirtne liess/trekns. Tāpēc, atvienojot zondi, vienalga maisījums tiks koriģēts, tikai pilnīgi neprognozējami, un adaptācijas vienalga aizpeldēs. Ar to mēģina cīnīties izmantojot tos pašus nelaimīgos lambda zonžu emulatorus, kas uz zondes ieeju padod taisnstūrveida signālu, kurš pusi laika rāda liesu maisījumu, otru pusi laika - treknu. Bet atkal - pietiek, ja vadības blokam liksies, ka treknajā pusē signāls uzkavējas par vienu diskretizācijas punktu ilgāk, ar laiku tas uzkrāsies un adaptācijas aizpeldēs šā vai tā, kas arī tiek novērots praksē.

Jānodrošina benzīna vadības blokam iespēja regulēt gāzes padevi, kā tas ir realizēts gāzes iešpricēs. Vecajām gāzes plītīm tādu iespēju neesmu redzējis. Labākajā gadījumā tās regulē maisījumu pēc lambda zondes, bet nesaistīti ar benzīna vadības bloku. Šāds variants no adaptāciju aizpeldēšanas neglābj.

Visticamākais, ka nestrādā auksta motora starta treknināšana. Lai tā korekti strādātu, pareizi jādarbojas motora temperatūras devējam, vadības blokam, elektriskajam degvielas spiediena diferences regulatoram pie dozatora un starta sprauslai. Vienkāršākais ar ko varētu sākt pārbaudi - atvienot štekeri no starta sprauslas, pievienot pie šī štekera gabarītu lampiņu un startēt aukstu motoru. Lampiņai starta brīdī ir jāiedegas. Visticamākais, ka tas nenotiks. Iemesls var būt notrūcis vads starta sprauslas štekerī, temperatūras devēja štekerī, bojāts vai neatbilstošs temperatūras devējs un galu galā pat pilnīgi nefunkcionējošs iešprices vadības bloks. Silts motors mierīgi var strādāt, bez iešprices vadības bloka. Tāda ir šīs KE Jetronic sistēmas īpatnība. Ļoti bieži šiem auto ir vienkārši izdedzis iešprices sistēmas drošinātājs, vai tā vispār nav. Lieta tāda, ka šis drošinātājs drošinātāju kastē neatrodas kopējā rindā, bet malā, un auto saimnieks uzskata to par rezerves drošinātāju un, kad izdeg kāds cits, izmanto tā nomaiņai motora drošinātāju. Kamēr motors silts, viss darbojas, nākošajā rītā iedarbināt nevar.

Slikti. Pa vienkāršo atrast vainu nesanāks. Ja lampiņa auksta motora starta brīdī iedegas, tātad temperatūras devējs un vadības bloks savu funkciju pilda. Beigta starta sprausla - diez vai, nav gadījies. Bet var jau pamēģināt pārbaudīt. Vislabāk būtu sadabūt citu tādu pašu štekeri, kāds ir uz starta sprauslas, pievienot garākus vadus un paklikšķināt sprauslu, pieslēdzot pa tiešo pie akumulatora. Ja motors izslēgts, sprauslas atvēršanās klikšķi var labi dzirdēt. Ja labi ieklausās, var pat dzirdēt klusu šņākoņu, kā benzīns līst kolektorā. Protams, benzīns tecēs kolektorā tikai tad, ja sistēmā ir kaut neliels spiediens. Ja, piemēram, bojāta sūkņa pretvārsta dēļ pēc ilgstošas stāvēšanas sistēma ir iztecējusi tukša, tad, lai sistēmā parādītos spiediens, jāgriež ilgi un dikti. Visticamāk autoram nav ne manometra ne pārejas, caur kurām to pieslēgt, lai nomērītu spiedienu sistēmā. Bet to var novērtēt arī bez manometra. Vajag atskrūvēt savienojumu degvielas atpakaļgaitas caurulē (pa kuru degviela iet atpakaļ uz bāku), to galu, kas nāk no dozatora ielikt tukšā kolas pudelē, un pastartēt. To labāk darīt divatā. Benzīnam jānāk tūlīt un strūklai jābūt spēcīgai - 120 litri stundā, jeb 2 litri minūtē, tas būtu ideāli, bet auto leks un kaut kā brauks arī pie 0,5 litriem minūtē. Bet var jau būt, ka degvielas ir nevis par maz bet par daudz un motors ir pārliets. Varbūt stāvēšanas laikā motorā ir saplūdis benzīns un/vai gāze. Tā gadās. Par to liecina benzīna smaka no izpūtēja, kad auto nelec. Var izskrūvēt kādu sveci un apskatīties, vai tā nav slapja. Pārliets auto labāk leks, ja starta brīdī atvienos degvielas sūkni, piemēram izņemot sūkņa releju vai drošinātāju. Protams, ilgi bez sūkņa motors nerūks, izdarbosies motorā esošā degviela un tas noslāps. Toties ieliekot releju/drošinātāju atpakaļ turpmāk auto leks bez problēmām. Par iemesliem, kāpēc motors var būt pārliets, šoreiz nerakstīšu. Arī par aizdedzes sistēmu un citām lietām ne. Tāpat jau palags sanāca.

Tā tiešam ir problēma. Piemēram, elektronikas vadības bloki mēdz būt visdažādākajās vietās. Un, lai tiem tiktu klāt, bieži vien nākas izkrāmēt bardačoku, izcelt sēdekļus, izkraut bagažnieku. Tas, ko negribot nākas redzēt, bieži vien klientu raksturo labāk par jebkuru CV. Tas nav patīkami, bet reizēm ir vienkārši pretīgi. Par dārgajiem instrumentiem ir cits stāsts. Tas vienmēr ir potenciāls iemesls kašķim, ja izrādīsies, ka kāds no smalkajiem instrumentiem pēc servisa apmeklējuma nestrādā. Ja meistars nav galīgā klientu badā, viņam tas nav vajadzīgs. Turklāt tā krāmēšana aizņem laiku, kaut vai tas būtu meistara "nevērtīgais" laiks. Vairumā gadījumu gan, ja kāds jau pašā sākumā definē, ka viņa laiks ir 1000 reizes vērtīgāks, kā servisa meistara laiks, tad der uzmest aci viņa auto riepu stāvoklim un degvielas daudzumam bākā. Parasti labākais ir šādā gadījumā pateikt: "Diemžēl nevarēsim palīdzēt".

Katram savs. MSH viennozīmīgi izdevīgāks būs lietots auto. Izglītības sistēmas upurim, kam skolā fizika bija (ne)izvēles priekšmets, kam abas rokas kreisās un aug no dibena - tikai un vienīgi jauns auto.

Visā šajā situācija, kad daudz kur benzīna auto tiek masveidā aprīkoti ar gāzes iekārtām, nesaprotu, kāpēc to nedara jau auto ražotāji. Gāzes iekārtas uzstādīšana tomēr ir samērā brutāla iejaukšanās auto dzinēja vadības sistēmā, kas tagad ir saistīta ar dažāda līmeņa elektronikas apčakarēšanu, ko katrs gāzes iekārtu ražotājs/uzstādītājs risina kā nu māk. Ja ražotājs jau savā auto būtu paredzējis standarta vietas un procedūras, kur un kā pieslēgt gāzes iekārtu gan elektriski, gan mehāniski, ieskaitot to ka dzinēja vadības dators zinātu, kad auto strādā uz gāzes un attiecīgi pats izmainītu aizdedzes apsteidzes raksturlīkni un citas lietas, pasaule kļūtu tikai labāka un skaistāka.

Ko nozīmē - diagnostika neko neparāda? Pieslēgtais dators neuzrāda kļūdas? Datora pieslēgšana un kļūdu nolasīšana nav diagnostika. Ja apgriezieni staigā, dators kļūdas neuzrāda un diagnostiķis saka, ka neko nevar atrast, viņš vienkārši ir stulbs. Ja tajā brīdī, kad auto ir diagnostikā, apgriezieni nestaigā un viss ir it kā kārtībā, tad atstāj auto uz ilgāku laiku. Ja diagnostiķis nav stulbs, viņš to auto padarbinās dažādos temperatūras un slodzes režīmos, kamēr to defektu izprovocēs, it sevišķi ja Tu viņam pēc iespējas sīkāk izstāstīsi, kādās tieši situācijās tie apgriezieni staigā. Ja to nevar sarunāt, tad nav vērts tādā servisā kaut ko diagnosticēt. Meklē kādu, kas kaut ko arī sajēdz.

Visdrošāk pārliecināties, ka sveces ir pārlietas, var izskrūvējot kādu sveci - izolators būs melns un slapjš. Netiešas pazīmes - tā pati nelekšana, benzīna smaka no izpūtēja, pēc pielekšanas negrib strādāt visi cilindri. Pārlietu auto ir lielākas cerības iedarbināt, ja startēšanas laikā ir līdz galam nospiests gāzes pedālis. Pārliešanas iemesli var būt visdažādākie. Nav obligāti jābūt kādam defektam, ziemā pietiek ar to, ka ikdienas maršruts sastāv no īsiem pārbraucieniem ar neuzsilušu motoru. No defektiem kas veicina vai izraisa pārliešanu var minēt bojātu termostatu, motora temperatūras devēju, bojātu (aizsalušu) bākas ventilācijas sistēmu. Arī bojāta lambda zonde, kā rezultātā tiek ilgstoši braukts ar pārāk treknu degmaisījumu, gala rezultātā var novest pie tā. Smagākos gadījumos ilgstoši braucot ar pārāk treknu degmaisījumu, var novērot eļļas līmeņa celšanos, liekajam benzīnam atšķaidot eļļu.Tad papildus pamata defekta novēršanai jāmaina arī eļļa.