Sretsked

Mums no lidostas līdz pilsētas centram biļete maksā 1 eur.

Un,ko Tu minēji,tas ir Air France transfēra buss un tam nav NEKĀDA sakara ar lidostas-pilsētas satiksmi. To nodrošina aviokompānija.

Pamēģini no De Golla lidostas līdz PArīzes centram aizbraukt tāpat, pa 1 eur.

------------------------------

Nu, par braucienu ar taksi es jau uzrakstiiju Fishka tur, ka es uz De Gaulle neatlidoju ar Air France samaljotu Vienalga, kaap un brauc Liekas, to transferu nodroshina pashai lidostai piederosha transporta struktuura, Air France kraasaas izmaaleets buss jau ir tikai normaali

scope

Nja, mūsējie dažreiz līdzīgi darās.

Ieguvums no šīs tehnoloģijas tāds, ka pēc neilga laika tās bedres atkal varēs lāpīt un $$$ iekasēt...

-------------------------------

Nu vispaar jau eksistee arii Rietumos tehnologjijas,

ar kuraam asfaltu var ieklaat / bedres laapiit praktiski jebkuros laika apstaakljos, vieniigais shkjeerslis gan karstaa, gan aukstaa asfalta lietoshanai praktiski ir vieniigi speeciigas lietusgaazes vai snigshana.

Jautaajums, ciktaal muusu celjinieki / ielinieki pieturas pie tehnologjijas. Incanti, ko dara celjinieki, piemeeram, norveegju Bergenas apkaimee - tur ta lietus var liit pat 3 meeneshus no vietas

Sretsked

Atceros, bērnībā gar mājām arī šitādu te figņu taisīja. Tikai, protams ,nevārīja mucās neko. Nobēra šķembas, sagreiderēja pa vidu tādā valnītī, to salaistīja no mucas ar kaut kādu bitumu, tad tur vāļāja to sastāvu pa ceļu no vienas malas uz otru. Tad izlīdzināja, piebraukāja, vēl kaut ko bēra.

----------------------------

Ir ir taada tehnologjija, izmanto jau kosh seniem laikiem, tas arii ir aukstaa asfalta paveids. Shkjembu / grants valniiti salaista ar gudrona / bitumena maisiijumu un tad , kaa tu saki, vaaljaa no vienas puses uz otru. Beigaas noveltnjo un nokaisa ar granti vai siikaam shkjembaam, lai neliip. Parasti gan izmanto celjiem ar saliidzinoshi nelielu noslogojumu, jo segums nav tik izturiigs, kaa "klasiskais" asfalts.

Gauss

Problēma ir tajā, ka tas auto ir būvēts amerikāņu tirgum, kur ir zemākas prasības izplūdes gāzēm. Līdz ar to arī motora elementiem ir konstruktīvas atšķirības no eiropas tirgum paredzētajiem. Kā jau teicu, vai nu samierinies vai maini motoru/auto.

=======================

Amerikas tirgum paredzeeto auto vieniigaa atshkjiriiba (neskaitot bamperus reizeem) ir to piemeerotiiba zemaaka oktaanskaitlja degvielai, kaada pieejama ASV. Praksee tas izpauzhas kaa zemaaka gjeometriskaa kompresija, zemaaki turbokompresoru virsspiedieni un / vai atshkjiriigas ECU programmas.

Manaa ex kantorii bija A4 1.8TQ, norveegju boss braukaaja. Man visa starpaa naacaas veikt arii degvielas

uzskaiti. Jaasaka, boss neatshkjiiraas ar "teejnieka" braukshanas stilu, iipashi aarpus pilseetas, bet taa autoo

videejais pateerinjsh uz 100 km nekad nepaarsniedza 12

litrus. labs auto bija, zheel, ka nozaga

Sretsked

Kur tu esi redzējis dārgāku sabtransu kā Rīgā? Piemēram brauciens Lidosta Rīga – Viesnīca LATVIJA maksā vienai personai Ls 3

Kurā vietā esi redzējis,ka no lidostas sabtranss pieved pie jebkuras ēkas pilsētā pa tiešo? Paej kājām.

---------------------------------

Nu pie jebkuras eekas nepieved gan, bet uz pilseetas centru

aizved - savulaik , braukaajot uz Pariizi, allazh izmantoju

Air France transfera autobusus no De Gaulle lidostas uz

Pariizes centru. Konkreetaa marshruta galapunkts pilseetaa bija tieshi pie De Golla (Zvaigznes) laukuma, kuraa slejas Triumfa arka - 100m no viesniicas, kuraa parasti apmetos Uzraadot lidmashiinas biljeti, brauciens bija bez maksas, arii atpakalj uz lidostu. Ja bija kaads sagaidiitaajs, tam gan vajadzeeja maksaat, bet iisti neatminu, cik, kaut kaadi 20 EUR vai? Taksometrs gan bija pasaaliiti, vienreiz naacaas izmantot aarkaartas situaacijaa - no Triumfa arkas liidz lidostai bija kaut kaadi ~180 EUR ... Toties taksis bija OK - W140 un

pie stuures taaaaaads marokaanju dzhigits ar visu zelta auskaru Un pedaalis griidaa, pa naksniigo Pariizi 100+, pa baani uz lidostu jau hvz cik ....

brmbrmm

Slinkais uzrakstīja Hella Comet 200, lūk jums arī hella comet 200

Tomēr ir pārdevēji, kas tos nosauc par "miglas lukturiem", varbūt, no šejienes arī tie maldi? www.kurpirkt.lv/...

--------------------------------

Aaaa, es laikam zinu, kur suns aprakts Pareizi, jau krievu laikos bija iegaadaajami miglas lukturi ar gludiem stikliem. Visa saals bija reflektora formaa! Uz sienas shaadi lukturi arii deva gliitu horizontaalu joslu. Aizko tagad tachu "dzidrstikla" optika ir modes lieta! Un nav probleemu uztaisiit lukturi ar gludu stiklu, vienalga,

vai tas ir prozhektors vai miglinieks. Varbuut gruutaak ar t.s. "pusprozhektoru", tur it kaa prasiitos arii stikla "darbs", bet gan jau var atrisinaat ar sarezhgjiitaaku reflektora formu, kaa auto "galvenajos" lukturos. Atshkjiriibu var redzeet ieskatoties auto "aciis" -

starpiiba starp prozhektoru un miglinieku redzama uzreiz

msh

Slinkais uzrakstīja Hella Comet 200, lūk jums arī hella comet 200

Jebkurā gadījumā miglām ir jādod staru, kas neceļas augstāk par pašiem lukturiem un jābūt uzmontētiem zemu. Tas ka žilbina pretīmbraucošos liecina ka tā nav.

--------------------------------

To jau var viegli paarbaudiit - piebraukt ar iesleegtiem migliniekiem pie kaadas sienas, un apskatiities, kaads ir stara "izkaartojums". Ka zemu - tas ir pilniiga taisniiba, jo vadiitaaja acis veertee nevis objektu izgaismojumu, bet gaismu / eenu mijiedarbiibu uz celja, zemu novietota luktura gadiijumaa taa ir izteiktaaka. Par to, ka jebkuram auto tuvaas gaismas ir pietiekamas 90-100 km/h , gan negribeetos piekrist, ir gana daudz auto, kuriem tuvaas un pat taalaas gaismas ir taa ne visai ...

P.N. Ja tu tomēr lieto datoru, un nevis mobi vai kādu līdzīgu ierīci, nevajag palīdzēt uzlikt latvisku klaviatūras izkārtojumu? Pilnīgi nopietns piedāvājums

------------------------

Šai gadījumā darbojas pilnīgi cilvēcīgs slinkums Ir sajūta, ka dubultsitiens pa taustiņu ir ātrāka darbība,

nekā "specburta" veidošana ar papildtaustiņu citā

klavieres vietā Aizliegts jau it kā nav...nu, es pacentīšos

Hmm, dzeltens ir , bet tumsaa nespiid, neatstaro ... vajag apliimeet sho ar SWAROVSKI kristaaliem Tjipa buus kaa 3M atstarojoshais materiaals - tie arii izmanto Man ir SW. aproce prieksh vazaashanaas pa lauku tumsaa, spiid kaa traka pat reto apgaismoto logu gaisminjaa ...

msh

Tu ŠITĀDUS - www.bosseuroparts.com/... - lukturus nekaunies saukt par "miglām"? :!

-------------------------------

Draugs miiljais, bildee redzamajiem lukturiem ar miglu nav nekaada sakara - tie ir taalaas gaismas papildlukturi,

turklaat t.s. 'Punktlicht / Pencil Beam" tipa - par to liecina

gludstikla optika. Specifisks lukturu tips, kuru uzstaadiishana jaaapdomaa Visbiezhaak izmanto sportaa - rallijaa, bet nekad vienus pashus.

Pirmais

kādas 70 tonnas???????

reti kurš cilvēks vispār spēj izdzīvot pēc īslaicīga 100g, tas apmēram atbilst 10 tonnām

ta tur ir 70 tonnas, tad tam rumpim tik un tā būs pouhj josta būs vesela vai pušu

=====================

Taadi nu tie reaalie izmeegjinaajumu rezultaati ir, esmu savulaik bijis klaat, kad auto triec "klucii". taapeec jau tas "Oskarinjsh" ir apliimeets ar deveejiem. Jaa, taados aatrumos vismaz ieksheejo orgaanu bojaajumi ir garanteeti, turklaat smagi, bet tad varbuut sapratiisi, kaapeec cilveekam nav iespeeju meegjinaat notureet triecienu ar rokaam pret stuuri - luust vai nu stuure, vai rokas vai veel kas jau pie 40 km/h Esmu redzeejis

foto, kur peec tiem pashiem 64 km/h aptiecinja no pakaljstikla plauktinja izlido aaraa ar visu prieksh stiklu,

plastmasas kastiite...

Slinkais

nu labi, piekritiishu. shoreiz

------------------------

Vari piekrist vai nepiekrist, bet videejs rumpis,

auto saduroties ar nedeformeejamu shkjeersli,

teiksim ar 150 km/h, var iislaiciigi noslogot jostas

ar 70 un vairaak TONNAAM. Un tad jaanjem veeraa, ka jostu lentas nav vienkaarshi "bantes", papeeti kaadu

paargrieztu shkjeersgriezumaa un paarliecinies pats. Gadiijumaa, ja truukst kaads vai kaadi diegi jostas iekshpusee (no aarpuses viss it kaa izskataas OK), taas

izturiiba naakamaas ekstreemaas slodzes gadiijumaa

dramatiski samazinaas ...

Tieshi taa pasha iemesla deelj visur ir aizliegtas pashu shuutas jostas, jo process prasa speciaalu adatu lietoshanu, kuras siikumtirguu vis nenopirksi

Pirmais

au krutais autosportist... nu ka sniedz Padomu - kas ir HOMOLOGĀCIJA?

nu tā jautai saprotamā valodā

-------------------------------

Njaa, patieshaam tu nevari nomierinaaties Varbuut

pakustini tomeer praata locekli un iegooglee vaardu "homologation", tur ir siiki apskaidrota shii vaarda jeega, sinoniimi utt.

Bet iisumaa: dokumentaari fikseeta dajebkaada objekta atbilstiiba noteiktam parametru / noteikumu kopumam.

Piemeeram taas pashas droshiibas jostas var atbilst FIA noteikumiem, shai gadiijumaa uz birkas ir FIA simbols ar standarta numuru un numuru, zem kura shiis jostas ir regjistreetas FIA oficiaali akcepteeto jostu sarakstaa. Plus izlaides datums u.c. mazaak svariigi dati. Ja uz jostaam ir (tikai) simbols "E" apliitii ar tam sekojoshu ciparu - jostas atbilst Eiropas Kopienaa speekaa esoshajiem noteikumiem, cipars apziimee valsti, kuraa jostas izmeegjinaatas, seko protokola numurs, zem kura taas ir regjistreetas. Taa normaali apziimee visas "ielas braukshanai" paredzeetaas jostas. Taa ka jostaam var buut gan tikai "E" homologaacija, kura apziimee "tipa atbilstiibu", vai FIA homologaacija, kura apziimee konkreetaa izstraadaajuma atbilstiibu, vai abas divas. Tieshi tas pats attiecas uz kjivereem, droshiibas karkasiem, kombinezoniem utt., kaa arii, piemeeram, uz veseliem saciikshu automobiljiem

Ceru, ka kljuva skaidraaks

Sretsked

Pirmais rakstīja: ir tāds svešvārds kā homologācija

Palasi, homologāciju speciālist www.vaztuss.lv/...

--------------------------

Tiktaal vinjsh visu pareizi raksta, jo var buut gan plika

"E" homologaacija, kuru pieljauj dazhu valstu seetas

machos, gan "E"/FIA homologaacija, kura ir obligaata

ljooooti daudz vietaas )))) Es gan nevaru iedomaaties idiotu, kursh taadas vareetu Latvijaa importeet - tas buutu apmeeram tas pats, kas 76 benziinu (etileeto) ievest, jo taa cenu starpiiba neattaisnos galu galaa.

Bezmiegs

Neiebraucu par to tavu kreņķi.... Bērnībā ar galvu atsities? Vai nesen dabūji?

Kādas nahren birkas? Lasīt mācamies, bet nesanāk...??? Kad sanāks-padod ziņu , nopirkšu tev Ābecīti....!

-----------------------------

Ko tu bljausties , ja nesaproti, par ko ir runa? Un - jaa,

peec crash jostaam birkas jaagriezh nost, kjivere, ja redzams, ka taa kontakteejusi ar karkasu vai auto detaljaam - jaamet aaraa. karkasiem peec crash normaali paarbauda stiprinaajumu, trubu un, galvenais, METINAAJUMU staavokli! To nu dereetu iegaumeet. Uz seedekljiem , starp citu, arii shis punkts attiecas - ja

bojaats seedeklja stiprinaajums, benjkjis automaatiski lido misenee ... zem fleksha!

Pirmais

ietranslē ar gūgli un tu sapratīsi par ko ir runa

------------------------

IMHO shitaa jau ir guugles translaacija Vinjas

manupraat ir veerts lasiit tikai tad, kad ir slikts gariigais

NESŪTIET naudu ikvienam Līdz Jūs Lasiet Šo: faktiskais maksas kuģniecības jūsu ATM karti 520 $ bet tāpēc, ka DHL International Limited ir uz laiku pārtraukta COD kas dod jums iespēju maksāt, kad pakete tiek piegādāts starptautiskās kuģniecības mums bija jāparaksta līgums, ar tām beramkravu kuģu satiksmes, kas ļauj maksa samazinātos no faktiskās no $ 520 $ 110 nekas vairāk nodeva un ne slēptās maksas jebkura veida!

------------------------------------

Oooo, shitas man patika Beramkravu kugji un naudas

piegaade ... tagad naaks taa kaa ogles? Kugjos - ruudas vedeejos? Varbuut siiknaudaa, kas nemaz nebuutu slikti )) Iedomaajos, kaa ostaa ar greiferiem laadee pikji laukaa un ber kaudzees ...

ValdisM

Mazliet ne par tēmu, bet vakar vienā apdirsinātāju seminārā redzēju tila būvi pāri, laikam, Reinai. Vienā pusē būvēja šveicieši, otrā friči. Kad abas puses satikās, nobīde augstumos bija par apmēram 50 cm. Kaut ko vienas puses arhitekts bija sajaucis. Ja nemaldos, vācu puse bija tā, kas jauca savu tiltu nost un būvēja pa jaunam. Tur tikai sistēma sakārtota, ka arhitektiem ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība un skādi samaksāja nabaga apdrošinātājs.

....................................

))) Bij bij taada hohma - Vaacijaa augstuma apreekjinu veic peec Ziemeljjuuras "spogulja", Shveicee peec Vidusjuuras "spogulja" pie Marseljas. Nu un abu augstumu starpiiba sastaada 270 mm, kurus vajadzeeja izliidzinaat , buuveejot Shveices pusi. Tad nu inzhenieris reekjinvedis bij kljuudiijies un ziimes sajaucis (+ ar -), rezultaataa starpiiba tika nevis izliidzinaata, bet dubultota - tjipa 540 mm

Latvijā būtu ielikuši vienu slīpo laidumu, pateikuši ka nekas traks nav, nestspējai atbilst un ka žurnālisti fotografē so brāķi no speciāli piemeklēta skatu punkta kas šo defektu padara vizuāli 20x uzskatāmāku kā tā patiesībā ir

.............................

Liidziigi jau bildeeja Dienvidu tiltu, kaut uz vietas neviens neko saskatiit nespeeja un tilts peec vanshu jaunas nospriegoshanas ienjeema vajadziigo "pozu"

A tur shveicieshi paceela laidumu, paaugstinaaja balstu par vajadziigajiem cm , un nolika laidumu vietaa. Izdevumus tieshaam sedza obligaataas apdroshinaashanas kantoris ...

Sretsked

zbjau rakstīja: razjotaajfirmai nau iipasas noziimes, kura liekas labaaka pec nosaukuma to arii pilini ieksskaa

............................

Tā nu gluži nebūs taisnība.

=================

Te nu man jaapievienojas Sret...Dex...kaa tur iisti bija? Lielos vilcienos zbjaws raksta pareizi, bet Dex-Cool

juut nianses! Kaut kur smarzho ananaasssss ...

Hmm, krievu militaarsaitos raksta, ka T-55 resurss liidz kapremontam esot paredzeets 11-12 000 km raapojuma,

civilizeetos apstaakljos Kaapurkjeezhu resurss esot paredzeets 1/2 no tanka resursa, ja pielietoti gumijas/metaala sharniiri, tad var sasniegt tanka resursu.

Tuksnesha apstaakljos valjeejiem sharniiriem gan resurss varot nokrist liidz 300 un pat 200 km raapojuma ...

Pirmais

nu protams ja ir tādi lohi kā latvija, kas sagriež lūžņos "novecojušus" krasta apsardzes kuģus un vietā par bešeno piķi nopērk vietā lūžņus ar vēl knapākiem parametriem kā sagrieztajiem, bet no EIRRRROOOOPAS

===================

Es taa saprotu, tu runā par tiem 4 (5) ALKMAAR klases

miinu mekleetaajiem no Niiderlandes? Jeb par citiem

flotiles kugjiem? Ja tu tik zinoshi par vinjiem runaa, varbuut pamatosi spriedumu par "luuzhnjiem"? varbuut pat esi bijis uz kaada no vinjiem?

Sagriez luuzhnjos patiesi novecojushos kugjus, kuri lielaakoties bija pielaagoti zvejas kugjiishi - taadu sen vairs Juuras Speekiem nav

WALA

Pēc ražotāja datiem Mitsu L200 standarts ir 205/80R16 !!!

-------------------------

Jaa, un ljoti labi straadaa shii izmeera riepa uz L200

Principaa shaada meera riepas ir atrodamas arii bez C kategorijas. Meerkjis skaidrs - komercauto, kuru meerkjis ir ne tikai vadaat kravu "pa pilseetu", bet arii atvilkt pa aarpilseetas celjiem Ko definee arii riepu razhotaaji. Manam Volvo "avaarijas riepa" bija 135/80-15 , izmantota tika 1x muuzhaa (manaas rokaas) un aizgaaja laikam ar visu kraasu un pumpaam uz protektora ziimeejuma

Kanibaals

Ne jau riepas platums vai šaurums nodrošina saķeres laukumu, bet gan spiediens riepā. Saķeres laukums riepai nekādi nemainās nemainot spiedienu, jo auto sver tikpat cik pirms tam

===================

Pastudee nu veel materiaalus par riepas un celja mijiedarbiibu, varbuut izdosies nobraukt no

maldu celjiem Vismaz uzzinaasi, kadi speeki

un apstaaklji veido riepas kontakta laukumu

statikaa un dinamikaa

Sretsked

Ja,Crankshaft, sportam jā. Ikdienas braukšanai pietiek ar tāda pat platuma riepām kā vasarā. Nevienam auto speciāli šaurākas riepas,kā paredzējis ražotājs, licis neesmu un nekas, braucu samērā veiksmīgi ziemā.

=================

Principaa jau fizikas likumi nemainaas , braucam pa ielu, vai sportaa Vien arii pa ielu braucot esmu piefikseejis, ka plataaka riepa nu nekaadi nav labaaka,

driizaak otraadi Ziemaa, protams!

Par ledus bezšipu riepām varam padiskutēt, kas būs labāk- lielāks saķeres laukums vai mazāks ar šauru riepu .

=====================

Vispaar kau bezshipu riepas ledum (t.s. frikcijas riepas) dazhaadiem razhotaajiem ir ar dazhaadu filozofiju iekshaa, bet pa lielam vinjas nekaads dabas briinums nav - katraa gadiijumaa tai pat sportaa (ziemas krosos)

pa tiiru ledu, veel jo vairaak slapju, visaadi biinumBridzhstoni izgaazaas kaa vecas seetas Sniegaa vispaar absoluuti nevariigas

Sretsked

Yetti rakstīja: tik ziemā labāk šaurākas... te vari pētīt un rēķināt:

Kāpēc ziemā labāk šaurākas?

---------------------------

Savaads jautaajums no tavas puses Lai palielinaatu

riepas spiedienu uz celju taas kontakta virsmas laukumaa.

Tas gan neattiecas uz tiiri asfaltam paredzeetaam riepaam,

bet uz ziemas riepaam gan Ne jau velti rallijam paredzeetaas ziemas riepas ar radzeem ir tik shauras,

buutiibaa arii grunts riepas , tas pats ar krosu. savulaik mersiitis patiesi vislabaak jutaas ar razhotaaja parakstiitajaam ziemas riepaam 175x14

Sretsked

Nezinu gan, vai tā ir tāda oficiāla prakse,ir gadījies dzirdēt,ka jā, esot tāds uzstādījums,prasība. Vai tiesa,nezinu.

====================

Jaa, tas ir oficiaals uzstaadiijums, eksistee DIN/ISO

standarts par teemu, kuraa jebkaadas atkaapes no

aatruma raadiijuma pieljaujamas tikai "plus" virzienaa.

Seene

P.S. Stirna NEKAD "tā vienkārši" neuzskrien. Vajag arī mazliet pazīt dzīvnieku dabu.

=================

Jaa, dabu tieshaam vajag paziit, tikai ... taa paziishana

neko nedod, ja stirna / briedis / alnis ar leecienu paari

celjmalas kruumiem peekshnji izraadaas tava auto

priekshaa Diemzheel ir pieredze, par laimi ne personiigaa

> sretsked

Riepas jau nu mazaakas netaisa, bet par spidometriem

kanibaalam taisniiba - tieshi taa arii dara, taisa sisteemu

taadu, lai vienmeer raadiijums buutu plusaa. Taapeec jau oficiaalos meeriijumos aatrumu utt. meera ar GPS paliidziibu (muusdienaas) vai sevishkji preciizi - ar optiku