es gribu redzēt, ar kādām metodēm tu nodrošināsi tam ebaja sūdiņam nepieciešamo temperatūras starpību uz elementa VIRSMAS, lai no viņa izceltu kaut pusi no nomināli pieteiktās patērējamās jaudas. Izkapāt caurumu pakešlogā, lai viena puse būtu siltumā istabā, otra ārā salā?
Es nestrīdos par principu, es apstrīdu apšaubāmu sūdu stumšanu BEZ EKONOMISKA PAMATOJUMA.
jā, es ar iesmēju 
gluži tāpat kā par saiti uz ebaja peltjē elementiem ar komentāru "eksperimentiem" - kādiem eksperimentiem - nokurināt nevajadzīgi elektrību, mēģinot uzbūvēt savu auto ledusskapi? tie sūdiņi elektrību neražo... 
Bija pazīstamiem ļaužiem koģenerācijas stacija sabūvēta par eiropas naudu - audzēja kukurūzu, pūdēja, ražoja elektrību un sildīja zāģmateriālu kalti. Viss rūpals gāja, kamēr bija līdzmaksājumi - izbeidzās tie, izbeidzās arī zaļajam kupolam stīvums. Secinājumi - laikam jau bija pārāk dārgi, ja no savas kabatas būtu jāražo zaļā elektrība. Tagad ēkās cita ražotne, kukurūzas vietā graudi/rapsis/kartupeļi/griķi.
Un ja jau rūpniecisku apjomu projekts neaizgāja pašpietiekamības vai peļņas līmenī, ko tad gaidīt no aļibabas sūdiņiem?
Neaizmirsti, ka alumīniju (tā sakausējumus) magnēts neņem.
Nu ja, skaidrs. Ogļu koncepts jāapkaro, citam nav laika.
Jā, un? Es personīgi šajā tēmā izteicu jau divas idejas, kā uzlabot "īsto ekoloģiju", tak neviens neviena vārda neapsprieda.
Tikmēr Norvēģiem savas štelles jābīda
Jā, sevišķi Vecmīlgrāvī, kur visu gaisu sadirš nekrietnais autobraucējs...
Nē, tā saucas banāla darba dalīšana. Jaunas metodes rodas tur, kur ar tām var nopelnīt UN kur tām ir piemēroti apstākļi. Elektrību var iegūt no jūras plūdmaiņām, nu tad lai tās bagātās valstis izstrādā un ražo to tehnoloģiju, nevis, piemēram, Mongolija, kurai nav robežu ar ūdeni... Par to pašu co2 - lai to dara valsts, kur uzliekot savācējiekārtu uz viena vienīga skursteņa, var nopelnīt vairāk nekā kādas mazas valstiņas gada budžetu - nevajag sapņot ka mūsdienās kāds ar labdarību nodarbojas - visa pamatā ir iespēja nopelnīt. Un es nesaprotu, kas tad mums te "lokāli" ir tik atšķirīgs, lai neieviestu kādu jaunu tehnoloģiju? Skursteņi mums garāki? CO2 savādāks? Neesam mēs ne ar ko īpaši, mēs esam vienkārši nabagi uz to lielo fona.
Būt pionieriem zaļumā, kad tik daudz naudas trūkst tai pašai medicīnai? Kur saprāts?
Ja reāli domāt par ekoloģiju, tad par to naudu, ko izmaksātu visāda nedataisītu prototipu stumšana, vajadzētu ieguldīt valsts mežos, uzpirkt katru pleķi lauksaimniecībā neapstrādātās zemes un apmežot. Tad, kad fricis vai japoška vai amurikānis iemācīsies to CO2 savākt uzreiz pēc skursteņa tā, lai tie nebūtu vieni vienīgi izdevumi, tad arī vajag ņemt un lietot reālu, ekonomiski pamatotu tehnoloģiju. Bet šobrīd - plika teoretizēšana ka "paredz savākt". Kas paredz? Zinātne? Nu lai pacenšās vēl kādu gadiņu un uztaisa reālu vācēju, tad arī parunāsim.
P.S ja runājam par dīzeļa aprīkošanu ar gāzi (subsidētu, turklāt, jo viss "zaļais" ir nejēgā dārgs!), tad, manuprāt, piesārņojumu samazināšanai stipri vērtīgākas būtu ūdens filtru kasetes izpūtēja galā. Uztaisat tādu sistēmu, kaut ar apkopes maiņu ik pa 1000km, un visus kvēpus nofiltrēsiet ka prieks. Ik pa divām bākām izliet kaseti ūdens tankštellē tam paredzētā vietā nebūtu stipri ilgāk un neērtāk, kā pildīt miniatūru gāzes baloniņu dīzeļauto. Lūk, raimi, ideja.
Es ta iebraucu, vien smaidu par mūsu mērogiem. Ja rietumvalstīs kontrolētais posms desmitos kilometru, tad mums kas, sūda 7km lielākais ko spējām sakasīt? Pie mūsu sazarotā tīkla un skrienamo ceļu trūkuma nekas vairāk arī nebūs. Līdz ar to neredzu nekādu iemeslu "provocēties" uz atstiepšanu. Netrafarēto tur satikt pilnīgi tieši tāda pati iespēja kā visur citur - nu pasaki ka viņi tur neturpinās braukāt, kaut tranzītā. Par trijkāji netālu no stacionārā - Baltezera ikdiena. Viens 50 zonā, otrs uz ādažu pusi 100m aiz zīmes, 90. Kā reiz 500m starpā vien būs.
Ja kāds garantētu ka NEKAD tajā posmā savādākas kontroles nebūs, tad jā, tad varētu aunu baram pievienoties un "atstiept", droši vien divreiz, nedabraucot līdz otram radaram, bet metot ripā...
P.S kādēļ lai samazinātos iespēja tur satikt CP?
msh rakstīja: Eu, redaktor - pēc pirmā aprīļa vajag uzfilmēt viģiku par to, kā vidējā ātruma kontroles sistēma ļauj atstiept cik tik mašīna spēj iet
nekāds sakars pirmajam aprīlim vai vidējā ātruma kontroles radariem ar iespēju atstiept - to neviens nekad nav īsti traucējis. Jebšu tu domā, ja reiz būs Vvid kontrole, tad pa to posmu garantēti nevarēs uzrauties uz netrafarētās? Vai ka mūsu bāleliņiem neienāks prātā posma vidū uzlikt mazo zaļo trijkāji?
pat neizplūstot sīkumos par ražošanu, tīri utilizēt ko ir dabai draudzīgāk - pāris simtus kg alumīnija sakausējuma (motors, kārba) vai pāris simtus kg akumulatoru, un ne jau prastos svina - skābes, bet advancētos litija jonu vai nu kādi tur tajos elektro iet?
Par siltumu, ko nesavāc - tu laikam domā ka iekšdedzes dzinējs ir kā veca kvēldiega lampiņa, kas 95% taisa siltumu un 5% no patērētā pārvērš gaismā...
Ne tikai lai nopirktu, jāpaņem vairāk. Paskatamies pilnu dzīves ciklu ar pilnu utilizāciju...
jau gadus 15 ir kaudze ar mašīnām, kurām sava siltuma ziemā pietrūkst - tā ka vari nedzīt makaronus par nesavākto siltumu
protams, jo krievi izjauca ww2 amīšu humānās palīdzības - lendlīzes - tehniku un visu nagļakā nospieda. Būtībā ražoja to pašu, bet bez licenzes. Uz brīdi padomāju ka tu apgalvo pretējo...
par jeņķu kastēs esošiem no gazika nospertiem motoriem - to tu nopietni? vai tas tāds tēlains izteiksmes veids?
A kas vainas? Stipri līdzīga situācija kā ar bulcinieku ar īso kārbu - līdz legālajiem ātrumiem ir samērā spridzeklis, pat ar krautu kasti.
lynx85 rakstīja: Štrunts tie visi dīzeļi. Parunāsim par baložiem pilsētā.
bilde pazuda...
Štrunts tie visi dīzeļi. Parunāsim par baložiem pilsētā.
Protams ka vaina varētu būt svecēs - vecas sveces ziemā pārsalst un paliek cauras, tāpēc benDzīns tek ārā un papildus kaķu mīzaliem, salonā nāks arī benDzīna smaķelis. Elementāri.
Jā, nu tēmu piedirsām, tas fakts. Bet nu tad tā pa fikso, jā/nē variants - vai mans algoritms vai tad ir tik slikts?
Nekad neesi redzējis auto, kam uz tālajiem iedegas otrs lukturu pāris?
120 000 000 eiro, nevis "120 000 000 miljonus eiro", tik daudz miljonu gan nebūs. Palabojiet citās ziņās arī.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Secinājums - ja brīvā tirgus apstākļos nespēj būt konkurētspējīgas ES valstī ražotas ne tās senākās iekārtas, tad par ko var sapņot no aļibabas sūdiņiem? Ja sertificēta, ar pieejamām rezerves daļām un servisu, tehnika nespēj pati sevi nodrošināt (lasi - pelnīt naudu) - tad ko tu darīsi, kad tava čainas pečka noklāsies? Pirksi par bargu naudu nākamo? Šitik "zaļi" domāt var tikai glupš bagātnieks.