Jā, un? Es personīgi šajā tēmā izteicu jau divas idejas, kā uzlabot "īsto ekoloģiju", tak neviens neviena vārda neapsprieda.

Tikmēr Norvēģiem savas štelles jābīda

www.independent.co.uk/news/world/europe/norway-copper-mining-arctic-finnmark-pollution-environment-damage-fjords-a8778891.html

Jā, sevišķi Vecmīlgrāvī, kur visu gaisu sadirš nekrietnais autobraucējs...

Nē, tā saucas banāla darba dalīšana. Jaunas metodes rodas tur, kur ar tām var nopelnīt UN kur tām ir piemēroti apstākļi. Elektrību var iegūt no jūras plūdmaiņām, nu tad lai tās bagātās valstis izstrādā un ražo to tehnoloģiju, nevis, piemēram, Mongolija, kurai nav robežu ar ūdeni... Par to pašu co2 - lai to dara valsts, kur uzliekot savācējiekārtu uz viena vienīga skursteņa, var nopelnīt vairāk nekā kādas mazas valstiņas gada budžetu - nevajag sapņot ka mūsdienās kāds ar labdarību nodarbojas - visa pamatā ir iespēja nopelnīt. Un es nesaprotu, kas tad mums te "lokāli" ir tik atšķirīgs, lai neieviestu kādu jaunu tehnoloģiju? Skursteņi mums garāki? CO2 savādāks? Neesam mēs ne ar ko īpaši, mēs esam vienkārši nabagi uz to lielo fona.

Būt pionieriem zaļumā, kad tik daudz naudas trūkst tai pašai medicīnai? Kur saprāts?

Ja reāli domāt par ekoloģiju, tad par to naudu, ko izmaksātu visāda nedataisītu prototipu stumšana, vajadzētu ieguldīt valsts mežos, uzpirkt katru pleķi lauksaimniecībā neapstrādātās zemes un apmežot. Tad, kad fricis vai japoška vai amurikānis iemācīsies to CO2 savākt uzreiz pēc skursteņa tā, lai tie nebūtu vieni vienīgi izdevumi, tad arī vajag ņemt un lietot reālu, ekonomiski pamatotu tehnoloģiju. Bet šobrīd - plika teoretizēšana ka "paredz savākt". Kas paredz? Zinātne? Nu lai pacenšās vēl kādu gadiņu un uztaisa reālu vācēju, tad arī parunāsim.

P.S ja runājam par dīzeļa aprīkošanu ar gāzi (subsidētu, turklāt, jo viss "zaļais" ir nejēgā dārgs!), tad, manuprāt, piesārņojumu samazināšanai stipri vērtīgākas būtu ūdens filtru kasetes izpūtēja galā. Uztaisat tādu sistēmu, kaut ar apkopes maiņu ik pa 1000km, un visus kvēpus nofiltrēsiet ka prieks. Ik pa divām bākām izliet kaseti ūdens tankštellē tam paredzētā vietā nebūtu stipri ilgāk un neērtāk, kā pildīt miniatūru gāzes baloniņu dīzeļauto. Lūk, raimi, ideja.

Es ta iebraucu, vien smaidu par mūsu mērogiem. Ja rietumvalstīs kontrolētais posms desmitos kilometru, tad mums kas, sūda 7km lielākais ko spējām sakasīt? Pie mūsu sazarotā tīkla un skrienamo ceļu trūkuma nekas vairāk arī nebūs. Līdz ar to neredzu nekādu iemeslu "provocēties" uz atstiepšanu. Netrafarēto tur satikt pilnīgi tieši tāda pati iespēja kā visur citur - nu pasaki ka viņi tur neturpinās braukāt, kaut tranzītā. Par trijkāji netālu no stacionārā - Baltezera ikdiena. Viens 50 zonā, otrs uz ādažu pusi 100m aiz zīmes, 90. Kā reiz 500m starpā vien būs.

Ja kāds garantētu ka NEKAD tajā posmā savādākas kontroles nebūs, tad jā, tad varētu aunu baram pievienoties un "atstiept", droši vien divreiz, nedabraucot līdz otram radaram, bet metot ripā...

P.S kādēļ lai samazinātos iespēja tur satikt CP?

nekāds sakars pirmajam aprīlim vai vidējā ātruma kontroles radariem ar iespēju atstiept - to neviens nekad nav īsti traucējis. Jebšu tu domā, ja reiz būs Vvid kontrole, tad pa to posmu garantēti nevarēs uzrauties uz netrafarētās? Vai ka mūsu bāleliņiem neienāks prātā posma vidū uzlikt mazo zaļo trijkāji?

pat neizplūstot sīkumos par ražošanu, tīri utilizēt ko ir dabai draudzīgāk - pāris simtus kg alumīnija sakausējuma (motors, kārba) vai pāris simtus kg akumulatoru, un ne jau prastos svina - skābes, bet advancētos litija jonu vai nu kādi tur tajos elektro iet?

Par siltumu, ko nesavāc - tu laikam domā ka iekšdedzes dzinējs ir kā veca kvēldiega lampiņa, kas 95% taisa siltumu un 5% no patērētā pārvērš gaismā...

Ne tikai lai nopirktu, jāpaņem vairāk. Paskatamies pilnu dzīves ciklu ar pilnu utilizāciju...

jau gadus 15 ir kaudze ar mašīnām, kurām sava siltuma ziemā pietrūkst - tā ka vari nedzīt makaronus par nesavākto siltumu

protams, jo krievi izjauca ww2 amīšu humānās palīdzības - lendlīzes - tehniku un visu nagļakā nospieda. Būtībā ražoja to pašu, bet bez licenzes. Uz brīdi padomāju ka tu apgalvo pretējo...

par jeņķu kastēs esošiem no gazika nospertiem motoriem - to tu nopietni? vai tas tāds tēlains izteiksmes veids?

A kas vainas? Stipri līdzīga situācija kā ar bulcinieku ar īso kārbu - līdz legālajiem ātrumiem ir samērā spridzeklis, pat ar krautu kasti.

bilde pazuda...

Štrunts tie visi dīzeļi. Parunāsim par baložiem pilsētā.

Protams ka vaina varētu būt svecēs - vecas sveces ziemā pārsalst un paliek cauras, tāpēc benDzīns tek ārā un papildus kaķu mīzaliem, salonā nāks arī benDzīna smaķelis. Elementāri.

Jā, nu tēmu piedirsām, tas fakts. Bet nu tad tā pa fikso, jā/nē variants - vai mans algoritms vai tad ir tik slikts?

Nekad neesi redzējis auto, kam uz tālajiem iedegas otrs lukturu pāris?

120 000 000 eiro, nevis "120 000 000 miljonus eiro", tik daudz miljonu gan nebūs. Palabojiet citās ziņās arī.

Protams, izrauj vēl kautko no konteksta. Es pastāstīju KĀ es tieku galā ar pretimbraucošo gaismām, nevis īdēju ka NETIEKU.

Bet nu katrs par citiem spriež pēc savas samaitātības pakāpes... Visu mēs iepazīstam salīdzinot.

"ja skatiens (objektīvs) netiek pagriezts spilgta avota virzienā, nekas nespēs tevi apžilbināt."

protams, no saules aizgriežoties kaut 45 grādus nost, nekas nežilbinās. A kādās mērvienībās būs pretimbraucēja gaismas un mūs interesējošā ceļa nomale? 2-3, varbūt 5 grādi? IMHO piemērs neveiksmīgs.

Un ko tu redzi tajos 10-15 metros? Skaties labāk ko tavas puses nomalē izgaismo pretimbraucējs un paturi prātā kas notiek tavu gaismu galā, tā vismaz būs info par telpu, kurā tu nonāksi tad, kad būs jāizmainās un tos priekšējos 10-15m tu tāpat redzēsi ar perifēriju.

Vasarā bija atgadījums - remontēju pagalmā auto. Instrumenti garāžā, bez logiem. Katru reizi kad ārā, saulē biju laiciņu pastrādājis un iegāju garāžā pēc štrumentiem, pirmās 2s neredzēju neko - jo tas "fotoobjektīvs" bija adaptējies pilnīgi citai videi, nekā tā, kurā nonācu.

Intereses pēc: en.wikipedia.org/wiki/Eyepatch

Citēju tiem, kam slinkums lasīt: "Aircraft pilots used an eye patch, or close one eye to preserve night vision when there was disparity in the light intensity within or outside their aircraft, such as when flying at night over brightly lit cities, so that one eye could look out, and the other would be adjusted for the dim lighting of the cockpit to read unlit instruments and maps.[16]"

Bet protams, tie jau nav nekādi argumenti...

Nu davai, ja jau garajos tekstos - tad kāpēc nav pareizi vērt ciet vienu aci, no kuras tāpat tajās 2-3 sekundēs jēgas nebūs nekādas? Ieguvumus es personīgi esmu spējis pamanīt - mazāk nospīdināta un uzreiz labāk izšķir pelēko kontrastus, vārdu sakot, tumsā labāk redz. Bet vai tad tas nav tieši tas, ko mums vajag?

Piemēra pēc, vasarā, no spilgtas saules iebraucot tumšā tunelī, ir ļoti līdzīgs efekts - kamēr acis pierod un adaptējās, paiet kāds brīdis. Te tas pats. Jo lai nu kā es skatītos grāvī, tās gaismas taču tāpat spīd man tieši sejā - lasi - žilbina.

Nu tad lai nebūtu tukša diršana no manas puses, par tām apžilbināšanām: kā daru es, pareizi vai nepareizi, to jau lai citi vērtē.

Apžilbināšana nav nekas, kas uzbrūk nemanot - to diskomfortu, kad tās pretējās lampas kož, var jau saprast pa gabalu, un attiecīgi rīkoties. Speciāli neko nemeklēju, kur nu īpaši skatīties, būtībā nav nekas savādāks, kā izmainoties ar normālu braucēju - skatos sava labās puses luktura izgaismotajā starā. Neskatos virsū pretājām gaismām, ļoti minimāli čekoju kreiso nomali. Skatos, ko pretējais izgaismo manas puses nomalē. Sniegotā laikā, kad nomales baltas, ātrumu var arī nesamazināt, melnajā laikā, jau iepriekš prognozējot, cik sūdīgs pretimbraucējs, atlaižu gāzes pedāli, mainoties kāja virs bremžu pedāļa. Ja gaisma dikti kož acīs, kreiso pieveru ciet, kad izmainās, ver vaļā un vari saprast uzreiz visu. Šādi daru arī tad, kad kāds mudaks ar tālajām griež virsū no šķērsieliņas - kamēr pabrauc garām, tās puses aci piever ciet. Ātrumu izvēlos atkarībā no redzamības, ja pretimbraucējs nepagaismo manu nomali un jāpaļaujas tikai uz savām tuvajām, saprotams, ka būs lēnāk nekā tad, ja tomēr tiek izspīdināta grāvmala arī no pretējās puses.

Par mirkšķināšanām - ja nāk pretī un vienkārši spiež acīs un neesmu redzējis ka pārslēgtos, protams ka "uzmetinu" pretī - ~2s pieturu tālo gaismu slēdzi, tad deg ABI H4diegi + H1. Ja cilvēks aizmirsis pārslēgties, viss kārtībā. Ja šams uzspiež pretī vēl ko niknāku, nu tad jāsaka, šoreiz diemžēl neko - aklajos crashtestos, kurš ilgāk izturēs, nepiedalos. Ja redzu ka pārslēdzās uz tuvajām, bet tās tuvās spiež, nu tad atkal nekā, uzspiest pretī varu tikai retu reizi, pārsvarā pilsētā, kur ielas izgaismotas. Var jau būt ka aizdomājās, kamdēļ tad viņam mirkšķina, bet personīgie novērojumi rāda ka tomēr met atpakaļ tālos. Mesidžs neaiziet.

Apmēram tā.