Ja ivitis7 ir reāla persona ar tik tiešām neizdomātu fordu, tad nu pļeeeee es šitā nebiju rēcis.

Tu pērkot neredzēji, ka spārns sapuvis? Tu neredzēji, ka viņu nevar vienu pašu nomainīt, kā pakaļējo, bet jāzāģē gabals ārā, jāmetina gabals iekšā, jākrāso? Var jau, protams, pats izgriezt, pie kaimiņu Jankas iemetināt, pats špaktelēties un ar flakoniņu nokrāsot - un tik dārgi nemaz nesanāks. Bet nu.. Ja viss pārējais ir bijis ok, tad viena tāda spārna dēl varbūt var pievērt aci. Bet te izklausās pēc konkrēta lūžņa, kas 300 latus toč nemaksā.

Un nogulties zemē, lai palūrētu, vai apakšā nav grīda caura kā siers, neienāca prātā? Tur pat nav jāguļās zemē - pietiek pieliekties, pataustīt, vai nevar ar pirkstu slieksnī caurumu izbakstīt.

Ieguldīt naudu, taisīt, tad pārdot - nav jēgas. Neatmaksāsies. Pārdosi par tik pat, cik nopirki. Ieguldīto naudu norakstot kā lietošanas izmaksas.

Heh, un tas par to motora maiņu bija labs. Pa cik naudiņām tu ceri tikt pie cita motora? Kāda garantija, ka tas būs labs un dzīvotspējīgs? Pats kā izskatās tu viņu nenomainīsi.. lai gan tur nekā traka nav. Tātad, tev jāmaksā kādam, kas to darīs. Tas tiešām būs to vērts?

Labi, tas viss būtu šrunts. Pofig varbūt, ja es arī ne santīma nesaņemtu par savu metālu, ka tik lūznis prom no sētas. Bet te ir vēl kāda nianse - par mašīnu joprojām tiek maksāts līzings. Un jāmaksā vēl gadu. Es saprotu, ka pastāv iespēja pārformēt to līzi par kaut kādu patēriņa kredītu, auto pārrakstīt uz sava vārda un tad attiecīgi ir iespēja viņu norakstīt. BET - kamēr mašīna ir līzī, viņa ir kā ķīla par aizņemto summu un attiecīgi procenti ir mazāki. Ja pārformēšu uz tādu patēriņa kredītu - tad tak procents tūlīt būs lielāks. Un tas spēlē lomu, ja man katru mēnesi šīs nianses dēļ būs bankai procentos +10 latiņi jāpiešķir. Attiecīgi, pirms es uzzināju par to jauno norakstīšanas kārtību, domāju, ka bleķi nodošu uzpircējiem tagad, bet auto noņemšu no uzskaites tad, kad būs līzis beidzies. Tagad sanāk, ka figu, tā nevar. Grrr.

Btw, ir redzēti CP, kas brauc pa šoseju arī zem 90kmh. Uz kādiem 85. Un pārņem sajūta, ka ne visi ir informēti, ka viņu spidometriem ir kļūda. Respektīvi, ja spidometrs rāda 90, tad īstenībā varbūt ir mazāk. Un, ja priekšā braucošā CP mašīna pārvietojas ar 90kmh pēc jūsu spidometra, tas nebūt nenozīmē, ka ar 100kmh nedrīkst viņu apdzīt. Par to pie kauna staba nekārs.

Ak jā - uz Skanstenes vietā, kur ir kaut kāds remonts un zīme "50" un tūlīt blakus "30", pogainie draugie ganās arvien biežāk. Atkal jau - nevis apstājās ar migalkām kaut kur pirms remonta vietas, lai pastiprināti pievērstu autovadītāju uzmanību zīmēm, bet vienkārši iekasē naudiņas. Kretinē. Konkrēti kretinē. Šauj ar Stalkeri, mērijumu pat nerāda. Un ko tad tur baigi parādīsi.. Un ir pamatotas aizdomas, ka, gluži tāpat kā pie Mola uz krastenes, mēdz šūt klāt svešus ciparus. Sākumā saka, ka jums bija PRECĪZI 80, tad protokolā parādās 79, parādīt vispār neko nevar. Kaut kas neštimmē.

hmm, kurā? Teorētiski visi iet uz vienu.. bet neko neesmu manījis kaut kā.

Yeah, es arī šito manīju vienu dienu! Noooormāls pacans.

Bet lūk stāsts iz šodienas. Brauc tas pats vakardienas auto tur no Carnikavas puses, Kalngales virzienā. Garciems vai kas tur ir, kur tā dzelzsceļa pārbrauktuve un tad taisnais gabals Kalngales virzienā. Pirms sliedēm tiek laikus bremzēts, pēc līkuma lēni paātrinās - un tad IuuuIuuuu diskolampas aizmugurē. Vadītājā pārliecināta par 200%, ka spidometra šautriņa pat pāri 100 nebija paspējusi pāriet. Jā, paātrinājums pēc līkuma bija normāls, bet ko padarīsi jaudīgam vāģim, bik piespied un 100 ir. Nu, atnāk čalis un rāda Stalker fēnu ar 123. Nu TOČ nebija korekti, mēģināja jau atkal piešūt kaut ko beztēmā. Uz jautājumu, kā tad var zināt, kuram tas mērījums pieder, ja nav uzrādams laiks, atbilde - mēs zinām. Un tā kaut kā. Pēc paskaidrojuma lapas palūgšanas atdeva dokumentus un vairs nebija šiem iekāriens rakstīt papīrus. Interesanti, ne? Loģiski, ka pēc šādiem gadījumiem gribās sūtīt tirst arī tad, kad pats zini, ka tiešām esi tos 15-20 kmh pārsniedzis kaut kur. T.i., ja tas izdarīts vietā, kur ir šķitis, ka nu ne nu traucē kādam, ne kaut ko apdraud.

Jā, un šodien bija pilni ceļi ar patruļām. Bija jāaizskrien līdz Tukumam un atpakaļ pa dienu. Uf, bik bija pa ceļam pretimbraucošo ekipāžu. Nobrīnījos, kur tik daudz degvielu dabūjuši, ka vairs neslapstās tik pa krūmiem vien.

Ventiļu korķīši arī divas reizes ir nosperti pēdējā laikā. Ok, vienreiz bija tādi tīri spīdīgi. Vai tik ne Maximā pirktie. Bet ne tādi baigi acīs krītošie it kā. Tad uzliku defaultos plastmasas melnos. Hops, aiznākamā dienā nav arī to.

Pirms dažām dienām kāds bija mēģinājis uz haubes esošo bļembu raut nost. Un, kas ir interesanti - nevis visu bļembu, bet tikai augšējo daļu, kura šīs procedūras laikā ir salūzusi. Tur toč jābūt pamatīgām lomkām, lai neiedomātos, ka var skrūvgriezi pabāzt apakšā un visu bļembu izraut. Vai arī kāds umņiks ar nagiem plēsis..

Tuvojoties pelēkai "70" zīmei, ātrumu samazinu laikus. Jāatzīst, ka pa dienu tā nedaru, tur dažkārt plūsma vēl gabaliņu aiz zīmes turpina lēkšot uz 80 un tas dažkārt pat fascinē, ņemot vērā, cik bieži pēdējā laikā zem pēdējās tilta estakādes ir novietots fotoradars. Tagad vēls vakars, es vienīgā mašīna (tās pārējās divas pārāk tālu aizmugurē), tāpēc braucu pieklājīgi - ar domu, ka, ja šaus ar piupiu, tad pavisam noteikti stādinās mani. Pabraucot garām zīmei, spidometrā ir nedaudz zem 70. Pēc GPS ir vairākas reizes mērīts, ka 70 pēc pulksteņa ir 65 reālajā dzīvē. Tātad, ja ir nedaudz zem, tad reālais ātrums tobrīd bija kādi 63-64. Tā nu mierīgi dudinu pa to pašu pirmo joslu. O, jā, manu, ka aiz pēdējās estakādes kaut kas dzeltens nogrozās. Pārsteigts nejūtos, jo pēdējā laikā viņi tai vietā pārāk bieži vakaros gozējās un es drīzāk esmu pārsteigts, ja nevienu likumsargu ekipāžu tur pievakarē neredz.

Es jau sāku smaidīt, esmu gandrīz pārliecināts, ka tūlīt turēs un kaut ko mēģinās piešūt. Nu, protams, ka dzeltenīgais stāvs lec uz ielas un tirina savu zebras spieķi man taisni deguna priekšā. Strauji bremzēju, veru vaļā logu.

CP: Dokumentiņus lūdzu! (Priekšā nestādījās, skaidri atceros.)

Es: (Lai arī zinu, ka vispirms viņam būtu mani jāpainformē, par ko esmu apstādināts, nekasos un dodu papīrus - jo man sejā ir milzīgs smaids, poliča nolaistajā rokā ieraugot STALKERI!!! un es nojaušu jautrību.)

CP: Uz cik ta braucām?

Es: (Līdz ausīm smaidot.) Uz 64.

CP: (Tāds kā izbrīnīts par tik konkrētu ciparu.) Nu jau, nu jau, mums te rāda ko citu! (Rāda man savu piupiu, kur spīd 74.)

Es: (Valdu smieklus, domāju, ka man kādus 68-69 varbūt mēģinās piešūt, bet ne jau par 10 vairāk nekā patiesībā.) Nē, man bija 64, maksimums 65.

CP: Būs jāuzgaida nedaudz, uzrakstīsim protokolu. (Jau griežās it kā uz iešanu prom.)

Es: Labi, tikai paskaidrojuma lapu atnesiet un laikus protokolā atzīmējiet, ka paskaidrojums IR pievienots. Un paskaidrojuma lapai to augšu arī var aizpildīt.

CP: (???) Un ko jūs tur rakstīsiet tajā paskaidrojumā?

Es: Kā ko? To, ka man bija 64 kmh. To, ka jau pie zīmes "70" bija 64 kmh. Ja man būtu bijuši 74 kmh, tad spidometrā būtu tuvu 80, kā pavisam noteikti nebija. Ja man spidometrā ir 70, tad reāli ir 65.

CP: Jums kaut kas tad nav kārtībā ar spidometru...

Es: Un vispār man reku ir spīdvarnings mašīnā, viņš iepīkstētos, ja būtu virs 65. (Ir tāda fīča Saab`ā tik tiešām. Tiesa, tobrīd nebija aktivizēta, bet paklikšķināju pa pogām un tur pēdējais brīdinājuma limits rādās 63 kmh - biju uzlicis, kad māsu dresēju braukt.) Redziet, reku pat 63, nevis 65 man stāv uzlikts.

CP: (Pabāž galvu, skatās.) Tādu nebiju redzējis.. Bet nu jums tur ir kaut kāda kļūda. Radaram arī ir kļūda, bet blablabla..

Es: Jā, Stalkerim ir kļūda, bet ne jau tik liela. Ir +-5kmh pie šāda ātruma. Tātad 74-5=69 un arī tik man pavisam noteikti nebija. Varam rakstīt protokolu, tikai to paskaidrojuma lapu atnesiet..

Tad tur vēl sekoja neliela vārdu apmaiņa arvien augstākos toņos, bet man slinkums rakstīt. Iegrūda man rokās dokumentus un noteica "brauciet!". Ellīgi dusmīgs nokūpināju riepas (jā, jā, zinu, ka lieli puikas tā nedara) un aizbraucu.

Dekster: nu, davai. Vēl pasauksim Seeni uz mītingu. Vajag tikai salikt idejas uz papīra. Kodēt es kaut necik protu.

Par Ropažu ielu - es arī tur vienu dienu iegriezos. Arī nepamanīju. A nē, īstenībā laikam pamanīju apaļo sarkano rimbuli, bet īpaši nepievērsu uzmanību. Jo pēdējā laikā esmu pieradis pie tiem rimbuļiem Šampētera ielas rajonā Pārdaugavā - tur bez mitas kaut ko rok krustām šķērsām un liek tās braukšanas aizlieguma zīmes katru otro dienu citur. Un ej nu saproti, kā tur pareizi jābrauc, lai tiktu pie vajadzīgās mājas, nepārkāpjot noteikumus. Pie tam - tas, ka tur karājās zīme ielas sākumā, parasti nebūt nenozīmē, ka nevarēs ar auto izbraukt. Sarakta ir viena ceļa mala, blakus var normāli pabraukt garām. Nu, attiecīgi šeit griežoties tajā Ropažu ielā bija līdzīgi - oo, sarkanais rimbulis, nu pofig, garām jau tikšu. Bija pa vēlu mest riņķī. Ķieģeļus es pamanu ātrāk. Būtu pamanījis, nebūtu iegriezies. Bet jau gabaliņu tālāk tiešām īsts ķieģelis un ceļš beidzās. Visi brauc uz sliedēm (kuras nav vienā līmenī ar brauktuvi) un dod tālāk. Arī es. A ko darīt?

A šmigai tak ik pa laikam atlaides. Tikko bija Rimi 0.7 Jamesons par 9.99 iekš metāla bundžas (Dolē manīts), tagad laikam maksimā Jack Daniels pa 14 latiem. Vienmēr var atrast, ko dzert.

Īstenībā, es ļoti labprāt dzirdētu no kādas augstāk stāvošas institūcijas, kura lemj par zīmju izvietošanu, kāds ir loģiskai pamatojums tam, ka zīme "30" šajā gadījumā nav uzlikta vēl pāris vietās atkārtoti. Ok, Slāvu tiltam otrā pusē pie iebraukšanas aplī vēl var iztikt - tāpat tur aplī neviens pa dienu baigi ātrāk nebrauc. Naktīs gan brauc.. es pats diennakts tumšajām laikā, kad tur viss ir tukšs, visam slāviniekam braucu pāri uz 60, apli uz tikpat, tad nemazinot ātrumu slaidā lokā ierakstos Lubānas ielā un tikai tad bremzējos - jo zinu, ka tur stāv VIŅI. Neloģiski gan kaut kā. Labi, bet kāda mārutka pēc pie izbraukšanas no apļa uz Lubānas ielu nav vēlviena zīme 30???! Jo zonas robežās nedrīkst likt citas zīmes, vai?? Un pat ja nedrīkst - vai tad tā tīri atgādinoši nevarētu tomēr? Šmurguļi, pļe.

Īstenībā man te tāda sestdienas rīta miglainā vīzija parādījās par tādu kā lapu, kur cilvēki varētu bliezt iekšā info par interesantās vietās redzētu CP ekipāžu darbiem un nedarbiem. Laiks, vieta, īss apraksts par to, ko un kāpēc ķer, varbūt foto, ja nav slinkums izrausties no sava auto, CP autiņa numurs. Ja kāds ir vēl parunājis (t.i. uzdevis retorisku jautājumu, vai tad šiten ir korekti stāvēt un ķert par to un to), tad to var īsti atstāstīt. Nepārspīlējot ar gudru un garu tiršanu, bet tā pa punktiem - redzēju tur un tur, darīja to un to. Blablabla. Es saprotu, ka to varētu darīt arī forumā, bet te trūkst pārskatāmība un iespēja kaut kā ievāktos datus palūrēt citā griezumā. Respektīvi, paņemam noteiktas CP ekipāžas numuru un paskatamies, kur tik viņi pēdējā laikā nav manīti. Un tad varbūt gluži nejauši izkristalizētos pa kādai kompānijai, kuri pārlieku bieži stāv tipiskās slaukšanas vietās. Un šo informāciju jau var piespēlēt tālāk augstākstāvošiem onkuļiem un tantēm. Tā vot kaut kā.. Tā ir tikai tāda fiksā brainstormīgā vīzija, te vēl viskautko varētu saštukot. Un man pat šķiet, tauta atsaucīgi bildētu tos šmurguļus. Tāpat kā atsaucīgi pavilkās uz Lato kunga invalīdvietu aizņēmēju bildētājiem. Ne? Man vismaz patiktu.. Tas, ka ir viena konkrēta vieta, kur "pasūdzēties" par redzēto, zinot, ka šī ievāktā informācija var tālāk kalpot augstāku mērķu labā. Tāpat vien, lai verbāli iepļūtītu forumā kārtējo reizi par savu sāpi - tā dažkārt ir slinkums. Pārāk bieži kaut ko jautru gadās no to citronpuiku puses manīt... Mjā, un turpinot par šito prātot, man pat šķiet, ka es būtu gatavs pielikt savu roku un to uzcept. Nealkstu, bet varētu piespiesties. Nākotnes vārdā.

Lūk, man, piemēram, ir diploms par to, ka esmu tiesīgs skolā mācīt jaunajai paaudzei kompīšus lauzt. Pieredze visnotaļ pamatīga šajā lauciņā. Un domā, es strādāju tagad skolā? Hah. Ja galvā strādā, ej tālāk. Bet esmu strādājis arī skolā. Protams, ka ar to algu ir nereāli dzīvot, bet ir taču visādi varianti kur piepelnīties. Loģiski, ka no tā cieš pamatdarbs (lai gan pēc ienākumiem tas drīzāk sanāca kā hobijdarbs ). Taču vairāk kasīšanās sanāca ar priekšniecību tieši kaut kādu laikā nesataisītu sūda papīru dēļ, nevis tiešā uzdevuma, t.i. izglītošanas darba, dēļ. Varbūt tāpēc, ka patika.

Nu, un atgriežoties pie poličiem. Algu maksā pēc sarakstītajiem protokoliem? Par to, ka stāvēsi kaut kur avārijas vietā un paregulēsi satiksmi, neviens nemaksās? Bet var tak uzrakstīt atskaitē, ka lūk, tur un tur biju, darīju to un to, tas bija svarīgāk par šaudīšanos no krūmiem pēc pusnakts kaut kur Rumbulā. Vai tiešām priekšniecība tiešā tekstā atļausies norāt par tādu uzcītību un apgriezt algu.. Varbūt.

Bet par tēmu.

Vienu vakaru ļoti nesen braucu ārā no Slāvu apļa uz Lubānas ielu. Un tur tak tā zona "30", beidzās tikai kādu gabaliņu pirms tuvākā luksofora. Jēgu šitam nesaprotu - jo remontdarbi TIK tālu toč nav, varēja jau nu zonas beigšanās zīmi nolikt tuvāk aplim. Loģiska pamatojuma tur braukt uz 30 nav, bet vai tad tas netraucē puikām stāvēt taisni pie pašas zīmes? Tur kaut kāda autostāvvieta vai kas tāds, šie taisni blakus un tik šaudās. Man arī gandrīz iešāva, jo nuuu vakars vēls, ielas tukšās, sākumā no apļa izbraucu lēni un prātīgi, tad ātrums lēnām kāpa. Nebūtu man viens uzmiršķinājis, varbūt būtu es saņēmis izrakstu par +30. Apmetu līkumu, izbraucu vēlreiz pa Slāvu apli, braucu vēlreiz šiem pretim. Iegriežos pie viņiem, sāku vērot darbībā. Šamie abi baigi blenž. Es neko.. izkāpu no mašīnas, pagāju nedaudz nostāk un ar telefonu bildēju, kā viņu mašīna smuki stāv blakus tai "30" zīmei. Jo bija tak tas pants kaut kur, ka 1) nedrīkst blakus zīmei šaudīties (ok, jā, viņi teorētiski šauj lielākā attālumā), 2) nedrīkst šaudīties vietās, kur ātruma ierobežojums ir ceļa remontu dēļ. Ne tā? Varbūt kļūdos.

Nu lūk. Eju atpakaļ uz mašīnu, parādu abiem šiem uz augšu pavērstu īkšķi, pasmaidu. Viens izkāpj, prasa, kas man nepatīk. Es - tā un šitā, veči c`mon, vai tad šeit ir smuki tā spēlēties ar radaru, tak reku tās pēdējās divas mašīnas, ko apturējāt, no apļa izbrauca ļoti lēni un paātrinājās arī lēni. Nu pavisam noteikti nevienam neapdraudēja dzīvību un veselību, tā ka nedaudz nekorekti stādināt un slaukt visus pēc kārtas šādā vietā. Čalis bik aizrijās, palika uz pauzes. Pēc pāris sekundēm saka - aaa eee uuu aa a jūs stāvat zem zīmes stāvēt aizliegts (jā, tur bija gan tāda zīme, biju paspējis pamanīt). Un es šim pretim - nuuu jā, man pat ir smuka bilde telefonā, kur jūs man blakus bez migalkām stāvat zem tās pašas zīmes. Atkal pauze pāris sekundes un niknais skatiens. Tad jautājums - a ko jūs darīsiet ar to bildi? Es - nu nez, varbūt attiecīgajām institūcijām varētu patikt uzmest aci. Un neko, iekāpu mašīnā, nekorekti nospolējos un aizbraucu. Pēc laiciņa braucu atkal garām - šamos vairs tur nemanīju.

Bet tad pagāja pāris dienas - ooo, atkal puikas tai pat vietā. Tikai šķiet, ka citi. Es atkal blakus, hops hops ārā, bildēju. Šie baigi noblenž, bet nu neko nesaka. Man arī bija steidzams zvans un fiksi jāskrien, tāpēc klauvēt šiem pie lodziņa un ielaisties sarunās nebija laika. Nu, un domājiet nākamā (varbūt aiznākamā vakarā) šamie atkal nebija tur? Bija, protams. Kropļi.