Jū, tumšādaini tipi arī tusē par tramvajiem daudz visās diennakts stundās. Un cik tad es te ar to trambuli esmu paspējis pabraukāt, bet enivej gana ir redzēts. Piedāvā ķēdītes, telefonus, gredzenus, pulksteņus, stāsta, ka tikko no cietuma iznākuši un vajagot naudu lidmašīnas biļetei, un tamlīdzīgas basņas. Protams, nevajag vienkārši atbildēt jau uz pašu pirmo jautājumu, vispār skatīties virsū nevajag - tad tālāk nepiesienas. Bet žēl skatīties uz tiem ļautiņiem, kam prāta trūkst un viņi ielaižas garākās pārrunās. Ir manīts, ka tantuks gados iedod vienam arābveidīgajam divus latus, lai viņš kopā ar saviem pacaniem tiek līdz lidostai. Nu jā, bet ne vienmēr ir tik viegli atsieties. Te pirms kāda mēneša vienu vakaru braucu mājup, piesēžas klāt kaut kāds gruzīns. Tā un šitā, esot ķēde, ko tikai pa 15 Ls atdos. Es it kā sākumā mēģinu sarunās neielaisties, bet šis grūž savu ķēdi man feisā. Nu, lai neizraisītu lieki agresiju, nolemju pārmīt pāris vārdus. Galvenais neizskaties noraustījies! Es saku - da nav man naudas, redz, es ar trambuli braucu, jo mēneša beigas un nav naudas benzīnam. (Reāli gan es torīt nebiju pārliecināts par promiļu neesamību asinīs, tāpēc auto atstāju pie sētas.) Šis skatās uz manu telefonu (es tobrīd sēdēju, google.readerī rss`us lasīju), prasa, cik par to var dabūt - es saku, da vecs sūds redz, klitors izļodzījies, slēdzas ārā, bača netur - tādu pat lombardā neņems. Kad n-to reizi atbildu, ka man nav ne kapeikas, lai viņa sasodīto ķēdīti pirktu un arī nevajag man īsti, šis pāriet pie citas taktikas - iebiedēšana, sākot pļurkšķēt, kā esot tikko centrā vienam biezajam iedevis pa purnu un to ķēdi atņēmis. Telefonu arī esot atņēmis, bet to jau lombardā atdeva tūlīt, ķēdi neesot gribējuši ņemt. Klausos, smaidu, sak` pissdatijs pacans tu esi, tēloju, ka man ne kripatu nav mīziens. Bet īstenībā ir, šamie tomēr divi un, lai arī es par pusgalvas tiesu garāks, šie neizskatās tievi un tizli. Un izkāpt jau nav kur, bet galapunkts tuvojas. Jau izpīpēju rīcības plānu - sist pēc skata naskākajam taisni pa purnu, tad ļooooooti ātri skriet -, bet paveicās, šamiem pieturu pirms galapunkta atcerējās, ka jālec ārā, tak Vitaljik te dzīvo.