Paldies par pūlēm, BET:

1) Mašīna ir agrīna otrās paaudzes fābija, nevis vēlīna pirmās paaudzes fābija;

2) Man viss tas ir datoros; gan uz istabas datora gan uz garāžas datora stāv ELSA, programma kas satur oficiālās VAG remonta instrukcijas un shēmas - nu jā, tā lapa tās pašas izplata internetā.

Gūglējot par spilvena izņemšanu [ražotāja instrukcija bik atšķiras no realitātes, iespējams ka tur ir aprakstīts vēlīnāks variants] atradu tieši tā foruma tofiku par spilvena grabēšanu.

Precīzi. Ja man akurāt gadās kādas haltūras, tad šādi otršķirīgi darbi bez kuriem mašīna kustas uz priekšu vienkārši paliek karājoties gaisā līdz sanāk laika tiem pieķerties. Kā reiz tieši tāda iemesla dēļ tikai tagad tai fābijai pieķēros; gribēju pieķerties šīm lietām pirms divām nedēļām, bet tā vietā nejauši garāžu savajadzējās vienai svešai mašīnai.

Cik maksā tava uz dīvāna pie televizora, vai pie datora nosēdētā stunda, un kurš par to tev maksā?

Sanāca bik pieķerties muteres fābijai; tā manos nagos nonāca jo mutere atkal kaut kur palika, šoreiz 4 km no mājām; pēc apraksta domāju ka atkal starteris nogļukojis, nē, šoreiz klemmei bija iestājies nekontakts... Klemmes, protams, pabrucināju un labi pievilku, cerams ka šitāda huiņa vairs negadīsies.

Pirmais objekts bija kruīzs - noņēmu stūri, procesā ieraugot ka tomēr spilveni laikam nav bijuši izšauti, jo spilvens septītā gada, un noņēmu slēdzi. Atrāvu vaļā pašu kloķa galā esošo slēdzi, domādams ka tur būs nekontakts - tur viss labi. Bet iedomājos pazvanīt vadus starp to slēdzi un štekeri, secinājums - pārlūzuši vadi pa locījuma vietu - sadalīju slēdzi līdz galam reizinātājos un ielodēju tur sešus jaunus vadus. Izmaksas - 0,00 eiras. Izbraucot nosecināju ka škodas inženieri iepisuši kapeiku, neaprīkojot to mašīnu ar nekādu kruīza lampiņu.

Nākamais objekts bija klimats - sameklēju kā tas bloks ņemas laukā [diezgan tizli], izņēmu, atrāvu vaļā, nosecināju ka tur nav nekā tāda ko saremontēt, karoč nāksies vien nopirkt citu bloku un šito pagaidām atlikt atpakaļ. Cerams ka dārgāks par kādu tricāru nebūs.

Pēc tam pieķēros pasažiera spilvenam - sākotnējā doma bija izņemt spilvenu lai pameklētu kas zem paneļa grab, bet gūglējot kā to spilvenu izņemt, atradu tēmu britu škodu forumā, kur vairāki bija rakstījuši ka viņiem pats spilvens grabējis.Nu ko, ņēmu ārā - jāizņem augšējais bardaks, tur trīs skrūves tur vietā spilvenu - bet jautrākais pasāciens ir izņemt ārā spilvena vāku, kas ir atsevišķa, panelī ieāķēta detaļa kas savā vietā turas stingri. Graboņas cēlonis acīmredzot ir dēļ tā ka spilvens un vāks ir divas atsevišķas detaļas, spilvens skrūvējas pie metāla cauruļu karkasa kas atrodas zem paneļa bet vāks iekabinās pašā plastmasas panelī, vārdu sakot, abi var kustēties attiecībā viens pret otru - bet lai izšāviena brīdī garantētu ka balons salauž vāku, nevis to aizšauj kaut kur, spilvena korpuss ir tajā vākā ieāķēts ar āķiem, kuri ļauj abiem vertikāli diezgan brīvi staigāt vienam pret otru - notinu tos āķus ar auduma izoleni - braucot pa nelīdzenu asfalta ceļu neko nedzirdēju, braucot pa granti kaut kas grabēja, bet jūtami klusāk - būs vēl tur kādreiz jāatgriežas.

Pēc tam pieķēros dienas gaitas gaismām, tb dienas gaitas gaismu funkcijas ar ko tā mašīna ir aprīkota un kas pārstāja darboties nākamajā dienā pēc nopirkšanas. Es biju pārsteigts ka mašīnai kurai ir centrālās elektrības bloks, dienas gaitas gaismām ir atsevišķs relejs un slēdzītis tā izslēgšanai, un nevis to izveic centrālās elektrības bloks, un to atslēgt var tikai ar kompi. Paštukojot nācās izsecināt ka te atkal ir škodas kapeiku iepisiens; tas centrālās elektrības bloks dienas gaismu ieraudzīja 1999. gadā vecajā fābijā, un tam NAV lukturu kontroles funkcijas, atšķirībā no, teiksim, B6 audī vai mk5 golfa, tāpēc relejs. Izrāvu releju, atrāvu vaļā, ieraudzīju salūzušus lodējumus, iejaucos ar lodāmuru, viss notiek. Varēju vēl palamāt škodas inženierus; kapeikpišanas dēļ tur ir tas viengabala panelis, kā dacītei, bet releju dēlis atrodas zem tā, un iespēja tam piekļūt ir ļoti grūta; škodas autoelektriķiem vajag tievas, čūskveidīgas rokas - paša ražotāja norādes kā to darīt ir pilnīgs buļļa sūds.

Visbeidzot, durvju slēdzene, tā kurā iebāž atslēgu; kāds to pagātnē bija izvarojis - šrotā nopirku pa 10 eirām citu slēdzeni un ķēros klāt no divām uztaisīt vienu. Un atkal nācās tos čehus lamāt, nu naksuj viņi nevarēja izmantot vācu slēdzeni, vai vismaz vācu dizainu, tādu kā mk4 golfam, B5 pastētei utt [šī ir kārtējā vecās fābijas detaļa], kuriem slēdzene normāli izjaucas - jānoņem tik viens sprosts, jāizkabina laukā tas mēsls kas iespraužas durvju slēdzenē un serdeni var izņemt - a te tam visam ir visaptverošs divdaļīgs kaut kāda sakausējuma korpuss, aizvērts ar četrām tērauda tapiņām, ko [acīmredzot] nemaz nav paredzēts izjaukt, jo tapiņas pašas uz āru nenāks, bet izurbt cieta metāla tapiņas mīkstākā korpusā nav reāli. Beidzās ar brutālu to tapiņu iesišanu uz iekšu, viņām sev uztaisot jaunus izejas caurumus, un korpusa atvēršanu ar mazu meiseli - par brīnumu gala rezultāts pat sanāca diezgan pieņemams, bet nu tā konstrukcija...

Vēl kaut kad būs jāatgriežas pie klimata, jāpaņem priekšā parkings un jāpārskata lukturi - man nepatīk lukturu blāvums, jo vairāk zinot manas muteres redzi; viena rūmstera, ar kuru sanāca pirms pusotra mēneša ņemties, īpašnieks arī par lukturiem sūdzējās. Un sāk jau nākt prādā muļķīgas domas ka varbūt tomēr vajadzētu kaut ko aprīkojumā uzlabot - ielikt cornering light funkcionalitāti [tur kaut kāds bloks slēgā miglas] un kaut kādu krutāku spidometru, pieņemot ka esošais nav krutākais

Matemātika ir šausmīgi vienkārša - nomest mazo odometru pa nullēm un pēc uzpildes izdalīt litrus ar kilometru simtiem.

Mašīnas ekrāns visdrīzāk rāda pareizi, bet benzīntankiem ir nosliece uzlikt lai sūknis kļūdītos par sliktu klientam uz pieļaujamās kļūdas robežas.

Bet pieprasījums vienmēr ir atkarīgs no cenas...

Man kaut kā liekas ka lielveikalu vadītāji nav nekādi "pāķi", lielākā daļa ja ne visi ir tādi paši dižpilsēteļi kā tu... Bet jā, ar cirku vai bez cirka, kamēr juridiskas personas var nopirkt visu, tikmēr galvenais caurums ir un būs, un šo caurumu nolikvidēt nozīmētu apstādināt vai kavēt lielas daļas firmu darbību.

Attiecībā par tavu ideju - diezgan liels sviests. Vakardien, piemēram, atkal atstāju Depo nepilnas 60 eiras par apmēram neko, būtu man bijis groziņš, būtu labi ja ceturtā daļa groziņa, kā jau noproti, ganījos tikai pa aizliegto sadaļu - pēc tavas idejas to nieku nopirkšanai man būtu bijis Depo jāatstāj vēl 240 eiras pārtikas un higiēnas preču nodaļās...

P.N. Nav ko dzīvot pilsētā, tad varēsi iepirkties kā tu vēlies - kā reiz es mūsu ciema vienīgajā veikalā varu tieši tā arī darīt [nu protams, ja tajā saimniecības preču plauktā ir kas interesants]; jau kādu mēnesi preces netiek šķirotas.

Kāpēc lai kaut ko aizmēztu ja elektriskās kastes priekš lētas un šaubīgas tirgošanas ir daudz piemērotākas nekā normālās mašīnas?

Kāpēc lai nevarētu būt? Galvenā atšķirība mūsdienu televizoriem pret monitoriem - vairāk un dažādākas video ieejas un spēja uztvert televīzijas stacijas.

Ja tā padomā, es pat laikam varētu prikola pēc izmēģināt lielummānijas variantu, atstiepjot istabā no lejas televizoru - es gan šaubos ka es būšu sajūsmā.

Šodien uz šosejas trešajā robā kožot nost fūri atcerējos ka tagad tak motoram jauda bik pieaugusi, gaiss aukstāks, kampiens ir kādu strēķīti labāks - žēl tik ka pilnvērtīgai tā izbaudīšanai vajag tīru ceļu vai kvatru...

Šodien pēc ilgāka pārtraukuma aizbraucu iepirkties Depo; izdomāju ka derētu nopirkt kaut kādus intrumentus un bik uzlabot garāžā elektroinstalāciju. Kolēģis man jau bija stāstījis kāds Depo ir farss ar visu šito, tajā skaitā tas cik viegli uztaisīt juridiskas personas karti, bet nu es negribēju čakarēties taisot kaut kādu karti, vienkāršāk ir pāriet pāri ielai un aizņemties no kaimiņa viņējo karti Depo jaunais iekšējais sadalījums rullz - es kā "juridiska persona" nedrīkstu pirkt paiku un ko tur vēl ne, jo tie visi ir nodalīti priekš parastiem mirstīgajiem Stāvot rindā pieredzēju ka kaut kādam cilvēkam nebija pareizā karte un viņu pārdevēja pasūtīja trīs mājas tālāk - mani tāda problēma nepiemeklēja

Trīs? Vispār skolotāju vasaras brīvlaiks ir divi mēneši...

Detaļas kods tam mērstienim tāpat ir, ko var apskatīties... Cita lieta ka var nebūt oriģināls kaut kas cits - teiksim, es te tikko vienam motoram ko mainīju dabūju uz pusēm salūzušu [pārpuvušu] mērtausta trubu sametināt, procesā nedaudz nolohojoties un uztaisot to trubu par puscentimetru garāku - nu tad īpašniekam arī pateicu lai lej max 4/5 no līmeņa; līmenis ~2,5 cm.

Vajadzības? Katrs šis Jāspers aizvieto kādu problemātisku "īsto" mantu. Dremel dremelis, kā jau minēju, nosprāga ļoti ātri, domājams, bezjēdzīga vipendrona dēļ - slēdzis tam bija tāds velkams, ar kuru vienlaicīgi ieslēdza un regulēja ātrumu, tas laikam arī izbeidzās - Jāspera dremeli ieslēdz ar parastu slēdzīti, ātrumu regulē ar atsevišķu ripuli kuru nekad nevajag aiztikt. Par fleksi jau izteicos - es pirms tam nopirku pa ~50 eirām Hitachi mazo fleksi - gribēju Makitu, bet Depo taisni bija pārgājuši uz Hitachi; fleksi vajadzēja uz sitiena - tas nelietis DIVAS REIZES izbeidzās - vispirms jau jaunu ieslēdzot bija aizdomīga skaņa, ne tā kā vajadzētu skanēt fleksim, tas bija viens no iemesliem kāpēc saglabāju čeku un kasti, un noderēja, dažus mēnešus vēlāk izbeidzās reduktors; kad šis jau tur sprāga nost, nopirku jāsperu lai nepaliktu bez flekša - to sataisīja, vēl kādu laiku vēlāk kaut kas elektriski izbeidzās; fleksis vienkārši apstājās un viss - to atkal sataisīja - nu tagad tas fleksis mētājas garāžā ar drāšu birsti virsū; ja savajagas kaut ko nokasīt [ļoti reti], viņu izmantoju, savādāk izmantoju mazo Makitu, ko impulsīvi gadījās Aizkraukles "Mājai un Dārzam" nopirkt; rumāņu Makita pagaidām ir bijusi jālamā tikai par sprūstošu slēdzi.

Attiecībā par tavu izvēli - tas tavs Metabo no Jāspera atšķiras tikai ar bik labāku kvalitāti un vieglāku detaļu pieejamību. Ja es akurāt gribētu pirkt ko tādu, pirktu Makitu; vienkārši ir bijusi pieredze - vienu gadu kopā ar vienu čali būvējām karkasa mājeles, viņam bija Makitas čemodāniņš ar skrūvpistoli un urbjmašīnu , skrūvpistole tika likta nenormālā slodzē, dienās kad skrūvējām kopā rāmjus, lādētājs nespēja akumulatorus lādēt - pēc kādiem 9 mēnešiem vienā jaukā dienā skrūvpistole apstājās, čalis to izjauca, atrada nodilušas ogles, izjauca pie sienas pakārtu lieku Makitas urbjmašīnu, no tās izņēma tādas pašas ogles, ielika skrūvpistolē un dragāja tālāk.

Jāsperu ir jāpērk ar prātu - ja to izdara, tad nav par ko sūdzēties. Teiksim, man garāžā ir Jāspera fleksis un Jāspera dremelis. Fleksi es nopirku kā rezervistu uz to laiku kad mans Hitachi fleksis bija jādod jau otro reizi uz garantijas remontu - galvenā problēma - tas 850 vai cik tur vatu fleksis ir maza lielā flekša kopija, ļoti neērts lietošanai ar vienu roku; jāspera flekšiem jāuzmana reduktora sazobe, ja vajag, jāsašeibo lai nebūtu pārāk liela lufte, jo ja neaprauj zobratus, tad nav par ko sūdzēties. Jāspera dremeli es nopirku jo Dremel dremelis izbeidzās, ļoti ātri pie tam, vajadzēja dremeli, un viens forumists teica ka tas ir 90% no īstās mantas funkcionalitātes par 20% cenu - un viņam ir pilnīga taisnība, tas jāspera dremelis ir pārdzīvojis to īsto kas man bija vismaz 10x; galvenais kas man nepatika - viņam pa 17 eirām bija miskastē izmetamu instrumentu komplekts; būtu labāk tos sūdus pietaupījuši un vēl bik kvalitatīvāku viņu uztaisījuši.

Kvalitātes parametri. Fofāgenam, piemēram, tāds cipars kā viskozitāte nemaz neeksistē - tu atver ELSU lai paskatītos kāda eļļa jāizmanto konkrētajam motoram, a tur rakstīts ka motoram jāizmanto VW 50x.xx standarta eļļa, un ne vārda par viskozitāti...

Ķīnā iemesls ir acīmredzams un uzpurņa devums ir sajūtams uzreiz.

Nuja, četrriteņus.

Diez kā Staķis vēlas panākt to Rīgas klimatneitralitāti - uzmetot Rīgai atombumbu vai tomēr iet to čakaru un Rīgu nostumt ar buldozeriem?

Kāpēc lai nebūtu? Es te tikko 2001. gada polo nomainīju motoru un, protams, pie viena samainīju eļļu - nopērkot pēc VAG specenes eļļu, sanāca 5w30, 20 gadus vecam motoram...

Bet kas tur tāds īpašs? Es arī, kopš braucu ar golfu [vairāk par 5 gadiem] pēc katras uzpildes izrēķinu vidējo patēriņu...

Ne gluži - izmantoja arī parastā darbībā, tikai ļoti maz.

Jautājums ko nozīmē "nebūtiski". No spējas pabraukt un noturēties uz ceļa viedokļa - jā. Man, personīgi, nepatīk tā sajūta kas rodas sēžot iekš otrās paaudzes hujdaja tukšona [ir sanācis pabraukt ar tādu gan gadu vecu, gan desmit gadus vecu; sajūtas vienādas] - jo tās ir tieši tādas pašas kā normālai mašīnai ar ļumīgu piekari - teiksim manam golfam kāds tas bija sākumā, vai manam kādreizējajam A80, sajūtas kuras vislabāk var aprakstīt ar vienu piemēru - iebraucot manā dzimtajā dzīvokļu māju sētā, ir liela čupa ar bedrēm - piesauktās mašīnas to vietu izbrauc zvalstoties no viena sāna uz otru - kamēr parasta mašīna ar adekvātu klīrensu bet pietiekami stingru piekari tur nezvalstās... Pseidodžipa gadījumā piekare ir stingra, vienkārši lielā kulba pati pa sevi zvalstās; parastai mašīnai kura ir tik ļumīga vismaz ir līganas gaitas pluss...

Dīvainā kārtā veciem aužiem, kuri bija spējīgi uzgriezt virs divīša pa vācu bāņiem, buferi ar zemu un izvirzītu apakšdaļu nāca tikai kaut kādiem S2, jo tur bija jāiebāž kūleris...

Izbraukt gan jau var viskautkur, bet jautājums KĀ izbraukt. Piemēram, es reizēm mēdzu Liepājā braukt cauri vienai teritorijai, kur atrodas autoserviss, kuram man jābrauc garām; servisam priekšā grants segums kas, dabiski, vienmēr sabraukts dziļās bedrēs; sensenos laikos kad golfs bija zemāks un ar mīkstākām atsperēm, braucot ar trīs pasažieriem, gadījās tur atsist pret zemi SLIEKSNI Nu lūk, es ar savu golfu tur mierīgi tām bedrēm cauri dudinu otrajā robā, čoms, pie kura es cauri tai vietai braucu, ar savām mašīnām tā neriskē braukt; ar muteres fābiju es tur arī tā neriskēju, lēni vilkos cauri pirmajā. Un ir vēl dažādas citādas situācijas kur es varu atļauties vairāk, jo zinu - nebūs ne skaļš KRRRAK no bufera, ne BUMS un eļļas strīpa no kartera - teiksim, rudenī gadījās Bārtas apkaimes mežos bik pagreiderēt ar pusrāmi kaut kāda celiņa viduci; tavam Lauvēnam tā izdarot visdrīzāk buferis diezgan smagi ciestu, bet man vienīgais uztraukums - nenorakties tālu no iespējamiem izvilcējiem...

Un jā - mūsdienu lowraideru klīrensā ir tikai puse problēmas - otra puse ir tizlas [lasīt - modīgas] formas trauslas plastmasas buferos - kamēr pseidodžipiem buferu forma ir uz to modi kā man tuvajām mašīnām, lasīt - noliekot mašīnu stāvvietā ar skatu pret ielas malu, un ar augstāku bordu, var droši braukt līdz riteņi atduras pret bordu, zinot ka pirms tam neatskanēs krakšķis no bufera...

Tas nav šausmīgi bet ir uzjautrinoši. Es pa tām ielām, ja tās ir sausas, mierīgi dudinu trešajā robā, tie varētu būt kādi 30 kmph.