Labi, aptuveni sapratu. Laiks tomēr pārcēlās uz pēcpusdienu. Parasti pa dižo pilsētu es braukāju laikā, kad dižās pilsētas iemītnieki savas izklaides - vilcieniņu, čūsku, slieku, tārpu veidošanu - nedara, bet šoreiz jāuzspēj uz vienu kantori, kurš tikai līdz pieciem strādā. Bet nu - kā parasti, man jābrauc pretējā virzienā nekā plūsma 
Dižā pilsēta, piektdienas vakars ap pieciem sešiem, ulmaņa gatve un salu tilts - kurā virzienā notiek tusēšanās un čupošanās, tikai virzienā prom no centra, vai abos?
Kā dzīvo? Dzīvokļos, gan parastos, gan komunālos. Grūtāk ir saprast tos, kas dzīvo privātmājās, zinot kāds NĪN dižajā pilsētā izriet no zemes pleķīša cenas - vienu personīgi pazīstu, maksā gadā virs štukas - nu vismaz ir pie kā atstāt mašīnu, aizbraucot uz dižo pilsētu... 
Pastāsti man, sastrēgumu ne-ekspertam - kas ir lielas šķirbas un kas ir mazas šķirbas?
Runājot par hujdaju un mešalku - sievas māsai ir desmitgadīgs tricārs ar vājāko ķīseli - sanāca vienreiz izbraukt vienu līkumu ar to kasti, biju pārsteigts ka kārbai sinhronizatori izļurkāti... Es no sākuma nemaz nesapratu kāpēc pēc atmešanās no šosejas ātruma ceturtajā robā jālauž iekšā, tad aizdomājos, uzgāzēju, jā, ieslēdzas viegli... Sievas māsa ir pieradusi un pie viņas braukšanas stila, acīmredzot, notiek apgriezienu salāgošana...
Šis ir viens no iemesliem kāpēc tajās paretajās reizēs, kad ierodos dižajā pilsētā, man saistošo jūrmalenes gabaliņu [apvedceļš - ulmaņa gatve] braucu ar noslieci atrasties otrajā joslā. Kaut gan atkarīgs no garastāvokļa.
Nu jā, tikai piemirsi tādu sīkumiņu ka viens ir kupeja, bet otrs ir pseidodžips - kuram ir sūdīgāka aerodinamika un, iespējams, lielāks svars, uzmini pats. Tāpat drīksti uzminēt, kādu ietekmi uz motora slodzi izraisa nepieciešamība paātrināt lielāku svaru un visu laiku stumdīt lielāku gaisa daudzumu...
Tu laikam esi mazliet atpalicis no realitātes - hujdajs kiju nopirka pirms vairāk kā 10 gadiem, un kopš tā laika starp hujdaju un kiju ir tā pati atšķirība kas starp fofāgenu un škodu - kija ir tie paši dzelži, tikai nabagu konfigurācijā un ar citu virsbūvi, priekš tiem kas grib hujdaju bet nevar to atļauties.
Nosacīti. Bet nu ja jau tu te esi, tad vēl pietrūkst pirmā un dekstera...
Tagad kad piepeši forums ir piegāzts pilns ar "testa braucienu" topikiem, rodas jautājums - vai "gada auto" nevajag pārsaukt uz "gada pseidodžips"? Es tikai kādu trīs mašīnu nosaukumus to tofiku blāķī varēju ieraudzīt...
Tev laikam būs taisnība - simtiem reižu esmu skatījies tajā shēmā bet nebiju šito aizdomājies... Jā, tas strāvas ceļš tur ir sviestains; fofāgena inženieriem projektējot to B3 passāta drošinātāju kasti acīmredzami galvenais bija modularitāte, un pārējais pie kājas.
Tu kaut ko bišķi sajauci - te ir runa par piekares cietību, ne motora jaudu - lielām mašīnām, sevišķi džipiem un pseidodžipiem, liek nenormāli cietas piekares lai tā mašīna vispār turētos uz ceļa, bet tāpatās tā mašīna šūpojas, jo liela un augsta. Maziem tikmēr var uzlikt cietāku piekari lai vēl labāk turētos uz ceļa, vai ne tik stingru, lai būtu ērtāk.
feciic rakstīja: Šim pašam piemetot, ka nejau ražotāji speciāli ražo sliktāku produktu, bet gan izmešu normas kuras tomēr jāpilda visiem.
Un tad te aiziet motori ar atslēdzamiem cilindriem, mega gudras vadības un darbības algoritmi, protams mehāniskā daļa arī tiek cirpta, mazāka(smalkāka) ķēde sver mazāk, attiecīgi motora inerce mazāka un mazāk spēka jāpieliek lai mainītu tā ātrumu=mazāks degvielas patēriņš vismaz uz papīra.
Kļūdies. Tieši ražotāji speciāli ražo sūdīgāku produktu, vismaz kamēr ir runa par puņķainiem benzīnniekiem. Ķīseļiem ir mazliet savādāk, bet arī tur vismaz puse lažu ir ekonomija/"uztaisījām - lai lietotāji iztestē" tipa problēmas. Ja uzskati ka tā nav - kā tas tā nākas ka nomiks pirms pāris gadiem no salona izripināja cirvi ar arhaisku astoņdesmito gadu motoru zem haubes? Varētu paturpināt, ir pietiekami daudz piemēru, kur astoņdesmito gadu motoru ar nelielām izmaiņām ir turpināti ražot ja ne līdz šodienai, tad kā minimums līdz iepriekšējās desmitgades vidum noteikti. Par amerikāņu autobūvi nemaz nav vērts runāt, GM un čurslera top motori ir OHV 2v, karoč piecdesmito, sešdesmito gadu dizains, tik ar jaunām vadībām un bik pamainītām degkameru formām.
Šie lūžņi lielākoties ir nesen izbraukti no salona, ar zemprofila riepām, un līzingā. Tantes tomēr stāsta ka braucot pār bedrēm un citiem nelīdzenumiem lēnāk, piekare tiekot saudzēta, tāpēc tā ir jādara, jo ja katru mēnesi sūri grūti jāmaksā līze + kaska, tad 10-20 eiras par kādu buksi [jo lielākoties tehnoloģiski tās mašīnas ir tikpat modernas kā mans golfs] + kosmoss par dīlera servisa meha darbu spēcīgi destabilizē mēneša budžetu...
Man patīk liepājā braukt pār rainenes dzelzceļa pārbrauktuvi - reizēm ir interesanti, reizēm ir garlaicīgi, reizēm uzjautrinoši.
...ja priekšā braucošais sāk pārāk ātri pirms apdzīvotas vietas beigām paātrināties un pārvietojamais radars viņu nofočē - tevi arī...
Cik lielu distanci vispār tas adaptīvais kruīzs ietur? Gan jau pietiekami lielu lai priekšā braucošais varētu tevi iegāzt, nobraucot gar fočētāju uz 55 un pabraucot garām, iemīt, un tu pagūtu sasniegt priekš bildes pietiekamos 65?
Zinot par kādām mašīnām ir runa - kas tie par "auto entuziastiem"? Auto entuziasti krāmējas ar 30-40-50 gadus vecām mašīnām, tevis nosauktie cilvēki ir viņu pretstats.
Nu labi, rietumos, kur cilvēkiem kabatas dziļākas, auto entuziasti mēdz krāmēties arī ar 5-10 gadus vecām mašīnām, bet nu ne jau tādiem širpotrebiem, kādi atrodami "gada auto".
Attiecībā par adaptīvo kruīzu - tur jau pa lielam laikam vajag notrāpīt pareizo ātrumu, vai, adaptīvā kruīza gadījumā, nepareizo ātrumu... Es lietoju parasto kruīzu, astoņdesmito gadu sākuma tehnoloģijas, un nesūdzos - ikdienas maršrutos adaptīvais man dotu precīzi 0 ieguvuma - kaut kur braucot dižās pilsētas virzienā varbūt būtu kāda kripata labuma, bet visdrīzāk ka tikpat daudz būtu sliktuma - ja nu tas priekšā braucošais ir no tiem ākstiem, kas sāk paātrināties, apdzīvotas vietas beigu zīmi ieraugot, nevis tai pabraucot garām? Es tādā situācijā sāktu besīties, jo tad nāktos kruīzu slēgt laukā tādos momentos - jo ar adaptīvo tu vairs nekontrolē kad mašīna sāk paātrināties - to dara priekšā braucošais. Kā jau visām auklēm, gala rezultāts ir viens - atņemt vadītājam kontroli pār kaut ko...
Adaptīvais noteikti ir labs, ja patīk kādam sēdēt pakaļā. Es parasti tādus dzenu nost.
kasinsh79 rakstīja: Tā gan ir. Par laimi, lielākā daļa to palīgierīču ir noderīgas, palīdzot braukt vieglāk, patīkamāk. Piemēram, agrāk nepatika adaptīvā kruīzkontrole - tagad apgalvotu, tā ir viena no labākajām ekstrām, kas pieejama 
Braukt gan es gribu pats, nevis uzticēt 100% tehnikai visu.
Palīdz braukt vieglāk, patīkamāk, atrofējot iemaņas vai neļaujot tās nemaz iegūt... Stāsta ka tas esot drošībai un ērtumam - es jau gan teiktu ka visas tās sistēmas ir domātas lai visādi āksti, kas jau tāpat par daudz braucot iebāž degunu plakanajā telefonā, to varētu darīt vēl vairāk - un pēc tam atkal kāds ņaudēs "cilvēks ir šausmīgi izklaidīgs un avāriju avots, viņu vajag aizvietot ar autopilotu!". Paskatoties kā pēdējās desmitgades lolvo ir piebāzti ar šitādām herņām, to mašīnu mērķauditorija paliek skaidra - zābaki, dzērāji, pilnīgas blondīnes... Ja mašīna braucot pa garāžas durvīm sāk pīkstēt lai mani brīdinātu par to, jo domā ka es neredzu, kur es stūrēju - nu kas tad cits vēl varētu sēdēt pie stūres? Bet nu skatīsimies uz to no pozitīvā viedokļa - gan jau pēc pāris gadiem ar jaunu lolvo varēs braukt pilnīgā ķitē, bet droši - vajadzēs tikai turēt pedāli grīdā un reizēm paraustīt stūri - lolvo pats apstāties māk jau tagad, gan jau noturēt joslu arī, vēl tik vajag lai vadoties pēc GPS automātiski izveiktu ātruma ierobežojumu
murx rakstīja: Pirmajā ātrumā tagad jāliek līdzīgi, kā rakstīts lietotāja instrukcijā automobiļiem, kuriem nav atpakaļgaitas sinhronizatora: Nospiest sajūgu un brīdi pagaidīt, kamēr apstājas primārā vārpsta kārbā, tālāk ieslēgt atpakaļgaitu. Tagad šis teikums attiecas arī uz pirmo pārnesumu.
Mešalkām NEKAD nav sinhronizators atpakaļrobam, jo ja priekšas robiem zobratu pāri atrodas uz vārpstām, un tikai viens no tiem ir jāsabloķē pret vārpstu, kur tad darbojas sinhronizatori, tad atpakaļrobs tiek ieslēgts fiziski ieliekot divus zobratus sazobē, un pēc tam izņemot no sazobes, kur sinhronizatoru iesaistīt nesanāks...
Joprojām ož pēc slēdža, piedevām spēcīgi... Piedevām līmējas kopā ar tipisku gļuku, ko esmu novērojis fofāgeniem ap deviņdesmito sākumu, kur pārslēdzot uz tālajiem un pieturot, tālie deg stiprāk un palaižot vaļā, vājāk - tev vienkārši nedeg.
Maini slēdzi atkal vai izjauc un notīri tā kontaktus.
Tas nav ideāls, bet salīdzinot ar to, kas var būt, tur tāpat ir pieņemami. Dzīvojot kādā dižās pilsētas satelītpilsētiņā un katru rītu stumdoties pa pie-dižās pilsētas maģistrālēm, var gadīties pierast pie to stāvokļa, kas ir virs latvijas vidusmēra, un sākt sūdzēties. Ja kādam kas nepatīk - pabrauciet kādā latvijas malā pa ceļiem, kas savieno kādu reģionālo centru ar kādiem ciematiem, un kur labākajā gadījumā ir sapļūtīti pietiekami daudzi ielāpi vai uzpļūtīts piķa/akmentiņu maisījums, bet varbūt arī būs smukas bedres - pēc tam varbūt domas mainīsies.
foto3.inbox.lv/mshathlonxp/gygy/CAM00925.mp4
Lūk, piemēram, šitentais ceļa gabaliņš - priekule - latvijas robeža - priekš latvijas standartiem vēl ir diezgan labs - man liekas ka d-pilene nosauktajā posmā ir vēl labāka...
Nav tāda "gaismu releja", ja vien kāds nav ielicis lukturiem relejus. Ja nav, un tuvie ir, tad tas slēdzis, kas pie stūres, ir ar apdegušiem vai pakusušiem kontaktiem...
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Iespēja redzēt caur priekšā braucošā mašīnu palēnām sāk palikt par pseidodžipistu priekšrocību...