Lietotāja "msh" atbildes

Nu jā, bet tie nav vienā klasē. Starpība abiem tajos izmēros gan nav pārāk liela...

Tas tāpēc ka VW un audī modeļi nav īsti vienās kategorijās, un tu centies salīdzināt mazāku audī ar lielāku fofāgenu. A4 NAV salīdzināms ar golfu vai passātu - tā kā audī ir divi viens par otru lielāki modeļi, tad A4 ir jūtami mazāku mašīnu segmentā.

Laikam mēri ar spuldzīti, nevis ar multimetru, ka tādi fantastiski rezultāti. Man ar relejiem un resniem vadiem pie 14,2v uz aķa ir 13,7v uz kreisās puses spuldzēm - labajai pusei grūtāk pieiet, tur droši vien ir bik mazāk. Štekeriem gan nav nekādas vainas, tos vācieši prot uztaisīt.

i482.photobucket.com/albums/rr186/valdiskristopans/Audi%20200%2020v%20turbo%202nd%20life%20project/PART2/IMG_6490_zpstcekl4df.jpg reku links, ja gribas apskatīt tuvāk.

No kurienes rodas tā grabažnieka litrāžas starpība, jau nosaucu - A6 aizmugurē ir piekare, zefīram nav, A6 var nokomplektēt ar diferi un kardānu aizmugurē, zefīru nevar. Vajag septiņas vietas? Nu tad nopērc septiņvietīgu A6. Par C6 nezinu - C3, C4 un C5 avanti komplektējās ar ķebli grabažniekā, tikai reti kurš to opciju bija ieķeksējis. Zefīrā vietas aizmugurē vairāk? Stāsti vien, golfa klases mašīna vienā platumā ar A6... :D Bet filosofija par tukšumu parāda ka dēļ tukšuma galvā tu te vēlies par kaut ko pacepties, un to apstiprina bilde - cigāra motortelpa, no kuras ir izņemts radiators,, lai tā motortelpa liktos tukša, un motors arī tāds viduvējš. Pačukstēšu tev priekšā - atšķirībā no viduvējās jeņķu misenes, kas paredzēta nīkulīgam V6 motoram, un viss, audī nācās motortelpu pielāgot plašam motoru klāstam, un attiecīgi prastāki motori, dabiski, aizņem mazāk vietas nekā pieklājīgāki. Tātad, lūk, cigāra motortelpa - tukša, ja?

Kā izpaužas tā zefīra platība, kas esot lielāka nekā A6 avantam? Vienīgais kas tur varētu būt - grabažnieka grīda augstāka - jo A6 tomēr ir pilnvērtīga mašīna, ar īstu pakaļas piekari un opcionālu pilnpiedziņu, kas arī aizņem vietu, kamēr, neesmu skatījies uz zefīru, bet esmu redzējis kā izskatās tās pašas platformas astmas pakaļas piekare - piekares atrauga - mazi amartiņi un īsas atsperītes - vai nu tā miza ir briesmīgi cieta, vai arī pa nelīdzeniem ceļiem piekrautai mašīnai visu laiku sit cauri.

Tiešām? Atkal dzīvojam uz planētas "kanibāls265", kur viss notiek savādāk nekā uz planētas "zeme"? Paskaties šī gadsimta mašīnu shēmās, tādās kurās ir redzams vadu resnums - atklāsi ka vadu resnumi ir tie paši kas pirms 30 gadiem, vietām vēl tievāki - kā reiz tam pašam mk2 golfam diezgan daudz kur lietoti resnāki vadi nekā mk3. Palūrot, piemēram, B6 audī, kam jau ir lampu kontroles bloks, shēmās, tur redzami tie paši 1,5 kvadrāti kas vecajām mašīnām - varbūt blociņā ir releji, bet vadi joprojām tievi. Un par vadiem - atšķirībā no planētas "kanibāls256", kur visiem vadiem ir supravadītspēja, uz planētas "zeme" mašīnās lieto kapara vadus, kuros ir zudumi. Es tur pārāk neiedziļinos, bet nu - savulaik zināms elektroniķis izrēķināja ka B3 audī ar dzimtajiem 1,5 kvadrātiem līdz labajam lukturim - vads iet gar kreiso lanžeru un tālāk pāri priekšai - notiek tīri 1,2 voltu zudums dēļ vadu resnuma. Par tev mīļajām japāņu lamatām domāt nemaz negribas, kaut gan - atšķirībā no rumāņiem, japāņi ekoniju izveic ar aprēķinu, un tāpēc tie nožēlojamie, bet vēl ciešamie 1,5 kvadrāti priekšas lukturiem tur pat ir.

Nu tad tur pat nav jāmeklē, viss skaidrs tāpat. Iepriekšējais īpašnieks defektu pārvērtis par efektu, tik nav novests līdz galam.

Bet vai tu zini vēlamo mašīnas lielumu un pielietojumu? Lai 2.0 būtu ekonomisks, tam jāatrodas fabijā, vai arī jābūt aprīkotam ar kosmosa tehnoloģijām/jābūt dīzelim, bet šajos abos gadījumos ar to iešanu būs tā pašvakāk. Bet tā, kamēr runa ir par atmosfērisku benzīnnieku, šitentā vecmammas loģika "trīs nulle? Liels motors! Daudz degvielas patērēs!" spēj kaut cik strādāt kamēr ir runa par kādu golfa klases mašīnu - piemēram, ja manā golfā 2.0 vietā būtu 2.8, tā mašīna tiešām, iespējams, patērētu kādu litru uz simtu vairāk... :D

Sestdien sanāca pabraukt ar 2.0 FSI tūrānu ar tomātu, un procesā sanāca saprast, kāpēc ražotāji tomātiem liek arvien vairāk robus - lai beidzot līdz galam piežmiegtu tādu nevēlamu lietu, palieku no seniem laikiem, ko sauc par braukšanas baudu. Kāda tur var būt bauda, ja nelielā ātrumā asāks pedāļa piespiediens rezultējas, nevis paātrinājumā, bet gan "muuŪŪŪŪŪŪŪŪŪŪ" pavadījumā notiek kikdaunis, un kad pēc miljons gadiem tā kārba beidzot ir saslēgusies, ar 4 štukām pulkstenī sākas paātrinājums... Nemaz negribu iedomāties cik pretīgs varētu būt, teiksim, jaunais CRV ar savu astoņu robu tomātu - tāds gan jau šitādu gājienu spēj izspēlēt pat ripinoties pa dzīvojamo zonu... Salīdzinājumam, čomam bija MB CLK320, ap gadsimtu miju ražots, un ar tomātu - izbraucot brīnījos kāpēc apdzīvotā vietā ieminot grīdā nenotiek kikdaunis - izrādījās ka kārba gara, robu skaits arī nav bezjēdzīgi liels, un tā nu tur otrajā robā ieslēdzas tik pie kādiem 50 kmph - ar tādu vismaz vēl var braukt...

Ā, nu ja purns ir ticis pārlasīts, tad tur varētu būt cits stāsts - sākotnēji bijuši reflektora lukturi ar H4 spuldzēm. Bija tam modelim, feisliftam, tādi lukturi vēl pieejami? Būs vakarā jāmēģina, varbūt izdodas izrakt tik jaunas mašīnas elektriskās shēmas, ja izdotos, varētu paskatīties, kā šitam tā lieta mainās - ar kādu tiltu drošinātāju kastē, jeb tur tāpat kā pieklājīgākiem modeļiem, ir lukturu kontroles bloks, kuram tad atliktu tikai piekodēt šitos lukturus...

Lētākais? Īstermiņā varbūt, un tikai tāpēc ka izmanto servisus. Man golfam salikt resnus vadus un relejus izmaksāja tik, cik viens nakts lauzēju pāris, bet rezultātā bezfirmas spuldzes dod to nakts lauzēju efektu.

Ir sanācis pa dažas reizes pa tām šosejām braukt - atceros ka toreiz, kad ar A90q sanāca braukt uz cēsīm, bezmaz likās ka esmu agresīvs braucējs, jo varēju uz 95 ktuīzā ne vienu vien kost nost. Arī pēdējo gadu pieredze ar tām abām šosejām rāda ka aina tāda pati kā visur latvijā - šad un tad pa kādam nepacietīvajam, lielākoties ar kādu pajaunu pseidodžipu, bet nekā tāda, ko nevarētu novērot kaut kur citur - tik vien ka blīvāka satiksme un divas joslas katrā virzienā.

Pēdejās četrās dienās sanāca bik virs tūkstoša norullēt, no viena latvijas gala līdz otram - trešdien nobraucot ap 430 km, cepistus laikam redzēju vienreiz, sestdien pāris reizes, svētdien arī kādas divas vai trīs reizes - laikam pāris reizes brauca pretī, un vienu reizi redzēju opeļa moku, kura drāza bembiju ap Zirņiem.

Mani interesē, cik liels procents velosipēdistu, atskaitot pilsētu sezonas braucēju un sportistu/wannabesportistu reāli drošināsies, ja tas tiešām būs dārgāk par kādu piecīti gadā. Pie tā ka es pazīstu kādu pusduci cilvēku kas regulāri pārvietojas [nejaukt ar krūmu gonku mašīnām] ar mašīnām, kurām vismaz nav TA, un ne visi ir alkāni, es varu saderēt ka būs daudz neapdrošināto. Tā grupa, kura nez kāpēc gābešņiku uztrauc visvairāk [mani vairāk uztrauc stirnas] - pa šosejas malu braucoši alkāni, jau nu toč nebūs.

Protams ka visur. Kad man bija kādi 9-10 gadi, kaimiņu vienaudzis grūti pārredzamā T veida krustā, pa kreiso malu ņemot kreiso pagriezienu, uzlikās pie "dodiet ceļu" apstājušās mana vectētiņa žiguļa. Rezultāts - žiķelim nošvīkāts numurs un dažas buktes uz haubes, sīkajam laikam pārsista lūpa. Bet tas nemaina faktu ka tā ir dižā pilsēta ar procentuāli stipri lielu sportistu/wannabesportistu koncentrāciju, kuri ir galvenā riska grupa dēļ sava aprīkojuma un sēdpozīcijas + vēl dižās pilsētas satiksme. Liepājā tādu skaits, iespējams, ir tikai divciparu skaitlis [spriežot pēc tā ka labā laikā uz klaipēdas šosejas dažus var ieraudzīt trenējoties], nav arī īpaši dzirdēts ka viņi kādus sūdus taisītu.

Tik tāds mazs sīkumiņš - braucu maršrutā darbs - mājas, apdzīvotā vietā ar zemu satiksmes blīvumu [reti kurā 2 km braucienā sanāk ieraudzīt vairāk par 4 mašīnām, no kurām vismaz 2 pieder kolēģiem un brauc vienā virzienā ar mani], maršruts un manveri atstrādāti, un velosipēds - gulošs trīsritenis ar diviem riteņiem priekšā, kurš bremžu trūkumu lielā mērā ir spējīgs kompensēt ar manverētspēju - ar 30 kmph es varu izņemt līkumu ar dažu metru rādiusu. To kādu 4-5 mēnešu laikā, ko nobraucu ar to velosipēdu pirms abi priekšas riteņi saņēma bremzes, izmisīga avārijas bremzēšana sanāca vēlreiz - kolēģe pie grūti pārredzama T veida krusta, mani apdzinusi, piebremzēja divreiz, liekot domāt ka tur brauc mašīna un viņa nebrauks tālāk, bet tomēr aizbrauca - man tas beidzās pārdesmit metrus tālāk ar apkantēšanos, tb to punktu, kur viņa nobremzēja, nesasniedzot - kritienu apstādināja izstieptā roka, atmetu velosipēdu atpakaļ uz visiem riteņiem un braucu tālāk. Bet kad tu runā par stulbu rīcību - atšķirībā no pārējiem mana ciema velosipēdistiem, es tos mēnešus, kuri bija ziemā, nobraucu ar velosipēdu kurš praktiski nav spējīgs apgāzties, līdz ar to sliktākajā gadījumā rīkojos tikpat stulbi kā pārējie. Tā kā te nav dižā pilsēta, te ir maz sezonas wannabesportistu - praktiski visi ar velosipēdiem pārvietojas, un ziemā pārstāj tikai tad, ja pilnīgi nevar pabraukt.

Viduskonsole jāmaina. Sīkākai infai var sagūglēt maiņas aprakstus. Jautājums vienīgi kāpēc tu to RNS-D navigāciju gribi...

Pieradums vai varbūt vienkārši tas ka jaunās mašīnas lielākoties ir diezgan cietas. Es nemaz nešaubos ka es varētu ar savu golfu norullēt visu dienu bez problēmām un nepatīkamām sajūtām. Kāpēc es esmu ieciklējies uz golfu? Tāpēc ka ar roku aizsniedzams piemērs, kurš piedevām pieder klasei, kura, droši vien, ir eiropā pārdotākā. Golfs man vispār patīk nevis tāpēc, ka man tāds ir, bet gan tāpēc, ka mutere, kad man bija 16 gadi, nopirka mk3, un tā bija mašīna, ar kuru pa īstam iemācījos braukt. Pēc golfa bija grūti pierast pie audī - pirmais iekšā ir liels bet ārā mazs, un otrais ārā liels, iekšā mazs... Piedevām golfs ir parocīgs, ideālais kompromiss ikdienas pielietojuma mašīnai, ar kuru var arī aizbraukt tālāk, kad reizēm savajagas, pie noteikuma ka ģimene nav lielāka par pieciem cilvēkiem - ikdienā ērts, manevrētspējīgs, nav īpašu problēmu to iebāzt īsākā autostāvvietā, bet kad jādodas bik tālāk, pietiekami ērti var salīst pieci cilvēki [B sērijas audī/trīssimtajā bembijā/C klasē/utt vietas ir mazāk] un paņemt līdzi savu bagāžu. Protams, kaut kāds liels sedans gariem braucieniem būs ērtāks, bez šaubām, bet tāpēc ikdienā pa pilsētu grozīties ar govi, kuru grūti kaut kur nolikt un kas patērē jūtami vairāk degvielas? Atgriežoties pie pirmā teikuma - tam nav nekāds sakars ar braukšanas baudu - tam ir sakars ar pieradumu. Kad sāku braukt ar savu golfu, pirmās domas par to mk2 paneli bija "ta nu nah to astoņdesmito sākuma dizaina paneli", un pētīju par mk3 paneļa ielikšanu utt. Beidzās tas viss ar to ka sapratu ka mk2 durvju apšuvumi īsti kopā neies ar jaunākiem paneļiem, un jaunāku paneļu likšana prasa pāris brutālas modifikācijas, pēc 2-3 mēnešiem jau biju pie tā paneļa izskata pieradis, pakāpeniski izķēru +/- visas graboņas un ņerkstoņas, un viss - ergonomika tur ir pietiekami labi izdomāta, pie izskata esmu pieradis - galvenais tāpat ir tās sajūtas, kas rodas minot grīdā... :D

Te uzreiz iestājas viens mazais moments - gaume. Kāds, bļin, sakars plastmasai un slēdžiem ar braukšanas baudu? Tu braucot brauc arī, vai arī tikai piešķil motoru un tālāk sāc čamdīt paneli? :D Tāda fabija tiešām nav baudāma, bet tikai tāpēc ka tur nav motors - ar kādu 1.8T tā mašīna būtu ļoti baudāma, un tevis nosauktais W140 lai sniegtu līdzīgas sajūtas, būtu aprīkots ar V12 motoru un riepām kūpot, krusteniski nestos uz sotaku pa pilsētu... :D Tādā ziņā ir interesanti - pilns internets ar ņipru [nu fana fabija nav ņipra, bet spētu tāda būt] mazmašīnu entuiziastiem, bet šajā forumā ir vieni vienīgi lielu, neveiklu govju fani.