Paskatoties gūgļa kartēs - nē nu kā savādāk - kāpēc lai parasta šoseja pāris vietās būtu pārvadīta pāri reģionāliem ceļiem pār tiltu, un vēl pāris trīs vietās ceļi pieiet ar ieskrējiena joslām?
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
























Kad sapņo, tad aizver acis. Tu te vēl šobrīd filosofē kā rīgas kundziņš, kam gadījies izbraukt ārpusē - iebrauc dziļākos laukos, prom no maģistrālajiem ceļiem, uz ceļiem, ko tikai vietējajiem ikdienā sanāk vagot. Pagājušogad, kad sāku braukt tālākus gabalus ar velosipēdu, pa maršrutiem, kur ar mašīnu nekad nebraucu, biju pārsteigts ka ceļš grobiņa - bārta - rucava no grobiņas līdz bārtai ir asfalts [ja neskaita puskilometru pirms bārtas, kur tas pārtrūkst, un atkal atsākas, laikam lejot aptrūkās], un no bārtas līdz kalētiem arī - dabiski, ielāpu sega, diezgan līdzīga tam, kāda agrāk bija klaipēdas šoseja no nīcas līdz rucavai, ar to starpību ka tur nebrauc fūres, kas izveido risas, izņemot kādus nedaudzus baļķvedējus. Klaipēdas šosejas posms no rucavas līdz nīcai būtu sakārtots, par cik tomēr starpautiska šoseja, un visādiem rīgas un liepājas kungiem arī pa to sanāk braukt [bet no rucavas līdz robežai joprojām ir dziļā dirsā, un nīca - liepāja, posms ko nosafaltēja pirms kādiem 15 gadiem, lēnām brūk kopā] - tikmēr par tādiem mazajiem celiņiem, pa kuriem tikai kaut kādi "pāķi" brauc, visiem pie kājas. Tālāk, ceļš grobiņa - priekule [tālāk laikam līdz ezerei iet, bet asfalts ir tikai līdz priekules krustojumam], un ceļš priekule - gramzda - robeža [uz skodu laikam aiziet], abi arī dziļā dirsā - labi, tur kaut kas tuvāks šosejai, brauc arī pārrobežu kravas transports - nu tad tur viens posms ir ticis pagājušogad nopļūtīts ar piķi un nobārstīts ar akmentiņiem - tehnoloģiju, kas Latvijas Autoceļu Sapisējam ir ļoti iepatikusies.