Didzi Kalnieti, bet kas tev nav skaidrs? Acīmredzot tas, ka ir divu veidu velosipēdisti - tie, kam velosipēds ir kaut kāds laika nosišanas instruments - kaut kas līdzīgs pastaigai, vai kaut kas līdzīgs sportam - un tie, kam tas ir transporta līdzeklis, tāpat kā tev mašīna - tu, acīmredzot, esi lietas kursā tikai par pirmo eksistenci. Tātad, ja tev nepatīk mana attieksme, izskaidrošu, no kā tā rodas. Zirņu iela, liepāja - savulaik bija mazā ieliņa, pirms dažiem gadiem pārbūvēja par tranzītielu. Bet tā kā tā ir vecliepāja, tad ir daudz šķērsielu. Gar malām uzbūvēti "veloceliņi" - pa kuru braucošajiem gan ir jālēkā augšā lejā uz māju iebrauktuvēm, gan jāmet līkumi gar katras šķērsielas galu, pie viena sadzēšoties, lai, ja tur kāds strauji piebrauktu pie zirnenes, nerastos viņam uz haubes. Kaut kādiem svētdienas braucējiem, kas uzkāpuši uz velosipēda padauzīt bumbierus tas ir pieņemami - braucot uz 15-20 kmph, var tur kavēt laiku līkumojot utt - bet ja man ir mērķis - jāpaspēj tur, un tur, un tur - es netaisos kasīties - es braukšu pa galveno ceļu - tātad, pa brauktuvi - uz 25-30 kmph. Vēl man ir palikusi atmiņā viena konkrēta situācija par tipiskajiem svētdienas/vasaras sezonas velosipēdistiem - vienīgais normālais liepājas veloceliņš - tas pāris, kas ir brīvībenei abās pusēs [jo šķērsielu ir maz, bet piebrauktuvju mājām nav vispār, jo to tur nav] - braucu grobiņas virzienā, samērā stiprs ceļavējš, eju uz tik, cik lielā velosipēda trīs robu rumba ar tiem zobratiem atļauj - 28-30 - priekšā divas sievietes uz velosipēdiem velkas uz 20 - blakām, bet nevis cieši blakām, bet tā ka viena pie vienas malas, otra pie otras, un, protams, tādas līkločainas gaitas, karoč pa vidu izbraukt nevar, var saskrieties, pa malu arī ne - uz aizmuguri, protams, arī neviena neskatās - nu tā tak nevar būt ka kāds varētu braukt ātrāk par 20 kmph?! Tam velosipēdam normāla taurīte nebija, tikai nožēlojams zvaniņš - savlaicīgi to uztinkšķināju - nepārsteidzošā kārtā nesadzirdēja - tuvojas šķērsiela, plāns B - uzkurināju ātrumu līdz 35 un plēsu garām pa zālīti, tā ka tuvākā sēņotāja tik iesaucās "Ak Dievs!" - vai tā ir normāla situācija? Ir normāli ja man ir braucot pa ietvi, pa zālīti jāapbrauc gājēji, bet ne jau velosipēdisti. Protams, mana vaina tur ka nebija normālas taurītes. Atbildot par tavu jautājumu par cieņu - cienu tos, kas mani ciena. Braucot ar velosipēdu, pēc vajadzības pārkāpju CSN, bet tā, lai nevienam nemaisītos pa kājām. Kā autovadītājs, spēju prognozēt ko kura mašīna darīs un pa kādu trajektoriju brauks.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam



















