aansis rakstīja: "Gāze izmaksā līdzīgi kā dīzelis", bet "visi nav tik turīgi, lai varētu atļauties braukt ar dīzeli". Rodas jautājums - cik izmaksā tas, ko tu pīpē?
Neelastīgu traktordzinēju? Pieņemu, ka traktordzinējs - tas par skaņu. Bet tev ko, motors elastīgs jo no gumijas? Jeb tu dinamiku biji domājis? To sajūtu, ka iespiežot pedāli grīdā beņķis iesit pa pakaļu, bet auto nepaātrinās, jo trūkst griezes momenta, salīdzinājumā ar dīzeli, kas paātrinās bez rāviena, bet stabili?
Cik izmaksā tas ko es pīpēju? Necik, tāpēc arī varu domāt ar skaidru galvu, tāpēc arī uz bļāvieniem "liec dīzeli, riktīgi ieseksosi centu, baigi ekonomiski būs" nepieduros un masu psihozē nepiedalos, jo spēju rēķināt, bet ķīseļa nepatīkamo īpašību dēļ tai ekonomijai būtu jābūt ļoti spēcīga.
Tā kā tu, kā redzams, esi cilvēks, kas pārāk ar iegādes/uzturēšanas realitāti nesaskaries, tb saskaries, bet tev par tām izmaksām pajāt, laikam nāksies izskaidrot. Pirmais - iegādes izmaksas. Paņemsim par piemēru, teiksim, C4 A6, pilngadīgu mašīnu - labs eksemplārs ar ķīseli būs vismaz pāris štukas. Identisks, ja ne labāk aprīkots, ar benzīnnieku - štuka un vēl uz leju, sevišķi ja tur ir V6, kas jau ķīseļu faniem uzreiz par to izdzirdot izsauc izmisumu, jo nu tak baigi rīs, nav dīzelis. Man pērkot golfam donoru principā bija līdzīgi - donors maksāja simbolisko sotaku, un bija nostāvējis ss'ā trīs nedēļas, esot ogrē, vietā netālu no dižās pilsētas. Piemērots donors ar ķīseli būtu bijis vairāki simti.
Ejam tālāk, uzturēšana un remonti. Benzīnnieks - viss ir lēti un vienkārši - sevišķi sāpīga šī atšķirība ir vecajiem, astoņdesmitajos gados izlaistajiem dzelžiem, atšķirībā no deviņdesmito otrās puses jaunajiem motoriem, kuriem jau sākās sarežģījumi. Pirms kāda laika golfam norāvu galvu, samainīju visādus blīvslēgus, gan galvā, gan motora priekšā, pie vienām sāpēm uzliku jaunu zobsiksnu, kopā detaļas aizgāja pa 80 eirām - rulli jaunu neliku, esošajam nav ne vainas, un ja sāks ņerkstēt, steidzoties to var nomainīt pa 10 minūtēm, nesteidzoties pa 15. Pieciem katliem šis tas izmaksā dārgāk. Ķīselis šajā punktā daudz dārgāk neizmaksā, bet tam jāpieiet daudz akurātāk - man dinamometrisko atslēgu vajag tikai galvai, tb bez tās citur var iztikt un tāpēc man pašam tās nav - audī pieciem katliem ir tāda problemātiska vieta - kloķenes priekšējais skriemelis - benzīnniekam poksuj, pievelc ar trubu un viss ir labi, ķīselim jāvelk ar stipri lielāku spēku un dinamometrisko atslēgu, neatceros, vajadzēja skrūvju līmi vai nē - neizdarīsi kā ražotājs paredzēs, aiziet skriemelis, apjās kloķenei galu un būs desmit līki vārsti un sadalene trijos gabalos - un, jā, daļai benzīnnieku var arī likt sūdīgas zobsiksnas, aizlidos, uzliec jaunu un brauc tālāk, dīzelim tikmēr remontiņš uz pāris trīs simtiem. Bet tajā brīdī kad vajag kādas barošanas sistēmas detaļas, paliek jautrāk - es savu digifantu pilnā komplektā šrotā varu savākties par kādām 50 eirām - no dīzeļa braucēja ieslauks vismaz simtiņu par sūkni, ja būs aizlidojusi siksna, galva sāksies no kāda simta [benzīnniekam tik maksā viss motors, ja tik daudz], tad tur vēl ir turbīna, kas maksā uz 50-150 eirām, sprauslas, kurām jauni smidzinātāji pavelk virs simta - un es jau šobrīd runāju tikai par deviņesmito gadu TDI, nevis jaunākiem... :D
Tālāk seko subjektīvās lietas. Pirmkārt, tas ka ar benzīnnieku var braukt bez uztraukuma - nav rudens beigās jādomā ko liet bākā, ka neiestājas sals un želeja bākā - normāls aķis un laba eļļa, un leks vienmēr uz pusapgriezienu, bez jebkādas piedomāšanas. Tālāk seko elastība. Vispirms brīvgaitas elastība - kaut kur manevrējot, ar benzīnnieku drīkst nolohoties, ar cirtienu palaižot vaļā sajūgu, un to atkal izspiežot, bik uz momentu nokrīt apgriezieni bet šis turpina darboties - ķīselis - blaukš un zāģē atkal. Tālāk seko dinamika. Es kaut kā esmu pieradis pie benzīnnieka elastības - cēliens sākas jau no brīvgaitas apgriezieniem, attiecīgi var braukt mierīgi un bez stresa, zemos apgriezienos - ar audī man kustībā apdzīvotā vietā bija divi robi, trešais un ceturtais, motoram elastības pietika lai pieripotu pie krusta, apskatītos apkārt un veiktu manevru, un to visu, trešajā. Ķīselis ar mešalku - ui... Man vislabāk patīk izbraukt ar veco audī 2.5 TDI, tas dod visasākās izjūtas... :D Gliemezis tam, standartā esošam, sāk pūst pie 2k - ar pirmo krustā izkusties, ieliec otrajā, iemin gumijas pedāli grīdā un domā "gaidām, gaidām, tūlīt būs, tūlīt būs, o, sāk pūst, var laist pedāli vaļā"... Tālāk braucot brauc gar kādu vietu, kur bik jāatmetas - nu, piemēram, liepājā gar tirgu, kur gribot negribot tajā čūskā jāsabremzējas līdz 30 - bet esi pieradis ka ar benzīnnieku nav visu laiku puļķis jārausta, un atļauj nokrist apgriezieniem zem pūtiena sliekšņa - te - iemin gumijas pedāli grīdā, bet tur pat skaņa neizmainās, kur nu vēl rastos cēliens - gaidām, gaidām, gaidām, gaidām, o, aiziet, atdzīvojās :D Labi, ar C4 audī vēl tā, tur tā mašīna ir relatīvi neliela un tikai pusotru tonnu sver - nesen sanāca pabraukāt pa liepāju ar mk2 VW LT35 - motors apmēram tāds pats, tikai kā audī vājais 2.5, un inženieri kaut ko sadarījuši ka pūtiens sākas pie 1,7, tb tikai nedaudz augstāk kā ķīselim ar VNT - nu tur nebija besīga gaidīšana uz pūtienu, lai beidzot sāktu celt, tur bija bezkompromisa cīņa ar garo kloķi, kuru drīkstēja palaist vaļā tikai braucot pa maģistrālajām ielām, jo negribējās pārliecināties ka zem atmosfēras spiediena tas klabeklis to kulbu pavilkt nespēj... Nē nu protams, ar VNT ir bišķi labāk, zinu, bet vienalga arī ķīselim ar VNT apakšās ir tukša bedre, kurā nespēj neko - vai, protams, mešalkas vietā jābūt tomātam.
Visbeidzot - atkal turpinās elastība - ķīselis darbojas ar sūdīgi un lēni degošu degvielu, tāpēc tas ir optimizēts darbībai zemos apgriezienos, visādi entuziasti paātrinoties ar vīlētiem ķīseļiem, parasti slēdzas pie 3,5k, vajadzības gadījumā, protams, var zāģēt bišķi tālāk. Tikmēr tādi primitīvi divu vārstu atmosfēriski benzīnnieki kā manējie ceļ līdz 4,5k - iet tālāk, bet pēc tā punkta krītas cilindru pildījums, un to var sajust ka cēliens paliek švakāks - 4v motori parasti jūtami augstāk, ļurbo benzīnnieki parasti tiek piepūsti līdz kādām 5,5-6 štukām.
Tā nu mēs to visu kopā saskaitām - un tā ķīseļa jebļa un izmaksas dod pāris litru ekonomiju uz simta - nu kāda iksa pēc? Piedevām to benzīnnieku var sagāzēt un taupīt naudu, nevis tikai litrus, kā ar ķīseli.
P.N. Ķīseļa "paātrinājums bez rāviena" mani sasmīdināja, laikam tomēr neesi braucis ar ķīseli... :D Man kaut kā vislabāk palicis atmiņā viens mājupbrauciens no darba anglijā, ar C vētru, ķīseli, un vadītājs bik steidzās - man no bērnības ir problēmas ar jūrasslimību, bet parasti tā nav problēma, ja esot pasažiera lomā skatās uz ceļu, nevis nodarbojas ar blakuslietām - tas nebija tas gadījums, jo kā lai kuņģis paliktu stabils, ja pēc katra apļa paātrinoties, seko - sitiens, rāviens, rāviens beidzas [pārslēgšanās] , sitiens, rāviens, rāviens beidzas [pārslēgšanās], sitiens, rāviens, rāviens beidzas... Būtu tas brauciens bijis ilgāks, būtu apvēmies - tāds ir tas ķīseļa "paātrinājums bez rāviena".