Atkal jau velc deķi uz savu pusi. Didzis Kalnietis pareizi saka: "ne visi cilvēki spēj sevi koncentrēt monotonai nodarbei, kāda ir arī braukšana vienmērīgā tempā. Tam nepieciešamas treniņš". Ne jau nogurums to miegainību rada, bet tieši otrādi - pārlieka atslābināšanās. Vidusmēra vadītājam nonākot šajā situācijā būs drošāk nedaudz palielināt ātrumu, lai braukšana radītu pietiekamu sasprindzinājumu uzmanības noturēšanai. Tā nav pārguruma un miega bada radītā miegainība, kam palīdz pagulēt 15 min. pirms braukt tālāk. Man tas nav aktuāli - esmu braucis naktis (gan ne rallijos, bet koplietošanas ceļos) un zinu to sajūtu no rīta, austot gaismai - tas ir pavisam kas cits - to labāk nemaz nemēģināt, pirms ir pietiekamas zināšanas un treniņš, kā to monotonitāti pārvarēt. Bet kuros kursos to māca? Kur ir kaut viens speciālista padoms publicēts? Nu tā - jau jau sūtat pie "ārsta" tad vismaz pasakiet pie kāda!

Sakne ir piespiedu režīms, ko organisms uztver kā cenšanos aizmigt - nekustīga ērta pozā, skaitot aitas.

Jebkurš, kam veselība kārtībā. Nav runa par to, ka šādu miegu organisms prasa. Bet iemigšana, ja tiek uzspiests miega režīms, fizioloģiski ir pavisam normāla. Tieši tam, kas nespēj iemigt atbilstošos apstākļos, būtu jāiet pie ārsta.

Bla... bla... Tipa tā apziņa, ka kabatā ir tiesības, kas citiem nav, palīdz saasināt uzmanību. Miegainība pie stūres ir absolūti normāla no fizioloģiskā viedokļa. Jā, tā nav savienojama ar pašu vadīšanas faktu un tieši tādēļ jau ir jādomā, kā to novērst.

Pats nejūti sava apgalvojuma absurdu? Kā ir iespējams noturēt adekvātu uzmanības līmeni, ja situācija uz ceļa prasa mazāk, nekā vajag, lai smadzenes saprastu, ka tā nav šūpuļdziesma? Cilvēkam, kam nenāk miegs, iesaka skaitīt aitas, bet cilvēkam, kam jāuztur nomodu arī jāskaita aitas? Pasaki taču, kas jādara papildus auto vadīšanai, lai noturētu to adekvāto uzmanības līmeni.

Pat neesot mediķis, lūdzu paskaidro, kādēļ tev liekas, ka situācijā, kurā ir radīti visi apstākļi komfortablam miegam, nav normāli, ja tas nāk?

Pie stūres nāk miegs arī tiem, kam braukšana nerada stresu vai pietiekamu piepūli, lai noslogotu uzmanību. Protams, ka savas taisnības pierādīšanai esi gatavs tādus samest vienā maisā ar miega bada nomāktajiem, kas ir spējīgi atslēgties jebkurā puslīdz piemērotā vietā.

Braukšana ar vai bez ģimenes maina cenrādi? Un ko tad ergonomikas speciālists piedāvās - paliktnīti ar adatām?

Un nav runa par stresu un adrenalīnu. Tikai nepieciešamību kaut minimāli koncentrēt savu uzmanību. Ko iemācīs tas tavs profesionālis - braukt stresaini, iekrampējoties stūrē, kā to dara daudzi? Atrast kādu papildus nodarbošanos - piemēram, rakstīt īsziņas?

Ko tu to stresu pin klāt visu laiku? Nespēj iedomāties, ka tāds var arī nebūt?

Opā - tev ir polsterēts virtuves krēsls, kas vēl piedevām līgani šupojas?

Ko tad piedāvā tādu izdarīt, lai šo efektu novērstu. Nu tādu, kas pēc būtības nenovērstu uzmanību vienlaikus no auto vadīšanas?

Bet patiesībā jau tavs viedoklis ir diezgan skaidrs. Tu gari un plaši apraksti konkrētus ciparus. Vienlaikus pats saki, ka ar savu ģimeni mašīnā izvēlies savādāku ātrumu, nekā braucot viens. Tas nozīmē tikai vienu - tev nav nekāda izpratne par atļautā un drošā ātruma atšķirībām, piedevām esi gatavs riskēt ar citu dzīvībām, ja vien tava ģimene nav apdraudēta. Esi gatavs izvēlēties ātrumu, kuru pats neuzskati par drošu, ja potenciālie cietēji tev ir sveši. Mans braukšanas stils nemainās no tā, vai braucu viens vai ar jebkādiem pasažieriem - es izvēlos braukt ar drošu ātrumu - un tas var būt gan lielāks, gan mazāks par konkrētajā posmā atļauto - atkarībā no ceļa apstākļiem un auto, ar ko braucu.

Par bērniem pavisam kaut ko jauc. Kāds sakars nespējai pievērst uzmanību ar komfortablu monotoniju, kurā nav kam pievērst uzmanību.

"Vēl nedaudz par tiem, kas ātrumu vēlas jo citādi miegot ciet. Ko es varu pateikt - ejat nervus ārstēt, citu neko."

Šis gan interesants uzskats. Parasti gan tieši stress un nervozitāte rada bezmiegu un norāda uz nepieciešamību ārstēt nervus. Miegainība, ķermenim atrodoties ērtā pozā, kas neprasa fizisku piepūli, un kaut kam monotonam pievērsta smadzeņu uzmanība, ir rādītājs, ka ar nervus sistēmu viss kārtībā. Kādēļ neviens nesūta ārstēt nervus bērnus, kas braucot mašīnā aizmieg?

Ferrari California uz 15 min. maksāja 100Eur.

Vakar vajadzēja braukt uz Tukumu, izbraucot no Rīgas 17:00. Pretīgākais laiks, ko var iedomāties - Rīga-Tukums 2 stundas 20 minūtes. Mēs te noteikti nevaram runāt ne par kādu 90 vidējo, bet ievērojamu laika zaudējumu papildus ceļu remontiem un sastrēgumiem kā tādiem radīja lietas, kas varētu arī nebūt. Rīgā neskaitāmi krustojumos palicēji, kad zaļais jau ir šķērsojošajai ielai. Ārpus Rīgas 3 vilcieniņi, kur aiz lēna vieglā iestrēdzis smagais ar ātrumu zem 80km/h. Tas par parastām lietām. Un tad vēl specifiskās - Liepājas šosejā sanāca braukt pret rietošo sauli. Redzamība briesmīga, puslīdz kaut ko redzēt iespējams vienīgi ar saulesbrillēm, bet visu laiku nepārtrauktas apdzīšanas, jo pilns ceļš ar tādiem, kam briļļu nav un ar sažmiegtām acīm praktiski akli brauc uz 50-60. Protams, CSN neparedz obligātu saulesbriļļu lietošanu, bet vai tiešām nav skaidrs, ka šāda braukšana ir līdzvērtīga optisko briļļu nelietošanai pie stūres tiem, kam ārsts tās parakstījis? Un pie remontu luksoforiem - tikai viens agresīvais apbraucējs, kas pa pretējo apbrauca gaidošos. Toties bars tādu, kas pēc zaļā ieslēgšanās tikai lēnām sāk meklēt ātrumus, nesteidzīgi uzsāk gaitu un ar lielu distanci izbrauc remontposmu - es teiktu, ka vienā luksofora ciklā varētu izbraukt par trešdaļu mašīnu vairāk, ja katrs piedomātu pie tā, ka arī citi negrib gaidīt nākamo zaļo.

Nav gadījies. Nemānos. Vienīgais, ko gan ir nācies teikt ne vienu reizi vien, ir skaidrot policistam, ka jautājums "ko tagad darīsim?" ir ļoti nevietā - moralizēšanu likumi neparedz, tādēļ ir tikai viena iespējamā rīcība - atnest man paskaidrojuma veidlapu un iet rakstīt protokolu. Paskaidrojuma saturs principiāli nemainīgs - pārkāpumu atzīstu, lūdzu skaidrojumu par policista pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem un mēģinājumu "sarunāt".

Lietuvas bāņi jau ir padomju mantojums. Neko jaunu nav uzbūvējuši. Polijā gan skaudība pārņem - vācu bāņi netur līdzi.

Tiešām Igaunijā ir vieglajiem 110 uz ceļiem ar vienu joslu katrā virzienā? Nav gadījies tādu brīnumu redzēt.

Es teicu,ka ir pieņemami, nevis tiem obligāti jābūt

Pilnība piekrītu, ka šis ir vēl viens nepamatots ierobežojums, kas satiksmei nodara vairāk sliktumu, nekā labumu. Mūsdienu lielgabarīta transportlīdzekļiem nav problēmu droši braukt arī ar 90 km/h un tas būtu daudz vērtīgāk vienmērīgai satiksmes plūsmai. Izņēmums var būt tikai spectehnika. Dažādi ātruma ierobežojumi ir pieņemami vienīgi uz vairākjoslu ceļa, komplektā ar strikti ievērotu lēnākā turēšanos pa labi.

Tev jābrauc uz 90 nevis šādu, bet gan lēnāk braucošo dēļ. Kamēr neiemācīsi viņus braukt vismaz uz 90, tev ātrāk nepienākas.

Padomā loģiski - ja 10 vidēji vadītāji brauc vienā ātrumā, 1 izcils vadītājs brauc ātrāk un 1 tizls vadītājs brauc lēnāk, gan izcilais, gan tizlais vadītājs rezultātā izraisa 11 apdzīšanas manevrus. Izcilā vadītāja 11 apdzīšanas manevrus veic viņš pats - tātad izcils vadītājs. Tizlā vadītāja izraisītās apdzīšanas veic 1 izcils un 10 viduvēji vadītāji. Kas sanāk kopsavilkumā?

Tas ka tam nav nekāda sakara ar video redzamo atsaldeni - tādai uzvedībai uz ceļa nav nekāda sakara ar CSN, loģiku vai ierobežojumu noteikšanu.

Tiesisko nihilismu rada viss bardaks kopā, ne tikai ātruma ierobežojumi. Nevar skatīt vienu atsevišķu no konteksta izrautu problēmu. Un vislielākā problēma ir tie, kas ir gatavi visur citur piemērot "loģiku" - t.i. drīkst braukt, neievērojot CSN, ja konkrētais ierobežojums liekas neloģisks, toties noteikumi par ātrumu esot jāievēro pēc likuma burta, ne būtības.

Kas tad īsti ir tas, ko, manuprāt, nepareizi sauc par maksimālā ātruma ierobežojumu? Drošs ātrums? Diez vai - sākot jau ar klasisko Zasadas skaidrojumu pareizākā "droša ātruma" definīcija varētu būt "nepārtraukti mainīgs lielums, ko nosaka konkrētajā vietā trīs pamatkomponentes - ceļa apstākļi, auto tehniskie parametri un vadītāja prasmes". Tātad pat vērtējot vienu atsevišķu autovadītāju, šis lielums nepārtraukti mainās - jo ceļa apstākļos ietilpst līkumi, sašaurinājumi, krustojumi u.t.t. Tāpat vienā un tajā pašā laika posmā iespējams gan sauss asfalts gaišā dienā, gan atkala naktī. Vai ir iespējams, ka visa šī rezultātā nemainīgs un visiem vienāds atļautais ātrums ir drošs ātrums? Esmu pārliecināts, ka nē.

Ejam tālāk - vai ātrums ir tas, kas nogalina? Nē. Tikai un vienīgi pārāk liela ātruma izmaiņa. Tātad tas, ko pēc būtības ir jānovērš, ir dažādu ātrumu objektu satikšanās. Vienalga vai tas ir kustīgs ar nekustīgu vai pretējos virzienos kustīgi vai vienā virzienā ar pārāk lielu ātrumu starpību kustīgi. Un tā novēršanai ir virkne CSN prasību, kuras jāievēro pēc būtības, ne burta. Nekas nenotiks ar tumšu gājēju bez atstarotājiem, ja tas pats apzināsies situāciju no abām pusēm - viņš pats automašīnu var redzēt pa ļoti lielu gabalu un kaut vai lekt grāvī, lai rūpētos par savu drošību - laicīgi, neradot nevienam nekādus draudus. Bet pieprasot, lai autovadītājs viņu pamana un apbrauc, ir jāņem vērā redzamība no otras puses un jānēsā atstarotāju. Ir bezjēdzīgi sodīt par atstarotāju nenēsāšanu kādu, kam ir gumijas zābaki lekšanai grāvī - pēc būtības, ne burta viņš garantē to pašu satiksmes drošību, ko prasa likums, tikai citā veidā. Sods tādam nekad nesniegs labumu sabiedrībai, jo tiks uztverts kā nepelnīts.

Ja tālāk runājam par automašīnu sadursmi - īpaši frontālo. Vai pie vainas ir vienīgi apdzinēja ātrums? Diez vai - avāriju rada darbību kopums, kurā vislielāko daļu veido ceļa apstākļu un individuālās meistarības nepareizs novērtējums. Nu nebūs tā, ka nepārredzamā līkumā apdzenošo glābs šī manevra veikšana ar mazāku ātrumu. Drīzāk otrādi. Būtu labāk, ja apdzīšanas manevrs vispār netiktu veikts, vai ne? Visiem labāk... Tad kādēļ atbildība par to, ka šāds manevrs tomēr tiek veikts, tiek uzlikta tikai vienam, ja tā novēršana ir vajadzīga visiem? Gan ātrais gan lēnais grib braukt tā, kā pašam ērti. Abi ir vienlīdz egoistiski savās vēlmēs. Un tikai kopīga izpratne par vispārējo sabiedrības labumu var novest pie kopīga rezultāta.

Lai tāda būtu, ir jāsaprot ka atļautais ātrums ir ļoti vispārīgs tuvinājums tam, ar kādu ātrumu konkrētajā posmā ir droši braukt - ātrums, kādu vidusmēra apstākļos ir jāspēj ievērot visiem. Ja auto tehniskais stāvoklis neatļauj, tad auto jāremontē. Ja individuālā meistarība par mazu, tad jābrauc ar sabiedrisko un jāuzlabo to slēgtā teritorijā. Ceļi tiek projektēti tā, lai konkrētais ātruma ierobežojums atbilstu tam, kas ir pa spēkam jebkuram tehniskā kārtībā esošam auto un jebkuram atbilstoši kvalificētam autovadītājam. Ideālā situācijā ātruma ierobežojums faktiski ir rekomendētais plūsmas ātrums - ja visi to vienlīdz ievēro, netiek veikti nekādi bīstami un strauji manevri, visi savlaicīgi un droši nonāk galā. Jā, negadījumu risks pastāv arī tad, tomēr jāsaprot, ka vienīgais patiešām drošais ātrums ir 0. Jebkāds cits ātrums ir kompromiss starp sabiedrības vēlmi pārvietoties un risku, ko tā ir gatava par šo pārvietošanos maksāt. Tieši nespēja atrast kompromisu ir tā, kas šo risku nevajadzīgi palielina.

Ja visi sapratīsim, ka drošs ātrums kopējā labuma izpratnē ir vienmērīgs plūsmas ātrums un VISI spēsim piemēroties vairākumam - gan ātrie, gan lēnie izlecēji, tikai tad būs rezultāts. Ja sodīsim izlecējus - likuma būtības pārkāpējus, nevis likuma burta pārkāpējus, ir cerība, ka kopumā kaut kas uzlabosies. Ja turpināsim iesākto - paliks tikai sliktāk.

Un šādā skatījumā ātruma limitu pacelšana nav pieļaujama. Tā tikai vēl vairāk attālinās mūs no pēc būtības vajadzīgā rezultāta - proporcionāli vairāk kļūs to, kas brauks ievērojami lēnāk par atļauto un apdzīšanas un saraustīta braukšana vairosies. Tāpat proporcionāli pieaugs laiks, kurā ceļa apstākļu noteiktais drošais ātrums būs ievērojami zem atļautā. Tā vietā ir jāmaina izpratne par ātrumu un jāļauj tam pašregulēties - vairākums spēj loģiski pieņemt lēmumu par konkrētajā brīdī visiem drošu ātrumu un braukt vienmērīgā plūsmā - tas var būt gan ātrāk, gan lēnāk par zīmē norādīto. Bet policijai jāstrādā ar visiem, kas to nespēj pieņemt. Ar ātrākajiem neko jaunu nav jāizdomā, bet lēnākajiem jāsāk noskaidrot lēnuma iemesls un jāpiemēro attiecīgs sods - par nogurumu, auto tehniskajām problēmām vai nenostiprinātu kravu - tas viss ir aizliegts un CSN diezgan konkrēti nosaka izņēmumus, kas pieļaujami īslaicīgi - piemēram, ar avārijas ugunīm līdz tuvākajai remontvietai.

Diemžēl pašlaik mēs esam aizgājuši daudz par tālu lēnuma slavināšanā. "Vilcieniņus" nu jau lielākoties veido nevis lielgabarīta transportlīdzekļi, bet gan tādi baudītāji kā VWfans, aiz kura lielgabarīta transports iestrēgst, lai gan pa brīvu ceļu brauktu ātrāk un tālāk jau veidojas ķēdīte apdzīt neprotošo vai nevarošo.

Nevajag pat nelegāli. Esmu redzējis kā laukos skatei gatavo vecu dīzeli, kam viss sev noravēts. Noņem izpūtēju un pieslēdz pie ūdens trubas - izskalo grāvmalā ar spiedienu visu drazu, uzliek atpakaļ un brauc lēnīgi uz skati. Skatē atgāzes pa pirmo - slapjais un tīrais izpūtējs spēj pildīt filtra funkcijas. Nākamajā dienā atkal dūmo pa vecam.

Protams, ka stūrēt nejēdz. Bet CSDD ražoto vadītāju kvalifikācija neatbilst ceļu stāvoklim. Kaut kā derētu saskaņot šos parametrus. Vai nu dot tiesības tikai ekstrēmas braukšanas skolu izgājušiem, vai tomēr ceļus sagatavot tā, lai parasti vadītāji var droši izbraukt. Starp citu līkumam nav ne vainas - avārijas kā reiz notiek posmā starp Katrīnas un Hanzas ielām.

Paskaties vēl - atbilde ir šajā tēmā. Varbūt tas varētu noderēt lai smagais transports varētu tikt no Kurzemes uz Rīgas ostu un industriālo zonu, nebraucot caur centru? Vai tomēr tikai politiķiem?

Tieši tā, bet visiem rīkojoties adekvāti, negadījums tomēr nenotika. Vieglais pārliecinoši nobrauca nomalē, autobuss mazliet pa kreisi, tik, cik bija droši, lai neaizķertu smago. Un arī smagais neizmantoja iespēju bremzēt un saslidināt piekabi. Visi veseli un var apspriest, kurš bija vainīgs avārijas SITUĀCIJAS izraisīšanā (nu, labi, nav tur nekā apspriežama).

Un par montāžu bija tikai ironija. Par tiem, kuri šādu gadījumu grib izmantot, lai notestētu NCAP zvaigznes un savas krutās drošības jostas.