Pie eksotisko ekspozicijām strādājuši laikam diletanti, vareni eksponāti, bet bāls noformējums. Izskatījās, ka par dalību izlemts pēdējā brīdī. Vienīgi atsevišķu drifteru ekspozīcijas bija ok.

Lecam dubļos, tāpēc ka visi tur jau stāv. Par "pareizo" eiropu negribas runāt. Pa mačistrālēm lielie gāzēji kā nobrauc uz vienkāršas šosejas velkas ar 75-80. Ka tik kaut kas nenotiek, jo redz nav gar ceļu drāšu žogs. Ja baidies, ka kaut kas notiks neej ārā no mājas. Ja tev ir bail braukt ātrāk par 80, tad nevajag pārējos par dullajiem ja ne saukt, tad arī uztvert. Noteikumos ir tāds jauks teikums, "izvēlaties ceļa apstākļiem un situācijai atbilstošu braukšanas ātrumu". žēl, ka to parasti tulko tikai "vienā valodā"...

lielākie motori parasti ir sabalansētāki, mazāk vibrē un klusāki, vienīgi svars lielāks. Tie arī ir bijuši ilgmūžīgāki, taču mūsdienās neviens vairs desmit gadus nebrauks, atdos dīlerim.

Kā jau zināms jēkabpilietis, Reinis Nitišs veismīgi aizvadīja Eiropas rallijkrosa čempionāta otrā posma sacensības Portugālē, Montalegras trasē, izcīnot ceturto vietu. Šoreiz Reinis īpaši tuvu atradās kārotajam pjedestālam. To, ka Reinim ir ātrums līdzvērtīgs līderiem, jēkabpilietis pierādīja kvalifikācijas braucienos. Pirmo sacensību dienu Reinis pabeidza trešais, bet svētdien divos braucienos bija ātrākais. Gan jau pjedestāli neizpaliks. Pats galvenais, ka Reinis pa ilgiem laikiem ir vienīgais latvijas tehnisko sporta veida pārstāvis, kurš neatlaidīgi un veiksmīgi iekaro Eiropas autosporta virsotnes.

stulbākais ir tas, ka parasti normālie 90-100 bruacēji ir vainīgie. Ātriem vienalga vai tu brauc ar 95 vai 80. tāpat arī lenajiem. Diez vai kaut kas pēkšņi mainīsie skardināli ierasta indviduālajiem ātruma režīmos, taču mazliet iejūtīgāki viens pret otru varētu būt. Ja kāds brauc ātrāk, nu nevajag ieciklēties uz domu"nav viņam nekur jāskrien". Man personīgi vairāk uzkrīt pārāk lēnie, jo lēnie reāli rada kavēkli uz šosejas. Ātrie(saprātīgi) aizbrauc un par to ir aizmirst. Atkārtoju ja vīņš brauc adekvāti.

Kungi visu nosaka grieze. Ja pastav starpība starp autiņiem, tad ekonomiskāks būs tas kurš pie mazākiem apgriezieniem sasniegs vēlamo jaudu. GB taisnība par 1,6d. Oktavija(Jaunā)tiešām likās dinamiskāka(mazliet) par Yeti 2,0d. Vienīgi jāskatās kas ar tiem svariem sanāk.

Taču aizspriedumi par mazmotoriem saglabājušies no atmosfērisko motoru laikiem. Vēl tikai gribu piebilst par braukšanas stilu. Ātrums nav galvenais. Galvenais kā un cik bieži tiek mainīti apgriezieni vai tiek stiepts. Cik dažādi cilvēki tik dažādi braukšanas stili.

Vienīgi gribu piebilst, ka ir būtiski kā tiek izmantota ātrumkārba.

Straujais stils pamatā atkožas pilsētā, ārpusē ar bembi īpašu atšķirību patēriņā nejūtu.

BMW 320 2004. 2,0d(čipots) vidēji 5,5l/100. Pa šoseju ap 120km/h, Volvo s80 2005 2,4d vidēji 5,4l. VW touran 2010 1,6d 6.5 l, Toyota Hilux 2011. 10,5 l Yeti 2,0d 2012. 6,3 l . Tāda ir mūsu ikdiena

Pats esmu bijis motociklists. Visu cieņu tiem, kas pārvietojas ekstrēmākos apstākļos kā lielais vairums. Tomēr ir lietas kuras nav pieņemamas. Ar satiksmi pilnā ielā atvilkt pāri 100... Te arī meistarība nepalīdzēs. Apkārtējo rīcība nav prognozējama, tāpēc sekas ir neparedzamas. Otra lieta ir lavierēšana starp spoguļiem. Džeki paļaujas, ka ne viens nemainīs savu trajektoriju ne par centimetru. Puse no visiem tiešām nedomā. Tā nav pārgalvība, tas ir stulbums, nerēķināšanās ar apkārtējiem.

Reinis reāli var nobraukt labāk. Kā pats stāstīja, pietrūka pieredzes tieši agresīvā kontaktcīņā. Īpaši agresīvi ir tatāri. Reinim jāizmanto savs trumpis, starts un jāaiziet no konkurentiem. Jaunais auto to atļauj. Ar Reno Clio jēkabpilietis ir ļoti apmierināts. Tgad ar līdriem varot cīnīties arī sausā trasē. Viss pirmais sešinieks ir spēkos un tehniski ļoti līdzīgi.

Yetis maksā vidēji 17 - 18 tūks. eiro. Mazā bagāžas telpa, nepārāk lielais salons un neērtā sēdpozīcija, tikvien kā paaugstināts klirens(ja 4x2). 4x4 jau pāri 20.

Īsti riktīgi jau nav, ja cilvēks nav spējīgs iebraukt pretējā kustības joslā un brauc aiz smagā pat nepapētot situāciju. Aiz viņa vēl viens, tad jau vilciens paliek pagarš un paliek domīgs arī it kā drošais. Tā vilciens sāk izstiepties. Situācija paliek riskantāka, kad braucējs kura drošais ātrums nav 80, bet atļautie 90, sāk apdzīt. Nevajag appelēt pie droša ātruma. Ja cilvēks saulainā laikā uz sausa, tīra, gluda asfalta neapdzīvotā apvidu, pārskatāmā posmā nevar pārvietotaies ar noteikumos atļauto ātrumu, tad šim satiksmes dalībniekam nav atbilstoša kvalifikācija un par starppilsētu šosejām satiksmē nevajadzētu iesaistīties.

Vēlreiz, LCB ir tikai Latvijas ceļu būvētāju asociācija, sabiedriska organizācija un var tikai paust savu viedokli. Asociācijas jēga, lai vajadzības gadījumā valsts institūcijas varētu saņemt ceļinieku(ne jau visi ir haltūristi un zagļi)slēdzienu, vienu! ne viss kādus 15. Ceļu saimnieks, apsaimniekotājs un visu darbu pasūtītājs un pārbaudītājs, darbu pieņēmējs ir Latvijas valsts ceļi(LVC).

Tiešām ir posmi kur rises parādās pārāk ātri. Tur varētu būt vairāki iemesli, līdzekļu trūkuma dēļ ekonomēts uz pildvielām asfalta sastāvā un konkrētam ceļam projektētājs aprēķinājis neatbilstošu asfalta recepti. Rezultāts nebūs arī pie godprātīga uzņēmēja darba. Gribu piebilst, ka ir arī labi piemēri, Jēkabpils-Varakļāni ap 50km. Ja nekļūdos jau 5 gadi.

1,6 benzīns nebūtu tā labākā izvēle. Pieprasījums nav šīm versījām tāpēc arī cenas met nost.

Problēma, ka Latvijā ir ļoti īss garantijas laiks paveiktajiem darbiem. Ja arī vienalga kādu iemeslu dēļ plaisas sāk veidoties pēc esošās garantijas laika ir laika posms, kad tam netiek pievērsta pietiekoša verībā. Tas savlaicīgi netiek aizlietas, tādā veidā nepasargājot no ūdens iekļūšanas ceļa konstrukcijā.

Piekrītu , ka divu gadu laikā nav jāparādās plaisām, bet uzturēšana sākas(normāli) pēc nodošanas ekspluatācijā.

Talsu rallijs parādīs kāds tad īsti būs 2013 gada Latvijas rallijs(nav runa par ralliju 'Latvija"). Pašlaik starp latviešiem situācija diezgan padrūma. Vienīgi "divriteņos" varētu sanākt cīņa, kādas 5-6 mašinas(kas savstarpēji varētu mačoties) sanāk. Pārējās klasēs, ja neuznāk viesuļvētra čempi jau skaidri. Žēl!

Piekrītu GB12 par sēdpozīciju un man ir vēl divi domu biedri. Kad izbraucos(ap 400km) ar Yeti(4x4) tiko tas parādijās LV arī likās pieņemams, taču pēc 50 t.km ar 4x2 versiju esmu citās domās. Ir notestēti arī visi citi čeha brāļi.

Krasta ielā pie SKY, bet bieži ir garas rindas.

Foto nav jēgas, jo situācija mainās. Šādā laikā vecais asfalts ideāli padodas mitrumam un vibrācijai. Galvenais ir apzināt maršrutus. Tuvojoties siltam laikam pastiprināsies bedrīšu remontdarbi. Lai kaut cik normāli varētu kaut ko darīt vajag tos +7 pastāvīgi!!

Vēl būtiska lieta, ja ir uzbūvēts jauns(vai renovēts)ceļš, tas nenozīmē, ka tagad 10 gadus var gulēt uz lauriem. Ceļam jānodrošina normāla ekspluatācija(kā autiņam). Tas netiek darīts, par to riktīgs ķieģelis LVC dārziņā.

Kā apgalvo Karlo Motors pāºdevēji, Jetiji iet uz urā, bet tomēr vēl zaudē Oktāvijai.

Piebildīšu, LCB ir Latvijas ceļu būvētāju asociācija, kurā apvienojošies lielākie būvnieki, lai savu kopīgo viedokli paustu sabiedrībai un valdībai.

xx89

Ar to ceļu būvi nav tik vienkārši kā sākumā liekas. Jāatzīst stāvoklis ir bēdīgs, diemžēl arī nesen būvētie ceļi atklāj ne mazums defektu. Kāpēc tā, kurš'vainīgs? Lielā daļa gadījumu vaina būtu jāuzņemas ceļu saimniekam un pasūtītājam, Latvijas Valsts ceļiem(LVC). Projektus pēc kuriem uzņēmēji veic darbus, pasūta un akceptē LVC. Būvniekam teorētiski ir jāpieturas pie šī projekta. Kā būvnieks to dara pārbauda pāsutitāja nolīgti būvuzraugi. Problēma tā, ka ļoti nekvalitatīvi tiek izstrādāti projekti. Būvētājs var norādīt uz nepilnībām pārskatot projektu būtībā, taču asfalta segu(galvenie defekti)aprēķinu trūkumus uzreiz konstatēt nav iespējams. Tas jau pirms konkursa izsludināšanas būtu jāveic LVC. Jāveic daudz nopietnāks analitiskais un statistiskais darbs, kas ļautu izvairīties no jau pielaistām kļūdām).Otrs klupšanas akmens ir darbu apjomu trūkums Latvijā(uz visiem būvētājiem)un pārlieku lielā konkurence, kuras rezultātā bīstami zemas kļūst objektā veicamo darbu izmaksas. 'Šo tendenci pilnīgi provicē konkursa komisijas kuras pamatā dod zaļo gaismu zemākajai cenai, vienalga cik adekvata tā ir(aptuvenās darbu izmaksas pasūtītājam kkk zināmas). Rezultātā nosolīta summa ir par mazu pilnvērtīgiem būvdarbiem. Taču LVC izliekas to neredzam. Tā lūk mums iet.