Vecajam auto savulaik ar droseli bija problēmas un mitrā laikā bija slāpšanas. Ne vienmēr, bet bija reizes, kad izteikti.

Pareiz, pareiz, drošība pirmajā vietā.

Tas jau tāds politisks lēmums, ar medicīniskiem apsvērumiem nesaistīts. Perevoščikovs nesen izteicās, ka omikrona gadījumā nečipotajiem esot NEDAUDZ (jā, tā viņš teica) lielākas iespējas slimot. Vai neliela % dēļ ir vērts cilvēkus čakarēt? Tak viņu pašu jau uz visu čipoto fona ir nemaz ne tik liels %.

Ja uz to skatās kā uz represīvu mehānismu, kā visus aiztriekt čipoties vai ierādīt savu vietu, tad tas strādā.

Tā kā esmu ļoti interesantā situācijā, tad nevaru padalīties ar pārdomām arī par tiem fiksajiem testiem.

Kāds cilvēks, uzzinājis, ka man ir covids, ļoti vēlējās uzzināt, vai tests uzrādīs pozitīvu. Cilvēks man testu arī atnesa (ļoti droši, saprotams, uzkarot uz durvju roktura) un es to lietu paveicu. Tiesa, nākošajā dienā pēc laboratorijas testa.

Negatīvs.

Testu veica arī iepriekšminētais cilvēks, ar ko braucu kopā vienā auto. Arī tam negatīvs.

Te nu var izvirzīt visādas teorijas, piemēram, ka omikrons ātri parādās un ātri pazūd un to uzķert var tikai laboratorijā. Jā, tā varētu būt. Tikpat labi arī var būt tas, ka tie testi ir vienkārši sūdīgi.

Cilvēks, kas man testu piešķīra, tos pa reizei lieto un teicās, ka no pieciem divi esot bijuši šaubīgi. 40% - tas nav maz.

Jā, kamēr meklēju laboratoriju, vienai rakstīts aptuveni šādi - apmeklējumi tikai ar iepriekšēju pierakstu un tikai ar savu transportu (neizmantot sabiedrisko transportu un nenākt ar kājām).

Par visu tā kā būtu skaidrs, bet kāpēc gan nedrīkst iet ar kājām? Palaidīs savu omikronu pa vējam? Te nu visdrīzāk kāds entuziasts ir pārcenties, bet vienalga - amizanti.

Nemaz jau nerunājot, ka vienai daļai potenciālo apmeklētāju tāda sava auto nemaz nav.

Man patika arī pārējās sezonas, bet nu Tev taisnība pa daļai. Sākumā bija tā kā oriģinālāk, bet pēc tam jau kaut kā laikam idejas aptrūkās.

Kā izskatās, vismaz vienu uzkurināt ir izdevies

Kas ta nu? Būsterīša nepietika? Mieru, mieru, tikai mieru, esot 4 miljoni iegādāti. Tev pietiks.

Pēdējo 2 gadu laikā es sabiedrībai esmu devis daudz vairāk, nekā visi tie, kas ir būsterējušies, slimojuši viegli un nav noslogojuši slimnīcas. Proti, es ar covidu neslimoju vispār un valstij par mani jāsatraucās nebija. Varbūt arī izslimoju bezsimptomātiski, bet tas domu nemaina, jo valstij tāpat es klapatas nesagādāju.

Bet te pēdējās nedēļas laikā apstākļi iegadījās tādi, ka likās, ka varbūt ir vērts uztaisīt to testu. Normālos apstākļos neko netaisītu, jo jutos gauži labi, bet ja nu tomēr ir covids un attiecīgi pēc karantīnas dienām es varu pusgadu no untermenšu zemākās šķiras pacelties uz untermenšu mazliet augstāko šķiru. Mazums, ko nākotnē prasīs. Labāk izslimot, ja reiz tāda iespēja.

Laboratoriju jautājums ir intersants, jo par rindām būs dzirdējuši it visi. Tā ir patiesība, rindas ir. Vai nu jābrauc uz kādu tālu pilsētu, vai baigi jāmeklē, vai arī jācenšas uzķert mirkli, kad kāds atsaka pierakstu. Lai vai kā, 3 dienas vēlāk pierakstu dabūju. Operatore, kas zvanīja, gan izklausījās nogurusi no visādiem simulantiem

Testu uztaisīju un 24h laikā izrādījās, ka ar 2 gadu gatavošanos tomēr esmu pamanījies to izdarīt - man ir covids! Sajūta bija ļoti dīvaina - divus gadus to tik vien dzirdi, kā visi masveidā mirst, kā students Rūdolfs nespēj pēc slimošanas pat dirsu noslaucīt, cik vājš ir kļuvis, bet es? Es jutos gauži ikdienišķi. Nepavisam nejutos īpašs.

Lai vai kā, tad varēja pievērsties interesantākām lietām. Ko tālāk? Par laimi pazīstu cilvēku, kas ļoti tic zinātnei un zina visus termiņus un visus noteikumus. Izskaidroja, ka man 10 dienas jākvern mājās, ko darīt un ko ne. Es varbūt neticu labajam cilvēkos, bet pārāk tomēr neticu, ka kaut viens, izņemot ļoti ticīgos, to visu ievēro. Uz veikalu varbūt arī neiet, bet vai tāpēc pa parku nestaigā? Šaubos gan.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pirms kāda laika šefs, pianista spiediena dēļ, palūdza nočipoties, ko gan es izdarīju, bet izvēloties visprastāko un visneefektīvāko čipiņu. Tā ka kamēr citi jau dabūjuši 3o būsterīti, man knaps viens un tas pats jau laiku kalpojis. Var apgalvot, ka čipiņš glāba manu dzīvību un citādi es būtu daudz nelāgākā situācijā, teiksim, kā augstākminētais students Rūdolfs, bet jāpiebilst, ka braucu šaurā telpā, proti, vienā auto 3h ar kādu nečipotu cilvēku, kurš gan pieteicās uz laboratoriju pēcāk (jaunnedēļ), taču nav pārliecināts, ka covids jau nebūs izbeidzies. Šis cilvēks jūtas brīnišķīgi ar vai bez covida.

P.S. Cilvēks, kas ļoti tic zinātnei, nezin kāpēc neticēja zinātnes vīru apgalvojumam, ka covids pielīpot pēc 15 minūšu biedrošanās. Domājot, ka esot ātrāk. Nu kā gan var tā selektīvi ticēt zinātnei?

Brīnišķīgs velorastu celiņa pielietojums ziemā.

Fakts, bet te tas cenas lēciens izskatās mazliet nopietnāks.

Attālinātajam darbam ir plusi, ir arī mīnusi.

Par sapulcēm piekrītu tiem, kas apgalvo, ka tur ir vairāk mīnusu, nekā plusu. Kā esmu novērojis, klātienē jautājumus var pārrunāt daudz efektīvāk.Tāpat 4-5 cilvēku kopēja saruna par vienu jautājumu klātienē ir normāla, attālinātās sapulcēs ir bardaks. Tāpat arī viens otrs agrāk jautājumu atrisinātu pats vai parunātu ar kolēģi, bet tagad taisa sapulces attālināti, jo taču tik viegli to izdarīt.

Darba stundas arī mēdz izmētāties. Ja cilvēkam nav tādas konkrētas piesaistes kādam laikam, teiksim, bērna izņemšanai no dārziņa, tad mēdzot sākties darba & privātās dzīves saplūšana.

Pēc 1. attālinātā gada IT kadri, kas sākumā ļoti slavēja attālināto darbu, sāka sūdzēties par savu darbinieku pārstrādāšanos un nespēju normāli strādāt komandā. Lai cik tur antisociāli ļauži arī nebūtu (kas ne vienmēr ir stereotipiski), satikties tomēr esot paticis.

Vispār interesantas pārdomas par šoferiem pagalmā šajā ziemā. Sniegu ir bijis daudz un gan jau vēl būs. Iznāk ļautiņš un ar pusplaukstas izmēra birstīti sāk tīrīt savu nosnigušo auto. Dara to vismaz min 10, ja ne ilgāk. Vai tiešām mūsu steidzīgajā laikmetā tiešām šī ir tā lieta, kur baudīt dzīvi, nevis nopirkt normāla izmēra slaukāmo?

Katram savas prioritātes

Uzreiz par divām lietām:

1) vai tiešām Tu domā, ka populāriem auto modeļiem viss jātaisa no nulles un čipotājiem nav nekādu iestrāžu?

2) par motora dīvaino darbību. Es ar izravētu EGRu nobraucu kādus gadus 6 +/-, bet nekādus defektus nejutu. Var jau teikt, ka pieradis pie skaļākā motora, bet nu dūmainībai tad jau būtu jāparādās. Man gan DPFs bija ejošs, bet ja reiz tik ļoti dūmotu, tad arī ar to būtu jāparādās problēmam, ka tīrītos visu laiku un ka mestu kļūdas. Tak nebija arī to - pa reizei iztīrījās un viss darbojās gluži labi. Ja pēc dažiem gadiem problēma izlīstu, tad visdrīzāk tā izlīstu arī tad, ja EGRs būtu ejošs - auto nolietojas un jo vecāks, jo vairāk vainu.

Norāvi baiso slimību?

Vispār novērojums tāds - ja kāds baidās, tas ar garantiju dabūs un varēs izlaist garu, ja ir tāda patiesa vēlme. Ja kāds grib dabūt (kaut vai ausvaisa dēļ), viņš noteikti var izstaigāt visus testēšanas centrus, holeras barakas un leprozorijus, bet ne velna nedabūs. Tā dzīvē lietas notiek

Tu pats tad pinies pretrunās. Te auto avārijas režīmā un ir neglābjami sabojāts, te atkal - ai, tas ir pieticīgs un tāpēc tas kust uz priekšu. Tad kā ir?

Man ir bijusi pieredze ar EGR pirms un pēc (lasi - bez). Oda tas auto identiski. Katrā ziņā mans deguns nebija spējīgs sajust kādu dižu atšķirību.

Esmu par šo EGR jautājumu forumos lasījis - arī lietotāju atsauksmes par paveikto. Ja reiz cilvēks aizbrauc pie speciālista, kas visu it kā normāli izprogrammē un ja cilvēks pēc tam gadiem brauc bēdu nezinādams, tad neuzskatu, ka uzskatāms, ka tas auto iet avārijas režīmā un sūdīgi. Ja tā brauc ne viens cilvēks, bet masveidā, tad var uzskatīt, ka acīmredzot tie speciālisti to dara pietiekami labi. Tas, ka kaut kad krietnā auto pusmūžā sāks rasties problēmas, tas nu nav nekāds brīnums - tādas radīsies arī bez EGRa.

Pie tam tās pašas ļaužu atsauksmes par EGRu uzticamību arī bija ne tās labākās. Šis mezgls esot bieži jucis nost arī tādiem, kas it kā brauc pareizi - gana lielus gabalus un ne tukšgaitas apgriezienos.

Pēc dīzeļgeitas skandāla tajā pašā Anglijā daudzi auto tika pārprogrammēti, lai darbotos t.s. pareizais režīms un tad tie paši EGRi esot sākuši jukt nost uz vella paraušanu. Dīleri mainījuši nost garantijas ietvaros, bet vai var uzskatīt, ka cilvēkam tagad jājūtas vainīgam, ka viņam iesmērēts sūdīgs mezgls?

Te nu filozofisks jautājums - ja šis auto ir sliktais (lasi - ar nelāgo softu), tad varbūt autoram vajadzēja ne vien EGRu labot, bet arī skriet pie dīlera, lai liek softa updeitu, domājot par līdzcilvēkiem?

Normāla parādība. Cilvēks pierod un ar laiku neuztver to par neko nopietnu, jo sevišķi, ja neredz uzskatāmus piemērus, kas liktu domāt pretēji.

Padzīvotu vēl 1 gadiņu šādā pašā veidā un Tu pats noteikti rīkotos līdzīgi. Nu varbūt pēc pusotra, bet ideju gan jau saprati.

Ja ziņas nemeloja, Igaunijā un Lietuvā taisās visu šo balagānu atcelt. Pie mums slimo skaits iet debesīs, kurpretī slimnīcās esošo un mirušo skaits iet taisni pretējā virzienā. Starptautiski arvien vairāk skan ķecerīgas domas, ka viss būs labi. TĀTAD - par ko satraukties?

GB12 pārmeta Msh slēptu homoseksuālismu, jo viņš iestājās pret LBGT vai tamlīdzigi.

Bet velti. Lūk, te ir kadrs, kam vērts pievērsties. Īstais Msh pielūdzējs, kas viņam seko visur, kur vien iespējams. Var gan pieņemt, ka šī ir dāma, bet nu tā kā šis ir veču forums, es tomēr izteikšu pieņēmumu, ka te nu mums ir alternatīvi orientēts foruma biedrs. Pielūdzējs gan izmanto tādas bērnišķīgas uzmanības pievēršanas metodes, tāpat kā dārziņā paraustīt aiz bizes, bet nu...

Nu tad varbūt pastāsti, kā tas auto tika sajāts?

Grūti komentēt, nezinot apstākļus, bet tikpat var būt mudaks gan šoferis, gan tas draugs.

"Šoferis no notriekušās mašīnas vispār nepienāk klāt." - un kāpēc viņam tas būtu obligāti jādara? Ja es būtu pārliecināts, ka kaut kāds auns šķērsojis ceļu un man, lai gan savu vainu nesaskatu, viņa dēļ tagad ir liela jāšanās, nez vai man viņa labsajūta būtu prioritāra.

Kā jau teicu, nav jau skaidrs, kurš tur vainīgs, bet tas, ka aizbrauci un Tev likās viss gauži pārredzami, tas neko vēl nenozīmē. Tu brauci un speciāli pievērsi uzmanību tai vietai. Vidusmēra šoferis brauca un īpaši negaidīja vietu, kur kāds mēģinās forsēt ceļu. Kā draugs to pasniedza un kā bija faktiski - kas to lai zina. Tā ka gaidi vien policijas secinājumu, varbūt tas kaut ko izskaidros.

Nekas, nekas, iedomājies, cik pretīgi būs, kad visu balagānu atcels un vairs nebūsi nekādā ziņā ievērojams, ne ar kodu, ne bez

2012. gada autiņam jau nu bez pārprogrammēšanas EGRu neizkausi. Kāpēc kļūdas nebija, tas cits jautājums.