Zinātnieki pēta daudz ko tādu, kam nekad nebūs praktiskas jēgas. Galvenais, dabūt finansējumu un rakstīt publikācijas, jo zinātnē ir likums publish or perish, publicējies jeb pazūdi.
Rakstiņš rada iespaidu, ka oglekli no skābekļa var atdalīt ar "zemu enerģijas patēriņu".
Pastāv tāda lieta , kā enerģijas nezūdamības likums, un oglekļa un skābekļa O=C=O ķīmisko saišu saraušanai vajag tādu pašu enerģiju, kāda izdalās, tām veidojoties, realitātē vairāk, jo neviens process nav 100% efektīvs.





















"Vispār jau daudzreiz tā ir motivācija izzināt jaunus dabas un zinātnes procesus."
Par fundamentālo zinātni un tādu, no kuras varbūt būs jēga tālākā nākotnē, piekrītu. Bet aprakstītais process ir pielietojamā zinātne, resp. tāda, no kuras gaidāma ekonomiska jēga.
------------------------
"No CO2 iegūst oglekļa pārslas un skābekli.";
Jebkura CO2 izmantošanas tehnoloģija, kuras rezultātā tiek iegūta degviela vai rūpniecībai derīgas izejvielas,"
Ogleklis kā degviela jau ir akmeņogļu raktuvēs un elements skābeklis gaisā. Neaizmirsti, ka procesam, lai tas būtu "zaļš, jāizmanto "zaļā elektrība. Bet, kad pasaulei beidzot būs "zaļā enerģija šādām lietām, tad viss jau sen darbosies ar elektrību un jaunai CO2 "nākšanai atmosfērā" nevajadzētu notikt.
Protams, var apgalvot , ka process noderēs nākotnē liekā CO2 drošai noglabāšanai cietā oglekļa veidā.
Par nelaimi, lai tas notiktu atmosfērai pamanāmā apjomā, tev vajadzēs tūkstošiem tonnu gallija un indija, diemžēl, tie ir dabā reti sastopami. indium is not abundant in nature; it is a rare element in Earth's crust, with an average abundance of about 50 parts per billion; gallium is not abundant in nature; it is a rare element found in trace amounts within other ores,