Papildinājums iepriekš teiktajam. Sameklēju KIA cenu lapā to, ko vēlējos atrast - 1,4 litru (ar 140 ZS) benzīna dzinēja XCeed ar automātisko kārbu par 22 tūkstošiem ar astīti. Pieļauju, ka šī jau ir pavisam reāla izvēle Latvijas jaunu auto tirgū. Tieši tāpēc KIA XCeed varētu būt viens no reālākajiem pretendentiem pat uz galveno titulu.

Normāls auto, kurš īpašu baudu noteikti sagādās sportiskākiem vadītājiem. Pieļauju, ka latvietis "parastais" īsti nepratīs daudzas ST versijas īpatnības novērtēt. Pilnīgi noteikti tas ir "pa šoseju gāžamais aparāts", jo uz lāpīta asfalta un lauku ceļa "trepītes" balstiekārta uzreiz norāda, ka šis segums nav domāts ST... Taču katram savs. Man šāds auto laikam nebūtu nepieciešams, taču tas nenozīmē, ka FORDam sanācis slikts produkts.

Testa auto bija ar 1,6 litru benzīna 204 zirgu dzinēju. Protams, piepičkāts ar dažādām vajadzīgām un nevajadzīgām ekstrām, tāpēc cena ne visai mīlīga - 30590 eiro... Bija bauda ar šo auto braukt! Manuprāt, laba balstiekārta, kas labi slāpēja mežonīgi nolāpīta asfalta (uz Ādažu lidlauku ir tāds kilometrs apmēram) pampakus. Sanāca negaidīts lidojums uz viena tramplīna, kurš tā nopietni izjūtams, tikai vienā virzienā pa šo celiņu braucot. Un nekas! Piezemējāmies abi ar KIA bez novirzēm no kursa un bez jebkādiem krakšķiem... Korejiešiem labs auto atkal sanācis. Ja būtu attiecīgs budžets sava nākamā auto izvēlei, no attiecīgā krosoveru piedāvājuma testos XCeeed varētu būt mana izvēle. Pieļauju, ka cena varētu būt zemāka, jo tik advancētu versiju man tiešām nevajag.

Škoda Scala ir cienīgs pēctecis Škoda Rapid, šo modeli vairs neražos. Salīdzinot ar konkurentiem, Scalai ir pats ietilpīgākais bagāžnieks. Dzirdēts, ka šajā automobilī abās sēdekļu rindās ērti jutīsies arī gara auguma cilvēki, pat aizmugurē sēdošam divmetrīgam pasažierim galva griestos nedursies! Manuprāt, šī auto mērķa auditorija varētu būt jauna ģimene ar bērniem, jo bagāžniekā var ērti ielikt bērnu ratiņus, bērnu divriteņus, skrejriteņus vai treniņu somas. Scala varētu būt laba arī dažādiem tirdzniecības menedžeriem, kuriem ikdienā nākas vadāt līdzi uzskates stendus un preču paraugus.

Motori Scalai ir gan benzīna – 1 litra ar 115 zirgspēkiem un 1,5 litra ar 150 zirgspēkiem, kā arī 1,6 litru dīzeļdzinējs ar 115 zirgspēkiem. Pieejamas gan manuālās, gan automātiskās ātrumkārbas, pie tam tā ir 7 pārnesumu DSG kārba.

Mans testa auto ir cenā gandrīz 24 tūkstoši eiro: pusotrs litrs ar 150 zirgiem un 7 ātrumu DSG automātisko ātrumkārbu. Tā strādā lieliski, motors – 1,5 litru – tikko dzirdams. Dažādiem manevriem jaudas pietiek un vēl pāri paliek! Jau drīz displejā uzzinu par dzinējā izmantoto novitāti, ik pa brīdim, kad auto pārāk nedzenu uz priekšu, parādās lakonisks uzraksts – strādā tikai 2 cilindri. Ja nemaldos, šis pienesums degvielas ekonomijai Škodai nāk no lielā Volkswagen, kur savienojumā ar DSG automātisko kārbu tiek lietota šī ACT jeb aktīvā cilindru atslēgšanas sistēma. Scala droši jūtas gan uz asfalta, gan uz zemes ceļa, piekare labi iztur visus ceļa negludumus. Uz šosejas, izmantojot autobusu pieturas kabatu, auto var bez problēmām vienā paņēmienā apgriezt.

Nelielā pitstopā pats pārliecinos, ka par salona ērtumu un bagāžnieku nekas nav melots! Vienmēr esmu Škodai cildinājis par bagāžnieku, arī Scalai tas aprīkots vienkārši izcili! Jau ierastām lietām klāt vēl trīs – īpaši bagāžnieka grīdai pielipināmi vedamo priekšmetu organizatori (lai neviļājas vai nešļūc), maisiņš ar vairākiem īpašiem bagāžniekā izmantojamiem tīkliņiem, kā arī līdz šim nekur neredzēta lieta – tīkliņš arī zem bagāžnieka atlokāmā pārsega. Latvietis praktiskais vienkārši ģībst aiz laimes! Arī par sēdēšanu tiesa – aiz manis, 188 cm gara šofera, otrā rindā ērti var sēdēt vēl viens tāda paša kalibra cilvēks. Nu, ar četriem pieaugušajiem šī auto salonā laikam būs gana. Jā, par šādu naudu es laikam gribētu arī tādu nelielu ekstru kā pneimatiskie pacēlāji motora pārsegam. Citādi ar to atbalsta stieni automašīnai, kurai visos galos saliktas tikai modīgās LED gaismas, kaut kā nav tas stiliņš līdz galam izturēts...

Gala secinājums – šāds auto būtu gana labs arī man, tiesa, gandrīz 24 tūkstoši eiro un komplektācija Elegance tad būs par daudz. Jā, automātu un 1,5 litru benzīna dzinēju laikam gribētos gan, bet tās pārējās ekstras... Varbūt tad Ambition par 20400 eiro? Taču no jūlija tirgū būs pieejama arī visplikākā auto versija Active (ar kondicionieri, apsildāmiem priekšējiem sēdekļiem, ādas stūri un elektriskiem logiem jau komplektācijā), kura ar 6 pakāpju manuālo kārbu un benzīna litriņu, kam 95 zirgspēki, maksās tikai 14900 eiro. Tā varētu būt pavisam cita runa...

Nesen firmas Andre Motors rīkotajos auto testos Bolderājā starp žurnālistiem piedāvātajiem pilnīgiem svaigumiem bija arī jaunais mazās klases automobilis Suzuki Swift – interesantā versijā ar 4x4 piedziņu un hibrīda dzinēju. Komplektācijā GLX ar 1,2 litru benzīna dzinēju, kuram 90 zirgspēku jauda, ar mehānisko 5 ātrumu kārbu šis automobilis ielien 16 tūkstošos eiro! Tā kā Suzuki joprojām ir neliels auto ražotājs, kas nav iepinies milzu koncernos kopā ar pusbrāļiem un pusmāsām, tad katrs šis auto ir pašu japāņu gudrots un gatavots. Bez it kā šodienai jau ierastas 6 ātrumu manuālās ātrumkārbas vai automāta komplektācijā, toties ikdienā uzticams un par saprotamu cenu. Papildu aprīkojums jāpiepērk klāt, piemēram, kruīza kontrole par 699 eiro. Toties atpakaļgaitas kamera, kas lieti noder pilsētā parkojoties, šeit jau standarta aprīkojumā. Benzīna vidējo tēriņu šim hibrīdam sola 4,5 litrus benzīna uz 100 kilometriem. Ražotājs dod šim automobilim 3 gadu jeb 100 tūkstošu kilometru garantiju.

Vizuāli jaunais Swift noteikti ir apaļīgāks par savu priekšgājēju, kas bija tāds robustāks aprisēs. Pilsētā šī mazauto priekšrocība noteikti būs. Nekā ultramoderna auto salonā nav, taču viss nepieciešamais savās vietās.

Braukšanas izjūtām šoreiz nopietns pārbaudījums – neliels aplis smilšainā kāpā, kur jau sēdējis špūrē uz vēdera korejiešu milzis ar automātisko kārbu un pārsimt zirgu dīzeli SsongYong Rexton... Ārā rakšana un vilkšana bija ne pa jokam! Tā kā neesmu nekāds pieredzējušais purva bridējs, tad labāk smiltīs justos ar automātu. Taču Swift ir parastā ātrumkārba, un ar to tad nu man jāpietiek. Atzīšos godīgi, pāris reizes, pašās dziļākajās špūrēs atrodoties, auto kļuva nedaudz domīgs, taču līdz situācijai iekšā esam, ārā netiekam abi tomēr netikām. Abas reizes pakāpināju auto atpakaļgaitā līdz cietākam pamatam un tad – ar visu niknumu cauri gan! Tā ka, manuprāt, Suzuki Swift tiešām sniedz to, ko sola.

Ja pircējs pieturas pie tradicionālām vērtībām, tad 4x4 versija GL ar parasto 1,2 litru benzīna dzinēju (sola vidējo tēriņu 4,9 litri uz simtiņu) maksās bez viena 14 tūkstošus eiro. Varbūt tomēr ir vērts par pilnpiedziņu piemaksāt 1,4 tūkstošus eiro (versija 2WD par 12,6 tūkstošiem eiro), nu, ir reizes, kad četri vienā var noderēt!

Varu padalīties ar info par izbraucienu ar VW T-Roc pilnpiedziņas 4x4 versijā Sport pa īstiem ziemas ceļiem vēl šī gada janvārī. No ārpuses auto balts kā sniegs, bet iekšpusē esmu gandarīts par griestu melno tapsējumu — praktisks un lepns. Man pat šķiet, ka melni auto griesti nomierina... Faktiski vienīgā lieta, kam varu piekasīties T-Roc salona interjerā, ir, manuprāt, galīgi nepraktiskie durvju elkoņu balsti no auduma — šādā izpildījumā tiem nebūs ilgi lemts izskatīties svaigiem. Ja nu vienīgi īpašniece nebūs sieviete — advokāte. Protams, joks, taču ar zināmu patiesības devu. Salona izpildījums ieturēts klasiskās Volkswagen tradīcijās — nekā apaļīga, lielākoties visas formas robustas, taču ar noapaļotiem asumiem. Protams, apdares kvalitāte šim vācu automobilim pāri visam. Ērta braukšana šajā auto būs četratā, piektais varētu būt maziņš skolasbērns, kuram vairs nevajag īpašo sēdeklīti.

Brauciena sākumā objektīvu apstākļu pēc izpaliek ievadlekcija, tāpēc visu mašīnā pamazām apgūstu pats. Neliels izbīlis pārņem brīdī, kad uzreiz nevaru atrast spidometru. Izrādās, manas bažas par iespējamo ātruma kontroli pēc izjūtām bijušas veltas — digitālais ātruma cipariņš visu laiku kontrolējams šofera puses displeja labajā apakšējā stūrī. T-Roc ir elektroniskā roķene, par šīs ekstras iespējamiem remontiem gan es nevaru klāstīt to pozitīvāko pieredzi...

Braukšana ir tīkama gan pa asfaltu, gan pa labi notīrītiem (žetons Latvijas Autoceļu uzturētājam un pašvaldību nolīgtajiem lokālajiem šķūrētājiem!) lauku ceļiem pārsvarā Kocēnu un nedaudz Beverīnas novadā. Viduskonsolē ir braukšanas režīmu pārslēdzēja poga, ātrumā līdz 100 kilometriem stundā to var izdarīt arī gaitā, ko, protams, izmēģinu. Arī piedāvātajā sniega režīmā. Viss notiek! Protams, VW daudzos modeļos labi aprobētā DSG automātiskā kārba slēdzas laideni, bez rāvieniem. Nekur jau abi ar T-Roc neskrienam, jo šis auto nav domāts skaidas ņemšanai pa asfaltu, nemaz nerunājot par zemes ceļiem ziemai šogad neraksturīgos apstākļos. Auto aprīkots ar dalīto klimata kontroli — ja ārā ir mīnus 7 grādi, tad salonā ar ziemas drēbēm mugurā man labākais pavisam elementāri ieregulējamais komforts šķiet pie plus 18 grādiem Celsija. Šofera vietā redzamība uz visām pusēm lieliska, arī atpakaļskata spoguļi, kaut nelieli, savu funkciju pilda.

Kad atbraucu atpakaļ, tas pats lakoniskais displejs mani latviešu valodā informē, ka esmu nobraucis 61 kilometru ar vidējo patēriņu 8,3 litri. Nudien nav slikti!

Mans testētais auto Volkswagen T-Roc versijā Sport ir 34 tūkstošus eiro vērts. Dārgi. Protams, par to naudu 2 litru TSI benzīna dzinējs, kuram priekš salīdzinoši kompaktā pilnpiedziņas spēkrata jaudā ir briesmīgi 190 (!) zirgspēki, sajūgts ar patiešām kvalitatīvo automātisko DSG 7 pakāpju ātrumkārbu. Skaidrs, ka auto arī nopakots uz to lepnāko ar daudzām vajadzīgām un mazāk nepieciešamām ekstrām, vienīgi bagāžniekā zem ērtās divās daļās salokāmās cietās grīdiņas nav nekā. Protams, tur ir ar elementārām lietotāja iemaņām izmantojamais kompresors ar līmi, ko cauras riepas gadījumā atliekot tikai pievienot pie 12 voltu rozetes, taču man tomēr šajā palielajā zemgrīdas telpā gribētos redzēt īstu rezerves riteni vai vismaz tableti. To Sport versija nepiedāvā, bet par papildu naudu — 148 eiro — var nopirkt vai nu rezerves riteni ar metāla disku, vai arī mazizmēra rezerves ratiņu, cena nemainās.

Standartā T-Roc tiek piedāvāts ar 3 gadu garantiju, tomēr, ja plānots auto braukt ilgāku laiku, varbūt vērts par 638 eiro piepirkt klāt vēl divus bezrūpīgus gadus — tad jūsu rīcībā būs tā sauktā pagarinātā garantija 5 gadi vai 150 tūkstošu kilometru nobraukums.

No dārgākajām lietām, ko šajā auto iespējams ielikt, ir 18 collu vieglmetāla disku komplekts par 590 eiro, Style Comfort pakete par 1652 eiro, LED priekšējie lukturi par 991 eiro, mobilā telefona interfeiss Comfort ar bezvadu uzlādes funkciju par 426 eiro, noņemams piekabes āķis par 820 eiro... Uh! Taču ir iespēja dabūt jaunuli tikai par nepilniem 19 tūkstošiem eiro. Tiesa, tas būs tikai priekšpiedziņas automobilis ar viena litra 3 cilindru TSI benzīna dvēselīti, no kuras tomēr var izspiest 115 zirdziņus. Protams, tad būs 6 ātrumi jāslēdz ar roku, taču jau bāzes komplektācijā būs ādas stūre, LED lukturi aizmugurē, lietus sensors, karstumu aizturošs vējstikls un ducis dažādu papildu drošības sistēmu. Par nepilniem 22300 eiro jau var iegādāties priekšpiedziņas T-Roc ar 1,5 litru benzīna 150 zirgspēku jaudas dzinēju un DSG 7 pakāpju automātu, un tas jau varētu būt pavisam sakarīgs pirkums.

Ieteikums kopumā visām auto atslēgām! Lietojiet TIKAI Duracell vai Varta elementus!!! VISI PĀRĒJIE, lai ko par tiem jums stāstītu pārdevējs, ir MĒSLI!

Ko vēl vairāk "crazy" par auduma apšuvumu var izdomāt automašīnai, kas pretendē uz ģimenes auto statusu?! Ja nu vienīgi ģimene tāda - tēvs un māte baņķieri, bet visi bērni - jau pieauguši - advokāti... Es, protams, pārspīlēju, taču auduma apdare šādā auto - tur nav ne māzākā domu aizmetņa par salona praktiskumu un bērneļu iespējamo iedarbību (jogurts, šokolāde, dažāda lieluma "maki" ar kečupu vai majonēzi) uz durvju paneļiem utml. Bet tie jau ir allaž "fifīgie" franči!

Perfekts auto! Braucot ar 5. sērijas "bembi", kuram vēl pilnpiedziņa un kuram aprīkojumā no "pilnas laimes" pietrūkst laikam vien stikla griestu ( šī opcija - lūkas - vairs neesot populāra pat "biezo" klientu vidū, jo par tiem apmēram 1500 eiro pragmatisks cilvēks izvēlas kaut ko papildus jau tā pamatīgajam "ekstru" klāstam auto salonā), es saprotu Kristapu Porziņģi, kurš ar savu "mersi" regulāri braucis šim auto adekvātā ātrumā, līdz "uzrāvies" uz likumpaklausīga vīra salātzaļajajā darba vestē... Nu, nav šis auto domāts 90 kilometriem stundā, nav!!! Tāds normāls darba režīms 5. sērijas BMW, manuprāt, ir no 120 līdz 130 kilometriem stundā. Protams, ārpus apdzīvotām vietām un uz kvalitatīvas ātrgaitas šosejas. Latvijā, cik zinu, nekā tamlīdzīga nav, tāpēc apbrīnoju tos cilvēkus, kuri - tādu esot ap pussimtu - šo nenoliedzami ekskluzīvo mūsu dzīvei auto iegādājas. Atkārtošu vēlreiz, ļoti labs auto par dārgu naudu. Kam to vajag un kuram ir tādi līdzekļi - uz priekšu! Varbūt kādai Latvijas Gada auto 2018 speciālajai nominācijai 5. sērijas BMW pilnpiedziņnieks "piemērīsies", tomēr par galveno favorītu šo teju 100 tūkstošus eiro konkrētā gadījumā vērto auto laikam uzskatīt nevar. Jo ar "krāniņiem" taču mērīšanās te nenotiek!

Starp citu, Fiat 500x bija gana labs "smilšu princis" iepriekšējo gadu testos... Bet Jeep jau, kā zināms, ir tikai viens... Šoreiz tas ir versijā Compass. Protams, jūtams amerikānisks piesitiens auto salona dizainā, varētu arī iztikt bez tās šķebinošās melnās klavierlakas... Labā lieta, pārslēdzami 4 režīmi bezceļam, sliktā - uz stūres it kā arī radio skaņas regulēšanas taustiņi, taču neredzamajā pusē gan...

Informatīvais displejs Compass variantā brīžie uzvedas kā palaidnīgs puika - kaut ko iesāk, tad pārlec uz ko citu...

Kopumā gaita mašīnai laba i pa šoseju, i pa zemes ceļu. Ja par konkrētā testa auto, tad, manuprāt, tomēr priekš 4x4 auto īsti prātīgs ši 1,4 litru benzīna dampītis ar tajā iesprostotiem 170 (uh!) zirdziņiem vis nav. Nu, kas traucē šādu pavisam sakarīgu auto aprīkot ar normālu, piemēram, 2 litru dīzeli ar apmēram to pašu jaudu? Nu, tā kā to izdarījuši ar testam piedāvāto Renault Kaleos, kas vismaz 5000 eiro lētāks par Compass... Būtu pavisam norāmāla murrāšana ar pieticīgu degvielas tēriņu... Protams, arī 1,4 litru benzīnieks izbriem smilšu kāpas pavisam labi, apgriežas mīkstās smiltīs praktiski uz vietas, bet tā mazītiņā dvēselīte tur mocās nenormāli! Un tērē benzīnu oi, oi, oi...

Manuprāt, glītākais, šikākais no visiem Latvijas Gada auto 2018 pretendentiem. Protams, Alfa Romeo ir allaž bijis auto 'vairāk šīs markas "klubiņa" cilvēkiem, taču šis ir pavisam jauns koncepts, kurš varētu būt tīkams arī tiem, kuri nefano par Alfa Romeo "šosejas pletīzeriem". Stelvio ir labs gan uz šosejas, gan uz zemes ceļa, gan arī saprātīgās smilšu špūrēs... Par ārpusi jau minēju, arī salons Stelvio ir uzteicams - TOPā starp Latvijas Gada auto 2018 pretendentu interjeriem šis, manuprāt, ir Nr.2, tūlīt aiz Mazda CX-5 lakoniskā perfektuma. Tiesa, cena šim jaunulim nebūs katram pa kabatai, taču tas jau ir cits stāsts.

Eleganta paskata auto. Manuprāt, ar izcilāko auto iekšpuses dizainu starp visiem Latvijas Gada auto 2018 pretendentiem. Testa auto izdevās izbaudīt vēl pirms Mazda CX-5 likstenīgās satikšanās ar stirnu buku sestdienas rītā, tāpēc iespaidi pašam savi. Braukšana gana komfortabla arī pa zemes ceļu, tikai Mazda automāts ir pārlieku jau "domīgs" - pārslēdzas ar rāvieniem, starp citu, atkal vienīgais starp visiem testa automobiļiem ar automātiskajām kārbām... Bet es to varētu pieciest! Nu, vēl viena neliela "skrambiņa" - aizmugures jeb otrās rindas durvīm Mazda inženieri atstājuši pārāk augstu un neērtu iekāpējiem riteņa arkas malu. Bet arī to varētu pieciest, ja man būtu tie 35 tūkstoši eiro. Ņemtu!

Peugeot 3008... Franču auto ar visām no tā izrietošajām sekām. No vienas puses - ultra tehnoloģijas un ekskluzīvs (pēc ražotāju domām) dizains salonā, no otras - pilnīgs prastums, paceļot motora pārsegu... Unikums ir "kapota" aizslēgs - pieļauju, ka vecajam un lielajam krievu pašizgāzējam ZIL tas tomēr bija kompaktāks... Un visai neomulīga šķērszvārošanās automobilim, braucot ātrāk pa bedrainu zemes ceļu, piemēram, Latvijas Gada auto 2018 testos Lilastes apkaimē. Arī trešās sēdētāju rindas transformācijas rezultātā starp abiem papildus rindas beņķiem izveidojusies teju sprīdi plata "atvere", kur iekrist dažādiem vajadzīgiem un nevajadzīgiem sīkumiem... Protams, vizuāli lielais lauva izskatās tīri neko, arī salons gana ietilpīgs, taču nevajadzētu Peugeot 5008 uzlūkot ar rozā brillēm uz acīm!

Cienītais, vai pie psihiatra sen biji? Ļoti prasītos atsvaidzināt diagnozi...

Nu, tas jau pamazām velk uz marasma pusi... Varbūt labāk vispār paģērēt ceļu policistiem pieguļošus kombinē bez kabatām?

Vienīgā krāsa, uz kuru es neiesprintu, ir baltā. Kaut gan žilbinoši balts "mersis" kāzu izgreznojumā ar viršiem un violetām lentām ir vienkārši dievīgs! Manuprāt, SAVA krāsa, kas vislabāk piestāv tikai tam, ir katrai automobiļu markai un konkrētam modelim. Piemēram, balts Audi ir galīgi garām, toties melns - ohhhh...

Jaunajam VW Tiguan ir par 145 litriem lielāks bagāžnieks nekā priekštecim, savukārt jaunatnācējs ir vairāk pieplacis zemei, līdz ar to vinnējot aerodinamikā, taču pavisam nedaudz, vien 15 milimetrus, upurējot no iepriekšējā izlaiduma Tiguan klīrensa: jaunajam Tiguan klīrenss ir 18,5 centimetri parastajā izpildījumā iepriekšējo 20 centimetru vietā, to tagad piedāvā vien īpašā bezceļa aprīkojuma pakete. Dzinēju piedāvājumā Tiguan ir triju veidu benzīna motori ar 1,4 litru (125 un 150 ZS) un 2 litru (180 ZS) tilpumu, kā arī 2 litru dīzeļdzinēji ar 115, 150 un 190 ZS jaudu. Jau tuvākajā nākotnē Volkswagen Tiguan saņems arī dīzeli ar 240 zirgu jaudu!

Pilsētas un piepilsētas maršrutiem eksperti iesaka 1,4 litru 150 zirgspēku benzīna motoru. Ja ikdienā braucami garāki gabali, tad labākā izvēle būs 2 litru dīzelis ar 150 zirgspēku jaudu. Jāpiemin arī cenas, un te nu pats pieticīgākais Tiguan izpildījumā Trendline ar vājāko 1,4 benzīna dzinēju un 6-pakāpju manuālo kārbu un tikai priekšējo piedziņu būs dabūjams par gandrīz 21600 eiro, savukārt par maksimālo šo auto 4x4 versijā izpildījumā Highline (ir vēl Comfortline, pa vidu) ar dīzeļdzinēju plus automātu un vēl daudzām citām vajadzīgām (un mazāk vajadzīgām) ekstrām var sarēķināt pat virs 40 tūkstošiem eiro.

Esmu iesēdies gandrīz 32 tūkstošus vērtā Comfortline izpildījuma pilnpiedziņas 4x4 Tiguan, kuram 2 litru kārba un automāts. No parastajām ekstrām te trūkst vien ādas apdares, toties cik daudz dažādu gudru pogu un taustiņu! Piemēram, slēdzis – poga ar 4 pozīcijām vidus konsoles galā šofera pusē, kur var ieslēgt gan ziemas braukšanas režīmu, gan šosejas (komforta) režīmu, gan vieglo un smago pilnpiedziņu. Tas viss notiek, automašīnai braucot. Tā kā auto ir ar Start/Stop pogu, kas gādā par dzinēja izslēgšanu un ieslēgšanu pēc nobremzēšanas krustojumos, tad man tīkama ir poga, ar kuru varu šo izpalīgu atslēgt.

Pa šoseju Tiguan ripo labi, manuprāt, tam nav baigās vēlmes lidot, tāpēc 90 — 100 kilometri stundā šai mašīnai un arī tās apetītei varētu būt īsteni draudzīgs režīms. Salonā viss ieturēts Volkswagen tradīcijās, tāpēc kaut ko kičīgu te velti meklēt. Tīkami praktiska ir paliela aizverama kabata uz priekšējā paneļa, griestos savā vietā ir atvāžams tilpums brillēm. Bardačoks izskatās ietilpīgs, savukārt šoferim ērts ir labās rokas balsts, ko var pārbīdīt garenvirzienā, kā arī nostatīt dažādā slīpumā. Gan priekšējās, gan aizmugures durvīs ietilpīgas nišas dzēriena pudelēm vai kādam auto kosmētikas piederumam, ir arī neliela kabatiņa katrā pusē aizmugures dīvānam, kas, protams, sadalāms. Faktiski vienīgā lieta, kam atļaušos piesieties, ir elkoņu balsti priekšējās durvīs — kā latvietis praktiskais es tos būtu veidojis no mīkstas, kvalitatīvas plastmasas, nevis auduma. Jā, varbūt varētu vēlēties arī straujāku auto izklupienu pie zaļās acs iemirdzēšanās luksoforā, taču kārtīgā kruīza režīmā uz šosejas automāts strādā tā, kā tam jāstrādā.

Tiguan braši skrien arī pa zemes ceļu, neko daudz nelēkā, kad vieglā riksītī palaižu parketa džipu pa sausu, taču izdangātu meža ceļu. Ir labs, taču lēts šis prieks nebūs.

Manuprāt, šis vidējās klases sedans nav domāts gāšanai pa bedrainiem grants ceļiem, tā stihija pilnīgi noteikti ir gludi asfalta lielceļi, pa kuriem šis auto ripo patiešām ļoti labi. Kolīdz nospiežu Start/Stop pogu, mīlīgi ieņurdas tiešās iesmidzināšanas Common Rail dīzelītis un no priekšējā paneļa pusceļā starp stūri un vējstiklu izbīdās caurspīdīgs spēļu kārts lieluma ekrāniņš, kurā brauciena laikā parādās konkrētā brīža ātrums. Tā ir pavisam laba lieta, tiesa, savā ziņā tiek kopēts digitālais spidometrs, kurā ātruma cipars rādās krietni vien lielāks.

Vienas labas lietas talismanam pietrūkst — ērtas atvāžamas/aizvāžamas briļļu kabatiņas griestos. Toties salona apdare priecē — kvalitatīvi nostrādāta, praktiskos toņos. Braukšana pa šoseju patīkami līgana, pāris reizes izmēģinu arī ekstrēmāku apdzīšanu — nekādu problēmu, arī tikai 1,6 litru dīzelītis perfekti izceļ startu, un lielā fūre paliek man aiz muguras... Automātiskā pārnesumkārba slēdzas nemanāmi. Pieļauju, ka šis auto ar attiecīgo dzinēju gluži nav domāts lidojumiem pa autobāni, tam tīkamāks režīms varētu būt līdz kādiem 120 kilometriem stundā, kas Latvijā nemaz nav mirstīgajiem atļauts, bet šīs zemes varenie, kā jau būsiet nopratuši, ar renīšiem taču nebrauc.

Automašīnas salons ietilpīgs, arī otrajā rindā garākiem ļaudīm nebūs problēmu stalti sēdēt pilnā augumā, ja vajadzīgs, arī trijatā. Ceļgali pie zoda noteikti nedursies! Tāda būtiska lieta kā bardačoks šim auto kaut kādā veidā līdzīga bagāžniekam — ne pārāk augsta rūme, toties pamatīga dziļumā.

Braukšana ar šo auto ir patīkama, taču par savu talismanu to neizvēlēšos. Gan tāpēc, ka tas ir izteikts asfalta auto, gan tāpēc, ka par viszemāko Talisman cenu — sākot no 22 tūkstošiem eiro — ir pietiekami daudz alternatīvu, piemēram, manis jau pieminētajā parketnieku segmentā, lai arī tā būtu tikai priekšpiedziņas, nevis 4x4 versija.

Par bagāžnieku. Kaut tā atvere (vāks veras vaļā ar pulti!) nav visai augsta gabarītā — varbūt pāris sprīžu, pats bagāžas nodalījums ir ļoti cienījama — 608 litri — izmēra, tajā varētu pat metru (bukletā rakstīts pat 1,2 metrus!) garas lietas iebāzt. Ja noloka aizmugures sēdekļus, bagāžas tilpums palielinās vēl par 414 litriem, bet bagāžniekā jau var iebāzt pat 2 metrus garas lietas! Zem stingra grīdas pārsega dziļumā atrodams rezerves ritenis, virs tā līdz grīdiņai vēl kādi 10 centimetri luftes, tur iespējams daudzas vajadzīgas lietas satilpināt, nobāžot prom no acīm. Gluži līdz Škoda Octavia aprīkojumam Renault Talisman bagāžnieks vēl nevelk, taču abos sānos ērti nodalījumi, kur ievietot gan bogatierīti, gan aptieciņu un vēl kādus sīkumus.

Nezinu, vai pēc Renault Talisman Latvijā pircēji gluži garās rindās stāvēs, taču savs fanu loks šim automobilim noteikti būs.

Kā jau demo mašīnai pieklājas, mans testējamais KIA Sportage sarkanā Infra Red tonī ir vispilnīgākajā komplektācijā GT Line. Auto siluetu krēslā varbūt kāds pat sajauks ar Porsche Cayenne, tomēr arī ar KIA zīmi šis spēkrats vizuāli iespaidīgs, sportisks, mani īpaši uzrunā masīvie kantainie priekšējo LED miglas lukturu bloki. Salonā ir ērti sēdēt abās rindās, priekšējie sēdekļi transformējas elektriski, būtiski, ka auto kļuvis nedaudz plašāks. Priekšējais panelis veidots robustā stilā, bez apaļumiem. Tajā milzums dažādas informācijas jau starp abiem pulksteņiem plus vēl Supervision Cluster ar 4,2 collu ekrānu viduskonsolē. Tiesa, vajadzēs vismaz pāris stundas, lai visu šo taustiņu sistēmu puslīdz apgūtu. Ir viena lieta, kas mani Sportage kopumā pievilcīgajā salona interjerā kaitina — kādam varbūt ekskluzīvā, bet, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgā un nepraktiskā melnā klavierlaka uz durvju paneļu atbalstiem. Nu, pilnīgs čau! Vēl jāņem vērā, ka bagāžnieka vāks, kuru arī darbina elektrība, virināms ar pulti, pie tam pavēļu izpilde tāda nesteidzīga. Toties bagāžniekā zem grīdas rezerves ritenītis!

Braukšanas sajūtas ar šo auto labas i uz šosejas, i pa meža ceļu, kur Sportage gana mīksts, forsējot dziļākas dubļu rises. Ja brauc lēnām, var skatīties uz debesīm caur panorāmas jumtu, bet vai to vajag? Auto ir tīkami kluss.

Divlitru dīzelis ar 184 zirgspēku jaudu un automātu maksimālajā komplektācijā GT Line maksā 35 tūkstošus eiro. Nav lēti, tiesa, tas ir 4x4. Bez ekskluzīvajiem 19 collu vieglmetāla diskiem noteikti var iztikt, mūsu ceļiem krietni piemērotāki būs 17 collu ripuļi. Taču priekšpiedziņas Sportage bāzes komplektācijā EX — tur iekšā apsildāmi priekšējie sēdekļi, stūre, parkinga sensori abos auto galos, navigācija — ar 1,7 litru 136 zirgu dīzeli un mehānisko kārbu vērts tikai 24 tūkstošus, un šāds auto jau liks aizdomāties potenciālajam jauna parketnieka pircējam!