Nortel rakstīja: Mīnuss ir etilēnglikols, kam ir salīdzinoši īss kalpošanas laiks, sarežģīta papildināšana un ļoti augstas prasības pret savienojumu blīvējumiem.
Man bija atvērtā sistēma (ģeotermālais uz 2 urbumiem) . Tur etilēnglikols ir ļoti īsā cilpā. Kā mīnuss minams pastāvīgā netīrumu plūsma, kas nosaka nepieciešamību regulāri tīrīt sistēmas auksto galu
imzz rakstīja: Vispār, tā ideja par guļošajiem policistiem Jaunciemā interesanta. Kaut kā nav redzēts, ka satiksmes autobusi jautri lēkātu pār guļošajiem. Man ir "stipras aizdomas", ka guļošos neliek tur, kur kursē satiksmes autobusi.
Bet var pamanīt likumsakarību, ka zīmes 30 un dzīvojamā zona parādās tur, kur "turīgi un citādi ietekmīgi" cilvēki apgādājušies ar īpašumiem.
Uz O. Vācieša ielas 25. autobuss lēkā katru dienu. Un 10. un 44. (laikam)
Īstais izdevumu pieaugums ir bankas pievienotā likme virs EURIBOR. Kur pretēji parakstu vācēju slapjajiem sapņiem, EURIBOR ar likumu ierobežot nevar. Tas ir virs likuma sniedzamības. Un tā arī nav problēma. Problēma ir pievienotā likme, kas ir atavisms no 0% EURIBOR laikiem, kad bankai neveidojās starpība noguldījuma likme / EURIBOR. Tagad veidojas un bankai būtu normāli pievienoto likmi mazināt. Bet nē. Jo kartelis un nav konkurence
spainis rakstīja:
ZZZZ rakstīja: Mierīgs, kur tie ātrie tikuši, bet godīgs lādējamo iespēju apskats ceļojot ar el auto. Ps mazo range modelīti. Vispār pozitīvs kanāls.
Nu afigeķ ceļojums! Visu laiku domāt, kur un kā to kasti uzlādēt un vai tas vispār būs iespējams! Taisni prieks braukt!
Tieši tā arī ir. Uzlādes stacija ir primārais galamērķis. Resp. nākamā apstāšanās vieta tiek kalkulēta: uzlādes stacija> izklaides / infrastruktūras nodrošinājums. Ja nav labi, meklē nākamo. Principā katru dienu nepilna 1h tiek izšmurgāta meklējot "pareizo" uzlādes staciju. (t.i. vietu, kur var saturīgi pavadīt 1-1.5h ). Līdz elektroauto kā vienīgo auto ir vēēēļ ļoti tāls ceļš
Noteikti. Gaisiniekam izšķirīga ir kārtīgi siltināšana. Citādi lielajos mīnusos abu sliktās īpašības summējas. Zeminiekam lielie mīnusi neko nemaina aukstajā galā
topinamburs rakstīja: No kurienes priekštats, ka gaisa SS efektivitāte ir lielāka? Tā ir pārāk atkarīga no gaisa temperatūras.
Viņu efektivitāte nomainās pie aptuveni +5C ārā (t.i. +7C ideālā zemes t - energopatēriņš sistēmas kustināšanai). Ja paskatīsies meteodatus, LV zem +5C ir diezgan maza gada daļa
ZZZZ rakstīja: Te nu mēs nonākam pie mazas bet atklāsmes. Nekas labāks par gāzes caurplūdes sildītāju nav. Boileri, spiedieni, nogulsnes, kaļķi, baktērijas, apkopes, telpas m2, sazemējumi el aizsardzības dažādi izpildījumi/ne?
Nop. Tevis piesauktais ir nelielai dzīves platībai.
Man uz māju bija jāizvēlas ss vai tikpat sarežģīts gāzes katls. Un arī apkope / problēmas/ meistari ir gluži līdzīgs lielajiem gāzes katliem un ss.
Tavu caurplūdes Junkeru jāmēra pret kautkādu Nordis vai igauņu ss, kur nav visas tās Nomika piesauktās ģeķības.
topinamburs rakstīja: Timrots pārvērties par populistu.
Tas otrs tips muld vājprātā. 1) kādi 80 + 80 eiro par jaudas maiņu? Par pazemināšanu NAV jāmaksā, par palielināšanu - ir. Tātad 1 x 80 vai cik tur ST prasa. Viss, tālāk varam neskatīties.
Man ir pamatotas aizdomas, ka tas pieejamās jaudas jautājums ir izdomāts šķērslis maksas iekasēšanas nolūkos. Jo ar manu patēriņa profilu viņi diezgan vienkārši var noteikt manu reālo patēriņu un drošinātājs nav jāpārskrūvē. Jo pārējā infrastruktūra nodrošina to mega jaudu. Gan kabelis, gan trafs. Tur viņi neko nepārskrūvēs. Un diez vai pie tā trafa stāv rinda uz man noskrūvētajiem A.
Man liekas, ka tīra krāpšana šis ir
WALA rakstīja: Nu tu principā atatāsti "klasisko pieeju", bet tajā diskusijā visai korekti tiek aizrādīts, ka 30 % inflācijas rada tieši uzņêmumi (un arī "inflācijas apkarotāji" ) pārāk bieži ceļot cenas apsteidzot inflāciju + samazinot darba spēka izmaksas, a la atlaižot darbiniekus vai iesaldējot algas, tādēļ varbūt teorētiski "pareizs instruments", bet "cilvēki sačakarēs" visu ! Un patiesībā pārāk bieži "sitot" pa mazāk turígo daļu, kuri patiesībā ļoti maz ietekmē inflāciju, kamēr paši savā teiksim banku sektorā - turpina "raust" un patiesíbā gan svaidīties ar naudu, gan nereti arī uzrādīt vienus no labākajiem peļņas rādítājiem ...
Tā īsti nevajadzētu būt ja inflāciju reāli apkarotu !
Tas ko aprakstīji = inflācijas gaidas. Inflāciju vienmēr rada tieši uzņēmumi mēģinot piecenot nesamērīgo pieprasījumu.
Resp. tas ko saki = ir tieši "klasiskā pieeja".
Lieka nauda tirgū irlieka nauda. Tā nešķiro turīgos / neturīgos. Turklāt neturīgie nav nemaz tik neietekmīgi. Atceros Simsons kādreiz klāstija, ka Superbingo pieprasījumā jūtot katru pensijas indeksāciju. Nabadzības slazda domāšana ļauj viegli notrallināt jebkuru jaunu naudu
Ņemot vērā, ka savā dzīvē esmu 2x pārbaudījis, ka izolēts skurstenis ne visu laiku ir izolēts, skursteņa esamību galvenajai apkures sistēmai uzskatu par niknu mīnusu.
Man skāde nebija liela un bija lielisks kontakts ar apdrošinātāju kā rezultātā finansiāli biju ieguvējs, bet tgd no skursteņiem turos pa gabalu
Šis ir precīzi!
Pārējie varianti garantē mēslus visaukstākajā gada brīdī. Pārbaudīts!
nomiks rakstīja: Kāpēc, lai nepaspētu? Sanāk vidēji 170 - 200 km dienā. Tātad patērē apmēram 30 kWh dienā. Ja ir normālas jaudas 3fāzu pieslēgums, var uzlikt wallbox, kas dod iekšā 22 kW. 2 h var pielādēt. Es teiktu, ka mierīgi var arī iztikt ar 11 kW.
Vot Norvēģijā šitāds triks īsti nesanāca. Tesla Y. Nobraukti 200-300 km (Norvēģu kilometri gan!!!!). Notērētos kW neatceros. Vairākās testa vietās saimnieku wallbox to Teslu salādēja 9,5-11h.
Iespējams, ka tiem troļļiem ir kautka'di iepriekšējās paaudzes agregāti. Bet skats bija skumīgs
Jaunciemā satiksme jau ļoti sen ir plānprātīga. Tur tikai apvedceļš spēj ko risināt
ZZZZ rakstīja: Tāpēc tādā mazā karaļu valstībiņā var slēgt skolas un pēdējais čemodāns stacija izslēgt gaismu. Bet visādi stūmēji var dubultot visu pēc kārtas. Savu personīgo mērķu piepildīšanai. Pat baronu laikos nebija tik stulbi. Tur pirmais bija skolas izveide utt, lai piesaistītu pastalniekus, kas strādās viņa labā.
Vai šādi domu stūmēji ir kādu reizi uzkomunicējuši ar šo mazo skolu absolventiem?
Tās skolas tak ir pilnīgi nekam nederīgas. Tur analfabētus ražo. Šo skolu paturēšana būtu neizsakāma ļaunprātība pret jauno paaudzi.
WALA rakstīja: Par to kā procentu likmju celšana patiesībā neapkaro inflācijas cēloņus, saruna ar ASV ex - Sercretary of Treasury, kontekstā ar Federal Reserve celtajām USD procentu likmēm:
Un Eiropā ECB kontekstā situācija ir līdzīga, lai arī ne vienmēr salīdzināma ar ASV.
P.S. un tas patiesībā nav kapitālisms kurš "pats sevi apjāj", tas ir aplami regulēts kapitālisms, un drīzāk izlikšanās par tēmu kā apkarot inflāciju ... Precīzāk būtu labi izglītot cilvēkus par šādu lēmumu ietekmi uz reāliem cilvēkiem ...
Procentu likmju celšana novērš cenu veidošanas spirāli, ne pašu cenas pieaugumu. Tā tikai izsmērē pieaugumu laika, tādejādi neļaujot inflācijas gaidām bezgalīgi pumpēt cenu.
Un tas strādā - sociums sagaida izdevumu pieaugumu un iepirkumus samazina, tādejādi atjaunojot pārdevēju cīņu par piecīti pircēja sasvīdušajā roķelē.
Inflācijas iemesls šobrīd ir covid un kara nauda, kas vnk ir piedrukāta klāt un tai nav preču seguma.
aizejošais rakstīja:
650 rakstīja: Ta kādu tur advokātu, normāls advokāts sākas no 150eur/h un ar savu laiku lieki nebārstās.Taisnība galvenokārt tam, kur ir pieejams šāds speciālists un kuram (vēlams) ir pienācīga tribīne "sava viedokļa" izteikšanai.
Man personīg arī nav dižu iebildumu ne pret kāda individuālo materiālo stāvokli, nedz pret iespējamajām viņa interesēm.Vienīgi ka "es" negribētu piedalīties kādas atsevišķas "interešu grupas" līdzfinansēšanā.Tā dēvētā elektro"tēma" ir acīmredzami iebraukusi globālās auzās.
Globālās auzas ir sākušās ilgi pirms...
Domāju, ka tās ir augšanas grūtības, ne auzas. Elektroauto ir nenoliedzami efektīvāks un noteikti aizstās iekšdedzes. Bet nu tās augšanas grūtības..... Jādomā, ka switch zirgs> auto bija tik pat smags. Tā bija izbraukšana no auzām, ja kas 
elektrosaules zemē Norvēģijā murgam vēl nāk klāt orientēšanās - tās e-stacijas nemaz tik viegli nav atrodamas. Ja degvielas stacijas ir viegli pamanāmas, tad e-stacijas ir visādos pagalmos un stāvvietu stūros sabāztas. + neviens tīkls nenorāda pilnīgu punktu karti. Nācās lietot 3 aplikācijas, lai atrastu ērtāko (tuvākais neder, jo tur nav ko darīt to 1-1,5h)
Konuss rakstīja: Tur jau drīzāk pauguri būs bijuši, ne kalni. Nu ok, pa puslīdz taisnām (pārredzamām) šosejām tā var darīt, bet serpentīnos un stāvos kāpumos/kritumos tādā veidā drīz vien bez bremzēm paliksi un atradīsi taisnāko ceļu lejā. Kalnos drīzāk otrādi - kalnā braucot var attīstīt lielāku ātrumu jo viegli apstāties, lejup braucot stipri prātīgāk.
Šādi rīkojos KUR IESPĒJAMS.
Normāli kalnos bremzēju ar motoru + darba bremze impulsiem. Kompānijā bija iespēja novērot noķīlējušu bremzi, jo kolēģis visu laiku ar darba bremzi strādāja
Norvēģiem ir ievērojami jautrāki serpentīni kā Itālijā (izņemt dažas vietas IT ZR, kur vecie ceļi iezīmēti vienā līmenī ar jaunajiem). Čīlē vēl jautrību palielināja metode būvēt grants serpentīnus, kur laiku pa laikam vēl irigācijas bija pa ceļu palaistas
Bradypus rakstīja: "ieskrieties stingri virs atļautā pa kalnu uz leju, ja priekšā gaidām kāpums" - tā jau pauguru, ne kalnu braukšana. Kalnos slīpumi ir kilometros mērāmi un tur nekāda ieskriešanās nepalīdz. Tad, kad pamēģināsi ar to uti nobraukt kādu serpentīnu 40km garumā, tad paskatīsies degvielas patēriņu un varēsi runāt par kalnu pieredzi.
Nu pļa. Pie Bergenas ir ceļš 17% ar kritumu 25km garumā. .Tā, ka pašam vien būs jāpamēģina
Protams, ka ieskriešanās 25km neko nedod. Jaudas gan tai utij mums diviem pietika. Bija gana veikls.
Un jau teicu - ņemot vērā, ka nejūti saķeres atšķirību SUV un sedanam, kalnu pieredze ir jāapgūst tev.
Bradypus rakstīja:
eidis rakstīja:
Volx rakstīja: Starp citu, arī es to nenojaušu.
Pagaidām visekonomiskākais, ar ko esmu braucis, ir PSA 1.2 motors, 3 cilindri.
Tur man sanāca 5.2
Toyota Yaris hibrīds. 3.5l pa Norvēģijas kalniem. 3.5l = ar bākas metodi
Vēl jau jābūt pacietībai un prasmei to ekonomiju no auto izspiest. Nez - tur stumšana smagos posmos ar ietilpst?
Man jebkurš nemotors, kas ir ņemts nomā, momentāni tērē 10+ litrus. No 1.0 Fiestas sanāca pēc bākas metodes 13 litrus izspiest un tāpat pret kalnu ātrāk par 70 nevarēja dabūt - fūres gāja garām 
Viseknomiskākais ceļojuma rādītājs kalnainos ceļos ir bijis ar 3.0 dīzeli, kas neticami iztika ar ~5.9 litriem.
Nu tur jau tā lieta, ka es nevienu brīdi neekonomēju. Un man ir diezgan plaša pieredze gāzt pa kalnu ceļiem, kā rezultātā es tur pārvietojos ātrāk par lielu daļu lokāļu. Ir gan mendele (īpaši ar nemotoriem) izmantot reljefu. T.i. ieskrieties stingri virs atļautā pa kalnu uz leju, ja priekšā gaidām kāpums. Auto jūtu labi, gāžu uz saķeres robežas. Pa šoseju, kur radari, gan rātni - nepatīk man tā NO sodu aprēķinu metodika.
Un 3,5l. Pieņemu, ka lielu lomu tur elektromotors spēlē. Acīmredzot tai utij tas sanāk prāva jaudas deva un pret kalnu diezgan ilgi var vilkt. Īpaši gan nepētīju kā tās piedziņas slēdzās. Nebija interesanti
Nu baltkrievi gan ir stipri nemierīgāki par krieviem. Tā, ka nav īsti zināms kam kas nav labs gaidāms. Baltkrievi tomēr ir spēcīgi eirocentrēti un ar Možem povtoritj + sauso ateju pagalmā tur nevar izrullēt.
Bet par to auto nefanoju. Īpaši par Toyota variatoru kombo ar mazlitrāžas motoru - bremzēšana ar motoru bija izmisīga štepselēšana starp dažādiem režīmiem. Neviens no tiem nebija ne īsti drošs, ne efektīvs, ne tehnikai draudzīgs. Slapju muguru no kalna lej;a bija.
Bet 3,5l /100 gan bija. Fantastika
Tas ir par 1,5 nedēļu NO. Diezin vai sanāks tikai uz leju tik ilgi
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
WALA rakstīja: Hmm, izrādas man nav taisnība par Palestīnas teritoriju iedzīvotājiem, tiešām stipri liels vairākums ir bijis arābu pat pie britu tautas skaitīšanas uz 1922. gadu un arī 1931.gadu.
Liekas, ka ebreji tur sāka ieceļot (atgriezties) tikai ap 1915 (aptuveni). Līdz tam viņi bija izdzīti jau ap osmaņu okupāciju.
Secīgi tādi skaitīšanas rezultāti būtu sagaidāmi