iciks: "Un ironija par santehniķi Vaņu nevietā."

Bet ko darīt, ja automašīnas virtuve pilna ar traukiem, drēbju skapji pilni ar drēbēm, dušas plaukti pilni ar visu ko, foto un video tehnikas pilni plaukti par lielu summu, televīzors, dazādi TV dekoderi, bāgāžniekā cita braucamā tehnika. Kā rīkoties - vienkārši atdot autoservisā nezināmam meistaram mašīnas atslēgas, nezinot pat kā meistaru sauc, bez līguma, bez jebkādas norunas, bez jebkāda solījuma, ..... ?

Tad, ja es vēlos izīrēt urbmašīnu par 20 eur, es parakstu līgumu uz 10 lapām un iemaksāju drošības naudu. Bet kādēļ autoserviss ar mani neslēdz ne līgumu, kurā uzņemās noteiktu atbildību vai neiemaksā man drošības naudu, kā tas notiek gadījumos, ja viens otram nodod kādu materiālo vērtību, ..... ?

Pieņemšanas nodošanas akts? Muļķības, neviens uz to neies!

Jautājums - kā remontēt šādu automašīnu ???!

Ne vienmēr cenai servisos ir kāda nozīme. Esmu servisu noteikumos lasījis "Mēs neatbildam par klienta atstātām mantām mašīnā". Bet ja mans patērētāis laiks izkrāmējot mašīnu ir 1000 reizes lielāks un arī dārgāks par laiku, kuru meistars servisā remontēs mašīnu, tad servisa cenai vairs nav nekādas nozīmes, jo cenu nosaka nevis servisa, bet mans patērētais laiks. Bet, interesanti, vai kāds iztukšo savu dzīvokli, ja ir jāuzaicija uz mājām santehniķis Vaņa?

Bet ja nu servisu no liekajiem instrumentiem ir vieglāk iztukšot, nekā manu mašīnu no personiskajām mantām, tad kas kuram būtu jādara?

Šodien Austrijā ielēju dīzeļdegvielu par 1,55 eur/litrā (to lētāko no diviem variantiem)!

Par sava brīvdienu auto iegādi domāju apmēram 10-13 gadus. Tās bija pārdomas par dzīves jēgu, kas man patīk un kas nē, kādi ir hobiji un vai tādi vispār ir, par finansiālām iespējām un to nākotnes prognozi, u.t.t. Daudzus gadus braucu atvaļinājumu ceļojumos ar vieglo autiņu un gulēju kempingos teltī, dažādos hoteļos/moteļos. Vēroju, ar ko brauc un kā ceļo citi. Reiz izmēģināju aizbraukt ceļojumā ar piekabinātu piekabi- dzīvojamo treileri. Izvērtēju visus plusus/mīnusus. Pēc tam noīrēju kemperi un aizbraucu ziemā ceļojumā uz Austriju. Šis gadījums uzreiz deva iespēju saprast, ko gribu un salika visas vēlmes pa plauktiņiem. Toreiz tas bija kemperis ar "alkovu" (gultas vietu virs kabīnes). No dzīves telpas viedokļa kemperī iekšā - it kā labi un ļoti ērti. Bet no braukšanas viedokļa - galīgi garām. Liels degvielas patēriņš, jo pati nepareizākā aerodinamiskā forma, šausmīgi šūpojās pie katras fūres vai autobusa apdzīšanas, ļoti jāuzmanās no zemiem kokiem, tiltiem, u.t.t. Atceros, ka uz taisna, gluda autobāņa, bez sānu vēja, ātrumu vairāk par 110 izspiest nebija iespējams. Un motors, kā jau visiem īres kemperiem, pats nīkulīgākais. Liekas, ap 110 zirgiem. Kemperis bija tikai pāris gadus vecs, bet tā tehniski nolaists, ka defektu sarakstu toreiz nebūtu varējis uzskaitīt uz vienas A4 formāta lapas - gabarīt uguņi aizmugurē dega tikai dažreiz, ledusskapja durvis pagriezienos taisījās vaļā, visu ceļu braucām ar cepurēm galvā, jo pūta no visām iespējamajām šķirbām, dušā/tualetē tāda smirdoņa, ka grūti ieiet, jo visi iepriekšējie īrētāji ar to tualetes ķīmiju bija nolaistījuši visu, ko vien var, u.t.t., u.t.t..

Rezultātā sapratu, ka:

1) Gribu sev jaunu, nevis lietotu un sagrabējušu. Maksimāli nokomplektētu. Egoistiski plānoju braukt tikai pats (ar savu beibi) un līdz 100 gadu vecumam , nevis pirkt priekš radiem, draugiem, kaimiņiem, u.t.t., bet sev. Tātad, tam bija jābūt nevis 5-6 vietīgam, kur braukt "jautrā kompānijā", bet divvietīgam, jo gandrīz visi ceļojumi ar vieglo autiņu iepriekš bija divatā. Iespējai braukt trijatā, četratā vajadzēja būt tehniski iespējamai, bet kā retam izņēmumam. Izvēloties komplektāciju no rūpnīcas, uzreiz tajā iekļāvu to, ko vēlāk nebūtu iespējams vai būtu grūtāk papildināt. Uzreiz 3,0 litru TDI motoru (ko vēlāk nočipoju un uzdzinu jaudu līdz 220 zirgiem). Vidējais visa ceļojuma degvielas patēriņš izrādījās tikai 12,0 l/100 km (braucot pa dienvidu autobāņiem draudzīgā bariņā ar visiem vieglajiem) vai 10,0 l/100 km, braucot uz ziemeļiem. Kemperim uzreiz izvēlējos maksimālo 160 litru ledusskapi ar saldētavu, uzreiz no rūpnīcas uz jumta saules baterejas, kondicionieri, satelītantenu, netīrā ūdens bāku uzreiz jau nosiltinātu, siltā ūdens boilerim, bez iespējas sildīt ar gāzi, jau rūpnīcā tika pielikta iespēja sildīt arī elektriski ar 220V, u.t.t. Pārējo ir iespējams papildināt laika gaitā - sānu marķīzei, velo turētāju, jumta bagāžnieka sliedes, u.t.t. , visu citu, ko var izdomāt, var pielikt vēlāk, atkarībā no vēlmēm un finansēm.

2) Kempera gabarītiem un iekšējam izkārtojumam bija jābūt ar ļoti pretrunīgām prasībām, ar daudziem pārdomātiem kompromisiem - noteikti jābūt zemam, bez "alkova", ar minimāliem ārējiem gabarītiem (lai vieglāk braukt, manevrēt, parkoties), bet tai pašā laikā tik pietiekoši lielam, lai būtu 4 sēdvietas, 3 guļvietas un ar ļoti lielu bāgāžnieku (motorollerim), atsevišķu dušas telpu, u.t.t.. Gultai vienai, divvietīgai, nevis vairākām, sadalītām. Tātad, izkārtojums derīgs tikai tāds, kur liela gulta ir aizmugurē virs lielas bagāžas telpas. Nedrīkstēja būt galda priekšā bezjēdzīgās, nekustīgās sēdekļu rindas, bet priekšējiem vadītāja un pasažiera sēdekļiem bija jābūt grozāmiem par 180 grādiem. Tas dod iespēju samazināt autiņa garumu apmēram par metru un šādā variantā "dzīves telpa" sākas praktiski jau no automašīnas priekšējā paneļa un nav sadalījuma kabīne/dzīvojamā telpa, kā iepriekšminētajā variantā.

Izvērtējot visas šīs prasības, bija jāatmet daudzie Sunlight, Adrija, u.c. modeļi. Palika vienīgais piemērotais modelis Dethleffs Globebus T15. Pat simpātisko Detleffs Globebus I15 atmetu, jo uzskatīju, ka nav vajadzīga otrā lielā gulta, kas nevajadzīgi sadārdzinātu autiņu vēl par apmēram 10000 eur.

Kur pirku? Interesanti, Dethleffs rūpnīca, saņēmusi manu "Gribu", nosūtīja mani nevis pie SIA "Note" Latvijā, bet pie dīlera Lietuvā. Ne reizi neesmu to nožēlojis.

Trešo mēnesi braucu ar jaunu SCOUT. Jo vairāk braucu, jo vairāk patīk.

Runājot par dārgiem autiņiem un PVN atmaksu: izdevīgāk par dārgu autiņu "saimnieciskās darbības veikšanai" ir pirkt dārgu moci. Nu, piemēram, jauns Honda Goldwing arī velk uz kādiem 30000-40000 eur. Pēc VIDa likumiem PVN maksātājam atgriež tikai 50% no PVN (ja 100% visus maršrutus neuzskaita kaut kādā GPS sistēmā). Bet par močiem tajā pantā nekas nav minēts. Tātad, pērkot moci, atgriež visus 100% no PVN.

Ne viss ir tā, kā te rakstat. Ja iet runa par autiņu līdz 50000 eur (bez PVN) un par PVN apmaksu, nekur nav teikts, ka obligāti pircējam ir jābūt firmai. Tas šeit ir jūsu izdomājums. Pircējs var būt arī privātpersona. Pašnodarbinātā persona, piemēram, nav juridiska persona, tā nav firma, nav uzņēmums, bet gan ir "fiziska persona".

Pašnodarbinātā persona automātiski kļūst par PVN maksātāju gadījumā, ja kādu gadu tika pārsniegs VID noteiktais saimnieciskās darbības gada ienākumu limits.

Šodien savedu kārtībā ūdens padeves sistēmu un šajā karstajā dienā notestēju minēto jumta kondicionieri. Kemperis visu dienu stāvēja ārā, saulē, bez ārējā 220v pieslēguma un, protams, ar izslēgtu motoru. Vienīgais enerģijas papildinājums - no divām saules baterejām.

Tātad - ūdeni no tīrā ūdens bākas viņš prasīja apmēram ik pa 5 minūtēm uz 5 sekundēm. Kondicionierī iekšā ūdens plūdus nemanīju, bet tas lielais "gaisa filtrs" bija mitrs. Ja pacēlu - pilēja no tā ūdens. Cik litrus pa dienu kopā "izdzēra", nezinu, nemērīju.

Rezultāts - kemperī iekšā visu dienu turējās temperatūra par apmēram 2 grādiem zemāka, nekā āra temperatura, kas mērīta ēnā. Tātad, kad ārā temperatūra ēnā bija +25 grādi, tad kemperī iekkšā +23 grādi.

Secinājums? ...... Nezinu, ko domāt. Droši vien normāli. Bez šī kondicioniera iekšā noteikti būtu bijis kā cepeškrāsnī

Izlasīju aprakstā. Jauda no 15w līdz 69w. Kopā ir 25 ventilātora pūšanas ātrumi. Ja ātrums ir jau virs "15." iedaļas, tad pūš tā, ka mati iet pa gaisu. Tādēļ, parasti, karstā laikā nepūšam uz automašīnas priekšu, bet atveram tikai aizmugurējās gaisa atveres un uz pilnu klapi pūšam uz aizmuguri, guļamistabas virzienā.

Vai viņš var vai nevar nodrošināt solītos 10 grādus gaisa temperatūras starpību ar ārpasauli, to varēšu pastāstīt tikai tad, kad beidzot pareizi pieslēgšu ūdens sūkņa vadību, kuram jāpumpē no tīrā ūdens bākas.

Par jaudu runājot (15-69w) - karsts ir tad, kad spīd saule. Bet tad, kad spīd saule, tad saules baterejas ražo elektrību. Līdz ar to sanāk, ka šāds tandēms: saules baterejas + "Viesa Holiday-2" veido pilnīgi autonomu sistēmu, kas neprasa nekādu enerģiju pievadīšanu no ārpuses. Līdz ar to sanāk, ka autiņš ar izslēgtu motoru (un pilnu ūdens bāku) var stāvēt bezgalīgi ilgi saulaina okeāna krastā un iekšā ir vēsi (teorētiski)

Vēl viens moments: to, ka rudenī no autiņa ir jāizlej tīrais (un netīrais) ūdens, to, ka ir jāizpūš ar gaisu visi ūdens krāni, par to esmu dzirdējis brīdinājumus. Un, tik un tā, katru pavasari nākas saskarties ar to, ka vai nu ūdens sūknis pa ziemu bija sasalis vai kāds ūdens krāns sācis tecēt, jo sasalis, un vajag mainīt. Bet, nekad nebiju dzirdējis, ka kaut kas speciāls rudenī būtu jādara ar šādu "kondicionieri"!!! Bet tur, taču, arī ūdenī mirkst gan 2 elektriskie sūknīši, gan elektriskais vārsts, filtrs un visas miljons caurulītes, kas pilnas ar ūdeni !!!!!!!!!!!!!!

Smaidīgais, duraks Tu tāds! Man pavisam drīz brauciens uz siltajām zemēm, bet no kondicioniera maz labuma!

Tas slapjais filtrs, ja to tā var nosaukt, ir tāds apmēram 50-70 cm diametrā un piebāzts ar tādām kā ūdenszālēm vai ko tamlīdzīgu. Bet augšpusē tam pievadīta ūdens caurulīte.

Ok, ja nevar saukt par kondicionieri, tad ..... nu, 10 grādu starpību tam ar āra temperatūru esot jārada. Tas pie patērētās jaudas 20W - 60W, ja nekļūdos (nevis kilovati, kā kondicionieriem ar kompresoru un freonu, u.t.t.).

WAZEs galvenais princips ir nevis tuvākais, īsākais ceļš, bet tas, pa kuru Jūs no punkta A līdz punktam B nokļūsiet ātrāk. Ja arī WAZE liks Jums nobraukt dažus liekus kilometrus, tas tikai nozīmēs to, ka neskatoties uz šiem liekajiem km, tā tur Jūs nokļūsiet ĀTRĀK.

Ja WAZE Jums uz Čehijas vai Slovākijas autobāņa liek griezties nost un braukt pa sīkajiem celiņiem caur ciematiņiem, bet TomTom, Sygic, vai kas cits Jūs spītīgi ved pa autobāni, tad dariet to, ko liek WAZE, jo WAZE zin, ka uz bāņa priekšā ir sastrēgums, bet pārējie navigātori no nezin !!!

Tikai nelietojiet WAZE Serbijā un Maķedonijā, ja negribiet palikt bez biksēm.

Es arī par novērojumu iz dzīves un par trokšņiem mašīnā Tas laikam ir kaut kāds Nūtona likums, tikai nezinu kurš. Tad, kad autiņš trāpa ar riteni bedrē, visas dakšiņas un karotes, kas ir atvilknē, palecās gaisā. Bet viņas, saskaņā ar šo likumu, nekrīt reizē, bet visas pēc kārtas. Šī efekta pozitīvais moments - pēc skaņas var pārskaitīt, cik tieši šo dakšiņu un karošu ir paņemts līdzi.

Es reiz par vienu autiņu nomaksāju līzingu 2 reizes. Vispirms izpirku no bankas pirmo reizi. Tad bērnam savajadzējās nauda. Paprasīju to no bankas un par to sāku otro reizi izmaksāt līzingu par to pašu mašīnu. Rezultātā, samaksāju par viņu dubultīgi

Īstenībā arī tas, vai esi vai neesi bankas klients, nav garantija tam, ka vari dabūt līzingu auto iegādei. Un izrādās, lai cik dīvaini tas būtu, arī ienākumu lielums nav rādītājs. Arī pirmā iemaksa dažai bankai neko neizsaka, vari pat piesolīt pirmajā iemaksā 50%, tik un tā dabūsi trīs pirkstu kombināciju. Jā, šī ir nevis reklāma, bet trekna antireklāma SWEDBANKas auto līzingam. Un, interesanti, ja gribētu kaut jaunu BMW X6 - lūdzu, līzings būtu. Bet šādu automašīnu - NĒ!!! Kāds iemesls ir šim nē? Un te seko interesantākais - atbilde no SWEDBANK: "Nē ir sakarā ar Latvijas vispārējo ekonomisko situāciju un bankas iekšējo politiku!!!!!"

Interesanti, vai tad, kad tā adaptīvā kruīza kontrole pati sāk piebremzēt mašīnu, es ceru, ka bremžu uguņi aizmugurē iedegās?

Tikko atvēra GreenMotors, aizgāju uz testa braucienu, pasūtīju, 6 mēnešus gaidīju(!) un nu tiku pie Škoda Octavia Scout, izlaidums 2018. gada marts.

ŠAUSMĪGI GARLAICĪGA MAŠĪNA!!! Ļoti izjūtu, jo iepriekšējā bija dinamiska, ar manuālo kārbu un bez jebkādām gudrībām. Agrāk braucot domāju es, nevis mana mašīna. Bet šajā, ar elektroniku piebāztajā, man vairs nekas nav jādara! Stūri var negrozīt, jo pati griež un grāvī nebrauc. Ātruma kloķis nav jārausta. Agrāk sastrēgumos bija vismaz kāda nodarbošanās, bet tagad - nekā. Sajūga pedāļa vispār nav. Bremzi var nespiest - pati bremzē. Stāvot pie luksofora var gulēt līdz brīdim, kamēr dzird, kad iedarbojas motors. Ja motors ir iedarbojies, tas nozīmē, ka priekšējā mašīna ir izkustējusies un ir laiks pašam mosties. Uzsākot braukt, gāzes pedālis nav jāspiež, jo pati uzsāk uzņemt ātrumu. Priekšā braucošai mašīnai pakaļā neskrien, bet pati samazina ātrumu. Agrāk, ja uz ceļa gulēja kāds beigts dzīvnieks vai kāds priekšmets, ja ceļš bija nelīdzens - bija jāpiepūla smadzenes, jo bija jāizdomā: "Aizķeršu vai neaizķeršu, pārbraukšu vai nepārbraukšu". Bet tagad viss ir pofig, tik augsta, ka visam mierīgi brauc pāri.

Ja kāds braucot piezvana, var telefonu no kabatas ārā nemaz neņemt un sākt runāt. Un tik super pieklājīga - katru reizi, kāpjot ārā gādīgi atgādina: "Sienījamais saimniek, lūdzu neaizmirstiet mašīnā savu telefonu". Agrāk, ja izbeidzās logu šķidrums, tad viņš vienkārši izbeidzās. Bet tagad - jau iepriekš brīdina. Agrāk, ja vilku piekabi un nedega tai kāda lampiņa, es par to uzzināju tikai no policista. Bet šī Škodiņa nevis vienkārši pasaka, bet norāda, konkrēti kura nedeg!

Nav vairs braukšanas prieka un nekāda braukšanas azarta, nav vairs tās sajūtas, ka sēžu pie stūres un vadu automašīnu. Tagad viss ir savādāk. Tagad braucot mums ir savstarpējs dialogs ar mašīnu: "Nu ko, bremzēsi Tu, vai man bremzēt?". Priekšējā sāk ieskrieties: "Vai man spiest gāzes pedāli un ķert viņu, vai Tu pati to darīsi?" u.t.t., u.t.t.

Jā, un paldies Seb līzingam!

Ir vēl viens variants Lai nav jāskaita viesnīcu zvaigznītes, pats vari uzlīmēt tik, cik vēlies

1drv.ms/u/s!AkS4nBQ85QZ9iBj-xPuMJp3nwMRb

Norvēģijā samaksa par maksas ceļiem iedalās 2 kategorijās: autiņiem zem 3,5 tonnām vai virs 3,5 tonnām. Tātad, naudas ziņā nav nekāda starpība, vai brauc ar 3,5 tonnīgu kemperi vai sīku Golfiņu.

Uz aprīkojumu vācu pensionārs, kuram ir savs kemperis, noteikti netaupa. Uz aprīkojumu taupa tās firmas, kuras pērk sev kemperus prieš izīrēšanas. Viņiem parasti ir paši lētākie, mazjaudīgākiem motoriņi un nekāda papildaprīkojuma, jo to tik un tā viņu klienti salauž.

Par vācu pensionāru kemperiem runājot - pagājušajā gadā apstājos Norvēģijā gulēšanai stāvvietā ceļa malā, augstā kalnā ar smuku skatu uz flordu. Lai izlīdzinātu kempera horizontu, kāpu ārā, liku tos trīsstūrus zem riteņiem, braucu virsū, skatījos līmeņrādī un izlīdzināju. Tad man blakus piebrauca vācu pensionārs ar savu kemperi. Viņš nospieda podziņu, no apakšas izbīdījās četras hidrauliskās kājas un kempera horizonts tika izlīdzināts automātiski. Tas bija kārtīgs vācu pensionārs.

.... un vēl par to, kas pērk kemperus:

Kemperus parasti pērk pāri ar ilgstošām un stabilām savstarpējām attiecībām, tādi, kas savā starpā sen ir "pierīvējušies" un nav savstarpējo attiecību problēmu. Jo, kā gan citādi! 1) Naudas summa liela. 2) Šādiem pāriem nesagādā problēmas ilgstoša kopā atrašanās relatīvi šaurās telpās.

Savukārt kemperus izīrē parasti spontāni kopā savākušās kompānijas, kuras ceļojuma rezultātā tā sakašķējas, ka turpmāk vairs viens otru nekad negrib redzēt

1) Jā, Vācijā kemperus pērk pensionāri, jo tad ir laiks ceļot, bērni izaudzināti un pietiekoši sakrātā nauda, jo pensijas lielas. Kas pērk Lietuvā - uzdevu šo jautājumu viņu kemperu dīlerim. Atbilde - Lietuvā pērk jauni, enerģiski cilvēki, ar lieliem ienākumiem, nevis pensionāri. (Bet Latvijā nepērk neviens, jo paniskas bailes no tualetes tīrīšanas).

2) Kemperus nepērk, lai ceļotu lētāk !!!!!!!!!!!! Izmetiet no galvas šo mītu! Kemperus pērk, jo šādi ceļot ir forši!

3) Par kemperi nav jāmaksā papildus apdrošināšana, bet kā jebkuram autiņam - OCTA, kasko, ceļa nodoklis.

4) Par masas ceļiem maksā visi autiņi;

5) Par prāmi - maksā visi;

6) Nevajag pirkt kemperi, kas nevelk virs 100km/h. Nu jā - īres kemperi- tie ir paši lētākie un paši vārgākie Labi jau, ja pašiem nav jāstumj

Esmu pamanījis dīvainu likumsakarību. Ja iet runa par vieglo automašīnu OCTA vai KASKO polisēm, tad vienam un tam pašam autiņam dažādas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā +/- vienādas cenas. Parasti cenu izkliede līdz 1,5 reizēm (+/- 50%). Tas it kā loģiski, jo mazo cenu gadījumā apdr. sab. noies pa burbuli, lielo cenu dēļ arī var izputēt.

Bet jebkāda loģika pazūd kemperu gadījumā. Pēc vārda "kemperis" apdrošināšanas sab. darbiniekiem ieplešas acis, sāk trīcēt kājas un vesalais saprāts aizbrauc. Kā to var izskaidrot, ka vienam un tam pašam kemperim, ar vienu un to pašu pašrisku un vienādiem citiem nosacījumiem, viena apdrošināšanas sabiedrība piedāvā polisi par 350 eur gadā, cita (dārgais gals) ir 1500 eur!? Pārējās - sarindojās pa vidu. Tātad, cenas starpība starp dārgo un lēto veselas 4,3 reizes!

Daļēji jau šos apdrošinātājus var saprast. Ja kemperis ir paredzēts izīrēšanai, tad viņā tiek salausts viss, ko vien var salauzt. Ja kemperis ir privāts, paredzēts paša lietošanai visa mūža garumā un gada laikā tiek izbraukts pāris ceļojumos - negadījumu varbūtība ir minimāla. Bet kā kurš kemperis tiek lietots, to apdrošinātājs iepriekš nevar uzminēt.

----------------------------------------------------------

Līdzīgi, izdzirdot vārdu "kemperis", zūd visa loģika banku darbiniekiem, ja gribēsiet pirkt kemperi līzingā. Jūs varat (kā privātpersona) bez problēmām nopirkt pašu dārgāko džipu, iemaksājot pirmo iemaksu tikai 10%. Bet ja vēlēsieties iegādāties tik pat dārgu kemperi un solīsiet iemaksāt pirmo iemaksu pat 50%, SWEDBANK Jūs pasūtīs tālu, tālu, kā ieganstu minot "Latvijas vispārējo ekonomisko situāciju, vēja virzienu, laika tipu, u.t.t.)

To, ka Latvijā vispār neeksistē kemperi kā transportlīdzekļu kategorija, var parliecināties, papētot CSDD ceļa zīmes. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā nav nevienas ceļazīmes, kuras attiektos uz kemperiem. Zīmes 613 un 614 neskaitās, jo tās attiecas uz tām dzīvojamajām piekabēm. Tātad, ja kāds benzīntanks pirmo reizi Latvijas vēsturē gribētu ierīkot speciālu netīrā ūdens izliešanas vietu kemperiem, tad nebūtu nevienas oficiālās ceļa zīmes, ar kuru šo vietu varētu atzīmēt. Varētu jau, protams, rakstīt ar vārdiem: "Netīrā ūdens izliešanas vieta ....... nu, .... priekš tām dzīvojamajām mašīnām". Arī problēma, jo mums latviešiem šī terminoloģija ir neskaidra, nesaprotama. Kā pareizi nosaukt šādus automobīļus? .....

Prāmis Tallina- Helsinki kemperiem lētāks. Un maršruts uz Norvēģijas ziemeļiem caur Somiju arī nav slikts. Pa ceļam Santa Klaus Rovaniemos, Zelta skalošana Tankavārā, Altas seno klinšu zīmējumu muzejs, Eiropas tālākais ziemeļu punkts Nordkaps, u.t.t. Arī šis virziens ir pietiekoši labs.

Tagad viss skaidrs, kapēc Latvijā nav kemperu! Kemperu latviešiem nav tapēc, ka nav kur izliet netīro ūdeni!!!

Savukārt - nav vietu, kur izliet netīro ūdeni, jo nav kemperu!