Skats no citas puses par kapitālisma problēmām ( un jā ne tik prasti kā komunisms labs vs kapitālisms slikts, bet patiešām problēma ar “ražot maksimāli lēti” jeb kā palielina peļnas procentu no investīcijām un kā pazaudē zināšanas un tā visa sekām ražošanā)
Nevajag brīnīties ka štrunts kas savākts no lētām komponentēm šur un tur taisa brīnumus. Ar to arī “jauns ražotājs” atšķiras no tāda kurš ražo ko desmitgadēm ilgi. Maska metode neder visās vietās un lietās … un nav jau tā ka Tesla nebūtu kaudzēm problēmu … un ja jau par to - tad arī ASV ražotiem auto nekad nav gājis diži labāk kā CCCP “optimizatoriem” …
Zini lai cik tas liktos stulbi - ja puikam patīk futbols un man būtu tāda nauda - fck - es darītu tāpat, un gan jau ka komandai tā arī nav pati lielākā bēda …
Un tajos laikos kad aktīvi pats vēl skraidelēju pakaļ bumbai zāles futbolā - patiesība ir tāda, ka ja labi izpīpē stratēģiju, arī absolūtus nemākuļus (bet tādus ka zin pa ko jāsper un uz kuriem vārtiem) var ļoti labi stratēģiski izmantot. Ir savureiz tā vinnēti daudz spicāki kolēģi kas savākušies vienā komandā … Saprotams tas ka spēlēju diezgan spēcīgi aizsardzībā un vārtos un vēl 2 vai 3 labi spēlētāji + 2 nemākuļi un mums izdevās “pareizi nolikt” nemākuļus uzbrukumā. Protams ja otra komanda izdaŗitu stratēģiski pareizus secinājumus - droši vien mums klātos “plāni”, bet tāpēc jau ši spēlē ir intresanta, ka var spēlēt gan uz meistarību gan uz stratēģiju …
Ja Lielirbes ielu jēdzīgi savienotu ar Akmens tiltu remontdarbu laikā - tad tehniski nekas tāds pārlieku traks nebūtu - bet to jau neizdarīs - paliks gan visi pudeles kakli gan luksafori savās vietās, un nez vai pat to režīmi tiks mainīti …
Bet varianti kā mazināt sastrēgumus tur ir. Un arī ja teiksim auto ir kur nomest Torņkalna vai eks-Uzvaras parka rajonā, tad arī sabiedriskais šajā punktā ir jau tik pietiekams ka “aprīs” to plūsmu. Un jā arī ar kājām no Āgenskalna 30 min. un jau esi Vecrīgā …
Kā parasti patiesība ir kaut kur pa vidu - subsīdijas vēsturiski eksistē tikai tādēļ ka valstīm ir vajadzīga drošība, drošība ka piemēram kara gadījumā valstī pietiks pārtikas, ka spēs saražot munīciju utml.
Vēlāk tas jau kļuva par starpvalstu tirdzniecības “kara instrumenu” utt. Un nevar teikt ka tas vienmēr būtu slikti - Eiropa ir diezgan pamatīgi vinnējusi ar to ka piemēram Monsanto tika pasūtīts prasti dirst … kaut jamiem tīri no kapitālisma viedokļa bija nežēlīgas priekšrocības …
No kapitālisma viedokļa - būvēt lētas mājas un būves būtu pirmā lieta ko darīt, bet nelaime ir tāda ka lēts darbaspēks ne vienmēr ir kvalitatīvs un attiecīgi arī lētums atsaucas uz māju kvalitāti, līdz ar ko tajā pašā ASV spēcīgs vējš nones vairāk kā vajadzētu. Japāna piemēram nemaz nevar lēti būvēt dēļ seismiskās aktivitātes utml.
Tāpat no kapitālisma viedokļa būtu ļoti izdevīgi neko nepārstrādāt principā un ieaudzēt mūs mēslos līdz ausīm … Un tā nav nejaušība ka atsevišķi pārstrādei paredzēti atkritumi sadeg …
Piem. no kapitālisma viedokļa kuģus ir lētāk nepārstrādāt, tādēļ tos centās ieskapēt Indijai utml. valstīm kur tos prasti uzdzen krasta smiltīs un lētais darbspēks neievērojot nekādu darba vai vides piesārņojuma drošību tos ar parastu gāzes griezēju sadalīja reizinātājos …
Tā ka valsts “deguna bāzšana” noteiktās lietās ir loģiska, vai tas visur ir vajadzīgs - labs jautājums.
Mani piemēram ļoti kaitina auto drošības sistēmu prasības, es ļoti daudz no tā visa izmestu miskastē …
Zini man novērojums līdzīgs kā Sliņķim - ļoti reti kāds apdzen un vēl retāk apdzen kaut kā pārgalvīgi vai tamlīdzīgi. Jā reizēm ir kāds kurš brauc tuvāk 160km/h kā 100, bet nu uz katriem 10K km ko nobraucu nu varbūt kādus 10 tādus izdodas sastapt. Bet nu “bremžu” kuri nezina ar kādu ātrumu kurā vietā jābrauc ir par vairākām kārtām vairāk. Un galvenais ka tendence braukt ar 45 km/h pilsētā un pēc tam precīzi tāpat pie 30 zīmes un dzīvojamā zonā arī neizpaliek. Pilsētā es jamo apdzenu/apsteidzu, bet dzīvojamā zonā tak tas cirvis mēģina mani “stumt” …
Nelaime jau pat nav tajā ka panelis vai savienojums laika gaitā ir bojāts, nelaime ir tā ka nav bijis neviena kas tos kvalitatīvi pieskatītu …
Reiz mums bija optikas kabelis kas gāja Barona ielā pa mājas sienu vairāk kā 40 metri ( gofrā utt.) - ziemā sniegs un lāstekas no ne visai labi apsaimniekota jumta daļu kabeļa norāva no stiprinājumiem, un tas palika brīvi karājoties vairākos 5 metru garos “gabalos”. Kad pavasarī ziņoju Telko , ka būtu labi to piekārt atpakaļ citāk agri vai vēlu pārraus - telko tauta teica - šitā ir pirmoreiz ka preventīvi kāds šo noziņo un ir iespēja salabot pirms kabeli pārrauj …
Riski ir vienmēr, sabiedriskām ēkām un ēkām ar daudz cilvēkiem iekšā - ir kārtīgi jāpadomā ko un kāpēc darīt, un jā tā ir elektroinstalācijas un atsevišķu komponenšu kvalitāte kas parasti rada ziepes … un tas nozīmē ka uz vietas skolā (u.c. sabiedriskās ēkās) faktiski ir vajadzīgs attiecīgas kvalifikācijas inženieris vai vismaz kvalificēts elektriķis, nevis kuru varēja pieņemt par attiecīgo algu.
Komplicētība ir relatīva lieta, kādreiz piemēram japāņu auto uzskatīja par slikti tūnējamiem dēļ vadības bloku īpatnībām, pēcāk jau iemācījās ar to visu tikt galā - jebkas jauns kādu laiku rada problēmas !
ICE un progress negaida - nu tu dod, pastāvīgi top kaut kas jauns, nelaime tik tā ka līdz ar plānoto ICE izspiešanu no tirgus praktiksi visi autoražotāji parstāja tos attīstīt. Tāpat arī elektromotoru attīstība uz laiku bija iesprūdusi, kamēr tauta nesāka bļaut, ka esošie nespēj aizbraukt tur kur nepiešams … tad nu pacēla kādu pārīti itkā bezjēdzīgu patentu, un ar jaunu izpratni šo un to no tiem izcēla “saulītē” …
Kanāls ko reizēm paskatos ( par to ko jaunu uzcepuši) un izlēmu ielikt šo linku - vietas kur kādreiz pavadīts vesels gads -Sietla un apkārtne, Bainbridge sala, līcis starp tiem, San Juan salas, Victoria BC un cik sarežģīta ir navigācija ap,pa un pie kuģu ceļiem un vietām kur zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi mēdz “vazāties”:
TAS ka kravas auto brauks 20 km/k lēnāk īsti nepalīdzēs, tad arī vieglajam jābrauc būtiski lēnāk, jo maz ticams ka pirms saskrējās kravas auto vadītājs pat paspēja bremzi nospiest, labi ja vēl stūri pamanījās noķert. Es ar T40 traktoru kad uzsita bedrē priekšas tiltu un jamam stūres pastūzis izleca no “roba” ar biju grāvī vienā setā - un kaut ko izdarīt paspēju tikai pašā grāvī, un tas lūznis pirmkārt ātrāk par 40 vispār neiet, un pa tām bedrēm nez vai man pat 15 km/h bija …
Veči, lai nu kas bet riepas uz stūrējošā tilta neviens kravas vaditājs neliek “kā pagadās, vai sanāca” - nav jau ZIL vai GAZ. Cita lieta ka tev uz vieglā ir “pilna pakaļa” ar visādiem sensoriem utml. kas liecina par spiediena izmaiņām utml. Kravas auto nekā no tā nav, un brauciena laikā ļoti daudz kas mainās, un kravas riepa ar savu augsto bortu to jūt savas reizes 10 izteiktāt kā vieglajam.
Un riepas mēdz būt arī kvalitatīvi atjaunotas, tiesa nezinu vai kāds tās liek uz priekšas tilta, taču formāli ja ticam ražotāja garantijām tad nav iemesla nelikt. Arī lidmašīnu riepas izmanto atkārtoti, tikai tās ka pilda tās ar drusku citu "saturu" …
P.S. tā ka atstājam to izmeklētāju ziņā, jo būt var jebkas - uz ceļa nonācis svešķermenis, nepareizs spiediens riepā, varbūt vispār dienas ietvaros kaut kas izsists uz ši kravas auto, jo nu dažādu “lamatu” uz ceļiem mums ar pietiek, tajā skaitā bortakmeņi uz kuriem var uzplēst riepu, un asolūti tizls pagrieziens pie mums uz Eksportostu arī mums ir … Dzelzceļu šķērsojumi ar mums dažādi, tajā skaitā uz to nelaimīgo ostu kur šitie regulāri brauc …
Bet par to rekuperāciju utml. - lai arī elektromotors ir stipri efektīvāks dzinējs par iekšdedzes - atkarībā no (elektro) motora tipa, baterijas tipa un to kādas sprieguma konvertācijas nepieciešamas - elektro auto zaudēs ~ 20% no enerģijas šajā procesā ar ieskriešanos un rekuperāciju ( bez bremzēšanas).
Nu ICE ir prasti sakot sadirsuši, nav tur ne mazākās vajadzības pēc tā lēruma dranķīgā softa ko tur bāž tagad iekšā. BEV - tiem diemžēl vismaz daļa bagainā softa ir vajadzīga lai to baču kārtīgi pieskatītu. ICE pilnīgi pietiek ar to kas bija no 90-tajiem neliela kastīte motora vadībai, viss pārējais ir pilnīga un nevajadzīga X-ņa kura nekā nepalīdz vadītājam, kaut auto piebāzts ar softu trakāk kā viedierīcēm un viedtālruņiem …
bet vispār ja runājam par BEV un ekoloģiju, tad paātrināšanās un apdzīšana ir oksimorons - ja jau tā jārūpējas par ekoloģiju ( kas ir ir ļoti diskutabli arī ar BEV) tad tehniski jo mazāks un vieglāks aparāts, jo labāk ekoloģijai … bet tad vairs nevar runāt par dinamiku utml. lai arī tā parasti būs labāka kā salīdzināmam ICE. Man gan galvenais pārmetums ir par to ka principā ne būt ne jaunu tehnoloģiju, kura piedevām principā būtu lētākā kā ICE ir apaudzējuši ar kaudzi diskutablas jēgas fīčam, tirgo ar kapitāu uzcenojumu un faktiski visas programmēšanas un elektrosistēmas dizaina kļūdas uzkabinājuši patērētājam. NU un tad vēl jautājums par infrastruktūru, kura pēc būtības vēl gadus 10 nespēs sagremot BEV “uzvaras gājienu” gadījumā ja tāds pēkšņi būtu iespējams …
Repektīvi man absolūti riebjas - ka godīga saruna principā nav iespējama, jo pat pierādījumi BEV ekoloģiskumam nāk no paveca pētījuma, kurā datu vietā vietā izmantots “educated guess” par bateriju ražošanas ciklu, pat ja pieveram acis uz to kādi skandāli bijuši ap litija ieguvi un kapitāli piecūkotu apkārtni ieguves vietās …
Jebkurš cieta materiāla priekšmets ir bīstams uz ceļa. Kravas auto var pacelt starp riepām un iemest kādam velo vai moto braucējam pa pieri un būs letāli … Tā ka ja ir iespējams - novācam no ceļa, bet vēl labāk iemetam savā auto un tad vai nu lūžņos vai miskastē, jo pļaujot zāli ir iespējams ka minēto objektu atkal uzmet uz ceļa, vai pa tiešo kādam virsū ( rotējošās pļaujmašīnās uz augšu gan tā seviški neceļ, bet pat ja tev pa kāju trāpīs - priecīgs stabili nebūsi …
P.S. ja iemet grāvī - tad riski mazāki - no turienes reti kad ko izmet uz ceļa …